18.4 °C, 1.1 m/s, 90 %

Izglītība

Mazā revolūcija vēstures stundās
18/10/2014

Jelgavas skolās strādājošie vēstures pasniedzēji atzīst, ka atsevišķa Latvijas un pasaules vēstures mācīšana rada vairāk problēmu nekā ieguvumus. «Problēmas, sadalot Latvijas un pasaules vēsturi divos atsevišķos priekšmetos, galvenokārt sagādā tas, ka tēmas abos priekšmetos neiet paralēli, kā arī ir palielinājies veicamā darba apjoms,» spriež pedagogi, uzsverot, ka pieņemtā lēmuma rezultātus varēs vērtēt pēc jaunā 2014./2015. mācību gada, kad 9. klases skolēni, kuri mācījušies atbilstoši jaunajam regulējumam, būs nokārtojuši vēstures eksāmenu.

Kristīne Cēsniece, Jelgavas Valsts ģimnāzijas
skolniece

Jelgavas skolās strādājošie vēstures pasniedzēji
atzīst, ka atsevišķa Latvijas un pasaules vēstures mācīšana rada
vairāk problēmu nekā ieguvumus. «Problēmas, sadalot Latvijas un
pasaules vēsturi divos atsevišķos priekšmetos, galvenokārt sagādā
tas, ka tēmas abos priekšmetos neiet paralēli, kā arī ir
palielinājies veicamā darba apjoms,» spriež pedagogi, uzsverot, ka
pieņemtā lēmuma rezultātus varēs vērtēt pēc jaunā 2014./2015.
mācību gada, kad 9. klases skolēni, kuri mācījušies atbilstoši
jaunajam regulējumam, būs nokārtojuši vēstures
eksāmenu.

«Tas bija politiķu lēmums,» par vēstures sadalīšanu divos
atsevišķos mācību priekšmetos, saka vēstures skolotāja Biruta
Brente no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. «Visi vēstures skolotāji bija
pret šo dalījumu. Šogad 9. klases skolēni būs pirmie, kas pēc
veiktajām pārmaiņām rakstīs eksāmenu vēsturē. Pēc šiem rezultātiem
tad arī varēs skatīties.»

Kopš 2011./2012. mācību gada, sākot pakāpeniski ar 6.
klasi, pamatskolās Latvijas un pasaules vēsturi māca kā divus
atsevišķus priekšmetus. Valsts ģimnāzijas skolotāja Biruta Turlava
atklāj: «Kad sākumā veica aprobāciju ar
dažām skolām, sadalot vēsturi divos priekšmetos, eksāmena rezultāti
bija sliktāki, taču politiķi to neņēma vērā. Bet, manuprāt, lielākā
problēma ir tā, ka 8. klasē tēmas abos priekšmetos neiet paralēli.
Par to var pārliecināties, ieskatoties jaunajās mācību grāmatās.»

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Koha
stāsta: «Mēs bijām pret dalīšanu, jo vajadzīgas atkal jaunas
grāmatas, atkal jauni izdevumi. Un arī bērnus ir grūtāk mācīt.
Lielākā daļa skolu, kuras piedalījās standarta aprobācijā, tostarp
mūsu skola, bija pret šo dalīšanu, bet šis jautājums tika izlemts
bez mums. Šobrīd problēma ir tajā, ka, lai novērtētu bērnu
zināšanas, agrāk man vajadzēja sastādīt četrus kontroldarbus, bet
tagad astoņus, tāpēc, ka ir divi dažādi priekšmeti. Iedomājieties,
kāda bērniem tagad ir slodze? Divreiz lielāka! Un arī skolotājiem
tagad ir jālabo divreiz vairāk darbu.»

Lai gan, pēc skolotājas domām, pasaules vēsturei vajadzētu
vairāk stundu, sadalījumam ir arī savi plusi, I. Koha stāsta: «Tas,
kas man šobrīd patīk – ir izveidotas jaunas atsevišķas mācību
grāmatas. Taču 7. klasē bērniem ir apmulsums par grāmatām, kamēr
katrs saprot, kura grāmata kurā brīdī ir jālieto. 9. klasē bērni,
šķiet, jau ir pieraduši.»

Lai palīdzētu bērniem vieglāk izprast un atcerēties
Latvijas un pasaules vēstures saturu, I. Koha stundās izmanto
papildmateriālus: «Uz katru stundu jāveido prezentācijas, jāvāc
dažādi materiāli, pašiem speciāli jāveido un jāprintē kartes, lai
bērni kaut kā to tēmu varētu savilkt kopā. Ja šos materiālus
neveidotu, viņiem būtu ārkārtīgi grūti. Un viņi arī priecājas par
šiem papildus sagatavotajiem materiāliem.»

Viviāna Pirciva no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas
atzīst: «Var teikt, ka tas izdarīts ķekša pēc. Šim sadalījumam nav
jēgas, tas ir jāpārdomā. Skolēnu zināšanas vēsturē nav mainījušās.
Bērni pārmaiņas pieņēma ar grūtībām. Lai gan skolēniem pasaules
vēsture patīk labāk, viņiem vairāk patiktu, ja mācītu tikai
Latvijas vēsturi, kam klāt tiktu pievienota pasaules vēstures
viela.» Arī V.Pirciva kā vienu no problēmām piemin abu vēstures
priekšmetu savstarpējo neatbilstību, bet tajā pat laikā piebilst:
«Tas ir kā kurā klasē.»

Initai Zariņai no 4.vidusskolas,
izsakot
savas domas par sadalījuma iespaidu uz skolēnu
zināšanu līmeni, šķiet: «Rezultāti nebūs citādāki.» Būtiskākās
problēmas, pēc skolotājas domām, ir laika trūkums un grūtības,
kuras rodas, atdalot abus priekšmetus: «Skolēniem ir grūti visu
paspēt. Tagad ir divreiz vairāk mājas darbu, pašiem skolotājiem arī
ir jāiegulda divreiz vairāk darba un laika. Skolēni nesaskata
kopsakarības starp abiem mācību priekšmetiem – tie tiek uztverti kā
savstarpēji nesaistīti. Ja atkal ieviestu veco programmu, tad
vajadzētu samazināt tieši pasaules vēstures apjomu.» Taču I. Zariņa
ir novērojusi, ka skolēniem patīk un interesē tieši Latvijas
vēsture. To skolotāja uzskata par vienu no sadalījuma
plusiem.

Foto: K.Cēsniece