23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPirmais mērķis sasniegts: bērni uz eksakto zinātņu nodarbībām nāk ar prieku
Pirmais mērķis sasniegts: bērni uz eksakto zinātņu nodarbībām nāk ar prieku
27/05/2012

«Šobrīd par dižiem panākumiem runāt vēl nevaram, jo pagājis pārāk īss laiks, taču jau tas vien, ka skolēni savās brīvdienās – sestdienās – nāca uz matemātikas, ķīmijas, fizikas un bioloģijas nodarbībām ar prieku un mēs spējām noturēt viņu uzmanību, ir sasniegums. Es ticu, ka Junioru universitātes skolēni perspektīvā spēs ieinteresēt arī pārējos klasesbiedrus dziļāk apgūt eksaktos priekšmetus un universitāte palīdzēs viņiem izvēlēties savu ceļu nākotnē. Šis ir pirmais solis, lai mēs rosinātu jauniešus nākotni saistīt ar šīm zinātnēm,» atzīst Junioru universitātes vadītāja matemātikas doktore Ilze France.

Ritma Gaidamoviča

«Šobrīd par dižiem panākumiem runāt vēl nevaram, jo pagājis
pārāk īss laiks, taču jau tas vien, ka skolēni savās brīvdienās –
sestdienās – nāca uz matemātikas, ķīmijas, fizikas un bioloģijas
nodarbībām ar prieku un mēs spējām noturēt viņu uzmanību, ir
sasniegums. Es ticu, ka Junioru universitātes skolēni perspektīvā
spēs ieinteresēt arī pārējos klasesbiedrus dziļāk apgūt eksaktos
priekšmetus un universitāte palīdzēs viņiem izvēlēties savu ceļu
nākotnē. Šis ir pirmais solis, lai mēs rosinātu jauniešus nākotni
saistīt ar šīm zinātnēm,» atzīst Junioru universitātes vadītāja
matemātikas doktore Ilze France.

Noslēdzies pirmais darba cēliens Junioru universitātei, kas
darbojas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC).
Ideja par šādas universitātes izveidi radās Jelgavas domes
priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, un to pilnībā finansē Jelgavas
pašvaldība. Universitātē divas sestdienas mēnesī tikās ap 60
pilsētas 5. un 8. klašu skolēnu, kuriem ir augsti rezultāti
eksaktajos priekšmetos. Viņiem universitātē dota iespēja saistošā
veidā padziļināt savas zināšanas matemātikā, fizikā, bioloģijā un
ķīmijā, gūt jaunas zināšanas, strādājot kopā ar Latvijas
Universitātes mācībspēkiem, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus.
Junioru universitāte darbojās trīs mēnešus. Iesaistītie speciālisti
atzīst, ka tas vēl ir īss laiks, lai sasniegtu ievērojamu progresu,
taču skaidrs, ka šī ideja – papildus skolot talantīgos skolēnus –
veiksmīgi īstenojas un iesākto vērts turpināt. Vēl jo vairāk, ja
skolēniem tas patīk. «Šie bērni jau iepriekš bija motivēti
mācīties, taču redzam, ka uz Junioru universitāti viņi nāk ar vēl
lielāku aizrautību. Gribas ticēt, ka šeit piedzīvotais viņus
mudinās savu dzīvi saistīt ar inženierzinātnēm,» tā I.France.
Plānots, ka nākamajā mācību gadā mācības universitātē turpinās šī
gada skolēni un tiks uzņemti arī jauni 5. un 8. klašu audzēkņi.
Tāpat jau sāktas sarunas ar četriem vietējiem jaunajiem pedagogiem,
kuri varētu skolot talantīgos jauniešus.

Junioru universitātes jaunieši radīs jaunas
lietas

ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas
vadītāja Sanita Šabanska uzsver, ka šajā universitātē skolēni tiek
vairāk iemācīti domāt, risināt, pētīt un meklēt alternatīvas. Tāpat
svarīgi tas, ka Junioru universitātē jaunieši iemācās sadarboties
jaunā kolektīvā, attīsta patstāvīgumu un apgūst pētnieciskās
prasmes. «Mēs vēlamies, lai mūsu pilsētas skolēni uzrāda augstus
sasniegumus gan mācību priekšmetu olimpiādēs, gan zinātniski
pētniecisko darbu izstrādē, bet vissvarīgākais, lai viņi būtu
veiksmīgi savā turpmākajā karjerā,» tā S.Šabanska, piebilstot, ka
šodien daudz tiek runāts par to, ka mūsdienu paaudze ir izpildītāju
paaudze, kas neprot ģenerēt idejas un radīt ko jaunu. S.Šabanska
uzsver, ka jaunā paaudze, kas apmeklē Junioru universitāti, būs tā,
kas meklēs jaunas pieejas, radīs jaunas lietas, jo tieši te iegūs
tam nepieciešamās prasmes.

Atrod saikni starp priekšmetiem
Ķīmijas pasniedzējs Mihails Haļitovs atzīst – kaut arī pie viņa
notikušas tikai sešas nodarbības, jau esot jūtams, ka skolēni ir
krietni motivētāki arī mājās vairāk papētīt, skatīt, bet pēc tam
jau nākt pēc padoma pie viņa. Viņa novērojumi liecina, ka
jauniešiem ir grūti savā starpā sasaistīt eksaktos priekšmetus,
piemēram, apzināties, ka to, ko izmanto matemātikā, var izmantot
arī ķīmijā, bioloģijā. «Trešajā nodarbībā gan jau pamanīju, ka viņi
vairāk domā par to, ko dara, atrod saikni un zināšanas no viena
priekšmeta veiksmīgi pārnes uz otru. Piemēram, ķīmijā matemātikas
zināšanas noder koncentrācijas uzdevumos. Viens puisis man teica:
«Te jau ķīmija nav jāzina, ja matemātiski proporcijas zini!» Un tā
patiesībā arī ir,» stāsta skolotājs, piebilstot, ka universitātē
jauniešiem izdevies veiksmīgi rēķināt pat 9. un 10. klases
uzdevumus.

Attīsta radošās prasmes
Universitātes uzdevums ir nevis mācīt skolas vielu, bet gan ļaut
apgūt vielu papildu skolas programmai un to pasniegt daudz
interesantākā veidā, ar praktiskiem piemēriem, kam skolā bieži vien
nepietiek laika. «Nereti šodien tiek pārmests, ka skolēniem skolā
nav iemācīta radošā domāšana. Jā, tā tas ir – stundās mēs neļaujam
viņiem radoši izpausties. Bet nodarbībās universitātē ir
pierādījies – jaunieši spēj ģenerēt labas idejas. Galvenais – ļaut
izpausties,» atzīst I.France. Viņa stāsta, ka kādā uzdevumā
jauniešiem grupās uzdevusi uzrakstīt, kas, pēc jauniešu domām, ir
svarīgi, lai gūtu panākumus. «Katra grupa nosauca pilnīgi
atšķirīgus variantus. Mēs nevaram no pieaugušo puses uzspiest
stereotipus: ja šīs trīs lietas mācēsi, būsi ģēnijs. Jāļauj arī
viņiem izteikt savas domas. Un te tas tiek darīts, līdz ar to
jaunietis attīsta savas radošās prasmes,» tā I.France.
 
Ķīmija neaprobežojas tikai ar formulām
M.Hatuļovs atzīst, ka skolēniem ļoti patīk tas, ka mācītās lietas
parāda ar praktiskiem piemēriem, pietuvina dzīvei. Tā viņi izprot,
kam tad tā ķīmija, kam fizika vajadzīga, un saredz, kā tas noder
dzīvē. «Viens ir ierakstīt formulu burtnīcā, taču cits – saprast un
redzēt, ko no šīs formulas var dabūt gatavu. Piemēram, ķīmijas
nodarbībā, lai saprastu koncentrāciju, gatavojām sāls šķīdumu
marinēšanai, cukura sīrupu. Daudz runājām par to, kur ķīmiju
ikdienā izmanto,» tā M.Hatuļovs, uzsverot, ka tieši tas ir veids,
kā ieinteresēt, parādot, ka ķīmija neaprobežojas tikai ar formulām
grāmatā vien. I.France piebilst, ka nereti ir tā, ka skolēns, kurš
mācījies eksaktos priekšmetus tikai skolā, nezina, kas praktiski
aiz tā slēpjas, bet tieši caur šeit redzētajiem eksperimentiem
saprot, ka tas patiesībā ir ļoti interesanti. Viņa uzsver, ka šī
universitāte ir alternatīva ierastai interešu izglītībai. Tiesa,
šobrīd universitātē var mācīties noteikts skaits audzēkņu, taču
pedagogi rosināti līdzīgus pulciņus veidot arī pie skolām. «Mēs
pēcstundu nodarbībās mācām tikai dziedāt, dejot, sportot, bet pēc
tam brīnāmies, ka mums nav inženieru. Bieži vien 12. klasē skolēnam
ir tik daudz informācijas par to, kur mācīties, ka viņš apjūk. Bet,
ja mēs skolēnus jau pēc iespējas agrāk radināsim pie eksaktajiem
priekšmetiem, tas var nostrādāt par labu karjeras izvēlei šajā
virzienā,» tā I.France. S.Šabanska saka paldies skolu vadībai,
skolotājiem un skolēnu vecākiem par ieinteresētību un atbalstu
Junioru universitātes darba sekmīgā norisē.

