«Jānis Joņevs uzrakstījis stāstu jaunākiem par savu paaudzi,» tā sociālajos tīklos jelgavnieka jaunāko darbu popularizē izdevniecība «Apgāds Mansards», kas izdevusi J.Joņeva debijas grāmatu romānu «Jelgava 94».
«Kādā naksnīgā sarunā kultūras portāls satori.lv mani uzaicināja uzrakstīt stāstu bērniem un es piekritu,» tā par jaunākā darba «Telefons» ieceri saka autors. Viņš norāda, ka ideja par telefonu radusies tāpēc, ka bērniem patīk telefoni. «Darbs uzrakstījās ātri un viegli,» nosaka J.Joņevs.
Stāsta galvenie varoņi ir divi zēni, kuri pavada laiku pēc stundām. Lai gan šoreiz darbības vieta ir Rīga, tam šoreiz nav tik liela nozīme – ne ģeogrāfiski, ne simboliski –, kā tam bija autora pirmajā darbā. Stāstu veido dialogs starp zēniem, kuri apspriež mobilo telefonu. Lai gan sākotnēji stāsta varēti šķist pārāk sadzīvisks un sekls, patiesībā tajā ietvertas vairākas dziļas domas. Centrālā no tām: kas ir labs un kas ir slikts? Kad viens no zēniem paziņo, ka viņa telefonu var uzlādēt ar sliktām idejām, puiši sāk ģenerēt idejas un secina, ka ne vienmēr viss, kas šķiet slikts, tāds patiešām ir. Tas liek aizdomāties arī par to, kā bērniem veidojas apziņa, ka jā, šī ideja ir slikta, bet šī – laba. Lielā mērā to nosaka pieaugušo (vecāku, skolotāju, kaimiņu u.c.) viedoklis par to, kas tad ir labs un slikts. Piemēram, zēni mēģina uzlādēt telefonu ar ideju «iečurāt kanālā», kas pieaugušajiem visdrīzāk skaitītos slikta ideja, bet, tā kā viņiem tobrīd gribas čurāt, ideja izrādās pat ļoti laba.
Otra ideja, kuru autors gan tālāk neattīsta, ir cilvēka vēlme saņemt atzinību. Stāstā «Telefons» tas gan ir noformulēts kā ticēšana – zēnam ar «brīnumtelefonu» ir būtiski, lai citi viņam ticētu. «Šī ticēšanas lieta viņam bija svarīga, bez tās nekas neietu,» teikts stāstā.
Zēnu dialogā parādās arī neliela fantāziju deva, kas piešķir arī vieglumu un asprātīgu humorīgumu. Piemēram, pasaulē labākajā telefonā ir tāda funkcija kā «sms lošiem»: «Es izvēlos, teiksim: «Krīti pa trepēm». Sūtīt. Viņa saņem un nokrīt pa trepēm. Pļorkt.» Vai arī laika iestatīšana zvaniem: «Lūk. Tagad es paņemu tavu numuru un iestatu laiku – pagājušā pirmdiena. Un zvanu tev uz pagājušo pirmdienu. Prasu – kur tu nupat paslēpi ananasu? Pasaki, te zvana tev no nākamās nedēļas, esi aizmirsis, nevaram atrast. Ananasu gribas! Tu no pagājušās nedēļas pasaki, mēs atrodam ananasu un apēdam.»
Stāstu var izlasīt ŠEIT
Līdz ar šī stāsta publicēšanu ir pamats apgalvot, ka J.Joņevs ir atkopies no, kā pats reiz teica, «pēcdzemdību» depresijas, kas viņu pārņēma pēc romāna «Jelgava 94» izdošanas.
Foto: Ivars Veiliņš
10.3 °C,
4 m/s,
97.1 % 
10.3 °C,
4 m/s,
97.1 %