16.7 °C, 0.8 m/s, 86.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Ideju boksā» ģenerē idejas, kādai jābūt Jelgavai nākotnē
«Ideju boksā» ģenerē idejas, kādai jābūt Jelgavai nākotnē
21/09/2018

Kādai jābūt Jelgavai nākotnē? Digitālā metropole, ģimenei draudzīga pilsēta, zaļā oāze vai ražošanas, zinātnes un attīstības pilsēta – šādi attīstības scenāriji tika apspriesti Jelgavā aizvadītā jauniešu foruma «Brīvība – izpratne, piederība, attīstība» sadaļā «Ideju bokss», kas veltīts Jelgavas nākotnes attīstības scenārijiem. Tajā jaunieši, sadarbojoties ar pilsētas uzņēmējiem, piedāvāja savu redzējumu katram no attīstības scenārijiem.

Katru scenāriju aizstāvēja komanda, kurā darbojās viens uzņēmējs
un divi Jelgavas skolu debašu klubu dalībnieki. Pasākuma
organizators – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs – jau
iepriekš komandas dalībniekiem bija ieskicējis pieturpunktus, taču
pašu dalībnieku ziņā bija tas, kā viņi šo ideju aizstāvēs.

Pēc ideju prezentācijas dalībnieki atzina, ka veiksmīgākais
risinājums pilsētas attīstībai nākotnē būtu sabalansēt visus
piedāvātos risinājumus, jo Jelgavā jābūt gan attīstītai ražošanai,
gan zaļai domāšanai, gan ģimenei draudzīgai videi.

Digitālā metropole

Komandā darbojās SIA «Animus Project» vadītājs Artūrs
Savickis, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolnieces Gunda Oja
un Kristīne Krastiņa.

Par to, ka modernās tehnoloģijas mūsu dzīvē ieņem arvien lielāku
lomu, šaubu nav, un svarīgs ir gudro tehnoloģiju pielietojums visās
jomās. «Man bija patīkami dzirdēt, ka arī Jelgavas jaunieši
fokusējas uz digitālo sfēru, viņiem interesē šī vide. Jaunieši
saskata tālruņu, mobilo lietotņu, elektronisko sistēmu
priekšrocības, tikai ir viens «bet» – viņiem bieži vien trūkst
zināšanu, kā to visu jēgpilni izmantot. Un tieši uz to jāliek
akcents izglītības procesā – lai ar šīm modernajām tehnoloģijām mēs
mācētu praktiski rīkoties,» pārliecināts uzņēmējs.

Viņš kopā ar jaunietēm prezentēja divas idejas, lai mūsu pilsēta
kļūtu vēl modernāka. Viena no tām – digitalizēt tūrisma objektus,
informāciju par tiem tūristiem pasniedzot ar mobilās lietotnes
starpniecību. Viņuprāt, pilsētas apskati var izveidot par
interaktīvu spēli, proti, izstrādāt lietotni, kurā iekļauti
pilsētas objekti un dažādi uzdevumi, kas tūristam ļautu doties tādā
kā piedzīvojumā. Svarīgākais – šīs interaktīvās tūres izveidošanā
var iesaistīt arī Jelgavas jauniešus. Otrs ierosinājums, kas arī
varētu noderēt tūrisma stimulēšanai pilsētā, ir elektrisko
skrejriteņu noma. «Tas ir vēl viens veids, kā tūrismā ienest 21.
gadsimtu,» saka A.Savickis.

Gunda un Kristīne atzīst, ka Jelgava jau šobrīd ir gudra
pilsēta. «Mums ir videonovērošanas sistēma, skolēnu e-kartes,» saka
Gunda, spriežot, ka moderno tehnoloģiju pielietošana nepieciešama
arī izklaidē. Viņa rosina Jelgavā izveidot e-sporta arēnu – vietu,
kurā kopā spēlēt datorspēles un sacensties. «Sabiedrībā pastāv
uzskats, ka datorspēles cilvēku degradē, taču pētījumā, kas
publicēts zinātniskajā žurnālā «Plos One», secināts, ka tās attīsta
stratēģisko domāšanu un sadarbības prasmes,» stāsta Gunda,
piebilstot, ka Baltijā šobrīd ir izveidota viena e-sporta līga un
šo sporta veidu plānots iekļaut arī olimpiskajās spēlēs. Viņasprāt,
šādu e-sporta arēnu varētu izveidot, piemēram, kādā skolā, jo
datorspēļu spēlētāju mūsu pilsētā netrūkst. Savukārt Kristīne
pārliecināta, ka Latvijā šobrīd ir daudz labu IT speciālistu, taču
nereti viss apstājas pie naudas trūkuma, tāpēc ne tikai Jelgavas,
bet visas valsts līmenī jādomā par to, kā piesaistīt investorus,
lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus, kuru izveidošanā
iesaistītos mūsu valsts gudrie prāti.

A.Savickis norāda, ka viņam pēc foruma radušies divi secinājumi:
«Jauniešiem idejas ir, bet viņi tās nemāk pietiekami argumentēti
aizstāvēt, kas ir ļoti svarīgi. Tāpat viņiem ir bail riskēt, bet,
lai augtu, attīstītos un ietu uz priekšu, tas ir ļoti
vajadzīgs.»

