17.2 °C, 2.1 m/s, 79.5 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaArī Jelgavas skolēni grib studēt Vācijā
Arī Jelgavas skolēni grib studēt Vācijā
06/10/2011

Lai gan Latvijā arvien vairāk jauniešu interesējas par studijām Vācijā, šīs dienas tikšanās Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) rosina domāt, ka visai maz Jelgavas skolēnu pagaidām skatās šīs valsts virzienā vai arī mācību gada sākumā viņiem vēl nav aktuāls jautājums, ko darīt pēc vidusskolas. Proti, tikšanos, kurā varēja uzzināt par augstākās izglītības iespējām Vācijā, apmeklēja tikai pieci skolēni.

Ritma Gaidamoviča

Lai gan Latvijā arvien vairāk
jauniešu interesējas par studijām Vācijā, šīs dienas tikšanās
Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) rosina domāt, ka visai maz
Jelgavas skolēnu pagaidām skatās šīs valsts virzienā vai arī mācību
gada sākumā viņiem vēl nav aktuāls jautājums, ko darīt pēc
vidusskolas. Proti, tikšanos, kurā varēja uzzināt par augstākās
izglītības iespējām Vācijā, apmeklēja tikai pieci
skolēni.

SIP jaunatnes lietu speciāliste Jeļena
Grīsle gan atzīst, ka iepriekš interese bijusi lielāka. Lai
noskaidrotu ko vairāk par iestāšanos augstskolā, par dokumentiem,
kas nepieciešami, par dzīvošanas jautājumiem, semināru apmeklēja
Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolnieces Jana Grīsle un Annija
Sērmūksle. Viņas mācās 12. klasē un jau šobrīd ir izpētījušas
vairākus augstskolu piedāvājumus Vācijā, nopietni apsverot domu pēc
vidusskolas beigšanas doties uz Vāciju. «Uzskatu, ka Latvijā ir
neadekvāti augsta maksa par augstāko izglītību, tieši tālab arī
skatos Vācijas virzienā. Vēlos studēt sabiedriskās attiecības. Jā,
daudz ir dzirdēts, ka tur dzīve dārga, taču esmu izpētījusi
situāciju – patiesībā tā nemaz nav. Mēnesī, lai norēķinātos par
dzīvesvietu, paēstu, nopirktu apģērbu un vēl ierēķinātu naudu
izklaidei, papildu mācību materiāliem un transportam, nepieciešami
apmēram 600 eiro, bet mācības semestrī maksā 500 eiro. Daudzviet
pat par mācībām vispār nav jāmaksā,» stāsta Jana, piebilstot, ka
līdz ar atvērto darba tirgu Vācijā paveras plašākas iespējas arī
strādāt, un daudzi studenti to dara. A.Sērmūkslei bijusi arī doma
doties mācīties uz ASV, taču tas ir tālu no Latvijas, tālab šobrīd
tiek apsvērta doma par biznesa un ekonomikas studijām Vācijā.
«Jāpiebilst, ka ASV papildus studijām aizliegts strādāt. Ja esi
students, tad tikai mācies, nevis strādā,» piebilst A.Sērmūksle.
Abas meitenes nenoliedz, ka studijas ārzemēs nākotnē noteikti
pavērs plašākas iespējas.

Jauniešus par studiju iespējām Vācijā,
programmu izvēli, pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, izmaksām un
citām lietām iepazīstināja Ieva Dzelme no Vācijas Akadēmiskās
apmaiņas dienesta (DAAD). Viņa atzīst, ka pēdējos gados arvien
vairāk jauniešu vēršas dienestā pēc informācijas par studijām
Vācijā. «Statistika, cik daudz Latvijas jauniešu iestājušies
Vācijas augstskolās, mums netiek veikta. Taču zinu, ka viņi mācās
šajā valstī, jo ne reizi vien pie mums vērsušies jaunieši, kuri
saņēmuši apstiprinājumu, ka ir uzņemti, un lūdz mums palīdzību un
padomu, ko un kā darīt tālāk,» stāsta I.Dzelme. Viņa piebilst, ka
arvien vairāk arī Latvijas studentu izvēlas doties uz Vāciju
mācīties kādā apmaiņas programmā un piesakās dzīvošanas
stipendijai. I.Dzelme akcentē: dodoties studēt uz Vāciju, skolēniem
jārēķinās, ka daudz būs jāstrādā patstāvīgi. «Ja Latvijā daudz
laika tiek tērēts, sēžot lekcijās, Vācijā ir daudz praktisko darbu,
laboratorijas darbu un individuālais darbs. Viņi tiešām studē,» tā
I.Dzelme.   

Savukārt Diāna Vaivode, kura pārstāv
Mēklenburgas – Priekšpomerānijas Augstskolu kontaktbiroju, seminārā
stāstīja par šīs federālās zemes augstskolām.