Pilsētā

«Dzīvoju Uzvaras ielā 6, un man ir apnicis skatīties uz bardaku, kas paveras pa manu logu citu īpašnieku nevīžības dēļ,» sašutusi par nesakopto kaimiņu teritoriju Uzvaras ielā 4 ir jelgavniece Zaiga. Viņa stāsta, ka ik dienu nākas skatīties uz šo teritoriju. «Es nemaz nezinu, kas ir šīs teritorijas īpašnieki, bet vai tad tiešām Pašvaldības policija nevar beidzot atrast tās saimniekus un likt viņiem sakārtot savu īpašumu – tur izskatās kā atkritumu izgāztuvē!» tā Uzvaras ielas 6 iedzīvotāja.

Šonedēļ pirmo reizi Jelgavas pašvaldība sumināja tos pilsētniekus, kuri nesavtīgi, negaidot neko pretī, jau vairākus gadus iesaistījušies brīvprātīgā darbā, palīdzot citiem. Jelgavā balvu «Gada brīvprātīgais 2011» no izvirzītajiem 15 pretendentiem saņēma trīs cilvēki – Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jelgavas Jaunatnes nodaļas vadītājs Māris Liscovs, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Daina Ivulāne un pensionētā skolotāja Solveiga Nelsone.

«Lai gan remontdarbi vēl nav pabeigti, jau tagad var just, ka darba apstākļi uzlabojas – nav tāds caurvējš. Visus ieguvumus gan varēsim izjust tikai ziemā, kad ārā būs aukstāks,» tā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere. 

Apmēram divas tonnas makulatūras – tāda ir SIA «Zemgales Eko» organizētā konkursa «Šķirosim atkritumus» pirmo mēnešu «bilance». Iesaistīties makulatūras un PET pudeļu vākšanas konkursā pilsētas skolas un bērnudārzi var līdz Spodrības mēneša noslēgumam, taču jāņem vērā, ka vērtīgas balvas saņems tie, kuri būs nodevuši vislielāko otrreiz izmantojamo atkritumu apjomu.

«Noteikti esam gatavi īpašos Jelgavas ēdienus iekļaut savā ēdienkartē, tikai tie vēl mazliet jāuzlabo – īpaši gaļas ēdiens, lai tas būtu ātrāk pagatavojams un to varētu iekļaut arī ikdienas piedāvājumā, nevis tikai pasniegt svētku reizēs,» spriež kafejnīcas «Silva» vadītāja Sandra Blūmane.

Saskaņā ar AKG grupas attīstības stratēģiju Latvijas, Jelgavas, rūpnīca ir vienīgā Eiropā, kurā nākamajos gados plānots būtiski palielināt jaudas. Lai to panāktu, līdzās esošajai ražotnei nolemts būvēt jaunu. «Ar esošajiem resursiem mēs strādāt varam vēl gadu – klientu mums pietiek, plānotais apgrozījums 2012. gadā ir 33 miljoni eiro, bet esošās rūpnīcas tālāka izaugsme ir ierobežota. Savukārt jaunā rūpnīca mums ļaus dubultot ražošanas apjomus,» tā SIA «AKG Thermotechnik Lettland» direktors Gerhards Ritcmans, piebilstot, ka jaunā rūpnīca darbu varētu sākt 2014. gadā.

Šovasar SIA «Fortum Jelgava» ir uzsākusi darbu pie savas jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijas izbūves, kura nākotnē mazinās centralizētās siltumapgādes sistēmas atkarību no gāzes cenu svārstībām, kā arī sniegs iespēju piemērot konkurētspējīgākus siltumenerģijas tarifus patērētājiem. Koģenerācijas stacijas un infrastruktūras izbūves projektu realizācijā plānots ieguldīt 76 miljonus eiro, kas ir pēdējo gadu lielākais investīciju projekts pilsētā. Arī šī projekta vadītājs LLU Lauku inženieru fakultātes absolvents būvinženieris Ingus Kaprāns ir pārliecināts, ka jelgavnieki tiks pie vienas no modernākajām katlumājām Ziemeļvalstīs.

«Autobusu pietura «Rīgas iela» Loka maģistrālē ir stiklota, bet dažkārt neviena stikla tur nav, izņemot reklāmas stendu. Vējainā un lietainā laikā cilvēkiem jāstāv caurvējā, viņi kļūst slapji. Vai «Pilsētsaimniecība» varētu atrisināt šo problēmu?» tā Māris, kurš dzīvo Loka maģistrālē. Viņš arī aicina pievērst uzmanību ielas apgaismojumam Loka maģistrālē posmā no Rīgas ielas līdz Aviācijas ielai. «Līdz veikalam «K-rauta» apgaismojums ir, taču laternas nepieciešamas arī tālāk līdz Aviācijas ielai! Ietvei pie gājēju pārejas Loka maģistrālē bruģi izjauca, bet vietā nesalika. Kāpēc tā? Daļa bruģakmens jau noteikti ir pazudusi!» tā viņš, rosinot tomēr uzlikt videonovērošanas kameru Rīgas un Loka maģistrāles krustojumā.

Autovadītājiem, kuri mēro ceļu no Jelgavas uz Rīgu un atpakaļ, tagad jārēķinās, ka viņu braukšanas ātrumam varētu sekot fotoradari. Pirmajās divās nedēļās radari uz Jelgavas–Rīgas šosejas fiksējuši 49 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumus.

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) sācis īstenot projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes identitāte», kas paredz tāpat kā Rīgas, Kurzemes un Vidzemes reģionā izstrādāt tūrisma paraugmaršrutu ar vismaz pieciem Zemgalē populārākajiem svētvietu objektiem. Projekts noslēgsies aiznākamajā gadā, informē ZPR speciālists Juris Kālis.

«Jelgavas Vēstneša» redakcijā vērsās autovadītājs Dzintars – viņš ir sašutis par šoferu, kuri vada ātrās palīdzības automašīnas, braukšanas kultūru. «Ne reizi vien braucot man gadījies, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna apžilbina acis, jo tās šoferis nav pārslēdzis uguņus un brauc ar tālajām gaismām. Kad par to viņiem aizrādu, ātrās palīdzības šoferi kļūst neapmierināti, jo, redz, viņi citādi nevarot redzēt ceļu,» klāsta Dzintars, spriežot, ka šādas situācijas lielākoties gadās tāpēc, ka vairums «ātro» šoferu ir gados veci cilvēki. «Vai tāpēc, ka viņiem, iespējams, ir slikta redze, jācieš pārējiem satiksmes dalībniekiem?! Tas taču apdraud citu cilvēku drošību!» saka Dzintars, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu lūdzot šo jautājumu risināt un paskaidrot, pēc kādiem principiem tiek izvēlēti šoferi, kas brauks ar «ātro» mašīnām, un kāds ir viņu vecums, īpaši Jelgavā.

Tuvojoties pirmā semestra ziemas sesijai, LLU Tehniskās fakultātes (TF) Studentu pašpārvalde (SP) studentus aicina iesaistīties dažādās kultūras aktivitātēs, tostarp koju istabiņu konkursā, ziņo TF Studentu pašpārvaldes vadītāja Liene Lēvalde.