Desmit gadu laikā, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, Jelgavā ir īstenoti vairāk nekā 80 projekti, no Eiropas fondiem piesaistot 116 miljonus eiro. Salīdzinājumam: šī gada pašvaldības budžets ir nepilni 50 miljoni eiro.
Ilze Knusle-Jankevica
Šo gadu laikā realizētos projektus var iedalīt četros lielos blokos: pilsētvide (ielas, sabiedrisku objektu sakārtošana, ūdenssaimniecības attīstība, atkritumu apsaimniekošana, ēku siltināšana), drošība (satiksmes drošība, POIC izveide, plūdu risku mazināšana), sabiedrība (slimnīcas rekonstrukcija, publisko interneta punktu izveide, integrācijas, kultūras un sporta pasākumi) un izglītība (aprīkojuma iegāde, izglītības ēku siltināšana, divu jaunu bērnudārzu izveide, pedagogu konkurētspējas celšana).
Lielāko daļu projektu ir īstenojusi pašvaldība, piesaistot 98 miljonus eiro no septiņiem dažādiem avotiem, bet septiņus pilsētai nozīmīgus projektus īstenojuši arī «Jelgavas ūdens», «Zemgales Eko» un «Fortum Jelgava». Par Eiropas naudu notiek ūdenssaimniecības projekta īstenošana, nomainot komunikācijas centrālajās pilsētas ielās un paplašinot ūdens un kanalizācijas tīklus, atjaunota siltumtrase un izbūvēts saistvads zem Lielupes, kas abus upes krastus ļauj apsildīt no viena avota, sakārtota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, ieviešot dalīto atkritumu vākšanu un rekultivējot Brakšķu poligonu.
Pilsēta ieguvusi seju
«Nozīmīgi ir visi īstenotie projekti, tomēr ir lietas, ko pilsēta bez Eiropas finansējuma nepaveiktu vēl daudzus gadus,» saka Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa norāda, ka pilsētai infrastruktūras sakārtošana un izglītība ir prioritātes, tāpēc, piemēram, izglītības iestādes tiktu siltinātas arī tad, ja nebūtu pieejams ES finansējums, tikai varbūt mazākos apjomos. Bet ir lietas, kam no pašvaldības budžeta vien līdzekļu nepietiktu. «Svētās Trīsvienības baznīcas tornis un Tūrisma centrs, Driksas upes krastmala ar strūklakām un pontontiltu, Mītavas gājēju tilts, Pasta sala – tās ir Eiropas pilsētas lietas, kas veido Jelgavas seju un konkurētspēju. Savukārt no tā ir atkarīga tālākā investīciju piesaiste, jaunu uzņēmumu ienākšana pilsētā, pilsētas attīstība un iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu,» tā viņa. Protams, iedzīvotāji pamana un vērtē galvenokārt redzamākos objektus – atjaunotas ēkas, labiekārtotas teritorijas, tomēr pilsētas attīstībai būtiskas ir arī ar aci uzreiz nesaskatāmas lietas – ūdensvada un siltumtīklu rekonstrukcija, vides sakārtošana, drošības uzlabošana, speciālistu konkurētspējas celšana, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana.
Uzsvars uz uzņēmējdarbību
G.Osīte skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā (2007. – 2013. gads) ES finansējums tika piešķirts projektiem, kas vērsti uz pilsētvides sakārtošanu, tāpēc Jelgavā rekonstruētas vairākas ielas un ielu posmi (Raiņa, Lielā, Rūpniecības, Aviācijas, Cukura iela, Lietuvas un Dobeles šoseja, Brīvības un Čakstes bulvāris, ielas ap Zemgales Olimpisko centru, šobrīd sākta stacijas terminālim nepieciešamo ielu rekonstrukcija, apbraucamo ceļu statusā sakārtotas vēl vairākas ielas), atjaunoti vai izveidoti dažādi sabiedriski objekti – vecpilsēta, Pasta sala, tornis, muzeji.
Nākamajā plānošanas periodā (2014. – 2020. gads) tiks atbalstīti projekti, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. «Šajā periodā galvenais akcents likts uz to, lai veicinātu esošo un jaunu uzņēmumu attīstību,» norāda Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka prioritāri būs industriālo teritoriju, inženiertehniskās infrastruktūras, ielu un ceļu sakārtošanas projekti. «Nākamajā plānošanas periodā plānojam īstenot projektus, kas ļautu sakārtot degradētās un šobrīd pilnībā neizmantotās industriālās teritorijas un iekļaut tās pilsētas saimnieciskajā darbībā, veicinot uzņēmumus tālāk attīstīt savas ražotnes,» skaidro G.Osīte, norādot, ka Jelgavas pašvaldībai šajā jomā jau ir pieredze – tādējādi sakārtots Aviācijas ielas rūpnieciskais rajons, kurā tagad atrodas automobiļu dzesēšanas iekārtu ražotne «AKG Thermotechnik Lettland» un autobusu ražotne «Amo Plant», infrastruktūra plastmasas cauruļu ražotnei «Evopipes», izbūvēts ielas posms Pārlielupē, kur top vagonbūves rūpnīca.
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja norāda, ka Jelgavā ir teritorijas, kas atbilst kritērijiem un kuras plānots attīstīt, piesaistot ES finansējumu, piemēram, bijušā lidlauka teritorija. Viņa piebilst, ka pagaidām gan vēl nav skaidri finansējuma piešķiršanas nosacījumi, tomēr strikti tiks vērtēts, vai iesniegtais projekts ir iezīmēts pilsētas attīstības programmā – infrastruktūras sakārtošana lidlauka teritorijā ir definēta kā pilsētas vajadzības 2014. – 2020. gadā.
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %