«Šobrīd par dižiem panākumiem runāt vēl nevaram, jo pagājis pārāk īss laiks, taču jau tas vien, ka skolēni savās brīvdienās – sestdienās – nāca uz matemātikas, ķīmijas, fizikas un bioloģijas nodarbībām ar prieku un mēs spējām noturēt viņu uzmanību, ir sasniegums. Es ticu, ka Junioru universitātes skolēni perspektīvā spēs ieinteresēt arī pārējos klasesbiedrus dziļāk apgūt eksaktos priekšmetus un universitāte palīdzēs viņiem izvēlēties savu ceļu nākotnē. Šis ir pirmais solis, lai mēs rosinātu jauniešus nākotni saistīt ar šīm zinātnēm,» atzīst Junioru universitātes vadītāja matemātikas doktore Ilze France.
Ritma Gaidamoviča
Noslēdzies pirmais darba cēliens Junioru universitātei, kas darbojas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC). Ideja par šādas universitātes izveidi radās Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, un to pilnībā finansē Jelgavas pašvaldība. Universitātē divas sestdienas mēnesī tikās ap 60 pilsētas 5. un 8. klašu skolēnu, kuriem ir augsti rezultāti eksaktajos priekšmetos. Viņiem universitātē dota iespēja saistošā veidā padziļināt savas zināšanas matemātikā, fizikā, bioloģijā un ķīmijā, gūt jaunas zināšanas, strādājot kopā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus. Junioru universitāte darbojās trīs mēnešus. Iesaistītie speciālisti atzīst, ka tas vēl ir īss laiks, lai sasniegtu ievērojamu progresu, taču skaidrs, ka šī ideja – papildus skolot talantīgos skolēnus – veiksmīgi īstenojas un iesākto vērts turpināt. Vēl jo vairāk, ja skolēniem tas patīk. «Šie bērni jau iepriekš bija motivēti mācīties, taču redzam, ka uz Junioru universitāti viņi nāk ar vēl lielāku aizrautību. Gribas ticēt, ka šeit piedzīvotais viņus mudinās savu dzīvi saistīt ar inženierzinātnēm,» tā I.France. Plānots, ka nākamajā mācību gadā mācības universitātē turpinās šī gada skolēni un tiks uzņemti arī jauni 5. un 8. klašu audzēkņi. Tāpat jau sāktas sarunas ar četriem vietējiem jaunajiem pedagogiem, kuri varētu skolot talantīgos jauniešus.
Junioru universitātes jaunieši radīs jaunas lietas ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Sanita Šabanska uzsver, ka šajā universitātē skolēni tiek vairāk iemācīti domāt, risināt, pētīt un meklēt alternatīvas. Tāpat svarīgi tas, ka Junioru universitātē jaunieši iemācās sadarboties jaunā kolektīvā, attīsta patstāvīgumu un apgūst pētnieciskās prasmes. «Mēs vēlamies, lai mūsu pilsētas skolēni uzrāda augstus sasniegumus gan mācību priekšmetu olimpiādēs, gan zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, bet vissvarīgākais, lai viņi būtu veiksmīgi savā turpmākajā karjerā,» tā S.Šabanska, piebilstot, ka šodien daudz tiek runāts par to, ka mūsdienu paaudze ir izpildītāju paaudze, kas neprot ģenerēt idejas un radīt ko jaunu. S.Šabanska uzsver, ka jaunā paaudze, kas apmeklē Junioru universitāti, būs tā, kas meklēs jaunas pieejas, radīs jaunas lietas, jo tieši te iegūs tam nepieciešamās prasmes.
Atrod saikni starp priekšmetiem Ķīmijas pasniedzējs Mihails Haļitovs atzīst – kaut arī pie viņa notikušas tikai sešas nodarbības, jau esot jūtams, ka skolēni ir krietni motivētāki arī mājās vairāk papētīt, skatīt, bet pēc tam jau nākt pēc padoma pie viņa. Viņa novērojumi liecina, ka jauniešiem ir grūti savā starpā sasaistīt eksaktos priekšmetus, piemēram, apzināties, ka to, ko izmanto matemātikā, var izmantot arī ķīmijā, bioloģijā. «Trešajā nodarbībā gan jau pamanīju, ka viņi vairāk domā par to, ko dara, atrod saikni un zināšanas no viena priekšmeta veiksmīgi pārnes uz otru. Piemēram, ķīmijā matemātikas zināšanas noder koncentrācijas uzdevumos. Viens puisis man teica: «Te jau ķīmija nav jāzina, ja matemātiski proporcijas zini!» Un tā patiesībā arī ir,» stāsta skolotājs, piebilstot, ka universitātē jauniešiem izdevies veiksmīgi rēķināt pat 9. un 10. klases uzdevumus.
Attīsta radošās prasmes Universitātes uzdevums ir nevis mācīt skolas vielu, bet gan ļaut apgūt vielu papildu skolas programmai un to pasniegt daudz interesantākā veidā, ar praktiskiem piemēriem, kam skolā bieži vien nepietiek laika. «Nereti šodien tiek pārmests, ka skolēniem skolā nav iemācīta radošā domāšana. Jā, tā tas ir – stundās mēs neļaujam viņiem radoši izpausties. Bet nodarbībās universitātē ir pierādījies – jaunieši spēj ģenerēt labas idejas. Galvenais – ļaut izpausties,» atzīst I.France. Viņa stāsta, ka kādā uzdevumā jauniešiem grupās uzdevusi uzrakstīt, kas, pēc jauniešu domām, ir svarīgi, lai gūtu panākumus. «Katra grupa nosauca pilnīgi atšķirīgus variantus. Mēs nevaram no pieaugušo puses uzspiest stereotipus: ja šīs trīs lietas mācēsi, būsi ģēnijs. Jāļauj arī viņiem izteikt savas domas. Un te tas tiek darīts, līdz ar to jaunietis attīsta savas radošās prasmes,» tā I.France. Ķīmija neaprobežojas tikai ar formulām M.Hatuļovs atzīst, ka skolēniem ļoti patīk tas, ka mācītās lietas parāda ar praktiskiem piemēriem, pietuvina dzīvei. Tā viņi izprot, kam tad tā ķīmija, kam fizika vajadzīga, un saredz, kā tas noder dzīvē. «Viens ir ierakstīt formulu burtnīcā, taču cits – saprast un redzēt, ko no šīs formulas var dabūt gatavu. Piemēram, ķīmijas nodarbībā, lai saprastu koncentrāciju, gatavojām sāls šķīdumu marinēšanai, cukura sīrupu. Daudz runājām par to, kur ķīmiju ikdienā izmanto,» tā M.Hatuļovs, uzsverot, ka tieši tas ir veids, kā ieinteresēt, parādot, ka ķīmija neaprobežojas tikai ar formulām grāmatā vien. I.France piebilst, ka nereti ir tā, ka skolēns, kurš mācījies eksaktos priekšmetus tikai skolā, nezina, kas praktiski aiz tā slēpjas, bet tieši caur šeit redzētajiem eksperimentiem saprot, ka tas patiesībā ir ļoti interesanti. Viņa uzsver, ka šī universitāte ir alternatīva ierastai interešu izglītībai. Tiesa, šobrīd universitātē var mācīties noteikts skaits audzēkņu, taču pedagogi rosināti līdzīgus pulciņus veidot arī pie skolām. «Mēs pēcstundu nodarbībās mācām tikai dziedāt, dejot, sportot, bet pēc tam brīnāmies, ka mums nav inženieru. Bieži vien 12. klasē skolēnam ir tik daudz informācijas par to, kur mācīties, ka viņš apjūk. Bet, ja mēs skolēnus jau pēc iespējas agrāk radināsim pie eksaktajiem priekšmetiem, tas var nostrādāt par labu karjeras izvēlei šajā virzienā,» tā I.France. S.Šabanska saka paldies skolu vadībai, skolotājiem un skolēnu vecākiem par ieinteresētību un atbalstu Junioru universitātes darba sekmīgā norisē.
