Jelgavas pašvaldība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektā paredzētos uzdevumus vērtē kā papildu funkcijas, kam piešķirams valsts budžeta finansējums. Iebildumus par likumprojekta autoru ieceri izsaka arī citas pašvaldības.
Anna Afanasjeva Jelgavas pašvaldība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektā paredzētos uzdevumus vērtē kā papildu funkcijas, kam piešķirams valsts budžeta finansējums. Iebildumus par likumprojekta autoru ieceri izsaka arī citas pašvaldības.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektā paredzēts, ka gadījumos, kad māja rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, pašvaldībai būs jānorīko tai pārvaldnieks. Likumprojekts arī paredz pašvaldībām finansēt tās norīkotā pārvaldnieka darbu, bet mājas apsaimniekošanai iztērētos līdzekļus atgūt no dzīvokļu īpašniekiem. Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsver, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā būtu jāparedz noteikts datums, līdz kuram iedzīvotājiem jāizveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrība mājas apsaimniekošanai vai arī jānoslēdz pilnvarojuma līgums ar apsaimniekotāju. Savukārt, ja pašvaldībām tiks uzdots norīkot obligātos pārvaldniekus, tam nepieciešams paredzēt arī valsts budžeta finansējumu, jo tā ir jauna pašvaldību funkcija. Līdzīgus viedokļus Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem un likumprojekta izstrādātājiem paudušas arī citas pašvaldības. Rīgas dome norāda, ka māju apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija, un aicina ieviest mehānismu, kas piespiestu izveidot dzīvokļu īpašnieku aģentūras māju apsaimniekošanai. Tāpat tā ierosina noteikt, ka pārvaldniekus neapsaimniekotajām mājām ieceļ Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra un tā arī finansē to darbu. LPS padomnieks Aino Salmiņš papildina, ka likumā noteikti jāparedz valsts budžeta finansējums šo neapsaimniekoto māju sakārtošanai, jo ar pārvaldnieka iecelšanu vien nekas nemainīsies.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %