23.6 °C, 3 m/s, 76.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāDarba sludinājumos nevarēs norādīt nepieciešamību pēc konkrētu svešvalodu prasmes
Darba sludinājumos nevarēs norādīt nepieciešamību pēc konkrētu svešvalodu prasmes
21/06/2012

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas darba sludinājumā aizliedz norādīt nepieciešamību pēc konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma
grozījumus Darba likumā, kas darba sludinājumā aizliedz norādīt
nepieciešamību pēc konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot
gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu
veikšanai.

Vienlaikus deputāti neatbalstīja ierosinājumu Darba likumu
papildināt ar normu, ka nolīgtā darba raksturojumā iekļauj
konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas
vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums,
kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi.

Likumprojekta autori anotācijā atzīst, ka grozījumi izstrādāti,
lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko
diskrimināciju.

Likumprojekta autori norāda, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien
biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma
tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk krievu,
zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav
saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai
sadarbības partneriem.

Pēc statistikas datiem, septiņās lielākajās Latvijas pilsētās
dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir
latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas
pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba
devēji vai nu brīdī, kad pieņem darbinieku darbā, vai arī pēc
pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo
vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski
runājošie.

Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir
75%, Kurzemē un Vidzemē pat 90%, un nav reālas nepieciešamības
mācīties, zināt un lietot krievu valodu, norāda izmaiņu autori. Šo
novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespējot nodrošināt
skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni,
piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās
ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu
kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu.

Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir
salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši
pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz
ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas
iedzīvotāju nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī
daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo
klientu skaits ir kritiski liels.

Tādējādi Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir
piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek
mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar
latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai
tad krievu valodu. Šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka
eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās
lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem dodoties
darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl
vairāk rusificēta, uzskata likuma izmaiņu autori.

LETA