Pilsētā

 

Vislielākās pārmaiņas piedzīvoja Valsts robežsardze. Dienests,
kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija sargājis robežas,
cīnījies ar nelegāliem imigrantiem un robežu pārkāpējiem. Daudzviet
uz robežas – arī Jelgavas rajonā – aktuāls bija jautājums par
kontrolpunktu tālāko izmantošanu. Piemēram, robežkontroles punkts
«Meitene» Jelgavas rajonā bija pabeigts tikai pagājušā gadsimta
pašā nogalē. Robežsardze reāli tajā nebija darbojusies pat desmit
gadus, kad vajadzēja pieņemt lēmumu, ko ar vērienīgo objektu iesākt
pēc tam, kad sargi uz robežas nebūs nepieciešami. Tāpat kā
saprotams bija arī pašu robežu sargātāju satraukums par to, kas
sagaidāms. Visiem gan tika solīts, ka štata vietas faktiski netiks
samazinātas – katram robežsargam piedāvās turpināt dienestu citā
struktūrvienībā –, taču bažas bija tik un tā. Tagad robežsargi
atzīst, ka gads ir bijis pārmaiņām bagāts un veiktā
pārstrukturizēšanās noritējusi veiksmīgi. Turklāt izveidojies
dienests, kura struktūra atzinīgi novērtēta visās Šengenas zonas
dalībvalstīs – atsevišķas pat uzsākušas savu dienestu pārkārtošanu
atbilstoši Latvijas paraugam. Bet nu – par visu pēc kārtas.

Jelgavas robežsargi palika vienīgie bez ārējās robežas

Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes komandieris Artūrs
Tormanis atzīst, ka 2007. gada decembrī un nākamajos mēnešos Valsts
robežsardzes struktūrā notika būtiskas izmaiņas. «Jelgavas pārvalde
bija vienīgā, kuras pārraudzībā pēc valsts pievienošanās Šengenai
bija tikai zonas iekšējā robeža. Mēs sargājām tikai Latvijas un
Lietuvas sauszemes robežu, savukārt visām pārējām pārvaldēm garāka
vai īsāka, taču saglabājās arī ārējā robeža. Liepājai un Ventspilij
palika jūras robeža, kā arī lidostas, kas aizvien intensīvāk
apkalpo lidojumus. Arī Vidzemē palika ārējā jūras robeža, bet
valsts austrumos ir Šengenas zonas galējā ziemeļu robeža ar
Krieviju un Baltkrieviju. Attiecīgi austrumos vispamatīgāk, bet
citās pārvaldēs nedaudz zemākā līmenī palika arī tiešais robežu
sargāšanas un robežkontroles process. Turpretim Jelgavas pārvaldei
vairs nebija neviena punkta, kur būtu jāveic robežšķērsošanas
procedūras, un pārvalde tika pilnībā pārstrukturēta,» stāsta
A.Tormanis. 

Galvenais satraukuma iemesls bija nelegālās imigrācijas risks,
tieši tādēļ arī robežsardzē akcentēta tika imigrācijas dienesta
stiprināšana. «Faktiski pēc valsts pievienošanās Šengenai Jelgavas
pārvaldē tika izveidoti divi imigrācijas dienesti – rajona un
pilsētas. To galvenais darbs vērsts uz informācijas apstrādi, darbu
ar datu bāzēm, ieceļotāju vīzu un uzturēšanās atļauju derīguma
termiņiem, arī reidiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Valsts
policiju. Joprojām notiek arī robežas apsekošana – viss
apsargājamās robežas posms jāpārlūko vismaz reizi mēnesī, turklāt
pierobežā ik dienu notiek arī patrulēšana,» tā A.Tormanis. Viņš
uzsver, ka drīz arī atrisinājās jautājums par to, kāds būs tālākais
liktenis līdzšinējam Meitenes robežkontroles punktam, kuram tagad
ceļotāji brauc garām, nevis cauri. «Taisnība, kādu laiku
 varēja šķist, ka Meitenes ēka ir pamesta un aizmirsta. Taču
patiesībā tā ir apdzīvota par visiem 100 procentiem. Šeit atrodas
Latvijas un Lietuvas robežapsardzības dienestu kontaktpunkts, kas
nodrošina operatīvās informācijas raitu apmaiņu. Tāpat šeit
darbojas robežsardzes Jelgavas rajona imigrācijas dienests. Ēkā ir
ierādīta atsevišķa vieta arī muitas operatīvajām vienībām, kas ļoti
regulāri veic patruļas un reidus šajā reģionā, tādēļ par ēku nav
jāsatraucas,» teic A.Tormanis.   

Štata vietu īsināšanu noteic ekonomiskā situācija, 

nevis Šengena

Jāsatraucas neesot arī par robežsargu ikdienu, kaut viņu
rindās notikušas izmaiņas, arī štata vietu samazinājums.
Pievienojoties Šengenas zonai, štatu samazināšana bija minimāla –
pārvaldē tika likvidētas vien brīvās štata vietas. Pagājušā gada
decembrī Jelgavas pārvaldē strādāja 162 robežsargi, bet šā gada 31.
maijā – 144. «Atlaists netika neviens darbinieks. Tiesa, bija
robežsargi, kas šajā laikā paši nolēma mainīt darbu un dienestu
pameta. Tas kopā ar brīvo štata vietu likvidāciju veidoja arī
samazinājumu. Savukārt jūnijā Jelgavas pārvaldei tika pievienots
arī Aiz­kraukles rajons, kā rezultātā darbinieku skaits
palielinājās līdz 161. Tiesa, arī vēlāk bija robežsargi, kas nolēma
pārtraukt dienestu, un šā gada decembra sākumā Jelgavas pārvaldē
dien 147 robežsargi,» izmaiņas ieskicē pārvaldes vadītājs. Viņš gan
piebilst, ka, ņemot vērā valsts sarežģīto ekonomisko situāciju, arī
Jelgavas pārvalde saņēmusi rīkojumu vēl par 22 štata vietu
likvidāciju. «Šis darbs jāveic vēl šogad. Tas arī būs pirmais
brīdis, kad Jelgavas pārvaldē notiks reāla darbinieku atlaišana,»
piebilst A.Tormanis, uzsverot, ka šīs izmaiņas saistāmas ar finanšu
un ekonomikas krīzi valstī, nevis Šengenas zonu. Taču viņš ir
pārliecināts, ka arī ar atlikušo 121 robežsargu, kas turpinās
dienestu, pārvalde spēs pienācīgā līmenī pildīt savus uzdevumus, un
cīņa ar nelegālo imigrāciju ir viens no galvenajiem. 

Nelegālo imigrantu 

izķeršana – prioritāte

Latvijas robežsardzei kā pirms gada, tā arī šobrīd un,
visticamāk, vēl dažus nākamos gadus lielākoties jācenšas izķert tos
nelegālos imigrantus, kuri mūsu valsti izmanto kā tranzīta ceļu,
kas ved uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti. «Vēl pirms
pievienošanās Šengenas zonai pastāvēja uzskats, ka Latvija nav
īpaši pievilcīga kā nelegālo imigrantu apmetnes vieta – galvenais
risks tika saistīts ar to, ka mūsu valsti imigranti varētu izmantot
kā tranzīta tuneli, caur kuru nokļūt uz vēlamajām apmetnes zemēm.
Lielākoties tā ir Vācija, Zviedrija, arī Anglija – pēdējā gan tieši
lielā imigrantu pieplūduma dēļ joprojām nav atvērusi savas robežas.
Jāatzīst, ka lielā mērā šīs bažas arī ir apstiprinājušās – gada
laikā, kopš darbojamies Šengenas zonā, bijuši vien atsevišķi
gadījumi, kad nelegālie imigranti no trešajām valstīm ir vēlējušies
šeit iekļūt uz apmešanos,» tā A.Tormanis. Viņš atzīst, ka faktiski
tikai no Ukrainas un Moldovas pārtvertie nelegālie imigranti bija
iebraukuši Latvijā ar mērķi šeit arī atrast darbu un dzīvot,
savukārt Uzbekistānas, Kazahstānas, Armēnijas, Azerbaidžānas, kā
arī atsevišķu eksotiskāku valstu pārstāvji no Āfrikas un pat
Dienvidamerikas zemēm, kas pārtverti Latvijā, lielākoties bija
devušies uz tālākām valstīm. Turklāt arī šīs personas galvenokārt
tiek notvertas lidostā «Rīga», nevis uz sauszemes robežas. Tiesa,
ir bijuši gadījumi, tostarp arī Jelgavas pārvaldē, kad robežsardzes
darbiniekiem izdevies pārtvert ne vien nelegālos imigrantus, bet
arī personas, kas organizē viņu iekļūšanu ES. «Drošībsargājošām
iestādēm ir zināmas veselas shēmas, pēc kurām trešo valstu pilsoņi
cenšas nelegāli ieceļot ES, tostarp nelegālā imigrācija notiek arī
organizēti. Ceļi, kādus imigrantu organizatori izmanto, ir dažādi
un mainīgi, attiecīgi gana radošiem jābūt arī dienestiem, kas cīnās
ar nelegālo imigrāciju. Taču, ņemot vērā to, ka arī Jelgavas
pārvaldei ir izdevies atklāt organizētas nelegālās imigrācijas
gadījumus, jāsecina, ka esam gana radoši. Tiesa, ņemot vērā, ka par
vienas personas ievešanu ES – arī Latvijā – tiek maksāti pat pieci
tūkstoši latu, mums jābūt gataviem, ka veidi, kā šīs personas
ieceļos, kļūs arvien daudzpusīgāki un pārsteidzošāki,» secina
A.Tormanis. 

Somi pārņem 

Latvijas pieredzi

Līdz šim izplatītākais variants ir imigranta legāla ieceļošana
valstī, kas tikai vēlāk kļūst nelegāla. «Ar Šengenas zonas vīzu
persona no trešās valsts var brīvi ceļot pa visu dalībvalstu
teritoriju, kas lielākoties arī tiek izmantots. Saņemt vīzu ir
pietiekami vienkārši, daudziem tas izdodas, un faktiski tas arī nav
nekas nosodāms. Nelaimes sākas brīdī, kad, pārsniedzot vīzas
termiņu, persona turpina uzturēties šajā teritorijā. Un te darbs
sākas mūsu dienestam, kurš strādā ar informāciju par ieceļotājiem,
viņiem izsniegto vīzu derīguma termiņiem un citiem datiem. Latvijas
gadījumā būtisks atspaids darbam ar šīm personām ir fakts, ka
imigrācijas dienests ir nevis atsevišķa struktūra, kā tas ir
vairumā valstu, bet gan robežsardzes struktūrvienība. Mums ir plaši
pieejama informācija, un darbība notiek sekmīgi. Tieši šī iemesla
dēļ mums izdevies «atsijāt» pat tādas personas, kas iepriekš pat
piecus gadus bija nelegāli klejojušas pa Eiropas Savienību un
Šengenas zonu,» atklāj Jelgavas pārvaldes priekšnieks. Viņš
piebilst, ka robežsardzes Imigrācijas dienesta labie darba
rezultāti ir arī galvenais iemesls, kādēļ vairākās valstīs, pat
Somijā, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajiem paraugiem
robežapsardzības jautājumos, struktūrās sākta reorganizācija, pēc
kuras imigrācijas dienesta darbinieki būs robežapsardzības dienesta
struktūra. 

Atklāj nelikumīgus ceļus 

un kontrabandu

Savukārt, atgriežoties pie nelegālās imigrācijas apjomiem,
A.Tormanis uzsver, ka Latvijā situācija joprojām ir nesalīdzināmi
mierīgāka nekā dienvidu reģionos. «Katru dienu no Polijas, kur
atrodas imigrācijas datu apstrādes centrālais aparāts, saņemam
ziņas par tūkstošiem imigrantu. Milzīgi ir skaitļi, kas raksturo
notvertos nelegālos imigrantus, taču lielākoties viņu virzieni ir
bijuši uz dienvidiem. Ziemeļu reģions, kur atrodas arī Latvija,
pagaidām ir salīdzinoši mierīgs. Visticamāk, tāds tas paliks arī
tuvākos pāris gadus, kamēr Latvijas ekonomika nebūs uzņēmusi tādus
attīstības tempus, kas iebraucējiem būs vilinoša,» prognozē
A.Tormanis. 

Viņš atzīst, ka gads ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai
robežsardze spētu mainīties un sarast ar jaunajiem pienākumiem.
Palielinājies kontrabandas apjoms, un Latvija, kurā cenas kaut
nedaudz, taču ir augstākas nekā, piemēram, Lietuvā, ir kontrabandas
galamērķis. «Mēs vairs nepārbaudām visas mašīnas un neveicam visu
personu robežkontroli. Tas neapšaubāmi palielinājis nelegālo preču
ieplūšanu. Taču vēlos uzsvērt, ka ir dienesti, kas strādā ar
informācijas analīzi, datu apmaiņu un joprojām veic regulāras
patrulēšanas, tostarp iebraucošo un izbraucošo automašīnu kontroles
pierobežas teritorijā. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ
kontrabanda tiek pārtverta, arī Latvijai esot Šengenas zonā. Kaut
arī robežsardzei ikdiena kļuvusi sarežģītāka, nedomāju, ka
iedzīvotājiem naktsmiers būtu nemierīgāks,» spriež A.Tormanis. Viņš
atzīst, ka gada laikā robežsargi atklājuši arī vairākus nelegāli
jaunizbūvētus ceļus. «Kad valsts robežu ieskāva robežgrāvji, bija
gana daudz ceļu, kas grāvju dēļ tika pārrakti. Tagad netrūkst
pašvaldību, uzņēmumu un privātpersonu, kas uz savu roku sāk šo ceļu
atjaunošanu un grāvju aizbēršanu. Tiesa, šādam darbam nepieciešama
saskaņošana augstākajā līmenī – kaut arī robežas it kā vairs nav,
tā joprojām pastāv, ierakstīta līgumos un starptautiskos
dokumentos. Katrs jaunais ceļš ir starptautiski jāapstiprina, tikai
tad to var sākt būvēt, ko gan ne vienmēr saprot arī to atjaunotāji.
Tādēļ līdztekus nelegālo imigrantu un citu pārkāpumu kontrolēšanai
mēs strādājam arī ar šādu ceļu būvētājiem,» sarunu noslēdz
A.Tormanis, piebilstot, ka gada jubileja kopš valsts pievienošanās
Šengenas zonai gan netikšot atzīmēta, iespējams, svinības būs
apaļākā jubilejā.