18.9 °C, 1.6 m/s, 83.3 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaMeklē iespējas jauna bērnudārza izveidei
Meklē iespējas jauna bērnudārza izveidei
04/07/2008

Ja izdosies īstenot iecerēto, tad jau 2009. gadā Jelgavā varētu tikt atvērta jauna pirmsskolas izglītības iestāde, kurā vietu rastu ap 250 mūsu pilsētas bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem. Ja ņem vērā, ka paredzēts arī uzcelt piebūvi pirmsskolas izglītības iestādei «Sprīdītis», kur papildu varēs uzņemt vēl 120 bērnus, tas kopumā ievērojami mazinātu arvien augošo pieprasījumu pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Kristīne Langenfelde

Ja izdosies īstenot iecerēto, tad jau 2009. gadā Jelgavā
varētu tikt atvērta jauna pirmsskolas izglītības iestāde, kurā
vietu rastu ap 250 mūsu pilsētas bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem.
Ja ņem vērā, ka paredzēts arī uzcelt piebūvi pirmsskolas izglītības
iestādei «Sprīdītis», kur papildu varēs uzņemt vēl 120 bērnus, tas
kopumā ievērojami mazinātu arvien augošo pieprasījumu pēc vietām
pirmsskolas izglītības iestādēs.

Speciālistu ierosinājums ir šāds: ņemot vērā skolēnu skaita
sarukšanu kā 3. pamatskolas filiālē Pulkveža Brieža ielā 23a, tā
Jelgavas 2. sanatorijas internātpamatskolā, ir lietderīgi trīs
sākumskolas klases no filiāles izvietot 3. pamatskolas ēkā Uzvaras
ielā 10, bet korekcijas klases un pirmsskolas vecuma grupas – 2.
internātpamatskolas ēkā Filozofu ielā 50. Tas ļautu pilnībā
atbrīvot ēku Pulkveža Brieža ielā 23a, kur tad 2009. gadā varētu
atvērt jaunu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi.

Internātpamatskola
nav piepildīta
Jelgavas Izglītības pārvaldes un arī skolu speciālisti katru mācību
gadu izvērtē izglītības iestāžu tīkla noslogojumu un izglītības
programmu piedāvājumu, lai secinātu, cik efektīvi strādāts, vai
esošie resursi ir veicinājuši izglītības sistēmas attīstību, vai
iespējams panākt vēl labākus rezultātus. Šajā pavasarī speciālistu
uzmanība pievērsta 2. sanatorijas internātpamatskolai. «Jāatzīst,
ka skola, kurai ir gara vēsture, laba pedagogu profesionālā
sagatavotība un kas īsteno vienu izglītības programmu, pēdējos
mācību gados vairs nav tik pieprasīta. Gadu no gada audzēkņu skaits
sarūk – ja vēl 2005./2006. mācību gadā tajā mācījās 131 skolēns,
tad šogad maijā vairs tikai 104 bērni. Taču jāpiebilst, ka arī šis
skaits ir tikai oficiāli sarakstos fiksētais – patiesībā vēl daļa
no šiem bērniem faktiski skolu neapmeklē visu mācību gadu.
Prognozes liecina, ka nākamgad skolā būs tikai 84 skolēni. Tāpat
arī internāta telpas nav noslogotas – 2005./2006. mācību gadā no
visiem skolēniem internātā nedzīvoja 37 bērni, bet šogad jau 62,»
komentējot situāciju, skaidro Jelgavas Izglītības pārvaldes
vadītāja Gunta Auza.
2. sanatorijas internātpamatskolā mācās bērni no visas Latvijas,
taču pēdējos gados arvien lielāks īpatsvars ir mūsu pilsētas
skolēniem, kas nu jau ir vairāk nekā puse no kopējā audzēkņu
skaita. Otra lielākā pašvaldība, no kuras bērni šeit mācās, ir Rīga
– 15, kam seko Rīgas rajons – 11, bet vēl atsevišķi bērni te mācās
no Dobeles, Ventspils, Jūrmalas.
«Skolā audzēkņi no 2. līdz 9. klasei apgūst speciālo izglītības
programmu, mācības notiek mazākumtautību (krievu) valodā, kas daudz
neatšķiras no tās programmas, ko apgūst skolēni 5. un 6.
vidusskolā, kā arī 2. pamatskolā. Šeit papildu notiek tādas mācības
kā ārstnieciskā vingrošana, ritmika, logopēdiskās un papildus
nodarbības mācību priekšmetu apgūšanai nelielās skolēnu grupās,»
piebilst G.Auza.
Līdz ar būtisko skolēnu skaita samazināšanos skola patlaban kļuvusi
par vienu no dārgākajām pilsētā, jo izmaksas uz vienu skolēnu
sasniegušas visaugstāko punktu. «Tas mums liek secināt, ka varbūt
šos līdzekļus un resursus iespējams izmantot lietderīgāk,» spriež
G.Auza.
Skolas ēka ir būvēta no diviem korpusiem – skolas ēka un internāts,
kas savā starpā savienoti. «Viens no risinājumiem ir pilnvērtīgāks
internāta ēkas noslogojums – 2. un 3. stāvā izvietojot četras
korekcijas klases un trīs pirmsskolas izglītības grupas no 3.
pamatskolas «mazās skoliņas»,» spriež G.Auza.

