14.2 °C, 3.4 m/s, 92.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAvāriju izraisītājs – nezināmās komunikācijas
Avāriju izraisītājs – nezināmās komunikācijas
14/10/2011

Pārrauts gāzesvads, ūdensvada pievads vai bojātas citas apakšzemes komunikācijas – no šādas situācijas intensīvu būvdarbu laikā izvairīties ir grūti. Uzņēmēji norāda, ka ir apgrūtinoši strādāt apstākļos, kad «uz papīra uzzīmētais» komunikāciju plāns atšķiras no faktiskās situācijas dabā, arī komunikāciju turētāji neatbilstību iespējamību nenoliedz, taču uzsver: ja būvnieki ievēro visus noteikumus, no avārijas situācijām var izvairīties.

Sintija Čepanone

Pārrauts gāzesvads, ūdensvada pievads vai bojātas citas
apakšzemes komunikācijas – no šādas situācijas intensīvu būvdarbu
laikā izvairīties ir grūti. Uzņēmēji norāda, ka ir apgrūtinoši
strādāt apstākļos, kad «uz papīra uzzīmētais» komunikāciju plāns
atšķiras no faktiskās situācijas dabā, arī komunikāciju turētāji
neatbilstību iespējamību nenoliedz, taču uzsver: ja būvnieki ievēro
visus noteikumus, no avārijas situācijām var
izvairīties.

Pēdējo nedēļu laikā Jelgavā fiksēti divi gadījumi, kad, veicot
būvdarbus, pārrauts gāzesvads. Par laimi, gāzes noplūdi operatīvi
izdevies novērst, taču notikušais aktualizējis jautājumu par
būvnieku un komunikāciju turētāju atbildību. «Daudzviet pilsētā ir
vecās komunikācijas, par kuru atrašanos mums informācijas nav, jo
nereti arī paši infrastruktūras turētāji nepārzina savus tīklus.
Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rakšanas darbu
laikā gadās piedzīvot avārijas situācijas. Protams, atsevišķos
gadījumos nevar noliegt arī būvnieku paviršo attieksmi, tieši tādēļ
jau pašlaik, izsniedzot rakšanas darbu atļauju, daudz stingrāk tiek
kontrolēts tas, vai uzņēmējam ir vienošanās ar komunikāciju
turētājiem un atbilstoši sertifikāti – saņemot rakšanas darbu
atļauju, obligāti ir jāuzrāda attiecīgie apliecinājumi, lai arī mēs
būtu droši par to, ka darbus veiks sertificēts speciālists, kas
uzņemas pilnu atbildību par savu darbu. Savukārt sadarbība ar
komunikāciju turētājiem darbu procesā jau ir būvnieka pienākums,»
uzsver pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs
Baļčūns. Lielāko bīstamību rada rakšanas darbi, kas notiek
gāzesvada tuvumā, jo tie saistīti ar papildu risku un var apdraudēt
apkārtējo drošību.

«Jāatzīst, ka līdzšinējā sadarbība ar infrastruktūras turētājiem
izveidojusies laba. Pozitīvi, ka, rekonstruējot ielas, viņi šo
situāciju izmanto, lai sakārtotu savus tīklus, un rezultātā mēs
iegūstam sakārtotas komunikācijas un pilnīgu priekšstatu par
apakšzemes komunikāciju izvietojumu mūsu pilsētā. Turklāt, nododot
objektu, būvuzņēmējam pašvaldībai jāiesniedz rekonstruētās ielas
aktualizētais topogrāfiskais plāns, kurā precīzi atspoguļota reālā
situācija,» tā A.Baļčūns, norādot, ka tas atvieglos potenciālos
rakšanas darbus nākotnē.

«Aktīvā pilsētā, kāda ir Jelgava, sīkas avārijas notiek pāris
reizes mēnesī, taču tie ir salīdzinoši nebūtiski gadījumi,
piemēram, būvdarbu laikā pārrauts maza diametra ūdensvads vai kāds
pievads. Šādas situācijas tiek atrisinātas, savstarpēji
vienojoties, jo, jāatzīst, ne vienmēr vainojams ir būvdarbu
veicējs,» situāciju skaidro SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais
direktors Viktors Juhna. Viņš norāda, ka ģeodēziskie uzmērījumi
veikti dažādos laika posmos, ūdens un kanalizācijas tīkli var būt
savulaik neprecīzi norādīti vai izbūvēti neatbilstoši projektam,
tādēļ šādos gadījumos daļu atbildības uzņemas arī «Jelgavas ūdens».
«Šī situācija izveidojusies vēsturiski – agrāk tīklus apsaimniekoja
rūpnīcas un citi resori, tādēļ pat mums nav pilnīgas informācijas
par esošajiem tīkliem, kas būvēti padomju gados. Tāpēc gadās, ka
darbu gaitā atklājas komunikācijas, kas nav uzrādītas nevienā
shēmā,» tā V.Juhna. 

Arī «Lattelekom» pārstāve Līga Bite norāda, ka kļūmes, kas skar
uzņēmuma kabeļus, tiek novērstas, savstarpēji vienojoties, jo
lielākoties tās rodas būvnieku neuzmanības dēļ un vairumā gadījumu
nav būtiskas. 

Taču visā Latvijā skaļāk neapšaubāmi izskan gadījumi, kas
saistīti ar «Latvijas gāzes» (LG) komunikācijām, un arī Jelgavā
pēdējo nedēļu laikā notikuši divi šādi negadījumi: gāzesvads
pārrauts Lāču un Vidus ielas krustojumā, kur SIA «Novators» raka
caurteku, un Raiņa ielā, kur rekonstrukcijas darbu gaitā pie 3.
nama aizķerta gāzes īscaurule, kas topogrāfijā nebija norādīta.
«Esam izvērtējuši notikušā apstākļus Lāču un Vidus ielas krustojumā
un vērsīsimies policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa
uzsākšanu. Šajā gadījumā rakšanas darbu gaitā pārkāpti vismaz divi
būtiski nosacījumi: darbi nenotika «Latvijas gāzes» darbinieku
klātbūtnē un raka ar ekskavatoru vietā, kur to drīkstēja darīt
vienīgi ar lāpstu. Par Raiņa ielā notikušo kriminālprocess netiks
uzsākts,» informē LG preses sekretārs Vinsents Makaris. Kaut arī LG
nenoliedz, ka ne vienmēr faktiskā situācija sakrīt ar topogrāfijā
norādīto, LG Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš ir strikts:
«Abos gadījumos Jelgavā nav nekāda sakara ar to, ka gāzesvadi ir
izbūvēti sen vai uzrādīti neprecīzi, jo būvnieki nav ievērojuši
vienošanos, kas paredz: no gāzesvada divus metrus uz katru pusi un
dziļāk par 30 centimetriem no ceļa virsmas rakšanai jānotiek ar
rokām, līdz gāzesvads ir atsegts.»

«Problēmas lielākoties rodas tad, ja komunikāciju turētāju
pārstāvji savas komunikācijas – gan atrašanās vietu, gan dziļumu –
var uzrādīt tikai aptuveni vai arī ja apkārt tām ir sabērti akmeņi
vai būvgruži. Tos atrakt ar lāpstu atsevišķos gadījumos pat fiziski
nav iespējams. Taču tā nav tikai problēma Jelgavā,» saka «Novatora»
pārstāvis Dmitrijs. Uz to norāda arī «Igates» valdes priekšsēdētājs
Māris Peilāns, skaidrojot, ka gāzes noplūde Raiņa ielā notika nevis
tāpēc, ka neatļautā dziļumā rakts ar kausu, bet gan tāpēc, ka,
atrokot grunti, gāzesvads aizķerts ar būvgružiem. «Taču es
negribētu to definēt kā problēmu – ar šādu situāciju iespējamību ir
jārēķinās intensīvu būvdarbu laikā, lai arī cik uzmanīgi strādātu.
Tieši tādēļ ir svarīga sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem, lai
ikvienu aizķeršanos operatīvi varētu atrisināt, līdz minimumam
samazinot iespējamos riskus. Mēs arī nevaram vainot komunikāciju
turētājus par neprecīzo topogrāfiju, jo apzināmies reālo situāciju
– dabā nobīdes «no papīra» situācijā, kad topogrāfija veikta vēl
padomju gados, ir neizbēgamas,» tā M.Peilāns. Taču gāzesvads nav
vienīgā komunikācija, kas būvniekiem liek strādāt ar īpašu
atbildību. Piemēram, rekonstruējot Raiņa ielu, «Lattelekom»
noteicis, ka tur kabeļu kanalizācija jāsaglabā esošajā stāvoklī.
«Šī ir vēl vecā azbesta kabeļu kanalizācija, kuras stāvoklis nav no
tiem labākajiem, taču uzņēmums, atšķirībā no citiem komunikāciju
turētājiem, to mainīt negrasās. Bet darbu laikā to vispār
neaizskart fiziski nav iespējams. Mēs, protams, cenšamies visu
darīt ļoti rūpīgi, taču zināms risks vienalga pastāv,» situāciju
ieskicē SIA «Kulk» valdes loceklis Jānis Melbārdis, akcentējot:
būvdarbu gaitā būtiskākais ir atrast kopīgu valodu ar komunikāciju
turētājiem. «Citādi būvdarbi nav iespējami, jo, ja visas apakšzemes
komunikācijas būtu jāsaglabā esošajā stāvoklī, rakšanas darbi tiktu
paralizēti,» rezumē J.Melbārdis.

Foto: Ivars Veiliņš