18.5 °C, 1.9 m/s, 59.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKāda Jelgava izskatās uz citu pašvaldību fona?
Kāda Jelgava izskatās uz citu pašvaldību fona?
06/11/2011

Valsts reģionālās attīstības aģentūra publiskojusi ikgadējo pētījumu par reģionu attīstību Latvijā 2010. gadā.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra publiskojusi
ikgadējo pētījumu par reģionu attīstību Latvijā 2010.
gadā.

Valsti uztur 19 pašvaldības, tostarp Jelgava

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir instruments, kas
valstī sabalansē pašvaldību ieņēmumus. Tā princips ir gaužām
vienkāršs – bagātie uztur nabagos, un lielai daļai pašvaldību šis
ir viens no nozīmīgākajiem ieņēmumu avotiem. Līdz 2008. gadam
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apjoms palielinājās un
sasniedza maksimumu – 93,9 miljonus latu. Nākamajos gados fonda
apjoms saruka – 2009. gadā tas bija 77,5 miljoni latu, 2010. gadā –
64,9 miljoni latu. Faktiskais fonda apjoms 2010. gadā bija 64,88
miljoni latu, no kuriem pašvaldību iemaksas bija 57,73 miljoni.
Iemaksas fondā veica 19 pašvaldības, tostarp Jelgava. Saskaņā ar
Valsts kases datiem Jelgava pērn šajā fondā iemaksāja vairāk nekā
miljonu – 1 022 478 latus. Desmit pašvaldības atradās neitrālā
pozīcijā, bet pārējās 89 saņēma dotāciju no fonda.

Pabalstu saņemšana kļuvusi pašsaprotama

Pašvaldību budžeta izdevumu analīze liecina, ka viena no
nedaudzajām pozīcijām, kurā 2010. gadā izdevumi, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, palielinājās, bija sociālā aizsardzība. 2009.
gadā visu pašvaldību kopējie izdevumi šai funkcijai bija 121,7
miljoni latu, 2010. gadā tie pieauga par 10,5 procentiem un
sasniedza 134,5 miljonus latu. Lielā mērā to noteica tas, ka
pašvaldības tieši sociālo palīdzību iedzīvotājiem izvirzīja par
prioritāti – to apliecina pašvaldību pašvērtējums. Pērn pašvaldības
sociālajos pabalstos izmaksāja 83,75 miljonus latu (2009. gadā –
52,97 miljonus) jeb vidēji 37,4 latus uz vienu valsts iedzīvotāju.
Būtiskais izdevumu pieaugums saistīts gan ar maznodrošināto skaita
palielināšanos, gan ar pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, gan ar
garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta palielināšanu. Piemēram,
pagājušajā gadā Latvijā GMI pabalsta saņēmēju skaits mēnesī pieauga
no 28 800 personām janvārī līdz 69 000 personu decembrī, savukārt
vidējais GMI pabalsta lielums vienai personai svārstījās robežās no
26,41 līdz 27,71 latam mēnesī. Dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu
skaits bija no 31 800 personām janvārī līdz 63 400 personām martā,
savukārt šī pabalsta lielums svārstījās no 24,78 līdz 38,13 latiem
mēnesī. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālisti norāda, ka
pabalstu saņēmēju skaits turpina pieaugt. «Arī 2011. gadā
palielinās GMI pabalsta saņēmēju skaits. 2010. gadā pabalstu saņēma
2182 personas, bet šogad uz 1. oktobri – jau 2346. Attiecīgi
palielinās arī saņemtā pabalsta summa: 2010. gadā tā bija 381 562
lati, bet šogad uz 1. oktobri jau izmaksāti 387 563 lati. Pārējie
pabalsti varētu būt 2010. gada līmenī, tomēr ar tendenci pieaugt,»
tā Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības administrēšanas
nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa. Pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne
norāda, ka cilvēki aktīvāk izmanto savas tiesības un jau sen
neuzskata zem sava goda vēršanos pēc sociālās palīdzības, turklāt
ienākumi mājsaimniecībās tiešām ir tādi, ka, ņemot vērā cenu
celšanos visās jomās, varētu vēlēties vairāk.

Pieaug emigrējušo skaits

«Jelgavā, tāpat kā visā Latvijā kopumā, pēdējā gada laikā
būtiski palielinājies emigrējušo iedzīvotāju skaits, tomēr šī gada
pirmajā pusgadā izbraukušo skaits ir teju tikpat liels kā pērn gada
laikā,» norāda pašvaldības Attīstības plānošanas sektora
sabiedrības pārvaldes speciāliste Zigrīda Sokolova. Savukārt
republikas pilsētās iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt straujāk
nekā vidēji valstī. Jūrmala ir vienīgā republikas pilsēta, kurā
iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā (56 100) bija lielāks nekā
pirms pieciem gadiem (55 500). Visstraujākais iedzīvotāju skaita
sarukums pēdējos piecos gados reģistrēts Daugavpilī (-5,3 procenti)
un Rēzeknē (-4,9 procenti). Jelgavā šogad līdz 30. jūnijam
iedzīvotāju skaits samazinājies par  677 cilvēkiem – dabiskā
pieauguma rezultātā par 132, bet migrācijas rezultātā par 545. Uz
30. jūniju mūsu pilsētā dzīvoja 63 602 iedzīvotāji.

Galvenais – piesaistītie ES līdzekļi

«Pašvaldības galvenā prioritāte pēdējos gados bijusi
infrastruktūras sakārtošana un attīstība, realizējot ES
līdzfinansētos projektus,» skaidro Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes vadītājas vietniece Ilga Muižniece. To, cik aktīvas ir
bijušas pašvaldības, piesaistot ES līdzekļus, raksturo tas, cik
latu uz vienu iedzīvotāju pašvaldībai izdevies piesaistīt,
realizējot projektus. Pēc šī rādītāja Jelgava 2010. gadā ir
ceturtajā vietā starp republikas pilsētām ar piesaistītiem 165,8
latiem uz vienu iedzīvotāju (vidējais rādītājs – 92 lati), savukārt
laika periodā no 2007. līdz 2011. gada februārim vislielāko
finansējumu apguvusi Rīga – 32,4 miljonus latu. Otrajā vietā ir
Ventspils ar 21,2 miljoniem latu, bet trešajā – Jelgava ar 10,7
miljoniem latu, kuri ieguldīti pilsētas attīstībā.

Trūkums – valsts rīcībā esošās datu bāzes nav savienotas
tīklā

Lai gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras veiktais pētījums
liecina, ka Jelgavā pašvaldības sniegto pakalpojumu
elektronizācijas līmenis ir augsts, jāpatur prātā, kādā tempā šī
elektronizācija notiek valstī kopumā. «Protams, ideāli būtu, ja
iedzīvotājam uz pašvaldību vispār nebūtu jāiet un viņš visus
nepieciešamos pakalpojumus varētu saņemt internetā, izmantojot
elektronisko parakstu,» spriež pašvaldības Informācijas tehnoloģiju
pārvaldes vadītājs Dainis Ruments, vienlaikus norādot, ka Latvijā
e-paraksta izmantotāju loks nav nemaz tik liels, turklāt ir vēl
kāds būtisks apstāklis, kas pašvaldībai neļauj papildināt
elektronisko pakalpojumu klāstu – valsts un pašvaldības iestāžu
rīcībā esošās datu bāzes nav savienotas sistēmā. Ja būtu vienota
sistēma un attiecīgajiem speciālistiem būtu tai piekļuve,
nevajadzētu pieprasīt neskaitāmas izziņas, jo informāciju varētu
iegūt ar vienu datorpeles klikšķi. Viņš uzsver, ka tas ne tikai
būtiski samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu cilvēkiem
dzīvi, bet uzlabotu arī uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmējiem
nevajadzētu vākt izziņas no dažādām valsts institūcijām. Šobrīd
pašvaldības mājas lapā www.jelgava.lv ir pieejama pilna informācija
par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, arī atsevišķas
veidlapas, bet nākotnē vēl ir uz ko tiekties.

Pašvaldību mājas lapu sadalījums grupās atbilstoši pieejamajam
informācijas apjomam par pašvaldības pakalpojumiem 2011. gada
jūnija sākumā

Pašvaldības rocība samazinās

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veido lielāko pašvaldības
pamatbudžeta daļu. 2010. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija
60,4 procenti no Jelgavas pamatbudžeta, faktiskā izpilde – 20 117
719 lati,» skaidro pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ināra
Krīgere. Vissmagākā situācija bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā
uzlabojumi bijuši nenozīmīgi. To ietekmē tas, ka stipri
samazinājusies vidējā alga un audzis bezdarbnieku skaits, tiesa
gan, statistikā atspoguļojas vidējā alga tajos pilsētā
reģistrētajos uzņēmumos, kuros strādājošo skaits pārsniedz 50.
«Protams, situācija nav tik viennozīmīga, jo daļa jelgavnieku
strādā Rīgā un citur, kur atalgojums atšķiras,» skaidro
speciāliste, norādot, ka vislielākā vidējā alga ierasti ir Rīgā un
Ventspilī. I.Krīgere piebilst, ka mainās arī pašvaldību budžetā
ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa – 2010. gadā tie bija
80 procenti, bet 2011. gadā – 82 procenti.

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica
Foto: Ivars Veiliņš