25.7 °C, 4.1 m/s, 35.1 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaJo skolēns vecāks, jo biežāk kavē stundas
Jo skolēns vecāks, jo biežāk kavē stundas
05/02/2018

«Skolas kavējumi – kā neattaisnoti, tā attaisnoti – ir problēma, un tā pastāv visās Jelgavas skolās. Nenoliedzami, kavējumi atstāj ietekmi uz mācību darbu, un šobrīd pilsētā pastiprinātu uzmanību pievēršam tam, lai mazinātu to neattaisnoto kavējumu skaitu, kam visbiežāk iemesls ir nepietiekama motivācija mācīties. Tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, jānodrošina individuāla pieeja, papildu nodarbības un speciālistu konsultācijas, mācību procesā arī iesaistām skolotāju palīgus, un tas dod rezultātu,» atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Jelgavas Izglītības pārvalde apkopojusi stundu kavējumu
statistiku vispārējās izglītības iestādēs šī mācību gada pirmajā
semestrī. Stundas kavētas gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemeslu
dēļ, turklāt neattaisnoti kavējumi aktuālāki kļūst, sākot no 7.
klases, – no kopējo kavēto stundu skaita 0,7–1,6 procenti ir
neattaisnoti kavējumi. Taču Izglītības pārvaldē uzsver, ka pēdējos
gados kvalitatīvu mācību procesu traucē arī attaisnoti kavējumi.
Jelgavas vispārizglītojošo skolu 9. klasēs nav neviena skolēna,
kurš pagājušajā semestrī būtu apmeklējis pilnīgi visas mācību
stundas, un 9. klasēs mūsu pilsētā 1. septembrī bija reģistrēti 589
skolēni. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» izzina, cik aktuāla ir stundu
kavējumu problēma Jelgavas vispārizglītojošajās skolās.

Pārvaldes vadītāja gan uzsver: satraukumam, ka Jelgavas skolās
kavētāju skaits šobrīd būtiski pieaug, nav pamata, taču ir
jāstrādā, lai to samazinātu un neattaisnoto kavējumu nebūtu.
«Kavējumi parāda attieksmi pret darbu – to, kā skolēns sevi
disciplinē, saprot izglītības nepieciešamību. Protams, nozīmīga
loma skolēna attieksmē pret mācībām ir ģimenei, tās vērtībām un
izvirzītajām prasībām,» secina G.Auza.

Neattaisnoti kavējumi – aktuāli no 7.
klases

Attaisnoti kavējumi ir skolēna slimošana, piedalīšanās
olimpiādēs, sacensībās, koncertos, projektos un attaisnota
prombūtne, par kuru ģimene ir informējusi skolu. Pirmajā semestrī
skolēni no 1. līdz 12. klasei attaisnoti kavējuši 6,3–8,5 procentus
no kopējā stundu skaita. Savukārt neattaisnoti kavētas ir stundas,
par kurām skola no vecākiem nav saņēmusi informāciju par kavēšanas
iemesliem.

Mācību stundu kavējumi kā problēma aktuāla kļūst, sākot no 7.
klases. «Sākumskolas posmā neattaisnoto stundu kavējumu īpatsvars
ir mazs, un to visbiežāk veido gadījumi, kad vecāks kaut kādu
iemeslu dēļ nav informējis skolu par bērna prombūtni, taču,
iespējams, tam ir objektīvs izskaidrojums. Pamatā tā ir bijusi
komunikācijas problēma ar skolu,» skaidro G.Auza, norādot, ka 7.
klasē situācija mainās. Nereti tas saistīts ar to, ka skolēns kļūst
patstāvīgāks, turpina mācības citā izglītības pakāpē un citā
iestādē, varbūt neizveidojas tik laba komunikācija ar jaunajiem
klasesbiedriem un skolotājiem, mācību saturs kļūst sarežģītāks,
skolēnam parādās citas intereses un samazinās motivācija
mācīties.

Stundu laikā citas nodarbes

Kāpēc stundas tiek neattaisnoti kavētas? Izglītības pārvaldē
atzīst, ka visbiežāk iemesls ir grūtības mācībās un mācīšanās
motivācijas trūkums. «Skolēns stundā kaut ko nesaprot, nenoskaidro,
skolotājs un vecāki tam nepievērš pietiekamu uzmanību, un rezultātā
skolēns aizbēg no problēmas, neapmeklējot stundas,» skaidro
Izglītības pārvaldes speciāliste Līvija Vilcāne, uzsverot: lai
izvairītos no šādas situācijas, ir ļoti svarīgi gan skolai, gan
vecākiem pamanīt problēmu jau pašā sākumposmā. «Būtiska loma ir
klases audzinātājam, kurš ir blakus skolēnam un savlaicīgi var
pamanīt problēmu,» piebilst G.Auza. Vēl viens iemesls – konflikts
ar skolotāju, kas izraisa nepatiku pret atsevišķu priekšmetu
mācīšanos, un klasesbiedriem.

Tāpat neattaisnoti kavējumi rodas ģimenes apstākļu dēļ.
«Piemēram, bērns kavē skolu, jo, kamēr mamma darbā, viņam mājās
jāpieskata mazāks brālis vai māsa,» piemēru min L.Vilcāne.
Neattaisnotu kavējumu iemesls ir arī, skolēnaprāt, saistošākas
nodarbes par mācīšanos. Ir gadījumi, ka skolēni, kamēr vecāki
strādā Rīgā, stundu laikā ar saviem vienaudžiem mājās spēlē
datorspēles. Tāpat daļai skolēnu saistošāk stundu laikā šķiet
pasēdēt lielveikalā vai aizbraukt ekskursijā uz galvaspilsētu, par
ko nezina ne vecāki, ne skola.

Kad skolēns jāmodina sociālajam pedagogam

Ir arī absurdi gadījumi, kas attiecas uz ilglaicīgiem kavētājiem
jeb skolēniem, kas nav apmeklējuši vairāk nekā 20 mācību stundu.
Piemēram, bērns atsakās iet uz skolu, jo problēmas sagādā, teiksim,
agra celšanās. «Šobrīd kāda mamma netiek galā ar 6. klases
skolnieci, kura kategoriski atsakās iet uz skolu. Nelīdz arī
sociālā pedagoga apmeklējums no rīta un motivējoša saruna.
Sociālais pedagogs pulksten 10 ir stāvējis pie meitenes gultas un
viņu modinājis…» stāsta L.Vilcāne. Viņa secina, ka nereti arī
ģimene mēdz veicināt neattaisnotos kavējumus: «Mūsu redzeslokā ir
ģimene, kurā vecākiem ir nopietnas atkarības, un viņi neuzskata, ka
tā ir problēma, ja 15 gadus vecais jaunietis neapmeklē skolu un
dienas pavada mājās…» Viņa uzsver, ka diemžēl nereti ģimene arī
par vēlu ieslēdz kontroles mehānismu un seko līdzi tam, ko bērns
dara, vai viņš tiek galā ar visiem skolas uzdevumiem.

Tāpat Izglītības pārvalde secinājusi, ka pie neattaisnotajiem
kavētājiem tiek pieskaitīti arī skolēni, kuri ar ģimeni dzīvo
ārzemēs un skolu apmeklē citā valstī. Skolai nav attiecīga
dokumenta, ka skolēns mācās ārzemēs, tāpēc tiek uzskaitīts, ka viņš
neattaisnoti kavē skolu, jo ir izglītojamo skaitā.