Ģimenei draudzīga pilsēta

Komandā darbojās SIA «Karameļu darbnīca» valdes locekle
Ilze Priževoite, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēni Anastasija
Šlapina un Rihards Seržāns.

«Ģimene ir pamatvērtība, uz kuras var veidot pārējo pasauli.
Ģimenei draudzīga ir vieta, kurā mēs visi – gan bērni, gan
pieaugušie – jūtamies labi. Es kā uzņēmēja esmu novērojusi: ja
maniem darbiniekiem ģimenē viss ir kārtībā, viņi var produktīvi
strādāt, dot pienesumu uzņēmumam un pilsētai kopumā,» pārliecināta
I.Priževoite, atzīstot, ka jau šobrīd Jelgavā tiek daudz darīts,
lai tā būtu ģimenēm saistoša un tās atbalstoša, taču vēl ir kur
tiekties. «Domājot par nākotni, pilsētai ir jāatrisina bērnudārzu
rindu jautājums, jo šobrīd uzņēmējdarbības vidē jūtams, ka nereti
ģimenēm nav kur atstāt bērnu, lai vecāki varētu strādāt,» saka
uzņēmēja. Viņu forumā pozitīvi pārsteidzis tas, ka daudzi jaunieši
jau skaidri zina, ko vēlas nākotnē, un uzsvēruši, ka grib to
saistīt ar mūsu pilsētu.

Arī Anastasija un Rihards atzīst, ka, viņuprāt, Jelgava jau ir
ģimenei draudzīga pilsēta – ar piemērotām vietām, kur ģimenes var
atpūsties, apmeklēt pasākumus. «Taču es piedāvāju pilsētā izveidot
jaunus rotaļlaukumus Jelgavas mikrorajonos. Piemēram, Dobeles
šosejas apkaimē pie Mīlestības alejas vieta pietiktu arī rotaļu
laukumam,» uzskata Rihards, spriežot, ka tajā varētu būt izzinošas
spēles, caur kurām bērni tuvāk iepazītu dabu, sajūtu taka.
Anastasija piebilst, ka, iespējams, tur varētu izvietot arī āra
trenažierus, kas pēdējā laikā pilsētā kļuvuši ļoti populāri. Tiesa,
ja tur tiks izveidots rotaļu laukums, nāksies pastiprināti domāt
par satiksmes drošību, jo Dobeles šosejā satiksmes intensitāte ir
liela. «Pieaugošā tehnoloģiju popularitāte bērnu un nereti arī
pieaugušo dzīvesveidu padara mazkustīgāku. Lielākā daļa dienas tiek
pavadīta nekustīgās pozās, un to vajadzētu mainīt. Tieši bērnu
rotaļu laukumi ir vieta, kur iespējams veicināt fizisko attīstību
jau agrīnā vecumā,» tā Rihards, atsaucoties uz pasaulē veiktu
pētījumu, kurā secināts, ka indivīda fiziskā aktivitāte pieaug par
25,6 procentiem, ja tuvumā ir viegli pieejams laukums fiziskām
aktivitātēm.

Zaļā oāze

Komandā darbojās SIA «Zaļā zeme» vadītāja Inga Gūtmane,
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni Roberts Fadejevs un
Elīza Anna Vilava.

«Zaļā dzīvošana ir mana pārliecība. Uzskatu, ka cilvēkiem ir
jāēd, jādzīvo veselīgi, un šajā ziņā lielas cerības gribētu likt uz
jauniešiem – ka tieši viņi būs tie, kas vairāk pievērsīsies zaļam
un veselīgam dzīvesveidam –, taču nākas secināt, ka viss nav tik
vienkārši. To apliecināja jauniešu jautājums, kāpēc jāēd veselīgi,
ja tas maksā dārgi,» saka I.Gūtmane, pieļaujot, ka bērniem nav
izpratnes par to, ko varētu iegūt, skolu programmās iekļaujot
padziļinātu uztura mācību. Viņa spriež, ka šobrīd skolēni zaļo
dzīvesveidu izprot kā bio produktus un atkritumu šķirošanu, un arī
tas, protams, ir labi. To apstiprina komandas jaunieši Roberts un
Elīza Anna, sakot, ka tie ir arī divi pamatnosacījumi, kas tiek
ievēroti viņu ģimenē, cenšoties dzīvot zaļāk, jo arī viņi šķiro
atkritumus un daudzus produktus iegādājas pie mājražotājiem,
ekoveikalos. «Manuprāt, pozitīvi, ka cilvēki sāk saprast to, ka
rada par daudz atkritumu, un pievērš lielāku uzmanību šķirošanai,
lai no tiem taptu jauni produkti,» saka Elīza Anna, piebilstot, ka
Jelgavā ir radīti visi apstākļi, lai to darītu, un šobrīd galvenais
ir attieksme un vēlēšanās rīkoties. Savukārt, runājot par veselīgu
pārtiku, Elīza Anna norāda, ka viņai joprojām nav skaidrs, kāpēc no
Polijas atvestais gurķis maksā lētāk, nekā pie mums audzētais, un
spriež, ka tieši šis apstāklis cilvēkiem traucē pievērsties
veselīgai ēšanai, jo mūsu ienākumu līmenis nav tik liels, lai
varētu visu atļauties.

Zaļās oāzes idejas atbalstītāji atzīst, ka kopumā Jelgava ir
zaļa pilsēta – te ir daudz parku, ūdenskrātuves, palienes pļavas,
pēdējos gados pilsētā izveidoti arī vairāki eko un mājražotāju
veikaliņi –, taču Roberts ir pārliecināts, ka varam to padarīt vēl
zaļāku un veselīgāku, iestādot kokus un izveidojot parkus vietās,
kuras šobrīd pilsētā ir pamestas un aizaugušas, tāpat esot jārosina
daudzdzīvokļu māju pagalmus padarīt zaļākus, nevis būvēt tajos auto
stāvlaukumus. Viņš spriež, ka vairākos pilsētas parkos, piemēram,
Alunāna parkā, varētu ierīkot gaisa trasi ar šķēršļiem, kas
mudinātu pievērsties aktīvam dzīvesveidam. «Man ļoti patīk ideja
aiz kultūras nama ierīkot dizaina dārzus, kuros var mazliet
atpūsties no ikdienas steigas. Manuprāt, tas ir labs sākums, lai
kas līdzīgs taptu arī citviet Jelgavā. Taču te ir svarīgs kāds
priekšnoteikums, proti, jau maziem bērniem ir jāmāca atbildīgi
izturēties pret infrastruktūru,» pārliecināts Roberts.

Forumā arī izskanēja ideja izveidot veselības takas pilsētas
mikrorajonos. «20 minūšu pastaiga pa šādu taku uzlabo cilvēka
imūnsistēmu, fizisko sagatavotību, mentālo veselību, un cilvēks
kļūst pozitīvāks,» tā Anna Elīza. Taču, kaut arī jauniešiem
teorētisko zināšanu netrūkst, praktiski viņi tās savā ikdienā
nepielieto. Paši jaunieši neslēpj, ka tā īsti nav izmantojuši jau
esošo pilsētas infrastruktūru, piemēram, izveidoto veselības taku
Pils salā vai labiekārtoto Langervaldes mežu.

Ražošanas, zinātnes un attīstības pilsēta

Komandā darbojās SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes
loceklis Juris Sīlis, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolnieces Amanda
Zvaigzne un Anna Oseņņikova.

«Jebkurā jomā, lai turpinātu attīstīties, ir nepieciešamas
zināšanas un laba izglītība – lai mēs ne tikai risinātu
tehnoloģiski sarežģītus jautājumus, radītu pasaulē konkurētspējīgus
uzņēmumus un produktus, bet arī prastu panākt, ka mūsu radītais
produkts nekaitē videi un dod labumu sabiedrībai kopumā,»
pārliecināts J.Sīlis. Gan viņš, gan jaunietes atzīst, ka Jelgavai
ir lielas priekšrocības, tostarp mums ir sava universitāte, kurā
var satikties zinātnieki un uzņēmēji, lai radītu fantastiskas
lietas. Jelgava jau šobrīd tiek definēta kā rūpniecības centrs,
taču daudz vairāk ir jāstrādā pie tā, lai šeit tiktu radītas preces
un produkti ar augstu pievienoto vērtību. «Kas ir prece ar
paaugstinātu vērību? Iedomājieties miskasti un mikroshēmu! Kas
dārgāka? Ko ražojot patērē mazāk resursu? Un ko ir iespējams
attīstīt? Protams, ka mikroshēma ir dārgāka, bet vai tāpēc, ka tās
izejmateriāli ir dārgāki? Nē! Kur slēpjas tās vērtība? Zināšanās,
kas ieguldītas, to radot,» uzsver Anna. Amanda piebilst, ka
ieguldījums zinātnē un izgudrojumos ir ieguldījums nākotnē, jo tas
veicinās ne tikai kapitāla ieplūšanu pilsētā, bet arī uzlabos
dzīves kvalitāti. «Mans priekšlikums gan ir ražošanu nebalstīt uz
Latvijas dabas resursu izmantošanu, bet gan likt lietā intelektu un
prātu,» tā Anna.

J.Sīlis uzsver, ka svarīgi ir atbalstīt jauniešu izglītošanu un
to var darīt arī uzņēmēji, daloties savā pieredzē, savās dzīves
atziņās, kas, iespējams, jauniešiem noderēs un motivēs viņus
pievērsties uzņēmējdarbībai, radīt, nevis kļūt tikai par
patērētājiem. «Uzskatu, ka jaunieši mūsdienās domā citādāk nekā
mēs, pieaugušie. Viņi spēj domāt kompleksi,» pēc foruma secina
uzņēmējs, turpinot: «Ir jābūt gudriem. Galvenais virzītājspēks, kas
var attīstīt un kaut ko mainīt, ir visaptverošas zināšanas, un uz
to mūsu jauniešiem ir jātiecas.»

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»