18 °C, 3.4 m/s, 50.3 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaAizsargjoslu likums vairs neskars pusi Jelgavas teritorijas
Aizsargjoslu likums vairs neskars pusi Jelgavas teritorijas
13/03/2008

Pašvaldība tuvākajās trīs nedēļās izvērtēs, kuras pilsētas teritorijas skars izmaiņas atbilstoši grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Iedzīvotāji ar tām varēs iepazīties pilsētas teritorijas plānojuma otrās kārtas sabiedriskajā apspriešanā.

Anna Afanasjeva

Pašvaldība tuvākajās trīs nedēļās izvērtēs, kuras
pilsētas teritorijas skars izmaiņas atbilstoši grozījumiem
Aizsargjoslu likumā. Iedzīvotāji ar tām varēs iepazīties pilsētas
teritorijas plānojuma otrās kārtas sabiedriskajā
apspriešanā.

Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes
vadītāja Gunita Osīte vērtē, ka izdarītie grozījumi likumu
padarījuši daudz saprotamāku, tajā vairs nefigurē abstraktais
apzīmējums «reizi simts gados applūstošas teritorijas». Iepriekšējā
likuma redakcija Jelgavas gadījumā nozīmēja būtiskus ierobežojumus
būvniecības jomā vai pusē no visas pilsētas teritorijas. «Pozitīvi,
ka tagad būs atļauta esošo būvju renovācija un rekonstrukcija, kā
arī aizsargbūvju izveide esošās apbūves pasargāšanai no applūšanas.
Jelgavā veikti vairāki pētījumi un noteiktas vietas, kur
nepieciešamas aizsargbūves. Tās lielākoties atrodas gar Svētes upes
krastu,» tā G.Osīte.

Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu
likumā stāsies spēkā tuvākajā laikā. Tie paredz izmaiņas normās par
applūstošajām teritorijām. Par tādām uzskatīs ūdensteces ielejas
vai ūdenstilpnes ieplakas daļu, kas palos vai plūdos pilnīgi vai
daļēji applūst un kuras platums tiek noteikts pa dabiskām robežām
un to paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Applūstošajās teritorijās turpmāk aizliegts būvēt
aizsargdambjus, ēkas un būves, kā arī veikt uzbēršanu, izņemot
atsevišķus gadījumus. Šajās platībās būs iespējama mazēku
būvniecība, esošo būvju renovācija, kultūras pieminekļu
restaurācija, transporta un elektronisko sakaru tīklu būve un
maģistrālo cauruļvadu, enerģijas pārvades un sadales objektu
būvniecība, valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu
staciju un posteņu un citu valsts nozīmes monitoringa punktu
būvniecība. Atļauts celt arī īslaicīgas lietošanas būves.

G.Osīte klāsta, ka pašlaik tiek strādāts pie kartes izveides,
kurā atbilstoši likuma grozījumiem būs atspoguļotas apdraudētās
teritorijas, kas applūst reizi 20 gados. Pilnīga skaidrība par to,
cik teritorijas, kam jau ir apstiprināts detālplānojums, skars
likuma izmaiņas, būs pēc trim nedēļām.

Lai ņemtu vērā pēdējos grozījumus, pašvaldība uz vēlāku laiku
pārcels arī šomēnes paredzēto pilsētas teritorijas plānojuma
sabiedriskās apspriešanas otro kārtu. Tā notiks pēc tam, kad
plānojumā iekļaus arī aizsargjoslu teritorijas atbilstoši
pieņemtajā likuma redakcijā noteiktajām normām.