Atbalstu nodrošina, īstenojot individuālos
pasākumus

Lai risinātu neattaisnoto kavējumu problēmu un samazinātu to
skolēnu skaitu, kuriem noteikts pagarinātais mācību gads, Jelgavas
izglītības iestādes iesaistījušās divos Eiropas Sociālā fonda
atbalstītos projektos. Projektā «Atbalsts priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas samazināšanai» skolēniem, kuriem konstatētas
mācīšanās grūtības kādā priekšmetā, tiek izstrādāts individuāls
plāns, lai sekmes uzlabotos. Projekta laikā tiek dota iespēja
apmeklēt speciālistu konsultācijas, lai celtu skolēnu pašapziņu.
«Individuālais plāns izveidots tiem skolēniem, kuri iepriekšējos
mācību gados kavējuši skolu, kuriem novērotas mācību grūtības,»
skaidro L.Vilcāne, piebilstot, ka pirmajā semestrī pilsētas skolās
no 5. līdz 12. klasei šāds plāns bija izstrādāts 120 skolēniem, bet
šajā semestrī – 147. Viņa atzīst, ka jau pēc pirmā semestra redzams
rezultāts un daļai skolēnu sekmes uzlabojušās, arī neattaisnoto
kavējumu nav.

Savukārt projekts «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču
attīstīšanai» deviņās pilsētas vispārējās izglītības iestādēs
nodrošina iespēju, ka dažādos priekšmetos skolotājiem ir pedagogu
palīgi, kuri individuāli stundā vai pēc stundām strādā ar bērniem,
kuriem ir grūtības dažādos priekšmetos. Šādi palīgi ir gan latviešu
valodā, gan matemātikā, gan bioloģijā un ķīmijā. «Projekta
galvenais uzdevums ir samazināt to skolēnu skaitu, kuriem ir
noteikts pagarinātais mācību gads, un nereti tie ir skolēni, kuri
neattaisnoti kavējuši stundas. Mērķis ir ieinteresēt skolēnu
mācīties, viņam palīdzēt,» stāsta Izglītības pārvaldes vadītājas
vietniece Tija Aleksandrova, atzīstot, ka rezultātu varēs just
mācību gada noslēgumā.

Arī attaisnotie kavējumi ir problēma

Izglītības pārvaldē atzīst, ka šobrīd diezgan aktuāla problēma
ir arī attaisnotie kavējumi. «Skolēni ir aktīvi un piedalās dažādās
olimpiādēs, konkursos, mācību uzņēmumu tirdziņos, skatēs, sporta
sacensībās, apmaiņas projektos, kas galvenokārt notiek stundu
laikā. Jā, viņi pārstāv skolu, tas ir arī ieguvums individuālajā
izaugsmē, taču šo skolēnu nav klasē un viņi neapgūst mācību saturu,
jo, lai to apgūtu, jāiesaistās mācību darbā, jāsadarbojas ar
skolotāju un vienaudžiem,» skaidro G.Auza.

L.Vilcāne piebilst, ka visbiežāk tas attiecas uz tiešām aktīviem
bērniem, kuri daudz kur iesaistās, piedalās. Izglītības pārvaldes
novērojumi gan liecina, ka šiem skolēniem parasti ir labas sekmes,
taču vienlaikus šāds dzīves ritms arī rada paaugstinātu stresu, jo
nokavētās stundas viela jāapgūst paša spēkiem.

 

Ko Jelgavas izglītības iestāžu direktori domā par stundu
kavējumiem?

Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze
Arbidane:

