«Šķiet, gaušanās un īdēšana kļuvusi par modes lietu – viss ir slikti… Taču, ticiet man, mūsu mammām un vecmāmiņām bija krietni grūtāk, vienīgi tagad standarti ir citi: vajag visu un uzreiz,» saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte. Viņa, par spīti pesimistiskajām prognozēm, ir pārliecināta, ka saņems valsts nodrošinātu pensiju. «Jā, protams, tā būs pieticīga, tomēr pensiju valsts nodrošinās, turklāt esmu iestājusies trešajā – privātajā – pensiju līmenī. Mēs taču dzīvojam Eiropā, tikai mazattīstītās valstīs pensiju sistēma nepastāv vispār,» tā viņa.
Sintija Čepanone
Valdība lēmusi, ka ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un bezdarbnieku pabalstam tiks saglabāti līdz 2014. gada 31. decembrim, tādējādi speciālajā budžetā ietaupot nedaudz vairāk kā 54 miljonus latu un vienlaicīgi nodrošinot sociālās apdrošināšanas stabilitāti. D.Olte spriež – tā kā šādi ierobežojumi pastāv jau tagad, kopumā iedzīvotāju situāciju tas būtiski nemainīs, turklāt tā tomēr ir zināma garantija tam, ka valsts atbalstu saņems visi, kam tas pienākas, nodrošinot sociālo solidaritāti.
Privilēģijas prasīt ir necienīgi Komentējot norises sociālās apdrošināšanas jomā valstī, D.Olte saka, ka nosacīti bagātie gadi, protams, beigušies un iedzīvotājiem jārēķinās ar būtiskiem ierobežojumiem arī pabalstu saņemšanā, tomēr ir gandarījums, ka pensijas un citi valsts sociālie pabalsti tiek izmaksāti bez aizkavēšanās, kā arī Latvija noslēgusi sociālās drošības līgumu ar Krieviju un Baltkrieviju. «Tas nozīmē, ka cilvēks, mainot dzīvesvietu, nezaudē sociālās garantijas, un šādus līgumus slēdz katra sevi cienoša valsts,» uzskata D.Olte. Viņasprāt, pozitīvs lēmums bijis arī māmiņu algu ieviešana, turklāt līdztekus virknei plānoto ierobežojumu, kas vēl tikai izskanējuši, ir arī vairākas racionālas lietas. Kā piemēru viņa min iecerēto darba stāža cenza palielināšanu pensijas saņemšanai līdz 15 – 20 gadiem. «Pašlaik cilvēkam, lai saņemtu valsts garantēto minimālo pensiju, jānostrādā desmit gadus. Un arī manā praksē ir vairāki gadījumi, kad 62 gadu laikā cilvēks nostrādājis tikai desmit gadus. Šāds cilvēks atnāk un prasa: «Kādas privilēģijas man tagad pienākas?» Taču likumsakarīgi rodas jautājums, ko tad viņš savas dzīves laikā darījis, ko pats devis valstij, lai tagad saņemtu ne tikai valsts nodrošināto atbalstu, bet pat pieprasītu privilēģijas?!» tā D.Olte, to gan neattiecinot uz tiem, kuriem strādāt liegusi slimība.
Kā pavisam reālas un pat nepieciešamas izmaiņas D.Olte min arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. «Lielākā daļa cilvēku darba gaitas turpina arī krietni pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, tādēļ, manuprāt, šīs izmaiņas ir neizbēgamas. Turklāt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, nākotnē nebūs jauniešu darbaspēka pārpilnības,» spriež vadītāja. Viens no būtiskākajiem apsvērumiem, kāpēc pensionāri turpina strādāt, protams, ir materiālā situācija, taču ļoti bieži cilvēkam ir arī psiholoģiski grūti aiziet pensijā, īpaši, ja nav vaļasprieku, kam veltīt brīvo laiku. «Taču vecums ir neizbēgams, un pensijas gadi pienāk ļoti ātri. Galvenais, nedrīkst atstāt novārtā savu veselību, jo dažkārt sanāk, ka savu pirmo pensiju cilvēks tā arī nesaņem – tā jau pēc viņa nāves tiek izsniegta tuviniekiem…»
Pensijas nedrīkst samazināt Pašlaik Jelgavā vidējais pensijas apmērs ir 187 lati, un D.Olte par pensionāriem runā ar lielu pietāti. «Vecā paaudze ir daudz pozitīvāka, stiprāka un optimistiskāka nekā daļa darbspējīgo. Es tiešām apbrīnoju viņu prasmi no tā jau niecīgās pensijas atlicināt naudu, gan lai aizbrauktu uz kapusvētkiem, gan lai sarūpētu dāvaniņu tuviniekiem,» D.Olte stāsta, ka pensionāri viņai uzticējuši savus taupīgās saimniekošanas noslēpumus. Tā kāda kundze iekārtojusi kladi, kurā katru mēnesi ieraksta saņemto pensiju. No tās pirmām kārtām samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tad atlikušo summu izdala vienādi uz mēneša dienām un dzīvo ar to, kas ir. Ja kaimiņiene uzdāvina burku ievārījuma, kundze priecājas, ka tikusi pie kāruma. Risinot krustvārdu mīklas un piedaloties konkursos, viņa iegūst nelielas balvas, un tās kļūst par dāvaniņām tuviniekiem… «Tā, lūk, dzīvo pensionāri. Bet daļa sabiedrības tikai nicīgi izsakās – nu ko tie penži iedomājas! Bet daudzās ģimenēs tieši pensionāra pensija ir būtiskākais atbalsts,» tā D.Olte.
Viņasprāt, arī aprēķini, ka, sākoties krīzei, pensionāriem, salīdzinot ar cilvēkiem darbspējas vecumā, ienākumi sarukuši vismazāk, tādēļ viņiem neesot pamata sūkstīties par mazo pensiju, neiztur kritiku. «Protams, krīze ieviesa savas korekcijas un daudziem strādājošajiem ienākumi saruka, teiksim, par 30 procentiem, taču ir nekorekti pārmest pensionāriem, ka viņu ienākumi nav samazinājušies. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jaunajiem ir nesalīdzināmi vairāk iespēju – viņi var atrast veidu, kā piepelnīties, varbūt sākt strādāt kā pašnodarbināta persona, izvērst tā saukto barteri, jo viņi var fiziski strādāt, taču pensionāriem šādu iespēju nav, bet dzīve, tāpat kā visiem, arī viņiem kļūst dārgāka. Pensijas nedrīkst samazināt,» uzsver D.Olte.
Represētā statusu piešķirs centralizēti D.Olte ir sašutusi par marta domes sēdē piedzīvoto situāciju, kad, izskatot jautājumu par represētā statusa piešķiršanu kādam kungam, «Saskaņas centra» deputāts Anatolijs Ļitvinovs ciniski izteicies: «Ko? Kas paspēja ielēkt pēdējā vagonā, tas ir represētais?!» Tā ir represēto zaimošana, uzskata D.Olte. «Jā, var jau kāds jautāt, kāpēc tikai tagad kungs nolēmis nokārtot represētā statusu, arī valstī bijušas diskusijas, ka šī statusa piešķiršana būtu jāpārtrauc, jo visām personām jau būtu jābūt reģistrētām. Taču jāņem vērā, ka ļoti bieži jaunībā cilvēks par tādām lietām neaizdomājas – tad nav laika, tad – īpašas nepieciešamības, nereti cilvēks arī nav zinājis, ka viņš uz to var pretendēt. Dažos gadījumos pat mūsdienās cilvēki joprojām baidās to darīt, tāpēc viņi ir jāiedrošina,» situāciju raksturo D.Olte, atzinīgi vērtējot nupat pieņemtās izmaiņas, kas paredz – turpmāk politiski represētās personas statusu tiesīga būs noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) centralizēti, nevis, kā līdz šim, pašvaldība. «Šajā jautājumā nav vietas emocijām. Visi dokumenti jāizvērtē juristiem, un PMLP tādi ir, tādēļ šis neapšaubāmi ir racionāls lēmums,» tā viņa.
Cilvēku kategorija – pabalstu shēmotāji VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja ir pārliecināta, ka visasāk uz valdības noteiktajiem ierobežojumiem pabalstu saņemšanai reaģē tie iedzīvotāji, kuri valsts atbalstu vēlas izmantot savtīgi. «Kā pareizi ieņemt bērnu? Ziniet, šis process mums vēl nav sācies, tāpēc gribu noskaidrot, kā tikt pie lielākas naudas,» ar šādu jautājumu pie VSAA inspektoriem vērsās kāda sieviete, un, kā uzsver D.Olte, tādi un līdzīgi jautājumi kļuvuši par ikdienu, turklāt skar ne tikai māmiņu algas, bet pat slimības un bezdarbnieku pabalstu. «Mēs, protams, varam veikt pabalsta aprēķina prognozi un to arī darām, jo piedāvājam arī tādus pakalpojumus kā pensijas pabalsta prognoze, slimības lapas pabalsta prognoze, taču pieredze apliecinājusi, ka skaļākie protesti parasti izskan gadījumos, kad pabalsts ir sashēmots. Piemēram, firmā strādā desmit cilvēki, kuri oficiāli saņem minimālo algu vai strādā pusslodzi, bet sešus mēnešus pirms bērna firmas īpašnieka sievai algas apjoms pēkšņi palielinās līdz vairākiem tūkstošiem latu. Viss it kā ir likumīgi, taču realitātē tā ir fikcija – ne firmai ir apgrozījums, lai varētu šādu naudu maksāt, ne arī reāli šāda nauda izmaksāta,» piemēru min D.Olte. Viņa ir neizpratnē par cilvēkiem, kuri lepni saka: «Man neko no valsts nevajag, nodokļus nemaksāšu, jo man no tā nav nekāda labuma!», taču, līdzko rodas spiedīgi apstākļi, piemēram, saslimst vai tuvinieks nomirst, mēro ceļu uz VSAA, lai noskaidrotu, kas tad viņiem pienākas no valsts.
Būtiska ir sabiedrības attieksme Kaut arī, pēc D.Oltes sacītā, jelgavnieki lielākoties ir godprātīgi, praksē tomēr gadās pa kādam gadījumam, kad pabalsts acīmredzami ir sashēmots un darbībās ir krāpšanas pazīmes, un tad jau tas tiek nodots atbildīgo institūciju ziņā.
Vienkāršs piemērs – cilvēks it kā ir uz biļetena, taču realitātē Alpos slēpo, un to inspektori fiksējuši nejauši – kad, konstatējot nesakritību datumos, zvanījuši viņam uz mājām, bet… tur informē, ka saslimušais Alpos bauda ziemas priekus. Grēkojot arī darba devēji, kuri strādājošajam, piemēram, pasaka: «Es tev tagad nevaru maksāt, tāpēc paņem labāk slimības lapu!». Ir arī citi gadījumi – firma veic štatu samazināšanu, samazinātie cilvēki saņem bezdarbnieka pabalstu, bet pēc deviņiem mēnešiem atkal tiek pieņemti darbā tajā pašā uzņēmumā un pat amatā.
«Neapšaubāmi, iedzīvotāji kļūst aizvien izglītotāki, viņi pārzina likumus, un tas noteikti ir uzteicami, taču nožēlojami, ja šīs zināšanas izmanto tikai, lai sashēmotu pabalstu saņemšanu, un pie mums vēršas ar nostāju, ka «to naudu no valsts izsitīs»,» tā D.Olte. Tiesa gan – ne vienmēr tas izdodas, piemēram, kāda kundze, kura četras reizes bija reģistrējusies kā bezdarbniece, pēc vairākiem gadiem izrakstā par darba stāžu pamanījusi, ka bez darba bijusi nevis deviņus mēnešus, bet astoņus mēnešus un 26 dienas, un tagad VSAA pārmet, ka inspektori viņu nav informējuši, kā rezultātā viņa par agru aizgājusi uz darbu un zaudējusi bezdarbnieka pabalstu. D.Olte norāda, ka līdzīgu shēmu lielākoties izvēlas tie, kuri, zaudējot darbu, tūdaļ saslimst. «Teju visi no darba atstādinātie pēkšņi saslimst. Pieļauju, ka atsevišķos gadījumos tā tiešām ir, jo krīzes situācijās slimības mēdz progresēt, taču parasti tie, kuri saņēmuši labas algas, slimo pat pusgadu un gadu,» D.Olte uzskata, ka tieši tāpēc kā slimības, tā bezdarbnieku pabalsta piešķiršanā nepieciešams ieviest vēl stingrākus noteikumus, tādējādi rodot arī ietaupījumu sociālajā budžetā.
Viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem ir pērn fiksētā divu firmu īpašnieces Ivetas Daugules vēlme saņemt nepamatoti lielu slimības pabalstu, neveicot sociālās apdrošināšanas iemaksas un iesniedzot fiktīvas slimības lapas. «Šī lieta izskanējusi pietiekami plaši, un nevēlos taisīt reklāmu šai dāmai ar ļoti bēdīgu reputāciju, taču mani uztrauc kas cits – sabiedrības attieksme. Izskatās, ka liela daļa sabiedrības diezgan draudzīgi un skaļi atbalsta tos, kam izdevies kaut ko iegūt nelikumīgi. Sociālās apdrošināšanas likumi ir samērā liberāli, diezgan bieži mainās. Ne viss likumos tiek stingri reglamentēts – daudz kas atkarīgs no mūsu katra godaprāta,» tā D.Olte, piebilstot, ka, tikai mainoties sabiedrības attieksmei, var mainīties arī situācija valstī.
Viņa stāsta, ka par vēršanos Finanšu policijā, norādot uz aizdomīgiem gadījumiem, saņemts ne tikai sabiedrības izsmiekls, bet arī draudi – sak, kur lienat, paši kā ierēdņi saņemat nodokļu maksātāju naudu. «Bet tā nauda, kas būtu jāizmaksā nepamatoti lielos pabalstos, jau arī ir mūsu pašu nodokļu maksātāju nauda!» saka D.Olte.
Jāpiebilst, ka VSAA Jelgavas nodaļā mēnesī vidēji tiek noformētas 1800 slimības lapas.
Klienti novērtē Ekonomiskā situācija būtiski mainījusi arī VSAA darbu, gan reorganizējot nodaļas, gan samazinot atalgojumu. D.Olte stāsta, ka pašlaik inspektors saņem vidēji 244 – 360 latus «uz papīra», taču atbildība un slodze ir liela. «Lielākā daļa klientu ir saprotoši un korekti, taču ir arī tādi, kuri nebūšanās vaino mūs, taču parasti konfliktsituācijas izdodas atrisināt. Tieši tādēļ, ja inspektora teiktais klientu nepārliecina, ja vēlas saņemt papildu skaidrojumu, aicinu vērsties pie daļu vadītājiem vai manis – problēmu atrisināsim kopīgi,» tā D.Olte. «Jau tas vien, ka piecas reizes esmu ievēlēta Jelgavas domē, manuprāt, apliecina, ka jelgavnieki novērtē manis vadītās iestādes darbu, tāpēc gribu pateikt paldies par izrādīto uzticību. Pateicos arī saviem darbiniekiem, kuri strādā centīgi un saprot jelgavnieku vēlmi saņemt savlaicīgu un pareizu valsts atbalstu.»
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %