Valsts reģionālās attīstības aģentūra publiskojusi ikgadējo pētījumu par reģionu attīstību Latvijā 2010. gadā.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir instruments, kas valstī sabalansē pašvaldību ieņēmumus. Tā princips ir gaužām vienkāršs – bagātie uztur nabagos, un lielai daļai pašvaldību šis ir viens no nozīmīgākajiem ieņēmumu avotiem. Līdz 2008. gadam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apjoms palielinājās un sasniedza maksimumu – 93,9 miljonus latu. Nākamajos gados fonda apjoms saruka – 2009. gadā tas bija 77,5 miljoni latu, 2010. gadā – 64,9 miljoni latu. Faktiskais fonda apjoms 2010. gadā bija 64,88 miljoni latu, no kuriem pašvaldību iemaksas bija 57,73 miljoni. Iemaksas fondā veica 19 pašvaldības, tostarp Jelgava. Saskaņā ar Valsts kases datiem Jelgava pērn šajā fondā iemaksāja vairāk nekā miljonu – 1 022 478 latus. Desmit pašvaldības atradās neitrālā pozīcijā, bet pārējās 89 saņēma dotāciju no fonda.
Pašvaldību budžeta izdevumu analīze liecina, ka viena no nedaudzajām pozīcijām, kurā 2010. gadā izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās, bija sociālā aizsardzība. 2009. gadā visu pašvaldību kopējie izdevumi šai funkcijai bija 121,7 miljoni latu, 2010. gadā tie pieauga par 10,5 procentiem un sasniedza 134,5 miljonus latu. Lielā mērā to noteica tas, ka pašvaldības tieši sociālo palīdzību iedzīvotājiem izvirzīja par prioritāti – to apliecina pašvaldību pašvērtējums. Pērn pašvaldības sociālajos pabalstos izmaksāja 83,75 miljonus latu (2009. gadā – 52,97 miljonus) jeb vidēji 37,4 latus uz vienu valsts iedzīvotāju. Būtiskais izdevumu pieaugums saistīts gan ar maznodrošināto skaita palielināšanos, gan ar pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, gan ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta palielināšanu. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā GMI pabalsta saņēmēju skaits mēnesī pieauga no 28 800 personām janvārī līdz 69 000 personu decembrī, savukārt vidējais GMI pabalsta lielums vienai personai svārstījās robežās no 26,41 līdz 27,71 latam mēnesī. Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits bija no 31 800 personām janvārī līdz 63 400 personām martā, savukārt šī pabalsta lielums svārstījās no 24,78 līdz 38,13 latiem mēnesī. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālisti norāda, ka pabalstu saņēmēju skaits turpina pieaugt. «Arī 2011. gadā palielinās GMI pabalsta saņēmēju skaits. 2010. gadā pabalstu saņēma 2182 personas, bet šogad uz 1. oktobri – jau 2346. Attiecīgi palielinās arī saņemtā pabalsta summa: 2010. gadā tā bija 381 562 lati, bet šogad uz 1. oktobri jau izmaksāti 387 563 lati. Pārējie pabalsti varētu būt 2010. gada līmenī, tomēr ar tendenci pieaugt,» tā Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa. Pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne norāda, ka cilvēki aktīvāk izmanto savas tiesības un jau sen neuzskata zem sava goda vēršanos pēc sociālās palīdzības, turklāt ienākumi mājsaimniecībās tiešām ir tādi, ka, ņemot vērā cenu celšanos visās jomās, varētu vēlēties vairāk.
«Jelgavā, tāpat kā visā Latvijā kopumā, pēdējā gada laikā būtiski palielinājies emigrējušo iedzīvotāju skaits, tomēr šī gada pirmajā pusgadā izbraukušo skaits ir teju tikpat liels kā pērn gada laikā,» norāda pašvaldības Attīstības plānošanas sektora sabiedrības pārvaldes speciāliste Zigrīda Sokolova. Savukārt republikas pilsētās iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt straujāk nekā vidēji valstī. Jūrmala ir vienīgā republikas pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā (56 100) bija lielāks nekā pirms pieciem gadiem (55 500). Visstraujākais iedzīvotāju skaita sarukums pēdējos piecos gados reģistrēts Daugavpilī (-5,3 procenti) un Rēzeknē (-4,9 procenti). Jelgavā šogad līdz 30. jūnijam iedzīvotāju skaits samazinājies par 677 cilvēkiem – dabiskā pieauguma rezultātā par 132, bet migrācijas rezultātā par 545. Uz 30. jūniju mūsu pilsētā dzīvoja 63 602 iedzīvotāji.
«Pašvaldības galvenā prioritāte pēdējos gados bijusi infrastruktūras sakārtošana un attīstība, realizējot ES līdzfinansētos projektus,» skaidro Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas vietniece Ilga Muižniece. To, cik aktīvas ir bijušas pašvaldības, piesaistot ES līdzekļus, raksturo tas, cik latu uz vienu iedzīvotāju pašvaldībai izdevies piesaistīt, realizējot projektus. Pēc šī rādītāja Jelgava 2010. gadā ir ceturtajā vietā starp republikas pilsētām ar piesaistītiem 165,8 latiem uz vienu iedzīvotāju (vidējais rādītājs – 92 lati), savukārt laika periodā no 2007. līdz 2011. gada februārim vislielāko finansējumu apguvusi Rīga – 32,4 miljonus latu. Otrajā vietā ir Ventspils ar 21,2 miljoniem latu, bet trešajā – Jelgava ar 10,7 miljoniem latu, kuri ieguldīti pilsētas attīstībā.
Lai gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras veiktais pētījums liecina, ka Jelgavā pašvaldības sniegto pakalpojumu elektronizācijas līmenis ir augsts, jāpatur prātā, kādā tempā šī elektronizācija notiek valstī kopumā. «Protams, ideāli būtu, ja iedzīvotājam uz pašvaldību vispār nebūtu jāiet un viņš visus nepieciešamos pakalpojumus varētu saņemt internetā, izmantojot elektronisko parakstu,» spriež pašvaldības Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Ruments, vienlaikus norādot, ka Latvijā e-paraksta izmantotāju loks nav nemaz tik liels, turklāt ir vēl kāds būtisks apstāklis, kas pašvaldībai neļauj papildināt elektronisko pakalpojumu klāstu – valsts un pašvaldības iestāžu rīcībā esošās datu bāzes nav savienotas sistēmā. Ja būtu vienota sistēma un attiecīgajiem speciālistiem būtu tai piekļuve, nevajadzētu pieprasīt neskaitāmas izziņas, jo informāciju varētu iegūt ar vienu datorpeles klikšķi. Viņš uzsver, ka tas ne tikai būtiski samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu cilvēkiem dzīvi, bet uzlabotu arī uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmējiem nevajadzētu vākt izziņas no dažādām valsts institūcijām. Šobrīd pašvaldības mājas lapā www.jelgava.lv ir pieejama pilna informācija par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, arī atsevišķas veidlapas, bet nākotnē vēl ir uz ko tiekties.
Pašvaldību mājas lapu sadalījums grupās atbilstoši pieejamajam informācijas apjomam par pašvaldības pakalpojumiem 2011. gada jūnija sākumā
«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veido lielāko pašvaldības pamatbudžeta daļu. 2010. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 60,4 procenti no Jelgavas pamatbudžeta, faktiskā izpilde – 20 117 719 lati,» skaidro pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ināra Krīgere. Vissmagākā situācija bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā uzlabojumi bijuši nenozīmīgi. To ietekmē tas, ka stipri samazinājusies vidējā alga un audzis bezdarbnieku skaits, tiesa gan, statistikā atspoguļojas vidējā alga tajos pilsētā reģistrētajos uzņēmumos, kuros strādājošo skaits pārsniedz 50. «Protams, situācija nav tik viennozīmīga, jo daļa jelgavnieku strādā Rīgā un citur, kur atalgojums atšķiras,» skaidro speciāliste, norādot, ka vislielākā vidējā alga ierasti ir Rīgā un Ventspilī. I.Krīgere piebilst, ka mainās arī pašvaldību budžetā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa – 2010. gadā tie bija 80 procenti, bet 2011. gadā – 82 procenti.
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica Foto: Ivars Veiliņš
2 °C,
4.5 m/s,
94.6 % 
2 °C,
4.5 m/s,
94.6 %