LLU studenti uzskata, ka Ziemassvētku galvenā nozīmē ir ģimenes kopā sanākšana, liecina biedrības «Latvijas Kristīgā studentu brālība» (LKSB) nesen veiktā aptauja.
www.jelgavasvestnesis.lv
Aptaujā, kas pagājušajā nedēļā tika veikta LLU 3. un 7. dienesta viesnīcā, piedalījās 150 studējošo – 67 puiši un 83 meitenes, pārstāvot dažādus kursus. Tostarp aptaujāti 70 Lauku inženieru fakultātes studenti, 37 Sociālo zinātņu fakultātes studenti, kā arī pārstāvji no Ekonomikas, Meža, Pārtikas tehnoloģijas un Tehniskās fakultātes.
LKSB Jelgavas grupas koordinatore Rita Špune informē, ka pilnīgi visi aptaujātie norādījuši, ka svin Ziemassvētkus, turklāt 96 procenti to dara kopā ar ģimeni vai ar ģimeni un draugiem. Jautāti par tradīcijām, kuras šajos svētkos tiek ievērotas, 19 procenti respondentu atbildēja, ka godā ceļ senlatviešu tradīcijas ar bluķa velšanu, ķekatās iešanu, cūkas šņukuri. 17 procenti aptaujāto studentu norādīja, ka ievēro kristīgas tradīcijas, apmeklē svētku dievkalpojumu, lūdz. Savukārt atlikušie studenti uzsvēra, ka viņiem ir pašiem savas tradīcijas.
Dažos gadījumos viņi svinībās apvieno latviskās un kristīgās paražas, bet citās ģimenēs Ziemassvētki tiek svinēti, rotājot eglīti un dāvinot dāvanas, cepot piparkūkas un pīrāgus, ejot pagalmā pikoties un šļūcot no kalniņa, izspēlējot dāvanu «Laimes aku» un citas spēles. «Kāda studente raksta, ka kopā ar radiniekiem Ziemassvētkos dodas pušķot eglīti mežā un vārīt zupu uz ugunskura, savukārt cita stāsta, ka naudas taupīšanas nolūkā pirms svētkiem tiek izlozēts viens cilvēks, kuru apdāvināt. Atsevišķās ģimenēs nav īpašu tradīciju – pietiek ar kopīgu pasēdēšanu pie vakariņu galda, TV skatīšanos un sarunām. Divi studenti savās anketās norādīja, ka viņiem vispār nepatīk Ziemassvētki, jo tie saistās ar burzmu veikalos un sesijas tuvošanos,» tā R.Špune.
Paužot savu viedokli par Ziemassvētku centrālo nozīmi, 56 procenti aptaujāto norādīja, ka tie ir ģimenes svētki, 18 procenti – ka Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki, bet deviņiem procentiem šie svētki saistās ar ziemas saulgriežiem. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā parādījās atšķirība starp meiteņu un puišu atbildēm (meitenēm: 47 procentiem – ģimenes svētki, 25 procentiem – Kristus dzimšanas svētki; puišiem: 69 procentiem – ģimenes svētki, 9 procentiem – Kristus dzimšanas svētki).
Tomēr, aprakstot savas personīgās izjūtas un asociācijas, aptuveni trīs ceturtdaļas meiteņu un divas trešdaļas puišu uzsvēra, ka tas ir laiks, kuru pavadīt kopā ar ģimeni (kas vienu reizi gadā sabrauc kopā no dažādām Latvijas malām un ārzemēm). Tāpat būtiska svētku sastāvdaļa ir miers, klusums, saticība, labsirdība, gaisma un mīlestība. Ziemassvētki, protams, nevar iztikt arī bez brīvdienām, dāvanām, mandarīniem un piparkūkām. Savukārt citiem studentiem tas ir pārdomu, sevis sakārtošanas un piedošanas laiks, kad izdarīt iepriekšējā gada kopsavilkumu, un laiks, kad nedrīkst dusmoties. Daži studenti gan atzīst, ka šie svētki saistīti arī ar stresu, domājot par to, ko dāvināt un cik daudz naudas izdot.
Plašāks aptaujas rezultātu izklāsts pieejams mājas lapā www.lksb.lv.
Aptauju rīkoja LKSB, kas dibināta 1993. gadā un pašlaik darbojas septiņās Latvijas pilsētās.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %