19.5 °C, 3.1 m/s, 50.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKamēr vieniem pabalsts ir nepieciešamība, citiem – rūpīgi izplānota shēma
Kamēr vieniem pabalsts ir nepieciešamība, citiem – rūpīgi izplānota shēma
09/04/2011

«Šķiet, gaušanās un īdēšana kļuvusi par modes lietu – viss ir slikti… Taču, ticiet man, mūsu mammām un vecmāmiņām bija krietni grūtāk, vienīgi tagad standarti ir citi: vajag visu un uzreiz,» saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte. Viņa, par spīti pesimistiskajām prognozēm, ir pārliecināta, ka saņems valsts nodrošinātu pensiju. «Jā, protams, tā  būs pieticīga, tomēr pensiju valsts nodrošinās, turklāt esmu iestājusies trešajā – privātajā – pensiju līmenī. Mēs taču dzīvojam Eiropā, tikai mazattīstītās valstīs pensiju sistēma nepastāv vispār,» tā viņa.

Sintija Čepanone

«Šķiet, gaušanās un īdēšana kļuvusi par modes lietu – viss
ir slikti… Taču, ticiet man, mūsu mammām un vecmāmiņām bija
krietni grūtāk, vienīgi tagad standarti ir citi: vajag visu un
uzreiz,» saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA)
Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte. Viņa, par spīti
pesimistiskajām prognozēm, ir pārliecināta, ka saņems valsts
nodrošinātu pensiju. «Jā, protams, tā  būs pieticīga, tomēr
pensiju valsts nodrošinās, turklāt esmu iestājusies trešajā –
privātajā – pensiju līmenī. Mēs taču dzīvojam Eiropā, tikai
mazattīstītās valstīs pensiju sistēma nepastāv vispār,» tā
viņa.

Valdība lēmusi, ka ierobežojumi slimības, maternitātes,
paternitātes, vecāku pabalstiem un bezdarbnieku pabalstam tiks
saglabāti līdz 2014. gada 31. decembrim, tādējādi speciālajā
budžetā ietaupot nedaudz vairāk kā 54 miljonus latu un vienlaicīgi
nodrošinot sociālās apdrošināšanas stabilitāti. D.Olte spriež – tā
kā šādi ierobežojumi pastāv jau tagad, kopumā iedzīvotāju situāciju
tas būtiski nemainīs, turklāt tā tomēr ir zināma garantija tam, ka
valsts atbalstu saņems visi, kam tas pienākas, nodrošinot sociālo
solidaritāti.

Privilēģijas prasīt ir necienīgi
Komentējot norises sociālās apdrošināšanas jomā valstī, D.Olte
saka, ka nosacīti bagātie gadi, protams, beigušies un iedzīvotājiem
jārēķinās ar būtiskiem ierobežojumiem arī pabalstu saņemšanā, tomēr
ir gandarījums, ka pensijas un citi valsts sociālie pabalsti tiek
izmaksāti bez aizkavēšanās, kā arī Latvija noslēgusi sociālās
drošības līgumu ar Krieviju un Baltkrieviju. «Tas nozīmē, ka
cilvēks, mainot dzīvesvietu, nezaudē sociālās garantijas, un šādus
līgumus slēdz katra sevi cienoša valsts,» uzskata D.Olte.
Viņasprāt, pozitīvs lēmums bijis arī māmiņu algu ieviešana, turklāt
līdztekus virknei plānoto ierobežojumu, kas vēl tikai izskanējuši,
ir arī vairākas racionālas lietas. Kā piemēru viņa min iecerēto
darba stāža cenza palielināšanu pensijas saņemšanai līdz 15 – 20
gadiem. «Pašlaik cilvēkam, lai saņemtu valsts garantēto minimālo
pensiju, jānostrādā desmit gadus. Un arī manā praksē ir vairāki
gadījumi, kad 62 gadu laikā cilvēks nostrādājis tikai desmit gadus.
Šāds cilvēks atnāk un prasa: «Kādas privilēģijas man tagad
pienākas?» Taču likumsakarīgi rodas jautājums, ko tad viņš savas
dzīves laikā darījis, ko pats devis valstij, lai tagad saņemtu ne
tikai valsts nodrošināto atbalstu, bet pat pieprasītu
privilēģijas?!» tā D.Olte, to gan neattiecinot uz tiem, kuriem
strādāt liegusi slimība.

Kā pavisam reālas un pat nepieciešamas izmaiņas D.Olte min arī
pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. «Lielākā daļa cilvēku darba
gaitas turpina arī krietni pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas,
tādēļ, manuprāt, šīs izmaiņas ir neizbēgamas. Turklāt, ņemot vērā
demogrāfisko situāciju, nākotnē nebūs jauniešu darbaspēka
pārpilnības,» spriež vadītāja. Viens no būtiskākajiem apsvērumiem,
kāpēc pensionāri turpina strādāt, protams, ir materiālā situācija,
taču ļoti bieži cilvēkam ir arī psiholoģiski grūti aiziet pensijā,
īpaši, ja nav vaļasprieku, kam veltīt brīvo laiku. «Taču vecums ir
neizbēgams, un pensijas gadi pienāk ļoti ātri. Galvenais, nedrīkst
atstāt novārtā savu veselību, jo dažkārt sanāk, ka savu pirmo
pensiju cilvēks tā arī nesaņem – tā jau pēc viņa nāves tiek
izsniegta
tuviniekiem…»               

Pensijas nedrīkst samazināt
Pašlaik Jelgavā vidējais pensijas apmērs ir 187 lati, un D.Olte par
pensionāriem runā ar lielu pietāti. «Vecā paaudze ir daudz
pozitīvāka, stiprāka un optimistiskāka nekā daļa darbspējīgo. Es
tiešām apbrīnoju viņu prasmi no tā jau niecīgās pensijas atlicināt
naudu, gan lai aizbrauktu uz kapusvētkiem, gan lai sarūpētu
dāvaniņu tuviniekiem,» D.Olte stāsta, ka pensionāri viņai
uzticējuši savus taupīgās saimniekošanas noslēpumus. Tā kāda kundze
iekārtojusi kladi, kurā katru mēnesi ieraksta saņemto pensiju. No
tās pirmām kārtām samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tad
atlikušo summu izdala vienādi uz mēneša dienām un dzīvo ar to, kas
ir. Ja kaimiņiene uzdāvina burku ievārījuma, kundze priecājas, ka
tikusi pie kāruma. Risinot krustvārdu mīklas un piedaloties
konkursos, viņa iegūst nelielas balvas, un tās kļūst par dāvaniņām
tuviniekiem… «Tā, lūk, dzīvo pensionāri. Bet daļa sabiedrības
tikai nicīgi izsakās – nu ko tie penži iedomājas! Bet daudzās
ģimenēs tieši pensionāra pensija ir būtiskākais atbalsts,» tā
D.Olte.

Viņasprāt, arī aprēķini, ka, sākoties krīzei, pensionāriem,
salīdzinot ar cilvēkiem darbspējas vecumā, ienākumi sarukuši
vismazāk, tādēļ viņiem neesot pamata sūkstīties par mazo pensiju,
neiztur kritiku. «Protams, krīze ieviesa savas korekcijas un
daudziem strādājošajiem ienākumi saruka, teiksim, par 30
procentiem, taču ir nekorekti pārmest pensionāriem, ka viņu
ienākumi nav samazinājušies. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jaunajiem
ir nesalīdzināmi vairāk iespēju – viņi var atrast veidu, kā
piepelnīties, varbūt sākt strādāt kā pašnodarbināta persona,
izvērst tā saukto barteri, jo viņi var fiziski strādāt, taču
pensionāriem šādu iespēju nav, bet dzīve, tāpat kā visiem, arī
viņiem kļūst dārgāka. Pensijas nedrīkst samazināt,» uzsver
D.Olte.

Represētā statusu piešķirs centralizēti
D.Olte ir sašutusi par marta domes sēdē piedzīvoto situāciju, kad,
izskatot jautājumu par represētā statusa piešķiršanu kādam kungam,
«Saskaņas centra» deputāts Anatolijs Ļitvinovs ciniski izteicies:
«Ko? Kas paspēja ielēkt pēdējā vagonā, tas ir represētais?!» Tā ir
represēto zaimošana, uzskata D.Olte. «Jā, var jau kāds jautāt,
kāpēc tikai tagad kungs nolēmis nokārtot represētā statusu, arī
valstī bijušas diskusijas, ka šī statusa piešķiršana būtu
jāpārtrauc, jo visām personām jau būtu jābūt reģistrētām. Taču
jāņem vērā, ka ļoti bieži jaunībā cilvēks par tādām lietām
neaizdomājas – tad nav laika, tad – īpašas nepieciešamības, nereti
cilvēks arī nav zinājis, ka viņš uz to var pretendēt. Dažos
gadījumos pat mūsdienās cilvēki joprojām baidās to darīt, tāpēc
viņi ir jāiedrošina,» situāciju raksturo D.Olte, atzinīgi vērtējot
nupat pieņemtās izmaiņas, kas paredz – turpmāk politiski represētās
personas statusu tiesīga būs noteikt Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde (PMLP) centralizēti, nevis, kā līdz šim, pašvaldība. «Šajā
jautājumā nav vietas emocijām. Visi dokumenti jāizvērtē juristiem,
un PMLP tādi ir, tādēļ šis neapšaubāmi ir racionāls lēmums,» tā
viņa.

Cilvēku kategorija – pabalstu shēmotāji
VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja ir pārliecināta, ka visasāk uz
valdības noteiktajiem ierobežojumiem pabalstu saņemšanai reaģē tie
iedzīvotāji, kuri valsts atbalstu vēlas izmantot savtīgi. «Kā
pareizi ieņemt bērnu? Ziniet, šis process mums vēl nav sācies,
tāpēc gribu noskaidrot, kā tikt pie lielākas naudas,» ar šādu
jautājumu pie VSAA inspektoriem vērsās kāda sieviete, un, kā uzsver
D.Olte, tādi un līdzīgi jautājumi kļuvuši par ikdienu, turklāt skar
ne tikai māmiņu algas, bet pat slimības un bezdarbnieku pabalstu.
«Mēs, protams, varam veikt pabalsta aprēķina prognozi un to arī
darām, jo piedāvājam arī tādus pakalpojumus kā pensijas pabalsta
prognoze, slimības lapas pabalsta prognoze, taču pieredze
apliecinājusi, ka skaļākie protesti parasti izskan gadījumos, kad
pabalsts ir sashēmots. Piemēram, firmā strādā desmit cilvēki, kuri
oficiāli saņem minimālo algu vai strādā pusslodzi, bet sešus
mēnešus pirms bērna firmas īpašnieka sievai algas apjoms pēkšņi
palielinās līdz vairākiem tūkstošiem latu. Viss it kā ir likumīgi,
taču realitātē tā ir fikcija – ne firmai ir apgrozījums, lai varētu
šādu naudu maksāt, ne arī reāli šāda nauda izmaksāta,» piemēru min
D.Olte. Viņa ir neizpratnē par cilvēkiem, kuri lepni saka: «Man
neko no valsts nevajag, nodokļus nemaksāšu, jo man no tā nav nekāda
labuma!», taču, līdzko rodas spiedīgi apstākļi, piemēram, saslimst
vai tuvinieks nomirst, mēro ceļu uz VSAA, lai noskaidrotu, kas tad
viņiem pienākas no valsts.

Būtiska ir sabiedrības attieksme
Kaut arī, pēc D.Oltes sacītā, jelgavnieki lielākoties ir
godprātīgi, praksē tomēr gadās pa kādam gadījumam, kad pabalsts
acīmredzami ir sashēmots un darbībās ir krāpšanas pazīmes, un tad
jau tas tiek nodots atbildīgo institūciju ziņā.

Vienkāršs piemērs – cilvēks it kā ir uz biļetena, taču realitātē
Alpos slēpo, un to inspektori fiksējuši nejauši – kad, konstatējot
nesakritību datumos, zvanījuši viņam uz mājām, bet… tur informē,
ka saslimušais Alpos bauda ziemas priekus. Grēkojot arī darba
devēji, kuri strādājošajam, piemēram, pasaka: «Es tev tagad nevaru
maksāt, tāpēc paņem labāk slimības lapu!». Ir arī citi gadījumi –
firma veic štatu samazināšanu, samazinātie cilvēki saņem
bezdarbnieka pabalstu, bet pēc deviņiem mēnešiem atkal tiek
pieņemti darbā tajā pašā uzņēmumā un pat
amatā.             

«Neapšaubāmi, iedzīvotāji kļūst aizvien izglītotāki, viņi
pārzina likumus, un tas noteikti ir uzteicami, taču nožēlojami, ja
šīs zināšanas izmanto tikai, lai sashēmotu pabalstu saņemšanu, un
pie mums vēršas ar nostāju, ka «to naudu no valsts izsitīs»,» tā
D.Olte. Tiesa gan – ne vienmēr tas izdodas, piemēram, kāda kundze,
kura četras reizes bija reģistrējusies kā bezdarbniece, pēc
vairākiem gadiem izrakstā par darba stāžu pamanījusi, ka bez darba
bijusi nevis deviņus mēnešus, bet astoņus mēnešus un 26 dienas, un
tagad VSAA pārmet, ka inspektori viņu nav informējuši, kā rezultātā
viņa par agru aizgājusi uz darbu un zaudējusi bezdarbnieka
pabalstu. D.Olte norāda, ka līdzīgu shēmu lielākoties izvēlas tie,
kuri, zaudējot darbu, tūdaļ saslimst. «Teju visi no darba
atstādinātie pēkšņi saslimst. Pieļauju, ka atsevišķos gadījumos tā
tiešām ir, jo krīzes situācijās slimības mēdz progresēt, taču
parasti tie, kuri saņēmuši labas algas, slimo pat pusgadu un gadu,»
D.Olte uzskata, ka tieši tāpēc kā slimības, tā bezdarbnieku
pabalsta piešķiršanā nepieciešams ieviest vēl stingrākus
noteikumus, tādējādi rodot arī ietaupījumu sociālajā budžetā.

Viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem ir pērn fiksētā
divu firmu īpašnieces Ivetas Daugules vēlme saņemt nepamatoti lielu
slimības pabalstu, neveicot sociālās apdrošināšanas iemaksas un
iesniedzot fiktīvas slimības lapas. «Šī lieta izskanējusi
pietiekami plaši, un nevēlos taisīt reklāmu šai dāmai ar ļoti
bēdīgu reputāciju, taču mani uztrauc kas cits – sabiedrības
attieksme. Izskatās, ka liela daļa sabiedrības diezgan draudzīgi un
skaļi atbalsta tos, kam izdevies kaut ko iegūt nelikumīgi. Sociālās
apdrošināšanas likumi ir samērā liberāli, diezgan bieži mainās. Ne
viss likumos tiek stingri reglamentēts – daudz kas atkarīgs no mūsu
katra godaprāta,» tā D.Olte, piebilstot, ka, tikai mainoties
sabiedrības attieksmei, var mainīties arī situācija valstī.

Viņa stāsta, ka par vēršanos Finanšu policijā, norādot uz
aizdomīgiem gadījumiem, saņemts ne tikai sabiedrības izsmiekls, bet
arī draudi – sak, kur lienat, paši kā ierēdņi saņemat nodokļu
maksātāju naudu. «Bet tā nauda, kas būtu jāizmaksā nepamatoti
lielos pabalstos, jau arī ir mūsu pašu nodokļu maksātāju nauda!»
saka D.Olte.

Jāpiebilst, ka VSAA Jelgavas nodaļā mēnesī vidēji tiek
noformētas 1800 slimības lapas.

Klienti novērtē
Ekonomiskā situācija būtiski mainījusi arī VSAA darbu, gan
reorganizējot nodaļas, gan samazinot atalgojumu. D.Olte stāsta, ka
pašlaik inspektors saņem vidēji 244 – 360 latus «uz papīra», taču
atbildība un slodze ir liela. «Lielākā daļa klientu ir saprotoši un
korekti, taču ir arī tādi, kuri nebūšanās vaino mūs, taču parasti
konfliktsituācijas izdodas atrisināt. Tieši tādēļ, ja inspektora
teiktais klientu nepārliecina, ja vēlas saņemt papildu skaidrojumu,
aicinu vērsties pie daļu vadītājiem vai manis – problēmu
atrisināsim kopīgi,» tā D.Olte. «Jau tas vien, ka piecas reizes
esmu ievēlēta Jelgavas domē, manuprāt, apliecina, ka jelgavnieki
novērtē manis vadītās iestādes darbu, tāpēc gribu pateikt paldies
par izrādīto uzticību. Pateicos arī saviem darbiniekiem, kuri
strādā centīgi un saprot jelgavnieku vēlmi saņemt savlaicīgu un
pareizu valsts atbalstu.»

Foto: Ivars Veiliņš