17.3 °C, 1.4 m/s, 86.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPremjers sola samazināt nodokļus no nākamā gada
Premjers sola samazināt nodokļus no nākamā gada
07/04/2012

Kopš pagājušās nedēļas Valdis Dombrovskis ir kļuvis par visilgāk strādājošo premjeru Latvijā, apsteidzot Aigaru Kalvīti, kurš šajā amatā bija nostrādājis 1113 dienas. Valdības vadītājs gan šos nedaudz vairāk kā trīs nostrādātos gadus neuzskata par ilgu laiku un spriež, ka arī Latvijā varētu pienākt brīdis, kad valdība nostrādās ne tikai vienu sasaukumu. 

Kristīne Langenfelde

Kopš pagājušās nedēļas Valdis Dombrovskis ir kļuvis par
visilgāk strādājošo premjeru Latvijā, apsteidzot Aigaru Kalvīti,
kurš šajā amatā bija nostrādājis 1113 dienas. Valdības vadītājs gan
šos nedaudz vairāk kā trīs nostrādātos gadus neuzskata par ilgu
laiku un spriež, ka arī Latvijā varētu pienākt brīdis, kad valdība
nostrādās ne tikai vienu sasaukumu. 

«Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar premjeru V.Dombrovski – par šā brīža
aktualitātēm un nākotnes perspektīvām mūsu valstī. 

Jūs esat izteicies – lai ierobežotu inflāciju, iespējams,
tiks samazināti patēriņa nodokļi – PVN, akcīzes nodoklis. Vai šajā
gadījumā uzsvars ir uz vārda «iespējams» vai tomēr šo nodokļu
samazināšana tuvākajā laikā ir reāla?

Pašreiz tas tiešām ir aprēķinu līmenī – Finanšu ministrija izvērtē,
kādu iespaidu tas atstās uz inflāciju. No vienas puses, var jau
teikt, ka tā ir laba ideja – samazināt patēriņa nodokļus, bet, no
otras puses, tas, ko mēs esam iezīmējuši nodokļu politikā, ir
darbaspēka nodokļu samazināšana – ja mēs tagad mainām plānus un
sākam samazināt patēriņa nodokļus, tas, protams, samazina iespēju
nākamajā gadā samazināt darbaspēka nodokļus. Tas ir būtisks
faktors, kas jāņem vērā. Vienlaikus ar visām ministrijām ir
jāizrunā par tiem iespējamiem papildu budžeta pieprasījumiem, kas
mūs nākamajā gadā sagaida, un attiecīgi arī no šī viedokļa jāvērtē
patēriņa nodokļu samazināšana. Finanšu ministrija tieši šobrīd šos
aprēķinus veic – tuvākajā laikā tie jau būs pieejami.

Vai tas nozīmē, ka notiks izšķiršanās starp patēriņa vai
darbaspēka nodokļu samazināšanu?

Jebkurā gadījumā tas ir jāsabalansē, jo, ja mēs darām vienu, tad
mums ir mazāk iespēju darīt otru.

Bet, ja konkrētāk, kurā brīdī mēs varam rēķināties, ka
viens vai otrs nodoklis kļūs mazāks?

Nodokļu samazināšana būs, tas ir pilnīgi skaidrs. Vai tas būs PVN,
vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, to ministrija tagad rēķina. Bet
reāli tas notiks no 2013. gada.

Valsts prezidenta pārmetumiem, ka valdības darbs ir pārāk
lēnīgs, jūs nepiekrītat, argumentējot, ka izdevies izdarīt virkni
darbu. Vai uzskatāt, ka valdības darbā tiešām nav nevienas
neizdošanās?

Mums ar prezidentu ir bijusi iespēja kopā uz šo jautājumu atbildēt,
līdz ar to arī prezidents diezgan detalizēti izskaidroja savu
nostāju: ņemot vērā, ka valdībā ir jauni ministri, bez iepriekšējas
pieredzes, paiet zināms laiks, kamēr jaunie var iestrādāties, un
tieši uz to prezidents vērsa uzmanību. Bet šie jautājumi vienmēr
būs jāsabalansē – no vienas puses, politikā ir pieprasījums pēc
jaunām sejām, bet, no otras, – ir skaidrs: ja šīs jaunās sejas nāk,
tām nav pieredzes. Tāpēc paliek jautājums – vai mums vajag jaunas
sejas politikā? Ja vajag, tad ir jārēķinās ar šo ieskriešanās
periodu.

Bet valdībai kopumā šāda ieskriešanās perioda nebija, jo ir arī
daudz pieredzējušu ministru, tāpēc jau pirmajās simts dienās ir
izdarītas būtiskas lietas – piemēram, sekmīgi pabeigta
starptautiskā aizdevumu programma, un Latvija pagaidām ir vienīgā
ES valsts, kas to ir īstenojusi. Tāpat apstiprinātas Nacionālā
attīstības plāna prioritātes. Tas arī šobrīd ir galvenais valdības
darbības virziens – pārorientēties no krīzes vadības, ar ko bijām
nodarbojušies iepriekšējos gados, uz stabilas un ilgtspējīgas
attīstības nodrošināšanu.   
    
Demogrāfiskās problēmas risināšana jau vairākus gadus mūsu
valstī tiek minēta kā prioritāte. Tagad, pēc tautas skaitīšanas
datiem, tas atkal aktualizēts, bet reālus soļus, kas tiešām spētu
uzlabot dzimstības rādītājus, valstī pagaidām
nesagaidām.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošana noteikti ir valdības
prioritāte. Jau pēdējā Demogrāfisko lietu padomē mēs apstiprinājām
tos pasākumus, ko veiksim galvenokārt caur Veselības ministriju
reproduktīvās veselības uzlabošanai. Veselības ministrijai arī
uzdevām atrast iespējas veikt līdzekļu pārdali, lai jau šogad
varētu sākt šo pasākumu īstenošanu.

Vai tiešām Veselības ministrijai ir šādi brīvi līdzekļi, ko
pārdalīt? 

Pārdalīt ar izpratni, ka gada otrajā pusē šos līdzekļus no budžeta
grozījumiem varēs atgūt. Nav tā, ka mēs ministrijai sakām –
atņemiet kaut kam un risiniet šo jautājumu…

Savukārt nākamajā Demogrāfisko lietu padomē mums būs jautājums
par bērnudārzu pieejamību, kas, protams, ir finansiāli ietilpīgs.
Pašlaik mēs risinām sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai
vienotos par modeli, kā mēs to nodrošinām. Bet skaidrs, ka, pēc
provizoriskiem aprēķiniem, ir jārēķinās ar vairāk nekā 20 miljoniem
latu papildu izdevumiem. Tas būtu papildu finansējums pedagogu
algām. Tieši tāpēc mums šobrīd ir svarīgi saprast, vai gadījumā, ja
valsts no savas puses nodrošina šos papildu līdzekļus pedagogu
algām, pašvaldības būtu gatavas papildus finansēt iespēju visiem
bērniem nodrošināt bērnudārzu no pusotra gada vecuma, piesaistot
arī privāto sektoru, tajās pašvaldībās, kurās joprojām ir rindas uz
vietām bērnudārzos. Pēc manas informācijas, Jelgavā pašvaldības
rindā ir 415 bērni.

Tāpat Labklājības ministrija ir nākusi klajā ar, manuprāt, labu
iniciatīvu dubultot sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek
veiktas par mātēm, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā, potenciāli
dodot lielāku pienesumu pensiju kapitālu uzkrāšanā konkrētiem
vecākiem, kas audzina mazu bērnu. Šo jautājumu arī skatīsim
nākamajā Demogrāfisko lietu padomē.

Nākamais būtiskākais jautājums demogrāfijas jomā – kā izlīdzināt
atbalstu bērniem no dzimšanas līdz brīdim, kad sāk apmeklēt
bērnudārzu. Pašlaik pirmajā dzīves gadā atbalsts bērniem ir diezgan
dāsns pēc visiem parametriem. Neviens eksperts nesaka, ka bērnu
varētu sūtīt bērnudārzā agrāk kā no pusotra gada, līdz ar to būtu
svarīgi izlīdzināt šo atbalstu no gada līdz pusotra gada vecumam,
kad pašvaldībai būtu jāgarantē bērnudārza pieejamība. Tie noteikti
būtu kādi valsts pabalsti.    

Un kā ir ar esošo pabalstu griestiem?
Es gan teiktu, ka tādu striktu pabalstu griestu šobrīd mums nav.
Pārskatāmā perspektīvā mēs varētu atgriezties arī pie šo
ierobežojumu noņemšanas, taču kā prioritāru pasākumu tomēr redzu
jau minēto atbalsta izlīdzināšanu bērniem no gada līdz pusotra gada
vecumam. 

Vēl viens politiķu «jājamzirdziņš» ir nemitīga vēlme
akcentēt nepieciešamību veidot ciešāku saikni ar tiem
iedzīvotājiem, kas no valsts izbraukuši. Bet arī šajā gadījumā
diezin vai šie cilvēki šobrīd izjūt valdības
centienus.

Mēs esam nozīmējuši Ārlietu ministrijas pārstāvi tieši šīs saiknes
veidošanai ar tautiešiem ārzemēs, kas arī pašreiz strādā pie šīs
programmas. Noteikti svarīgas ir izmaiņas pilsonības likumā, kas
gan Saeimā nevirzās tik ātri kā vajadzētu, paredzot
dubultpilsonības iespēju tieši ārzemēs dzimušo Latvijas pilsoņu
bērniem. 

Ko tas dos Latvijai – vienu teorētisku bērnu mūsu
valstij?

Tas ļaus tiem cilvēkiem, kas vēlas šo saikni ar Latviju saglabāt,
to arī darīt. Mēs nespiedīsim cilvēkus izdarīt izvēli. Tāpat mēs
izstrādājam priekšlikumus sabiedrības saliedētībai, un tur ir
pasākumi, kā atbalstīt tā saucamās svētdienas skolas latviešu
bērniem, vasaras nometnes latviešu bērniem Latvijā, lai šo saikni
visu laiku saglabātu.

Bet kur paliek centieni atgriezt izbraukušos cilvēkus
Latvijā, ja jūs runājat tikai par attālinātas saiknes
saglabāšanu?

Tas pamatā ir ekonomisks jautājums. Visi pētījumi, kas līdz šim
veikti, skaidri parāda – ja Latvijā uzlabotos ekonomiskā situācija
un būtu iespēja atrast labi apmaksātu darbu, cilvēkiem nebūtu
vēlmes braukt prom no Latvijas. Vēl ko mēs šobrīd darām – kad
Latvijā ienāk investori ar specifisku darbaspēka pieprasījumu,
piemēram, Ziemeļvalstu valodu zināšanām, mēs šo informāciju
izplatām tajā vidē, tajā valstī starp tur strādājošiem latviešiem.
Cerībā, ka kādu tas varētu ieinteresēt atgriezties un strādāt
Latvijā.  

Pēc referenduma par otru valsts valodu jūs visām
institūcijām uzdevāt sagatavot konkrētus priekšlikumus sabiedrības
saliedēšanai, un kopumā esot saņemti 148 priekšlikumi, no kuriem ap
30 jau tiekot īstenoti. Nosauciet pāris no priekšlikumiem, kuri
varētu tiešām efektīvi veicināt sabiedrības saliedēšanu, ņemot
vērā, ka to īstenošanai būšot nepieciešami arī papildu
līdzekļi.

Te varētu būt seši virzieni. Pirmkārt, vienotas informācijas telpas
veidošana, tajā skaitā krievvalodīgo vidē. Tur ir arī tādi
praktiski priekšlikumi kā Latvijas Radio 4 translēšanas atjaunošana
Daugavpilī. Otrs jautājums – latviešu valodas apmācības
finansēšana, kur paredzam papildu līdzekļus naturalizācijas
eksāmeniem. Šeit mēs apskatījām arī Igaunijas piemēru – nevis
vienkārši piešķirt finansējumu apmācībām, bet veidot to kā
pēcfinansējumu – tad, kad cilvēks ir ieguldījis savus līdzekļus
mācībās un pēc tām sekmīgi naturalizējies, viņam valsts šos
līdzekļus atmaksā. Tad ir jautājumi par tieša dialoga veidošanu ar
mazākumtautību organizācijām, valsts pamatu skaidrošanu – plašākas
informatīvas kampaņas, kā arī virkne citu priekšlikumu. 

Vai jūs varat nosaukt kaut vienu jomu valstī, kuru
galvenajos aspektos uzskatāt par sakārtotu?

Ir jomas, kurās redzams uzlabojums – kaut vai tā pati
uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides indeksos mēs strauji
virzāmies uz augšu. Tajā pašā Pasaules Bankas «Doing business»
indeksā mēs gada laikā esam pacēlušies par desmit vietām, ieņemot
21. vietu pasaulē pēc uzņēmējdarbības vides kvalitātes. Mērķis ir
tuvākajā laikā nonākt divdesmitniekā. Tāpat nesen publiskotais
Bloomberg indekss arī parāda, ka Latvija ir 28. vietā pēc
uzņēmējdarbības vides, un abos šajos indeksos Latvija apsteidz
Igauniju un Lietuvu. Martā apstiprinājām arī uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas plānu ar 30 konkrētiem pasākumiem, kā mēs turpinām
strādāt pie uzņēmējdarbības jomas uzlabošanas. Vēl viens fakts –
eksports pēdējos divos gados ik gadu ir audzis par 30 procentiem,
kur ir zināma loma valsts atbalsta programmām.  

Ko jūs atbildētu sociologam Arnim Kaktiņam, kurš ir
izteicies, ka lielākajai daļai iedzīvotāju premjers Dombrovskis jau
ir apnicis?

Līdz šim Latvijā ir bijusi tāda tradīcija, ka valdības mainās
gandrīz vai katru gadu, un nez vai tas ir tas, uz ko būtu jātiecas.
Es ceru, ka politiskā vide Latvijā arī stabilizējas, ka valdības
tomēr būs ilglaicīgākas, jo, piemēram, attīstītajās valstīs
valdība, kas nostrādā divus termiņus pa četriem gadiem, nav nekāds
retums. Uz to būtu jāvirzās arī Latvijai. Un no šī viedokļa šie
mani nedaudz vairāk kā trīs nostrādātie gadi nav nemaz tik
daudz.

«New York Times» jūs ir nodēvējis par krīzes risināšanas
izcilnieku. Latvijā, šķiet, tik skaļi vārdi jums netiek veltīti –
jūsuprāt, kāpēc?

Pirms kāda laika bija ļoti interesanta aptauja, kur vienlaikus
Lietuvā un Latvijā iedzīvotājiem jautāja, kura valdība labāk tiek
galā krīzi – Latvijas vai Lietuvas. Un šī aptauja skaidri parādīja
– lietuvieši domāja, ka krīzi labāk risina Latvijā, bet latvieši
domāja, ka Lietuvā. Tas parāda tendenci, ka vienmēr ir labāk tur,
kur mūsu nav. Šajā gadījumā starptautiskā vidē – gan ES, gan
pasaulē – šo salīdzinājumu var veikt objektīvāk un pamatoti
analizēt situāciju. Un tad tiešām Latvija tiek uzskatīta kā
veiksmīgs piemērs krīzes pārvarēšanā, kur mēs no faktiski draudošas
valsts maksātnespējas esam atgriezušies pie finansiālās
stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes – pagājušajā gadā šis temps
bija 5,5 procenti, kas bija trešais augstākais ES.

Foto: Ivars Veiliņš