17.9 °C, 0.8 m/s, 81.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJaunas prasības drona pilotam – eksāmens un obligāta apdrošināšana
Jaunas prasības drona pilotam – eksāmens un obligāta apdrošināšana
04/11/2019

Jebkurš drons neatkarīgi no izmēra un svara ir bezpilota gaisa kuģis. Tā lietojumu regulē gan jaunie MK noteikumi, gan likums «Par aviāciju», gan arī ES regula, un prasības attiecas uz ikvienu, kas veic lidojumus ar dronu. Būtiski uzsvērt, ka noteikumi drona izmantošanu nosaka galvenokārt atkarībā no tā izmēra un lidojuma riska pakāpes – paaugstināta riska lidojumiem nepieciešams ne vien nokārtot pilota eksāmenu, bet pat apdrošināt lidojumu. Taču joprojām ir iespēja dronu bez papildu saskaņojumiem izmantot savām vajadzībām un privātās teritorijās.

Pirmā dronu kategorija ar specifiskiem
ierobežojumiem ir tie, kuru pacelšanās masa ir no 250 gramiem līdz
1,5 kilogramiem. Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa biežāk
lietoto dronu. To lidojumos jāievēro vismaz 30 metru horizontāla
distance no trešajām personām un maksimālais ātrums 19 metri
sekundē. Tāpat ar to atļauts bez saskaņošanas lidot virs
autoceļiem, tiltiem, elektrotīkliem, dzelzceļiem un kapsētām, taču
tikai gadījumos, ja tiek lidots ne zemāk kā 50 metrus virs
objekta.

Savukārt, ja drons sver 1,5–25 kilogramus,
tad lidojuma ātrums nedrīkst pārsniegt 36 metrus sekundē un
jāievēro vismaz 150 metru horizontālā distance no trešajām
personām, jebkādām būvēm un atpūtas zonām. Ar šādu dronu bez
saskaņošanas ir aizliegti lidojumi tuvāk nekā 50 metru attālumā no
autoceļiem, tiltiem, elektrotīkliem, dzelzceļa un kapsētām, bet
pašam pilotam jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un
obligāti jānodrošina, lai drons ir redzamības zonā.

Tāpat uz visiem droniem attiecas 120 metru
maksimālā augstuma ierobežojums un minimālā – 50 metru – distance
no cilvēku pulcēšanās vietām, kā arī jāievēro vismaz 500 metru
distance no militāriem objektiem, ieslodzījuma vietām un karakuģiem
un 1–5 kilometru attālums no lidlaukiem atkarībā no to
klasifikācijas.

Augsta riska lidojumi – tikai pēc prasmju
pārbaudes

Jebkura lidojuma atkāpe no minētajām normām
uzskatāma par paaugstināta riska lidojumu. Tāpat paaugstināts risks
ir lidojumiem, kurus veic diennakts tumšajā laikā, sliktos
laikapstākļos vai virs cilvēku pulcēšanās vietām. Ja plānots šāds
lidojums, pilotam obligāti jāsaņem atļauja no Civilās aviācijas
aģentūras (CAA), un tā tiek izsniegta tikai tām personām, kas
nokārtojušas pilotēšanas eksāmenu un saņēmušas tālvadības pilota
identifikācijas numuru.

Eksāmenam ir teorētiskā un praktiskā daļas.
Teorija tiek kārtota testa veidā klātienē CAA birojā, pirms tam
piesakoties pa e-pastu caa@caa.gov.lv. Testā iekļauti 30 jautājumi
par bezpilota gaisa kuģu lietošanas regulējumu, gaisa telpu,
veicamajām darbībām un citiem aspektiem. Savukārt praktiskā daļa
ietver sarunu par lidojuma plānošanu, kam seko praktiska
sagatavošanās lidojumam un manevru izpilde. Lidojumu katrs pilots
veic ar savu dronu, un tas notiek Ķekavas novada Baložu
lidlaukā.

CAA komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs
skaidro, ka, nokārtojot eksāmenu, drona pilots ir tiesīgs iegūt
atļauju paaugstināta riska lidojumu veikšanai. Lai to saņemtu,
jāiesniedz iesniegums, kurā pilots izvērtē potenciālos lidojuma
riskus. «Veicot risku izvērtējumu, drona pilots ieplāno situācijas,
kādās drons tiks vadīts, un ar tām saistītos riskus. CAA šo
iesniegumu izskata un nosaka, kādas atkāpes no lidojumu noteikumiem
ir pieļaujamas, pēc kā tiek izsniegta ilgtermiņa atļauja,» stāsta
A.Vincevs, turpinot: «Atļaujā tiek uzskaitītas situācijas, kādās
dronu ļauts pilotēt paaugstināta riska apstākļos. Ja iesniegumā
pilots ir ieplānojis dronu lidināt tikai savā pagalmā, bet vēlāk
izdomā, ka grib filmēt pilsētas svētkus, nepieciešams jauns
iesniegums, kuru atkal pārskatām.»

Iesnieguma paraugs pieejams MK noteikumu
Nr.368 pielikumā. Atļauju pieteikumus izskata 20 dienu laikā, un
tas nozīmē, ka pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms
pirmā paredzētā lidojuma. Šobrīd izsniegtās atļaujas ir derīgas
līdz 2021. gada 1. jūlijam, taču, regulējumam mainoties, tiks
noteikti jauni atļauju termiņi, kas nozīmēs, ka šobrīd atļaujas
ieguvušajiem pilotiem nāksies tās atjaunot.

Jelgavnieks Dmitrijs Smirnovs ir viens no
pirmajiem drona pilotiem Latvijā, kurš nokārtoja tālvadības pilota
eksāmenu. Viņš ar drona pilotēšanu nodarbojas jau piecus gadus.
Prasību par eksāmenu Dmitrijs vērtē pozitīvi. «Pirms braucam ielās
ar mašīnu, mēs taču vispirms iemācāmies to vadīt un pierādām savas
prasmes! Lidojot ir svarīgi, ka zini, ko dari, jo bojāta tehnika ir
viena lieta, bet cilvēka dzīvība un veselība ir daudz svarīgāka,»
spriež D.Smirnovs. Viņaprāt, eksāmens nav sarežģīts, ja ir izpratne
par noteikumiem: «Biju pirmajā eksāmena grupā. Tā teikt,
izmēģinājuma trusītis. Bijām 20 cilvēki, un visi eksāmenu arī
nokārtoja. Sākumā notika teorijas pārbaude, lai parādītu, ka
saprotu noteikumus, un tad kārtoju praktisko daļu.» Šobrīd
D.Smirnovs turpina savu hobiju, filmējot Jelgavu no putna lidojuma
un iemūžinot arī pilsētas pasākumus.

Jāpiebilst, ka jaunie noteikumi paredz:
paaugstināta riska lidojumus var veikt tikai 18 gadus sasniegušas
personas. No 16 gadiem atļauts pilotēt dronus bezriska lidojumos,
tāpat noteikumi nosaka: personām, kas jaunākas par 16 gadiem,
atļauts pilotēt tikai tādu dronu, kura masa nepārsniedz
puskilogramu un kas nevar sa­sniegt lielāku augstumu par 50
metriem. 16 gadu veca persona var būt arī novērotājs paaugstināta
riska lidojumiem, asistējot pilotam. Tiesa, gan pilotam, gan
novērotājam jābūt identificējamam, valkājot atstarojošo vesti, bet
informācijai par pilotu jābūt norādītai arī uz lidaparāta.

Drons jāapdrošina

Paaugstināta riska lidojumi pilotam uzliek
arī finansiālu atbildību par iespējamiem zaudējumiem, ko drons var
radīt. Jaunais MK regulējums nosaka obligātas apdrošināšanas
prasības un minimālo atbildības limitu atkarībā no drona pacelšanās
masas. No 250 gramiem līdz 1,5 kilogramiem smags drons, sākot ar
nākamo gadu, obligāti jāapdrošina ar atbildības limitu 150 000 eiro
apmērā. Savukārt jau šobrīd prasības paredz paaugstināta riska
lidojumiem apdrošināt no 1501 grama līdz pieciem kilogramiem smagu
dronu ar 500 000 eiro atbildības limitu, bet droniem ar pacelšanās
masu virs pieciem kilogramiem atbildības limits sasniedz jau
miljonu eiro.

Ja nav paredzēti paaugstināta riska lidojumi,
droni līdz 1,5 kilogramiem nav jāapdrošina. Taču, ja to svars
pārsniedz 1,5 kilogramus, apdrošināšana nepieciešama. Šajā gadījumā
atbildības limita prasības ir noteiktas atkarībā no bezpilota
lidaparāta pacelšanās masas – tieši tāpat kā tas ir ar paaugstināta
riska lidojumiem. Tas nozīmē, ka pilotiem jārēķinās ar papildu
izdevumiem apdrošināšanai, kas var sasniegt arī vairākus simtus
eiro.

Kad nepieciešams saņemt arī pašvaldības
atļauju?

Veicot paaugstināta riska lidojumus
infrastruktūras objektu tuvumā vai virs cilvēku pulcēšanās vietām,
nepietiek vien ar CAA izsniegtu atļauju – lidojums jāsaskaņo arī ar
objekta īpašnieku vai pasākuma rīkotāju. Piemēram, vēloties dronu
izmantot Jelgavas pilsētas pasākumu laikā, nepieciešams saņemt arī
pilsētas pašvaldības atļauju.

Jelgavas pašvaldības pārstāve Rita
Ličāgina-Timofejeva informē, ka pilsētā dronu paaugstināta riska
lidojumi jāpiesaka domes Klientu apkalpošanas centrā klātienē vai
pa e-pastu dome@dome.jelgava.lv. Iesniegumā jānorāda plānotā
lidojuma laiks, vieta, kā arī bezpilota gaisa kuģa tehniskie
parametri, ieskaitot fotogrāfijas. Iesniegumam pievieno arī CAA
atļauju par paaugstināta riska lidojumu. Pašvaldībai plānotais
lidojums jāpiesaka vismaz 10 dienas pirms tā veikšanas, un atļaujai
obligāti jābūt līdzi arī lidojuma laikā. Par katru saskaņoto
lidojumu tiek informēta Jelgavas Pašvaldības policija un Valsts
policija.

