15.7 °C, 2 m/s, 67.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNo Eiropas piesaistīts divu gadu pilsētas budžets
No Eiropas piesaistīts divu gadu pilsētas budžets
27/05/2014

Desmit gadu laikā, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, Jelgavā ir īstenoti vairāk nekā 80 projekti, no Eiropas fondiem piesaistot 116 miljonus eiro. Salīdzinājumam: šī gada pašvaldības budžets ir nepilni 50 miljoni eiro.

Ilze Knusle-Jankevica

Desmit gadu laikā, kopš Latvija ir ES dalībvalsts,
Jelgavā ir īstenoti vairāk nekā 80 projekti, no Eiropas fondiem
piesaistot 116 miljonus eiro. Salīdzinājumam: šī gada pašvaldības
budžets ir nepilni 50 miljoni eiro.

Šo gadu laikā realizētos projektus var iedalīt četros lielos
blokos: pilsētvide (ielas, sabiedrisku objektu sakārtošana,
ūdenssaimniecības attīstība, atkritumu apsaimniekošana, ēku
siltināšana), drošība (satiksmes drošība, POIC izveide, plūdu risku
mazināšana), sabiedrība (slimnīcas rekonstrukcija, publisko
interneta punktu izveide, integrācijas, kultūras un sporta
pasākumi) un izglītība (aprīkojuma iegāde, izglītības ēku
siltināšana, divu jaunu bērnudārzu izveide, pedagogu konkurētspējas
celšana).

Lielāko daļu projektu ir īstenojusi pašvaldība, piesaistot 98
miljonus eiro no septiņiem dažādiem avotiem, bet septiņus pilsētai
nozīmīgus projektus īstenojuši arī «Jelgavas ūdens», «Zemgales Eko»
un «Fortum Jelgava». Par Eiropas naudu notiek ūdenssaimniecības
projekta īstenošana, nomainot komunikācijas centrālajās pilsētas
ielās un paplašinot ūdens un kanalizācijas tīklus, atjaunota
siltumtrase un izbūvēts saistvads zem Lielupes, kas abus upes
krastus ļauj apsildīt no viena avota, sakārtota atkritumu
apsaimniekošanas sistēma, ieviešot dalīto atkritumu vākšanu un
rekultivējot Brakšķu poligonu.

 

Pilsēta ieguvusi seju

«Nozīmīgi ir visi īstenotie projekti, tomēr ir lietas, ko
pilsēta bez Eiropas finansējuma nepaveiktu vēl daudzus gadus,» saka
Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes
vadītāja Gunita Osīte. Viņa norāda, ka pilsētai infrastruktūras
sakārtošana un izglītība ir prioritātes, tāpēc, piemēram,
izglītības iestādes tiktu siltinātas arī tad, ja nebūtu pieejams ES
finansējums, tikai varbūt mazākos apjomos. Bet ir lietas, kam no
pašvaldības budžeta vien līdzekļu nepietiktu. «Svētās Trīsvienības
baznīcas tornis un Tūrisma centrs, Driksas upes krastmala ar
strūklakām un pontontiltu, Mītavas gājēju tilts, Pasta sala – tās
ir Eiropas pilsētas lietas, kas veido Jelgavas seju un
konkurētspēju. Savukārt no tā ir atkarīga tālākā investīciju
piesaiste, jaunu uzņēmumu ienākšana pilsētā, pilsētas attīstība un
iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu,» tā viņa. Protams,
iedzīvotāji pamana un vērtē galvenokārt redzamākos objektus –
atjaunotas ēkas, labiekārtotas teritorijas, tomēr pilsētas
attīstībai būtiskas ir arī ar aci uzreiz nesaskatāmas lietas –
ūdensvada un siltumtīklu rekonstrukcija, vides sakārtošana,
drošības uzlabošana, speciālistu konkurētspējas celšana,
sabiedrības izglītošana un iesaistīšana.

 

Uzsvars uz uzņēmējdarbību

G.Osīte skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā (2007. –
2013. gads) ES finansējums tika piešķirts projektiem, kas vērsti uz
pilsētvides sakārtošanu, tāpēc Jelgavā rekonstruētas vairākas ielas
un ielu posmi (Raiņa, Lielā, Rūpniecības, Aviācijas, Cukura iela,
Lietuvas un Dobeles šoseja, Brīvības un Čakstes bulvāris, ielas ap
Zemgales Olimpisko centru, šobrīd sākta stacijas terminālim
nepieciešamo ielu rekonstrukcija, apbraucamo ceļu statusā
sakārtotas vēl vairākas ielas), atjaunoti vai izveidoti dažādi
sabiedriski objekti – vecpilsēta, Pasta sala, tornis, muzeji.

Nākamajā plānošanas periodā (2014. – 2020. gads) tiks atbalstīti
projekti, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. «Šajā periodā
galvenais akcents likts uz to, lai veicinātu esošo un jaunu
uzņēmumu attīstību,» norāda Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka prioritāri būs industriālo
teritoriju, inženiertehniskās infrastruktūras, ielu un ceļu
sakārtošanas projekti. «Nākamajā plānošanas periodā plānojam
īstenot projektus, kas ļautu sakārtot degradētās un šobrīd pilnībā
neizmantotās industriālās teritorijas un iekļaut tās pilsētas
saimnieciskajā darbībā, veicinot uzņēmumus tālāk attīstīt savas
ražotnes,» skaidro G.Osīte, norādot, ka Jelgavas pašvaldībai šajā
jomā jau ir pieredze – tādējādi sakārtots Aviācijas ielas
rūpnieciskais rajons, kurā tagad atrodas automobiļu dzesēšanas
iekārtu ražotne «AKG Thermotechnik Lettland» un autobusu ražotne
«Amo Plant», infrastruktūra plastmasas cauruļu ražotnei «Evopipes»,
izbūvēts ielas posms Pārlielupē, kur top vagonbūves rūpnīca.

Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja norāda, ka
Jelgavā ir teritorijas, kas atbilst kritērijiem un kuras plānots
attīstīt, piesaistot ES finansējumu, piemēram, bijušā lidlauka
teritorija. Viņa piebilst, ka pagaidām gan vēl nav skaidri
finansējuma piešķiršanas nosacījumi, tomēr strikti tiks vērtēts,
vai iesniegtais projekts ir iezīmēts pilsētas attīstības programmā
– infrastruktūras sakārtošana lidlauka teritorijā ir definēta kā
pilsētas vajadzības 2014. – 2020. gadā.