Vasarā – sesija
Kaut arī pirmais darba cēliens no­slēdzies, šiem labākajiem
skolēniem aktivitātes plānotas arī vasarā. Proti, no 13. līdz 17.
augustam būs Junioru universitātes vasaras sesija, kas skolēniem
notiks Svētes pamatskolā katru dienu no pulksten 9 līdz 16.
Skolēniem vasaras sesijā būs iespēja gan mācīties, gan pētīt un
eksperimentēt brīvā dabā. Paredzētas arī izzinošas orientēšanās
sacensības. Vasaras sesijai universitātes dalībnieki aicināti
pieteikties līdz 11. jūnijam. Sīkāka informācija –
www.zrkac.lv.

Ko jaunieši domā par Junioru universitāti?

Anete Ļaksa, 4. vidusskola:
«Sākumā es negribēju iet, jo baidījos, ka mācības te īpaši
neatšķirsies no skolas. Taču tā nepavisam nav! Atzīmes ķīmijā man
jau pirms tam bija labas, taču tās nāca visai grūti. Bet, kopš sāku
mācīties universitātē, jūtu, ka mācībās veicas daudz vieglāk.
Jaunās tēmas, ko skolā māca, daļēji jau zinu, visu vairāk izprotu,
jo mums universitātē dziļāk to paskaidro, turklāt ar piemēriem
parāda. Tagad palīdzu arī klasesbiedriem, paskaidrojot no sava
skatupunkta, un šķiet, ka viņi labāk saprot. Īpaši man patika
bioloģijas nodarbība, kurā ar speciālu mēraparātu pētījām redzi.
Skolā tādas iespējas nav. Sākumā skolasbiedri mani sauca par
zubrilu, bet nu ir pieraduši un pat lūdz palīdzību.»

Rainers Varslavs, Spīdolas ģimnāzija:
«Universitāte tiešām ir nozīmīgs ieguvums. Kāpēc te ir forši?
Tāpēc, ka viss neaprobežojas tikai ar grāmatu, darba burtnīcu un
formulām. Mēs pētām, kā tas darbojas dzīvē. Piemēram, slēdzām
vadus, lai spuldzīti iedegtu, tiesa, par elektrību skolas programmā
man tikai 9. klasē mācīs, taču es jau tagad to zinu. Mēs ledu
dažādos ūdeņos kausējām – sālsūdenī, siltā ūdenī un parastā ūdenī.
Izrādās, ka sālsūdenī tas kūst ātrāk nekā parastā! Ļoti patika arī
tas, ka matemātikas uzdevumi nebija jārēķina tikai uz papīra, bet
rombus, riņķa līnijas, perimetrus mērījām ar datorprogrammu, kas ir
daudz interesantāk. Vienā nodarbībā pētījām siltumizolācijas
materiālus, un pašiem bija no parametriem jāizvērtē, kurš labāks,
un jāveido reklāma.»

Eduards Salenieks, Valsts ģimnāzija:
«Beidzot ir iespēja pēc skolas ne tikai dejot vai sportot, bet arī
mācīties matemātiku un fiziku. Man ļoti patīk universitātes
pedagogi – viņi ir jauni un, šķiet, labāk saprot, ko mēs gribam.
Viņi rādīja dažādus praktiskus eksperimentus, kam skolā skolotājiem
nepietiek laika, taču tā katra tēma ir labāk saprotama. Pēc
universitātē redzētā, mācītā vairāk saprotu, kā tās kladē
pierakstītās formulas darbojas dzīvē. Interesanta bija spēļu
teorijas nodarbība. Piemēram, sērkociņu spēle. Ir doti desmit
sērkociņi, kuri jāņem nost. Pēc īpašas formulas var izrēķināt,
kuram izdevīgāk pēc kārtas ņemt sērkociņu nost, lai tunelis
nesagāžas. To arī klasesbiedriem rādīju, viņiem patika.»