«Mēs skolā kavējumiem ļoti sekojam līdzi, un tendence, ar ko
pēdējā laikā aizvien biežāk sastopamies, – skolēni mācību stundas
kavē tāpēc, ka ar ģimeni devušies atpūsties uz ārzemēm. Jā, no
vienas puses, tas ir attaisnots kavējums, ja vecāks uzrakstījis
iesniegumu, informējot skolu, ka bērna skolā nebūs, taču, no otras,
– jautājums, cik būtisks šis iemesls ir, lai kavētu mācību darbu.
Ja vidēji dienā ir sešas stundas, piecu dienu laikā skolēns jau
nokavējis 30 mācību stundas, un tas ir ļoti daudz, jo jebkurš
kavējums traucē apgūt mācību vielu. Tas pats attiecas uz
attaisnotajiem kavējumiem, kad bērns atrodas sporta sacensībās,
konkursos. Bieži vien uz olimpiādēm, sporta sacensībām brauc vieni
un tie paši aktīvie bērni, kuriem kavējumu skaits tikai aug.
Protams, ir labi, ja viņi spēj sevi mobilizēt un apgūt mācību vielu
patstāvīgi. Es aicinu vecākus pārdomāt savu rīcību un neizvēlēties
doties atvaļinājumā, kad bērnam ir jāmācās. Zinu, ka Anglijā ir
ļoti stingras prasības un vecākiem pat jāmaksā naudassods, ja bērns
nepamatoti, tostarp ceļojuma mācību laikā dēļ, kavē skolu. Reāls
gadījums – ģimene viesojās Latvijā, kad Anglijā bija mācības, un
vecākiem nācās maksāt naudassodu par to, ka bērna nebija
skolā.» 

 

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna
Maido:

«Skolas kavējumi ir bijusi problēma visos laikos un ir arī
šobrīd. Mainās skolēni, mainās apstākļi, bet kavējumi ir aktuāli
vienmēr. Runājot par neattaisnotajiem kavētājiem, jāatzīst, ka,
protams, ir atsevišķi mērķtiecīgie kavētāji, taču lielai daļai
skolēnu neattaisnoti kavējumi rodas, jo viņi neprot kārtot lietas,
ir problēmas savstarpējā komunikācijā. Ir bijis, ka bērns kavējis
attaisnoti, bet ilgāku laiku nav atnesis ārsta zīmi. Taču
skolotājiem atskaites jānodod, nevar gaidīt, un kavējums kļūst
neattaisnots. Piemēram, pēkšņi sāk sāpēt vēders, un skolēns aiziet
no stundām. Uzreiz pie ārsta nevar tikt, vēlāk neaiziet, jo vairs
nesāp, neatnes arī vecāka zīmi, un rezultātā ir vairākas
neattaisnotas stundas… Viss atkarīgs no bērnu un vecāku
attieksmes. Mani novērojumi liecina, ka ir gadījumi, kad
ļaunprātīgi kavētāji uz skolu nenāk ar vecāku ziņu. Ir vecāki, kuri
pat neatbild uz zvaniem, kad gribam pateikt, ka bērna nav skolā, un
tad sociālajam pedagogam jādodas pie viņa uz mājām.»

 

Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris
Celms:

«Mani novērojumi liecina, ka stundu kavēšana šobrīd skolā ir
būtiska problēma. Skolēni ir nedisciplinēti un ļoti bieži nokavē
pirmo stundu, un to lielā mērā veicina vecāki, kuri savās ikdienas
gaitās paši ir neprecīzi. Risinot šo situāciju, mūsu skolā pirmās
stundas sākumu no pulksten 8 pārcēlām 15 minūtes vēlāk. Nelielu
uzlabojumu tas ir devis, taču joprojām jūtama bezatbildība. Vienu
brīdi visus skolēnus, kuri kavēja pirmo stundu, sapulcinājām un
likām rakstīt paskaidrojumu, un dažu rītu tie bija vairāk nekā 30
skolēnu… Turklāt bieži vien bērni nemaz nejūtas vainīgi par to,
ka aizgulējušies. Viņuprāt, tas ir pat ļoti attaisnojošs iemesls.
Attiecībā uz mērķtiecīgiem neattaisnotiem kavētājiem problēmas ir
nelielas. Tiesa, ir jaunieši, kuri mēdz aiziet no pēdējām stundām,
taču tas nav masveidā. Mācību procesu, protams, ietekmē arī
attaisnotie kavējumi, kas, manuprāt, jau ir par daudz. Nepārtraukti
ir dažādas ārpusstundu aktivitātes, mums kā skolai ar mūzikas
novirzienu bērniem arī koncerti ir stundu laikā. Vienīgais labums –
tas neveicina nesekmību, jo parasti šajās aktivitātēs piedalās tie,
kuri arī labi mācās.»