Vasarā – sesija Kaut arī pirmais darba cēliens noslēdzies, šiem labākajiem skolēniem aktivitātes plānotas arī vasarā. Proti, no 13. līdz 17. augustam būs Junioru universitātes vasaras sesija, kas skolēniem notiks Svētes pamatskolā katru dienu no pulksten 9 līdz 16. Skolēniem vasaras sesijā būs iespēja gan mācīties, gan pētīt un eksperimentēt brīvā dabā. Paredzētas arī izzinošas orientēšanās sacensības. Vasaras sesijai universitātes dalībnieki aicināti pieteikties līdz 11. jūnijam. Sīkāka informācija – www.zrkac.lv.
Anete Ļaksa, 4. vidusskola: «Sākumā es negribēju iet, jo baidījos, ka mācības te īpaši neatšķirsies no skolas. Taču tā nepavisam nav! Atzīmes ķīmijā man jau pirms tam bija labas, taču tās nāca visai grūti. Bet, kopš sāku mācīties universitātē, jūtu, ka mācībās veicas daudz vieglāk. Jaunās tēmas, ko skolā māca, daļēji jau zinu, visu vairāk izprotu, jo mums universitātē dziļāk to paskaidro, turklāt ar piemēriem parāda. Tagad palīdzu arī klasesbiedriem, paskaidrojot no sava skatupunkta, un šķiet, ka viņi labāk saprot. Īpaši man patika bioloģijas nodarbība, kurā ar speciālu mēraparātu pētījām redzi. Skolā tādas iespējas nav. Sākumā skolasbiedri mani sauca par zubrilu, bet nu ir pieraduši un pat lūdz palīdzību.»
Rainers Varslavs, Spīdolas ģimnāzija: «Universitāte tiešām ir nozīmīgs ieguvums. Kāpēc te ir forši? Tāpēc, ka viss neaprobežojas tikai ar grāmatu, darba burtnīcu un formulām. Mēs pētām, kā tas darbojas dzīvē. Piemēram, slēdzām vadus, lai spuldzīti iedegtu, tiesa, par elektrību skolas programmā man tikai 9. klasē mācīs, taču es jau tagad to zinu. Mēs ledu dažādos ūdeņos kausējām – sālsūdenī, siltā ūdenī un parastā ūdenī. Izrādās, ka sālsūdenī tas kūst ātrāk nekā parastā! Ļoti patika arī tas, ka matemātikas uzdevumi nebija jārēķina tikai uz papīra, bet rombus, riņķa līnijas, perimetrus mērījām ar datorprogrammu, kas ir daudz interesantāk. Vienā nodarbībā pētījām siltumizolācijas materiālus, un pašiem bija no parametriem jāizvērtē, kurš labāks, un jāveido reklāma.»
Eduards Salenieks, Valsts ģimnāzija: «Beidzot ir iespēja pēc skolas ne tikai dejot vai sportot, bet arī mācīties matemātiku un fiziku. Man ļoti patīk universitātes pedagogi – viņi ir jauni un, šķiet, labāk saprot, ko mēs gribam. Viņi rādīja dažādus praktiskus eksperimentus, kam skolā skolotājiem nepietiek laika, taču tā katra tēma ir labāk saprotama. Pēc universitātē redzētā, mācītā vairāk saprotu, kā tās kladē pierakstītās formulas darbojas dzīvē. Interesanta bija spēļu teorijas nodarbība. Piemēram, sērkociņu spēle. Ir doti desmit sērkociņi, kuri jāņem nost. Pēc īpašas formulas var izrēķināt, kuram izdevīgāk pēc kārtas ņemt sērkociņu nost, lai tunelis nesagāžas. To arī klasesbiedriem rādīju, viņiem patika.»