Dmitrijs Kohanovičs, 6. vidusskola:
«Īpaši patika pēdējā nodarbība, kad veidojām katapultas, lai tālāk
aizšautu. Taču patiesībā nenožēloju nevienu sestdienu, ko pavadīju
universitātē, kamēr citi atpūtās. Man ļoti patika praktiskie
uzdevumi un tas, kā jaunie skolotāji mums pasniedza mācību vielu.
Fizikā mācījāmies par elektrību, kas, izrādās, ir tikai 9. klases
viela, taču es jau tagad to esmu apguvis. Tiesa, tas nenozīmē, ka
man skolā nav ko darīt, jo es jau visu zinu. Vienkārši tagad
daudzas lietas pats labāk varu izskaidrot klasesbiedriem, palīdzēt
viņiem.»

Viktorija Hotuļeva, 2. pamatskola:
«Bija viena nodarbība, kurā pētījām savu redzi, un tas man šķita
ļoti aizraujoši. Taču mīļāka man tomēr laikam ir ķīmija un tās
eksperimenti. Piemēram, naudu apstrādājām ar ķīmisku vielu, un tā
vairs nedega. Te ir daudz interesantāk, jo skolotājam, kā tas ir
klases stundā skolā, nav vairs tik ļoti jārēķinās ar to, vai visi
saprot vielu. Te jau ir satikušies pilsētas gudrākie bērni, kuri
ātri apgūst jauno, līdz ar to nevienam nav garlaicīgi. Turklāt
skolā 40 minūtēs, vienas stundas laikā, var izrunāt labi ja vienu
tēmu, taču te esi guvis ieskatu pat desmit tēmās vienā nodarbībā,
jo skolotāji prot, veiksmīgi vienu ar otru papildinot, tās savienot
kopā. Šobrīd domāju, par ko mācīties tālāk – par diriģenti vai
medicīnas darbinieci. Pieļauju, ka pēc šīs universitātes izlemšu
par labu otrajam variantam.»

Aleksandra Bondareva, 1. ģimnāzija:
«Atzīmes eksaktajos priekšmetos man jau līdz šim bijušas labas,
taču pēc mācībām Junioru universitātē jūtu, ka man šos priekšmetus
mācīties kļuvis vieglāk. Daudz labāk saprotu dažādas lietas, jo
universitātē tas viss tiek pamatots, izskaidrots ar praktiskiem
piemēriem. Universitātē ir uzlabojušās manas spējas strādāt grupā,
jo te bija daudz grupu darbu. Šobrīd klasei ķīmijā ne visai labi
sokas, taču, tā kā es to labi saprotu, paskaidroju arī draudzenēm
un palīdzu gatavoties kontroldarbiem. Agrāk pati gāju konsultēties,
nu nāk pie manis! Ķīmijas skolotāja mani aizsūtīja arī uz konkursu.
Lai arī vietu neieguvu, vērtējot uzdevumus, man pēc universitātē
mācītā bija vieglāk uz tiem atbildēt.»

Iļja Boicovs, 5. vidusskola:
«Visvairāk man patika tas, ka te bija praktiskās nodarbības. Nebija
jāsēž solā un jāklausās lekcija. Gandrīz visu iemācīto, pierakstīto
arī pamēģinājām praktiski īstenot. Piemēram, no kā izveidot trauku
mazgājamo mājas apstākļos, savienojot dažādas vielas. Šo pamēģināju
arī pats, tiesa, man nesaputoja tik labi, lai varētu kaudzi trauku
nomazgāt. Šķiet, nebiju proporcijas pareizi sajaucis, taču nekas.
Kas nemēģina, tas pie rezultāta netiek! Tāpat man patika skolotāja
rādītie ķīmiskie eksperimenti, piemēram, kas notiek, ja sajauc
vielas, no kā var izveidot dzelzi. Gribu arī nākamgad te
mācīties.»

Foto: Ivars Veiliņš un no ZRKAC arhīva