14.2 °C, 3.4 m/s, 92.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGala redakciju apspriedīs pavasarī. Priekšlikumus var iesniegt tagad
Gala redakciju apspriedīs pavasarī. Priekšlikumus var iesniegt tagad
27/12/2008

Objektīvu iemeslu dēļ Jelgavas teritorijas plānojuma posmā līdz 2020. gadam galīgās redakcijas nodošana sabiedriskajai apspriešanai ir ieilgusi. Tas saistīts ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Pašlaik zemes īpašnieki un citi interesenti sagatavotajam dokumentam, kā arī pilsētas Teritorijas apbūves noteikumiem pašvaldībā var iesniegt savus priekšlikumus, lai iespējamo zonējuma izmaiņu gadījumā nebūtu jātērē laiks atkārtotai to sabiedriskajai apspriešanai.

Anna Afanasjeva
Objektīvu iemeslu dēļ
Jelgavas teritorijas plānojuma posmā līdz 2020. gadam galīgās
redakcijas nodošana sabiedriskajai apspriešanai ir ieilgusi. Tas
saistīts ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Pašlaik zemes
īpašnieki un citi interesenti sagatavotajam dokumentam, kā arī
pilsētas Teritorijas apbūves noteikumiem pašvaldībā var iesniegt
savus priekšlikumus, lai iespējamo zonējuma izmaiņu gadījumā nebūtu
jātērē laiks atkārtotai to sabiedriskajai
apspriešanai.
Pēdējos divos gados intensīvi strādāts pie pilsētas jaunā
teritorijas plānojuma. Pirmā redakcija sabiedriskajai apspriešanai
bija nodota pagājušā gada beigās – no 15. oktobra līdz 26.
novembrim varēja iepazīties ar izstrādāto plānojumu un iesniegt
priekšlikumus. Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes
vadītāja Gunita Osīte atgādina, ka šā gada sākumā teritorijas
plānojumu atbilstoši saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem bija
paredzēts pilnveidot un nodot atkārtotai sabiedriskajai
apspriešanai, lai pēc tam apstiprinātu. 
Aizsargjoslu likuma 
dēļ plānojums apstājas 
Taču šajā laikā Ādažu un Garkalnes pašvaldību teritoriju
plānojuma lietās applūstošo teritoriju dēļ Satversmes tiesa pieņēma
divus spriedumus. Tajos pirmo reizi atklājās tiesas skaidrojums,
kādā veidā ir piemērojams pastāvošais Aizsargjoslu likums. «Pirms
tam pastāvēja vairākas interpretācijas, un pilnīga jeb 100 procentu
applūstamība pārsvarā tika attiecināta tikai uz upju aizsargjoslām.
Arī spēkā esošajā Jelgavas teritorijas plānojumā tajās nebija
atļauta būvniecība. Satversmes tiesa savukārt traktēja, ka
aizsargjosla jānosaka visas applūstošās teritorijas platībā un tajā
būvniecība nav atļauta. Jelgavas gadījumā no 60 teritorijas
kvadrātkilometriem šīs platības aizņēma 26 kvadrātkilometrus, lai
gan dabā vairums šo teritoriju nekad nebija applūdušas,» likuma
piemērošanu tiesas izpratnē raksturo G.Osīte.
Vadoties no tā, ka applūšanas iespējamību nosaka, ņemot vērā
zemes virsmas augstuma atzīmi pret jūras līmeni, Jelgavā applūšanas
riskam bija pakļauti minētie 26 kvadrātkilometri jeb nepilna puse
no pilsētas teritorijas. Pārējo vidū pie tām piederēja arī Dobeles
šosejai piegulošās platības starp līnijām, kuru teritorijai jau
bija apstiprināti detālplānojumi un atbilstoši tiem iedzīvotāji un
attīstītāji likumīgi bija uzsākuši infrastruktūras veidošanu un ēku
būvniecību. «Paliekot spēkā šim likuma traktējumam, visas minētās
darbības būtu uzskatāmas par nelikumīgām,» situācijas nopietnību
uzsver pilsētplānošanas speciāliste. 
Jelgava un pārējās pašvaldības, kur pastāv plūdu draudi, bija
pamatoti satraukušās. Izprotot pavērsiena nopietnību, operatīvi
reaģēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Aktīvi tika uzsāktas sarunas par izmaiņām Aizsargjoslu likumā. Arī
mūsu pašvaldība sniedza priekšlikumus izmaiņām normatīvajā aktā,
lai nonāktu pie kompromisa un likums netraucētu pilsētas attīstībai
un vienlaikus neietekmētu vidi. Grozījumus Aizsargjoslu likumā
pieņēma aprīlī. Savukārt metodiku, kādā veidā nosakāmas applūstošās
aizsargjoslas, likumā bija paredzēts izstrādāt un apstiprināt līdz
jūnijam. 
Laikā, kad aizsākās peripetijas Aizsargjoslu likuma traktējumā
un izstrādātas tā izmaiņas, Jelgavas teritorijas plānojums tālāk
netika virzīts. Tika gaidītas izmaiņas un metodika, lai zinātu, kā
izvairīties no neprecizitātēm un pareizi rīkoties
tālāk. 
Process prasīja 
vairāk laika un darba
«Tiklīdz stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā un
izstrādātā metodika, sākām strādāt pie aizsargjoslu noteikšanas.
Sākumā likās, ka darbu paveiksim daudz ātrāk. Īstenībā process
izrādījās krietni darbietilpīgāks un laikietilpīgāks. Tas bija
saistīts ar speciālistu rīcībā esošajiem materiāliem. Piemēram,
topogrāfiskie mērījumi daudzviet bija novecojuši, bet jaunu nebija.
Tāpēc nolēmām visas šīs teritorijas pārbaudīt dabā. Un speciālisti
visas upju palienes pļavas, upju krastus un citas platības
izstaigāja un pārbaudīja. To pabeidzām oktobrī. Tad sākās kamerālie
darbi – applūstošo teritoriju iezīmēšana kartē atbilstoši
metodikai,» par darbu pie teritorijas plānojuma stāsta
G.Osīte.
Viņa atgādina, ka pati pirms metodikas stāšanās spēkā
iedzīvotājiem skaidroja, ka jaunais teritorijas plānojums tiks
izstrādāts ātrāk un tā sabiedriskā apspriešana notiks vēl šogad.
Taču minēto iemeslu dēļ, kā arī zinot teritorijas plānojuma
iespējamo seku nopietnību, darba sasteigšana šajā gadījumā nav
labākais sabiedrotais. Proti, aiz šī dokumenta stāv zemes īpašumi
un finansiālās vērtības – teritorijas, kas kartē būs iekļautas kā
applūstošas, nebūs iespējams apbūvēt. Speciālisti atbilstoši
metodikai vērtējuši katru atsevišķu gadījumu.
Pašlaik pilsētas teritorijas plānojuma darba versija ir
gatava. Pirms nodošanas sabiedrības izvērtēšanai pašvaldība to
saskaņos ar atbildīgajām institūcijām – Latvijas Ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūru un Reģionālo vides pārvaldi. To paredzēts
veikt janvārī. Plānojuma sabiedriskā apspriešana varētu notikt
pavasarī. 
Aicina savlaicīgi 
iesniegt priekšlikumus
Kamēr vieni speciālisti strādāja pie applūstošajām
teritorijām, Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde vēlreiz
izvērtēja arī sagatavoto Jelgavas teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumu pirmo redakciju. «Pie noteikumiem tik tiešām ir
nopietni strādāts, lai ikvienam, kam tie būs nepieciešami –
potenciālajiem būvētājiem, zemes īpašniekiem un attīstītājiem –,
Jelgavas pašvaldībā pastāvošās prasības par teritorijas izmantošanu
un apbūvi būtu skaidri saprotamas un nepārprotamas,» uzsver
G.Osīte. Tāpat ņemts vērā, lai dokuments būtu efektīvs instruments
Būvvaldes un Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālistu
rokās. Darba grupās diskusijas par šo materiālu vēl turpinās, bet
janvārī procesu pabeigs. Sabiedriskajai apspriešanai abi dokumenti
nonāks reizē.
Pašlaik, kamēr tas vēl nav noticis, Attīstības un
pilsētplānošanas pārvalde ir atvērta priekšlikumiem. Zemes
īpašnieki un citi interesenti pārvaldē var iepazīties un saņemt
skaidrojumus par izstrādāto redakciju. «Ja kādam zemes īpašniekam
vai citam interesentam ir priekšlikumi teritorijas plānojumam,
apbūves noteikumiem vai teritorijas izmantošanai, tos svarīgi
iesniegt vēl pirms sabiedriskās apspriešanas. Ja tās laikā saņemsim
iebildumus vai iedzīvotāju priekšlikumus, ja kāds gribēs mainīt
savai zemei atļauto izmantošanas veidu un speciālisti to atbalstīs,
būs jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana,» skaidro G.Osīte,
uzsverot, ka pēdējie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par
pašvaldību teritoriju plānošanu nosaka, ka jebkura, pat vismazākā,
zemesgabala atļautā zonējuma maiņa atkārtoti jānodod sabiedriskai
apspriešanai. Tas savukārt prasīs papildus laiku un paildzinās
dokumentu stāšanos spēkā.