Dmitrijs Kohanovičs, 6. vidusskola: «Īpaši patika pēdējā nodarbība, kad veidojām katapultas, lai tālāk aizšautu. Taču patiesībā nenožēloju nevienu sestdienu, ko pavadīju universitātē, kamēr citi atpūtās. Man ļoti patika praktiskie uzdevumi un tas, kā jaunie skolotāji mums pasniedza mācību vielu. Fizikā mācījāmies par elektrību, kas, izrādās, ir tikai 9. klases viela, taču es jau tagad to esmu apguvis. Tiesa, tas nenozīmē, ka man skolā nav ko darīt, jo es jau visu zinu. Vienkārši tagad daudzas lietas pats labāk varu izskaidrot klasesbiedriem, palīdzēt viņiem.»
Viktorija Hotuļeva, 2. pamatskola: «Bija viena nodarbība, kurā pētījām savu redzi, un tas man šķita ļoti aizraujoši. Taču mīļāka man tomēr laikam ir ķīmija un tās eksperimenti. Piemēram, naudu apstrādājām ar ķīmisku vielu, un tā vairs nedega. Te ir daudz interesantāk, jo skolotājam, kā tas ir klases stundā skolā, nav vairs tik ļoti jārēķinās ar to, vai visi saprot vielu. Te jau ir satikušies pilsētas gudrākie bērni, kuri ātri apgūst jauno, līdz ar to nevienam nav garlaicīgi. Turklāt skolā 40 minūtēs, vienas stundas laikā, var izrunāt labi ja vienu tēmu, taču te esi guvis ieskatu pat desmit tēmās vienā nodarbībā, jo skolotāji prot, veiksmīgi vienu ar otru papildinot, tās savienot kopā. Šobrīd domāju, par ko mācīties tālāk – par diriģenti vai medicīnas darbinieci. Pieļauju, ka pēc šīs universitātes izlemšu par labu otrajam variantam.»
Aleksandra Bondareva, 1. ģimnāzija: «Atzīmes eksaktajos priekšmetos man jau līdz šim bijušas labas, taču pēc mācībām Junioru universitātē jūtu, ka man šos priekšmetus mācīties kļuvis vieglāk. Daudz labāk saprotu dažādas lietas, jo universitātē tas viss tiek pamatots, izskaidrots ar praktiskiem piemēriem. Universitātē ir uzlabojušās manas spējas strādāt grupā, jo te bija daudz grupu darbu. Šobrīd klasei ķīmijā ne visai labi sokas, taču, tā kā es to labi saprotu, paskaidroju arī draudzenēm un palīdzu gatavoties kontroldarbiem. Agrāk pati gāju konsultēties, nu nāk pie manis! Ķīmijas skolotāja mani aizsūtīja arī uz konkursu. Lai arī vietu neieguvu, vērtējot uzdevumus, man pēc universitātē mācītā bija vieglāk uz tiem atbildēt.»
Iļja Boicovs, 5. vidusskola: «Visvairāk man patika tas, ka te bija praktiskās nodarbības. Nebija jāsēž solā un jāklausās lekcija. Gandrīz visu iemācīto, pierakstīto arī pamēģinājām praktiski īstenot. Piemēram, no kā izveidot trauku mazgājamo mājas apstākļos, savienojot dažādas vielas. Šo pamēģināju arī pats, tiesa, man nesaputoja tik labi, lai varētu kaudzi trauku nomazgāt. Šķiet, nebiju proporcijas pareizi sajaucis, taču nekas. Kas nemēģina, tas pie rezultāta netiek! Tāpat man patika skolotāja rādītie ķīmiskie eksperimenti, piemēram, kas notiek, ja sajauc vielas, no kā var izveidot dzelzi. Gribu arī nākamgad te mācīties.»
Foto: Ivars Veiliņš un no ZRKAC arhīva
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %