Šodien līdz pulksten 15 ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties bezmaksas praktiskajās ugunsdzēsības apmācībās pie tirdzniecības centra «Pilsētas pasāža», iemācoties rīkoties ar ugunsdzēsības aparātu, ar ugunsdzēsības pārklāja palīdzību nodzēst degošu pannu, kā arī saņemt informatīvu materiālu par ugunsdrošību.
«Ja mājās aizdegusies panna, to var dzēst ar ugunsdzēsības pārklāju, kas veidots no stikla šķiedras auduma, tādēļ ir nekūstošs un nedegošs. Taču, ja šāda specializēta pārklāja pa rokai nav, var izmantot jebkuru citu nesintētisku audumu, bet jāņem vērā, ka, piemēram, dvielis varētu būt par mazu – audumam ir jānosedz viss degošais laukums. Būtiski, sedzot pārklāju uz degošās pannas, darīt to lēni, lai uguns ar vēja plūsmu neizplatītos. Tāpat pārklājs jāliek virsū, neskatoties uz degošo vietu, lai neapdedzinātu seju,» skaidroja ugunsdrošības speciālists Jānis Riekstiņš. Viņš papildināja, ka ir būtiski apsegt arī rokas, lai negūtu apdegumus, liekot pārklāju uz degošās virsmas.
Tāpat ugunsdrošības speciālists mācīja lietot ugunsdzēsības aparātu, uzsvērdams, ka būtiski ir tā gumijas cauruli turēt pie paša gala, lai lielā spiediena dēļ aparāta saturs neizšļakstītos pa visu telpu, bet strūkla tiktu koncentrēta nepieciešamajā virzienā. «Dzīvojamās telpās es ieteiktu lietot ogļskābās gāzes vai putu aparātu, jo gāzi var ātri izvēdināt, bet putas izkliedējas samērā lokāli, savukārt pulvera aparāti ir ļoti efektīvi, taču pulveris izplatās pa vidu dzīvojamo telpu,» skaidroja J.Riekstiņš, papildinādams, ka, protams, katra situācija ir jāizvērtē individuāli.
«Domāju, ka jebkurš cilvēks ugunsgrēka gadījumā vispirms apjūk, taču pēc maza brīža tomēr sāk rīkoties. Ikvienam būtu svarīgi apgūt ugunsdzēsības pamatus – pat atkārtoti, lai darbības būtu pārdomātas un iestrādātas,» vērtē jelgavniece Santa, kura kopā ar dēlu Hariju iesaistījās ugunsdrošības akcijā. Viņu galvenā atziņa – ir būtiski zināt ugunsdrošības pamatus un ik pa laikam atkārtot operatīvo dienestu kontakttālruņus, kā arī ugunsgrēka gadījumā nedrīkst vērt vaļā logus, lai uguns nepieņemtos spēkā.
Savukārt Ilze, kas izmēģināja nodzēst degošo pannu, atklāja, ka teorētiski viņa zina, kā būtu jārīkojas ārkārtas situācijā, taču šķiet, ka tādā brīdī iestātos šoks. «Redzot degošu objektu, gribas nodzēst to ātri, taču jāatceras, ka tas jādara lēni un prātīgi, lai negūtu apdejumus un neizplatītu uguni,» pēc izmēģinājuma sacīja jelgavniece. Bet viņas dēls atklāja, ka dzēst ar ugunsdzēšamo aparātu ir grūtāk nekā šķiet, jo tas nemaz neesot tik ērti.
Ugunsdrošības akcijas dalībnieki varēja iepazīties arī ar teorētisku informatīvo materiālu, uzzinot, ka ugunsgrēka gadījumā logs sadūmotā telpā ir jāver vaļā uzmanīgi, lai nerastos caurvējšs, kas var veicināt dūmu pieplūdumu telpā. Tāpat pirms vērt vaļā durvis, tās uzmanīgi jāpatausta, pārliecinoties, ka nav karstas – ja tās ir karstas, aiz tām ir liesmas vai sadūmojums.
Jāatgādina, ka apmācības organizēja «Gjensidige Latvija» iniciatīvas «Mājokļa drošības mēnesis» gaitā. Iniciatīvas mērķis bija veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par mājokļa drošības jautājumiem, tādējādi mazinot negadījumu skaitu valstī, kas saistīti ar mājokļa drošību. Ugunsdzēsības apmācības vadīja uzņēmums «FN Serviss».
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %