Latvijā izpratne par boulingu ir vienkārša: piektdienas vakars, jautra draugu kompānija un pāris stundas uz celiņa. Taču šai spēlei ir arī otra puse – tas ir tehniski sarežģīts sporta veids, kurā nepieciešamas augstas mentālās spējas. Kluba «A – Z boulings» vadītājs un treneris Aivars Zizlāns šo spēli iepazina pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un līdz šim laikam no entuziasta kļuvis par rūdītu boulinga speciālistu – titulētākā Eiropas spēlētāja treneri.
Ģirts Pommers
Boulings ir laba alternatīva, kā pavadīt brīvo laiku. Šobrīd pilsētā top arī jauna boulinga zāle – naktskluba «Tonuss» telpās.
Kā nokļuvāt līdz boulingam? Viss sākās ar to, ka mans draugs atrada boulingu – tas bija tālajā 1977. gadā, kad Jūrmalā, atpūtas centrā «Daile», tika uzcelta viena no četrām boulinga hallēm visā Padomju Savienībā. Draugs bija aizbraucis atpūsties uz Jūrmalu, un mēs šad tad tur uzspēlējām. Diemžēl nākamajos gados tas tika iznīcināts – nepareiza celiņu ekspluatācija un nemākulīga vadīšana bija iemesls tam, ka tas vairs nebija lietojams. Pēc tam boulings Latvijā atgriezās tikai pirms 14 gadiem atjaunotajā viesnīcā «Latvija». Tad arī parādījās pirmās domubiedru grupas. Sākumā tajās bija vien pāris spēlētāju un viņu bērni. Boulings īpaši populārs nekļuva, jo, jāatzīst, tas nav lētākais sporta veids.
Nonākam līdz izmaksām – kādas tās ir? Izmaksas varētu būt līdzīgas kā golfā. Dārgākais ir inventārs – laba sporta bumba maksā virs simts latiem, tāpat arī apavi. Klāt nāk celiņu īre, dalība turnīros un citas izmaksas.
Kāda ir boulinga popularitāte pasaulē? Lielākā šī sporta veida problēma, manuprāt, ir tā, ka boulings nav pietiekami popularizēts, tas gan neattiecas tikai uz Latviju, bet uz visu pasauli kopumā. Te daļa vainas jāuzņemas šī sporta veida federācijām, kuras nav savu uzdevumu augstumos. Kāpēc boulings vēl nav olimpiskais sporta veids, kaut arī tas ir viens no masveidīgākajiem sporta veidiem pasaulē, kuru spēlē ap 164 miljoniem cilvēku? Piemēram, Amerikā katrs septītais iedzīvotājs spēlē boulingu. Pēdējā laikā Boulinga federācija nopietni strādā, lai 2020. gadā šis sporta veids tomēr tiktu iekļauts olimpiskajās spēlēs.
Ko varat pastāstīt par boulinga vēsturi? Boulings ir vairāk nekā 100 gadus vecs. Noteikumi, tāpat kā futbolā un citos sporta veidos, ir diezgan konservatīvi, nekas būtiski tajos nav mainīts, tikai detaļas. Taču jāsaprot, ka izklaides boulings un sporta boulings ir divas dažādas lietas. Daudziem šķiet, ka tā ir tikai bumbas mētāšana, taču tā nav. Piemēram, bumbas. Sporta bumbās tiek pielietoti materiāli, ko izmanto kosmosa izpētē, labākai saķerei un cietībai. Ir ļoti daudz tehnoloģiju, bumbas gandrīz nekad nenoskrāpējas, tām ir novirzīts smaguma centrs, tās tiek pulētas, matētas un citādi apstrādātas. Šis sporta veids ir ļoti sarežģīts. Mans skolotājs, viens no izcilākajiem pasaules speciālistiem Sids Alens, atzinis, ka boulings ir sarežģītāks sporta veids nekā teniss. Šajā spēlē noteicošais nav fiziskais spēks, bet gan spēja koncentrēties. Lai sasniegtu labus rezultātus, ir jāiepazīst celiņu specifika, eļļas izklājums, jāizvēlas pareizās bumbas. Pasaulē ir ap 100 līdzīgu spēlētāju, taču uzvar tikai viens. Tehniskās sarežģītības ziņā boulingu varētu pielīdzināt autosacīkšu pirmajai formulai. Labāko spēlētāju vecums visbiežāk sākas no 30 gadu sliekšņa, bet vecākajiem ir ap 60. Reti kad jaunāki spēlētāji spēj sasniegt regulārus panākumus, jo, kā jau minēju, liela loma ir koncentrēšanās spējām.
Kā no entuziasta kļuvāt par treneri? Tas sākās ar to, ka Latvijas izlasi piecarpus gadus trenēja S.Alens, kuram darbs ar mūsu izlasi bija cilvēcīgs izaicinājums. Viņš vēlējās pierādīt, ka spēj pāris gadu laikā no nevienam nezināmas mazas valstiņas izaudzināt boulinga lielvalsti. Šajā laikā treneris organizēja seminārus, kuros piedalījās 11 latvieši. Ar gadiem gan skaits krietni samazinājās, jo vairāki neizturēja. Šajos semināros es ieguvu fantastiskas zināšanas, un tā tas viss aizgāja, parādījās pirmie audzēkņi…
Jūs minējāt, ka jaunākiem spēlētājiem reti kad izdodas tikt pie panākumiem, bet jūsu audzēknim Artūram Ļevikinam ir tikai 18 gadi. Artūrs ir mans labākais audzēknis, viņš sāka trenēties no 10 gadu vecuma. Te gan jāpaskaidro, ka pasaules praksē šādu piemēru ir ļoti maz, jo lielākā daļa no labākajiem spēlētājiem savus augstākos rezultātus sasniedz pēc vairāku desmitu gadu treniņiem. Artūram ir fantastiskas darba spējas un apziņa. Viņš ir labi audzināts, inteliģents cilvēks. Izcīnīt 11 medaļas Eiropas čempionātos – kurā citā sporta veidā kāds to ir spējis izdarīt?!
Kā norit treniņu process, kāda ir treniņu programma? Kā jau minēju, fiziskajam spēkam nav noteicošā loma, tādēļ hanteles un svaru stieņus mēs praktiski necilājam. Viena no galvenajiem fiziskās veselības uzturēšanas sastāvdaļām mūsu treniņos ir joga, ar kuru Artūrs nodarbojas vairākas reizes nedēļā. Mums palīdz viens no labākajiem šī aroda pratējiem visā Baltijā. Joga ne tikai nostiprina ķermeni fiziski, bet arī iemāca pareizi elpot un koncentrēties konkrētām kustībām, kas boulingā ir ļoti svarīgi. Daudz laika pavadām arī uz celiņa – vismaz trīs reizes nedēļā trenējamies pa divām stundām dienā.
Kādas ir iespējas nodarboties ar boulingu mūsu pilsētā? Vairākus gadus Jelgavā bija divas vietas, kur nodarboties ar boulingu, bet tagad palikusi tikai «Zemgale», kurā tad arī darbojamies. «A – Z boulinga» klubā pašlaik trenējas ap 100 audzēkņu. Drīzumā tiks atklāti jauni boulinga celiņi naktskluba «Tonuss» telpās. Te gan jāpiebilst, ka šajā boulingā tiks ņemtas vērā manas idejas un dažas no tām būs ļoti interesantas. Tie, kas vēlas nodarboties ar boulingu, var droši vērsties pie manis – sākumā tas noteikti neprasīs nekādus dižos finanšu līdzekļus. Varbūt Jelgavā ir vēl kāds apslēpts talants, kurš gaida, lai to atklātu?!
Foto: no kluba «A – Z boulings» arhīva
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %