Pilsētā

Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.

Jaut trešo gadu Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) senioriem tiek dota iespēja apgūt iemaņas darbā ar datoru un iemācīties angļu, vācu valodu. Nākamnedēļ 20 seniori saņems apliecības par datorkursu beigšanu, bet jau tagad tiek gaidīti jauni iesniegumi, lai pēc grupas nokomplektēšanas mācības atsāktos.

Kamēr Rīgā šonedēļ vecāki, lai pieteiktu savas atvasītes 1. klasei, pavadīja bezmiega naktis, stāvot garās rindās vai, vēl trakāk, jau labu laiku pirms tam meklēja, kā savu bērnu piedeklarēt neesošā dzīvojamā platībā, lai tikai viņš atbilstu skolas mikrorajonam, Jelgavas vecākiem šādu raižu nav.

Šobrīd, kad vai katra prece un pakalpojums kļūst tikai dārgāks, janvāra apkures rēķini, kurus saņemsim februārī, sola jelgavniekus iepriecināt – maksa par siltumu kļūs mazāka, pateicoties mazuta cenu kritumam biržā.

Jelgavas pašvaldība pagājušajā gadā negaidīti ieguva Vides ministrijas balvu «Ābols 2007» par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Šķiet, šāds tituls pašvaldībai, kas sevi pasludinājusi par ražošanas pilsētu, ir nopietns novērtējums. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes vadītāju Hardiju Verbeli centās izzināt, kā mainās vide pilsētā, kas ir lielākie tās apdraudējumi šobrīd un ar ko visvairāk cīnās pārvaldes speciālisti.

«Paraugoties uz to, kas notiek mums apkārt, šaubu nav, ka šādas aktivitātes ir nepieciešamas,» tā par iespēju ikvienam iesaistīties bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā saka SIA «Kesko Agro» veikala Jelgavā vadītāja Imanta Ūtēna.

Jau vismaz otrais veselības ministrs mēģina rast iespēju legalizēt «pateicības maksājumus» ārstiem. Šā brīža veselības ministrs Ivars Eglītis kā vienu no variantiem izsaka iespēju pateicību oficiāli nomaksāt slimnīcu kasēs.

Trīs pusnojauktas, nožogotas mājas Dobeles šosejā un izkārtne, kas vēstī par jauna tirdzniecības centra būvniecību, pagaidām ir vienīgās liecības par vērienīgās igauņu kompānijas veikalu ķēdes «Selver» ienākšanu Jelgavā, taču tirdzniecības centrs, kas grasās konkurēt ar «Rimi» un «Maximu», pie mums varētu tapt jau tuvākā gada laikā.

Dieva ceļi ir neizdibināmi un reizēm šķiet tik neizprotami. Dažādās dzīves situācijās pār lūpām pārslīd jautājums: «Kāpēc tā bija jānotiek?» Iespējams, visam ir dziļāka jēga, ko apjaust un pieņemt. Arī Okmaņu ģimenei. Pēc vecāku traģiska zaudējuma viņi palikuši vieni – divas māsiņas un trīs brāļi. Vēl pārāk jauni eksistenciālisma filosofijai. Un tomēr pietiekami stipri savā vienotībā, apņēmības pilni mācīties, iegūt labu darbu un dzīvot normāli – tā, kā citi. Ne ar ko neatšķirties un lieki nesūdzēties – viņi ir ģimene, kurā lielākie rūpējas par mazākajiem.

Līdz ar gada nogales svētku izskaņu pilsēta pamazām atgūst ierasto skatu. Dekorācijas pilsētas centrā vēl atgādina par laiku, kad pirms Ziemassvētkiem cita aiz citas Jelgavā iemirdzējās ielas, nami, māju dārzi un pagalmi, taču citviet lampiņu virtenes lēnām izdziest, lai jelgavniekus un pilsētas viesus atkal priecētu pēc gada.

Autoostas teritorijā no Pasta ielas puses, kur bija pierasts redzēt rindā stāvam taksistu auto, nedēļas sākumā bija tukšs. Tas bija likumsakarīgi, jo zemes īpašnieks 1 lata vietā nu jau taksistiem pieprasa maksāt 10 latus dienā par stāvēšanu uz viņa nekustamā īpašuma.