Līdz šim pilsētā nav sastādīts neviens
protokols par nesaskaņotu dronu pilotēšanu, nav saņemtas arī
iedzīvotāju sūdzības, norāda Pašvaldības policijas pārstāve Sandra
Reksce.

Kopumā šogad pašvaldība ir izsniegusi 27
atļaujas dronu lidojumiem – vairāk nekā puse bijuši lidojumi
pilsētas pasākumos, bet 12 saskaņotie paaugstināta riska lidojumi
veikti privātu pasākumu laikā. Jāpiebilst, ka dronu ikdienas darbā
izmanto arī Pašvaldības operatīvās informācijas centrs, kas
lidaparātu lieto visu veidu operatīvajam monitoringam – sākot no
ledus iešanas upēs un beidzot ar ugunsgrēkiem.

Jelgavā, tāpat kā citur Latvijā, spēkā ir
noteikumi par vietām, kur drona lidojumiem papildus CAA
saskaņojumam obligāti jāsaņem arī objekta īpašnieka vai valdītāja
atļauja, – tie galvenokārt ir ar civilo un militāro drošību
saistīti objekti. Jelgavā tas ir ugunsdzēsēju depo Dobeles ielā 16,
Valsts policijas Zemgales reģiona iecirknis Pētera ielā 5 un Katoļu
ielā 8a, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta  bataljona ēka
Dambja ielā 22, kā arī Jelgavas cietums Palīdzības ielā 3 un 7.

Par nesaskaņotu vai bīstamu drona pilotēšanu
piemēro administratīvo sodu no 150 līdz 3000 eiro.

Bezriska lidojumiem atļauja nav vajadzīga

Ievērojot noteiktos pacelšanās masas
ierobežojumus un distanču prasības, tostarp no cilvēku pulcēšanās
vietām, atļauja drona pilotēšanai arī turpmāk nav nepieciešama.
Savā privātīpašumā dronu drīkst pilotēt, taču arī tad jāņem vērā
distances ierobežojumi, tostarp attālums no trešajām personām, un
ir aizliegta nesaskaņota trešo personu fotografēšana vai filmēšana.
«Vietās, kur drona lidojums nevienam netraucē, jāatceras par 120
metru augstuma limitu, kā arī vispārējām drošības normām. Latvijā
lielākajā daļā valsts teritorijas ir atļauts dronu pilotēt,
nevienam netraucējot un nepārkāpjot noteikumus, bet, protams,
noteikumi ir jāzina,» uzsver CAA pārstāvis A.Vincevs.

Ievērojot noteikumus, savā darbā dronu
izmanto arī profesionāļi, tostarp Jelgavas fotogrāfs Gunārs
Timermanis. Viņš no gaisa fotografē jau divus gadus, jo pēc šādiem
kadriem esot audzis klientu pieprasījums. «Pirms dronu sāku
izmantot darbā, trenējos, līdz biju pietiekami apguvis tā vadīšanu.
Tas, manuprāt, ir vispareizāk: lai lietotu dronu, vajag uzkrāt
pieredzi un saprast nianses,» tā G.Timermanis. Fotogrāfs norāda, ka
viņam bija nepieciešami aptuveni četri pieci ilgāki treniņa
lidojumi, pirms dronu sāka izmantot darbā.

Popularitāte vēl arvien stabila

Kā liecina CAA statistika, šogad Latvijā
izsniegtas 79 atļaujas paaugstināta riska lidojumiem. Aģentūra
piedalās arī ar droniem saistītu administratīvo lietu skatīšanā, un
šogad CAA izskatītas 16 šādas lietas. Tāpat A.Vincevs informē, ka,
kopš ieviests pilotu eksāmens, tas ir ļoti pieprasīts – kopš 21.
augusta teorētisko pārbaudi nokārtojušas 46 personas, bet praktisko
daļu – 88.

Latvijā nav vienotas statistikas par
pārdotajiem droniem, taču, kā atzīst drona pilots D.Smirnovs, to
pieejamība laika gaitā ir krietni augusi. Droni kļuvuši pieejamāki
arī tādēļ, ka daudzi piloti iegādājas jaunu tehniku, savukārt veco
par izdevīgu cenu pārdod. «Iznākot jauniem modeļiem, visi grib
atbrīvoties no vecās tehnikas, un nonākam situācijā, ka par tālruņa
cenu jau var tikt pie drona,» spriež D.Smirnovs, piebilstot, ka
tieši vieglā dronu pieejamība un popularitāte ir noteicošais,
kāpēc, viņaprāt, nepieciešams stingrāks to izmantošanas
regulējums.