19.7 °C, 2.5 m/s, 77.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJauno zemnieku klubs – vieta, kur iemīl laukus
Jauno zemnieku klubs – vieta, kur iemīl laukus
08/03/2009

Jau organizācijas nosaukums vien – Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) – raisa pārdomas – vai šeit darbojas tikai zemnieki, kam kūtī desmitiem govju un simtiem hektāru zemes apstrādājama, vai arī tikai zemnieku atvases?! Nē, klubā darbojas arī ar lauksaimniecību nesaistīti cilvēki, kuri pat savulaik sprieduši, ka lauki jau nu noteikti nebūs viņu aicinājums. Taču šobrīd viņi ir tie, kuri galvenokārt rūpējas par to, lai jaunieši nebēgtu prom no laukiem un saskatītu, ka arī mazā ciematā ir nākotne, vajag vien veidot vidi sev apkārt.

Ritma Gaidamoviča

Jau organizācijas nosaukums vien – Latvijas Jauno zemnieku
klubs (JZK) – raisa pārdomas – vai šeit darbojas tikai zemnieki,
kam kūtī desmitiem govju un simtiem hektāru zemes apstrādājama, vai
arī tikai zemnieku atvases?! Nē, klubā darbojas arī ar
lauksaimniecību nesaistīti cilvēki, kuri pat savulaik sprieduši, ka
lauki jau nu noteikti nebūs viņu aicinājums. Taču šobrīd viņi ir
tie, kuri galvenokārt rūpējas par to, lai jaunieši nebēgtu prom no
laukiem un saskatītu, ka arī mazā ciematā ir nākotne, vajag vien
veidot vidi sev apkārt. 

«Forši ir tas, ka te var iesaistīties jebkurš jaunietis, nav jābūt
zemnieku saimniecības īpašnieka bērnam vai obligāti jānāk no
laukiem. Galvenais – kaut nedaudz jāmīl daba. Tiem, kam attieksme
pret laukiem ir apmēram tāda: ui, lauki man riebjas, diezin vai
izrādīs interesi par mūsu organizāciju,» spriež JZK valdes
priekšsēdētājs, students Māris Šņickovskis. «Jābūt aktīvam cilvēkam
ar mērķi sevi attīstīt. Ir tev saistība ar lauksaimniecību vai nav,
to vērā ņemam tikai pasākumos, jo ir tādi, kas domāti jauniem
zemniekiem, lauku, pilsētas jauniešiem, kā arī studentiem,»
piebilst JZK izpilddirektore Gunita Atstupena. Šobrīd klubā
aktīvākie biedri ir studenti no LLU dažādām fakultātēm, aktīvistu
pulciņš ir arī Daugavpils universitātē un Rēzeknes augstskolā, kā
arī citās vietās Latvijā. «Attālums nav noteicošais, jo bieži
gadās, ka tie, kuri ir tālāk, sniedz lielāku atbalstu nekā tie,
kuri ir uz vietas,» saka JZK aktīviste Ramona Brālis, kura ikdienā
Rīgā studē pedagoģiju, dzīvo Rīgas pievārtē, bet brīvo laiku pavada
JZK.

JZK – vadītāju skola

«Bieži vien domāju, kā īsumā pateikt, ar ko JZK nodarbojas, un
nonācu pie secinājuma: šī ir sava veida jauno vadītāju skola.
Jaunieši, organizējot pasākumus, meklējot sponsorus un darot citas
lietas, var uzkrāt organizatora un vadītāja iemaņas,» tā Māris. Te
katrs var atrast sev nodarbošanos. «Mēs strādājam divos virzienos –
rīkojam pasākumus jaunajiem zemniekiem, kuri paši studē un mājās
saimnieko, un organizējam nometnes, profesionālās orientācijas
konkursus, karjeras izvēles pasākumus un citas aktivitātes
jauniešiem,» stāsta Gunita. Konkursi, projekti vairāk orientēti uz
lauku jauniešiem, bet pilsētniekiem vasarās tiek rīkotas
nometnes.

Klubs ir kā ideju piestūmēji

«Mēs esam par lauku attīstību. Spilgts piemērs tam ir darbs ar
jauniešiem laukos, kuri uzskata, ka viņiem tur nav ko darīt,
jāskrien uz pilsētu, tur ir īstā dzīve. Mūsu mērķis ir ar
pasākumiem likt viņiem aizdomāties, ko varētu darīt laukos. Pirms
laika sākām jauniešiem rīkot ekskursijas pa saimniecībām, lai
parādītu, ka arī te strādā ar jaunākām tehnoloģijām un viss
modernais nav tikai pilsētā. Jau trešo gadu rīkojam konkursu par
lauku attīstības idejām, kur komandas izstrādā projektus par to, ko
vēlas savā pagastā izveidot. Piemēram, Tilžā jaunieši izstrādāja
projektu par vasaras atpūtas vietu, tagad viņiem ir lapene, ticu,
ka uz Lieldienām viņi uztaisīs arī lielas šūpoles, kur visiem
pagasta iedzīvotājiem izšūpoties. Līksnā jaunieši izveidojuši dabas
parku. Izstrādājot dažādus projektus, rīkojot pasākumus, viņi jūt,
ka ir svarīgi savam pagastam,» tā Gunita. «Mēs esam kā idejas
piestūmēji. Protams, nevaram teikt, ka visa valsts uzreiz jutīs, ka
nāk jauno zemnieku vilnis, bet ieguvēji ir kaut kāda grupa, daļa
sabiedrības,» tā valdes locekle Skaidrīte Dzene.

Zemniekus birojā var sastapt reti

Pirms vairākiem gadiem, kad organizācija izveidojusies,
populārākais darbības virziens bijis prakses iespējas ārzemēs.
«1991. gadā tas bija bums, kad juka kolhozi, cilvēki savā īpašumā
ieguva zemes un vēlējās paši saimniekot. Doma bija, bet pieredze –
ne, tāpēc daudzi devās izglītoties uz ārzemēm. Arī šobrīd JZK
piedāvā praktizēties 14 valstīs, jāpiebilst, ka līdz ar krīzi
valstī arvien vairāk jauniešu interesējas par šo iespēju. Taču tas
nekad nebūs mūsu pamatdarbības virziens,» saka Gunita. Jaunieši
atzīst, ka īstos zemniekus birojā var sastapt reti, viņi ierodas uz
semināriem, pārējā laikā strādā saimniecībā, bet aktīvi darbojas
tie, kuriem nav savas saimniecības, un bez tādiem cilvēkiem klubs
nemaz nevar pastāvēt. Nevar taču taisīt projektus, ja tev mājās
jāslauc govis!» nosaka Skaidrīte.   

Nometnes pilsētas skolēniem

Viens no JZK jaunākajiem darbības virzieniem ir jauniešu karjeras
dienas laukos, nometnes skolēniem. Te gan jāmin, ka nometnes nav
tādas, kā varbūt kāds iedomājas – grupiņu pilsētas bērnu aizsūta
vasaras darbos uz lauku saimniecību barot vistas, cūkas un darīt
citus lauku darbus. «Šīs nometnes paredzētas 7. – 9. klašu
jauniešiem, tās parasti notiek dažādās Latvijas profesionālajās
skolās, kur tiek sniegta informācija par skolas piedāvāto, bet
lielāko daļu laika skolēni viesojas saimniecībās, skatoties, kā tur
strādā. Iespējams, ja mainītu likumdošanu, mēs varētu viņiem dot
iespēju pastrādāt, jo jauniešiem ir bijusi šāda vēlme,» tā Gunita.
«Protams, ne jau katrs saimnieks 35 jauniešiem ļaus govīm pupus
raustīt,» piebilst Skaidrīte.

Jaunieši te daudz ko dara pirmo reizi

«Lielākais ieguvums – sevis attīstīšana, pilnveidošana. JZK ir
tramplīns nākotnē – tāds ir arī kluba sauklis. Jāteic gan, ka to
nevar izprast, kamēr neesi pamēģinājis,» atzīst Ramona. «Man šķiet,
ka jaunieši, kas šeit atnāk, ir «kantaini», jo viņi te pirmo reizi
iemācās nosūtīt faksu, runāt pa telefonu. Pirmais zvans sponsoriem
parasti ir tāds, ka mati stāvus ceļas un šķiet, ka nekad mūžā neko
no šī uzņēmēja nedabūsim, bet tad nāk trešais un piektais zvans, un
tu jau runā kā profesionālis. Te iemācās uzrakstīt vēstuli,
iesniegumu, uztaisīt piedāvājumu – visas tās lietas, ko skolā un
universitātē neiemāca,» stāsta Skaidrīte.
 
Vārds «zemnieku» izraisa atšķirīgas jūtas

Jaunieši atzīst, ka daudziem, izdzirdot vārdus «zemnieku klubs»,
skats ir visai skeptisks, taču, piedaloties aktivitātēs, tas
mainās. «Piemērs no dzīves par saimniecību Bauskas rajonā.
Saimniecības īpašnieks ir viens no JZK dibinātājiem, kurš savam
dēlam teica, lai nāk uz JZK, bet puisis iebildis: «Nē, nē, es neko
negribu dzirdēt par laukiem!» Bet tad es ar viņu parunāju un
izstāstīju, kas šeit notiek un kā – tagad viņš ir mūsu biedrs un
labprāt ierodas uz mūsu semināriem un citiem pasākumiem, bet
ikdienā ir tēva labā roka. Tā ir, ka vārds «zemnieks», izraisa
atšķirīgas jūtas, taču te nebūt viss nav saistīts tikai ar lopiem.
Arī pats savulaik apgalvoju, ka lauki mani neinteresē, bet nu –
redz, kur esmu,» stāsta Māris. Bet ir arī biedri, kuri JZK nākuši
un tieši interesējušies, ar ko sākt, lai izveidotu savu
saimniecību.

Izstrādā jaunus projektus un sniedz
informāciju

Ziemas periodā notiek intensīva gatavošanās pasākumiem vasarā.
Patlaban JZK gaida atbildi par finansējumu Eiropas projektam, kam
zaļo gaismu devusi arī Zemkopības ministrija, «Par svaigo augļu un
dārzeņu lietošanas nepieciešamību uzturā jauniešiem un bērniem –
izvēlies svaigo!». Šobrīd JZK kā informators un semināru rīkotājs
iesaistījies arī akcijā «Pārtikas zaļo grozu» sistēmas, kur tiek
rīkotas apmācības maziem un vidējiem zemniekiem ar Pārtikas un
veterināro dienestu, lai saimnieki uzzinātu par dienesta prasībām,
lai saprastu, ko nepieciešams pilnveidot vai uzlabot savā
saimniecībā, lai iegūtu atļauju tirgot savu produkciju. Kā arī JZK
ir informatori, lai cilvēki uzzinātu par portālu www.zemnieks.info, kurā zemnieki
piedāvāt savu produkciju un pircējs var to iegādāties pa tiešo no
zemnieka saņemot lauku labumus.

Lauki – pilsētniekiem atpūtai

Taujāti, vai lauki un arī zemnieki būs, jaunieši ir vienisprātis:
kur gan tas viss liksies?! Jautājums gan paliekot, kāda būs
ekonomiskā aktivitāte. «Iespējams, būs lielās saimniecības, kas
nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu, un mazās saimniecības,
kas piedāvās pilsētniekiem nopirkt zemenes, pašiem tās dārzā
salasot, vai arī tā būs vieta nogurušiem pilsētniekiem, kuri bez
maksas varēs aizbraukt uz saimniecību un pastrādāt. Ir bijuši reāli
piemēri, kad biroja meitenes no Rīgas zvana mums un jautā, vai ir
saimniecības, kur bez maksas var pakaplēt kartupeļus. Man šķiet, ka
ar laiku tiešām lauki būs tā vieta, kur pilsētniekiem atpūsties un
uzkrāt enerģiju. Protams, lauciniekam tā ir ikdiena, bet
pilsētniekiem – «ekstra»,» sarunu noslēdz Skaidrīte.