Laba vide mācībām
Iespējams, ka tāpat kā viss nezināmais arī šīs plānotās izmaiņas
sākotnēji šaubas un neziņu varētu radīt kā pedagogos, tā vecākos un
varbūt arī bērnos, taču G.Auza iedrošina – tam pamata nav. «2.
sanatorijas internātpamatskolas ēka un mācību vide ir labākā
stāvoklī nekā 3. pamatskolas filiāle Pulkveža Brieža ielā, kas
patiesi ir nolietojusies un prasa kārtīgu remontu. Tāpat šeit bērni
iegūs daudz plašāku zaļo zonu un sporta laukumu, kur nodarboties
brīvā dabā. Arī ēdināšanas pakalpojums skolā ir kvalitatīvs. Skolā
strādā kvalificēti speciālisti, atbalsta personāls, ar skolas
direktores un speciālistu gādību daudzviet veikti ievērojami
remontdarbi, lai pilnveidotu mācību vidi. Tāpēc bažām par ienākšanu
jaunā vietā, manuprāt, nevajadzētu būt. Arī 3. pamatskolas pedagogi
jau pārvarējuši pirmo neziņu un iepazinušies ar jaunajām telpām
internātpamatskolas ēkā, kur viņiem no 1. septembra būs jāuzsāk
darbs,» stāsta G.Auza.
Jāpiebilst, ka 3. pamatskolas korekcijas klases un pirmsskolas
vecuma grupas uz internātpamatskolu nāktu kopā ar saviem
skolotājiem – tā kā arī bērniem jauna būtu tikai izglītības vide,
bet pedagogi – jau zināmie.
Nopietnam satraukumam nav pamata 2. sanatorijas internātpamatskolas
pedagogu vidū. «Būtiski uzsvērt, ka šobrīd netiek plānots pārtraukt
īstenoto internātpamatskolas izglītības programmu. Samazināsies
skolēnu skaits, kas uzturēsies internātā, un līdz ar to arī
darbinieku skaits, kuri nodrošināja internāta darbību,» uzsver
G.Auza.

Skola ar pagarināto grupu
Perspektīvā 2. sanatorijas internātpamatskola varētu kļūt ne tikai
par mājvietu klasēm no 3. pamatskolas, bet par pagarinātās dienas
skolu. «Tas varētu būt nākotnes mērķis. Nav noslēpums, ka vecāku
darba slodze un darba režīms nereti viņiem mājās ļauj atgriezties
tikai pēc pulksten 19 vai pat vēl vēlāk, bet bērns, kuram mācības
beidzas pulksten 13 vai 14, lielu dienas daļu pavada ar vienaudžiem
ārpus mājas. Arī paši vecāki vēlmi pēc pagarinātajām grupām skolās
izsaka bieži. Tāpat arī bērniem, kas līdz šim dzīvojuši skolas
internātā visu nedēļu, iespējams, tas nebūt nav labākais
risinājums. Jebkuram bērnam ir jāaug ģimenē, un nedz skola, nedz
internāts to nevar aizstāt. Ja bērniem būtu iespēja apmeklēt
pagarināto grupu un vakarā tomēr atgriezties mājās, tas noteikti
būtu daudz pozitīvāk nekā nedēļu pavadīt skolā, bet brīvdienās
atgriezties ģimenē,» tā G.Auza.
        
Zem viena jumta
Līdz ar šādām izmaiņām būtu atrisināta vēl kāda ļoti duāla
situācija – proti, beidzot Jelgavas 3. pamatskola atrastos vienā
ēkā. «Šķiet, ka brīžiem dažādi kuriozi izteicieni dzirdami ne no
viena vien bērnu vecāka, kurš joprojām 3. pamatskolas filiāli
Pulkveža Brieža ielā nesaista ar 3. pamatskolu un sauc to vienkārši
par «mazo skoliņu». Protams, šāda atšķirtība atsvešina, neveicina
skolas kopības sajūtu un garu. Iespējams, ka daudzi bērni pat
nejutās piederīgi 3. pamatskolai, jo mācījās citā ēkā. Tagad
situācija varētu mainīties – 3. pamatskolas sākumskolas klases nu
visas būtu vienā ēkā. Tas neapšaubāmi būtu liels ieguvums,» spriež
G.Auza.

«Mazā skoliņa» –
bērnudārzs
Ja šādu modeli vispirms atbalstīs domes deputātu komitejas un pēc
tam arī dome, jau šovasar pilnībā varētu tikt atbrīvota ēka
Pulkveža Brieža ielā, lai tajā varētu uzsākt rekonstrukcijas
darbus, kas ļautu izglītības ie­stādē atvērt pirmsskolas izglītības
iestādi. Jāatzīst gan, ka rekon­strukcija vairāk būs nepieciešama
nevis telpu plānojumam, bet gan jānovērš nolietojums. «Ēka jau
sākotnēji būvēta kā bērnudārzs, tāpēc tā speciāli nebūs jāpielāgo
šādām vajadzībām,» skaidro G.Auza.
Būtiski, ka «mazajā skoliņā» izbūvēts arī peldbaseins, kas tagad
jārenovē, lai jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē mazajiem būtu
iespēja izbaudīt arī attīstību veicinošas peldes. Baseins šobrīd
izmantots netiek, tam nepieciešams ievērojams remonts – pilnībā
jāmaina tā «vanna», taču tas tiktu paredzēts iestādes
rekonstrukcijas projektā.
Plānots, ka jau līdz 2009. gada vidum rekonstrukciju ēkā varētu
pabeigt, lai tur izvietotu 11 pirmsskolas izglītības programmas
grupiņas, kurās mājvietu varētu rast līdz 250 bērnu vecumā no 1,5
līdz 6 gadiem. Lielākais grupu skaits tiek plānots pašiem
mazākajiem – bērniem vecumā līdz 4 gadiem. «Mēs uz situāciju
pilsētā skatāmies reāli. Neapšaubāmi, 11 grupiņās varētu izvietot
lielāku bērnu skaitu, ja iestādē uzņemtu bērnus no 5 līdz 7 gadiem,
taču pieprasījums pilsētā ir tieši pēc vietām jaunākajās grupās.
Tāda ir šodienas situācija – vecāki darba tirgū visbiežāk izvēlas
atgriezties jau tad, kad mazulis sasniedz 1,5 gadu vecumu. Ja
ģimenē nav nedz vecmāmiņas, kas varētu mazo pieskatīt, nedz
finansiālu iespēju algot auklīti, tad vienīgā cerība ir bērnudārzs,
taču patlaban rindas uz mazākajām grupiņām «dārziņos» ir garas, un
tikai daļa var cerēt, ka noteiktajā laikā bērnam vieta izglītības
iestādē arī atradīsies. Tieši tāpēc šis solis – jaunas pirmsskolas
izglītības iestādes izveide – būtu neatsverams ieguvums pirmām
kārtām jau mūsu pilsētas jaunajām ģimenēm,» tā G.Auza.

Būs nepieciešami jauni
pedagogi
Ja ideja īstenosies, skaidrs, ka jau 2009. gadā pilsētā būs
nepieciešami jauni pirmsskolas izglītības speciālisti. Komentējot
pašreizējo situāciju, G.Auza atzīst, ka ik pa laikam pirmsskolas
izglītībā tiek izjusta spriedze tāpēc, ka trūkst pirmsskolas
izglītības ie­stāžu darbinieku. «Visvairāk tas, protams, ir vasarā,
kad sākas atvaļinājumu laiks, taču arī pārējā laikā trūkst
atsevišķu pedagogu šajās iestādēs. Jau šobrīd ir būtiski apzināt
situāciju – ja viss minētais realizēsies, tad 2009. gadā Jelgavā
vajadzēs 34 jaunus pirmsskolas izglītības skolotājus. Tas ir
ievērojams skaits, taču arī mūsu iecere ir ievērojama: 11 jaunas
grupas jaunizveidotajā bērnudārzā un 6 jaunas grupas pirmsskolas
izglītības iestādes «Sprīdītis» plānotajā piebūvē. Katrā grupā
jāstrādā diviem pedagogiem, tad arī veidojas šis ievērojamais
skaits nepieciešamo skolotāju,» tā G.Auza.
Tāpēc Izglītības pārvaldes vadītāja jau šobrīd aicina vidusskolu
pēdējo klašu skolēnus izvērtēt iespējas studēt pedagoģiju. «Mēs
varam skaidri teikt – pirmsskolas izglītības skolotājiem Jelgavā
darbs būs. Jums atliek vien izvēlēties! Kā pamudinošs faktors
izvēlēties tieši šo profesiju varētu būt tas, ka studēt iespējams
tepat Jelgavā – proti, mūsu pilsētā darbojas Daugavpils
universitātes filiāle, kur iespējams iegūt atbilstošu augstāko
izglītību. Tas noteikti ir pluss, jo gan vidusskolēnam, kurš
izvēlējies sākumskolas pedagoga specialitāti, gan pieaugušajam,
kurš vēlas iegūt izglītību šajā jomā vai pārkvalificēties, ir
iespēja, netērējot papildus līdzekļus, augstāko izglītību iegūt pie
mums Jelgavā,» tā G.Auza.