23.3 °C, 3.2 m/s, 41 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRenovē divas mājas; astoņas vēl gaida apstiprinājumu
Renovē divas mājas; astoņas vēl gaida apstiprinājumu
21/09/2018

Izmantojot «Altum» valsts energoefektivitātes programmas atbalstu un piesaistot ES finansējumu, pilsētā jau atjaunota māja Vīgriežu ielā, savukārt pašlaik tiek renovētas vēl divas mājas. «Šobrīd Lāčplēša ielā 23 tiek veikti kapitālie būvdarbi, bet ēka Lāčplēša ielā 21 jau ir finiša taisnē – tur notiek fasādes apdares darbi,» stāsta SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Oļegs Kukuts, papildinot, ka būvdarbus abos Lāčplēša ielas namos paredzēts pabeigt līdz ziemai.

Pērn oktobrī Jelgavā jau izmantota iespēja iesaistīties valsts
atbalstītajā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, un
rezultātā šā gada maijā pilsētā atjaunots daudzdzīvokļu nams
Vīgriežu ielā 30. Savukārt šovasar sākās daudzdzīvokļu mājas
Lāčplēša ielā 21 un 23 būvdarbi. Projekta gaitā ēkām tiek
siltinātas sienas, augšstāvi un pagrabs, daļēji nomainīts jumta
segums, logi un ārdurvis, izbūvēti jauni inženiertīkli, pārbūvēta
apkures sistēma, ierīkojot divcauruļu sistēmu ar individuālu
siltuma patēriņa uzskaites iespēju katram dzīvoklim, kā arī
uzlabota ventilācija. Tāpat paredzēts kosmētiskais remonts
koplietošanas telpās.

«Mūsu mājā ir 22 dzīvokļi, un par atjaunošanu iestājās 17
dzīvokļu īpašnieki. Tos mājas iedzīvotājus, kuri vēl šaubījās par
atjaunošanas darbu nepieciešamību, pārliecināt nebija grūti, jo
varējām apjaust ieguvumus, salīdzinot savus un 2012. gadā renovētās
kaimiņmājas Lāčplēša ielā 19a rēķinus. Ja mēs par siltumu mēnesī
maksājam ap 100 eiro, tad mūsu kaimiņi pēc renovācijas – vidēji
20–30 eiro,» stāsta Lāčplēša ielas 21 dzīvokļu īpašnieku
kontaktpersona jeb mājas vecākais Mārtiņš Vadzis, norādot, ka
papildus dārgai siltumapgādei māju piemeklēja arī dažādas likstas,
kas radušās laika ietekmē, piemēram, daļēji nodrupusi mājas fasāde,
problēmas ar jumta segumu, nevienmērīgs ūdens spiediens.

«Lāčplēša ielas mājas ekspluatācijā nodotas 1977. gadā, un 40
gadu laikā, protams, saskārāmies ar nolietojuma pazīmēm. Vairākās
vietās bija caurs jumts, problēmas ar kanalizāciju un ūdensapgādi,
jo vietām caurules bija aizaugušas, vietām – sarūsējušas un
sadrupušas. Īpaši ziemas mēnešos iedzīvotājiem nācās piedzīvot
siltumapgādes traucējumus – līdz ar sliktu karstā ūdens cirkulāciju
augšstāvu dzīvokļos vidējā gaisa temperatūra bija vien 18 grādi,
kamēr pārējiem – 22–24 grādi,» stāsta Lāčplēša ielas 23 dzīvokļu
īpašnieku kontaktpersona Daina Kļaviņa. Viņa uzsver: dzīvokļu
īpašnieki vairākkārt rēķināja, kā varētu secīgi atrisināt
samilzušās problēmas, bet tāmes bijušas kosmiskas. Uzzinot par
iespēju iesaistīties valsts programmā ar ES atbalstu, par to
nobalsoja 86 procenti dzīvokļu īpašnieku.

Kopējās izmaksas vienas mājas atjaunošanai ir ap 250 000
eiro.

Jāpiebilst, ka, iesaistoties valsts dzīvojamo namu
energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, pusi no
attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas energoefektivitātes
uzlabošanai, sedz ES nodrošinātais finansējums, bet otra puse
jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, ņemot aizņēmumu bankā. «Šim projektam
ir divi papildu ieguvumi – pirmkārt, visi darbi tiek veikti
vienlaikus, otrkārt, veicot ēkas kompleksu atjaunošanu, dzīvokļu
īpašniekiem ir vieglāk iegūt aizdevumu,» tā O.Kukuts.

«Altum» Energoefektivitātes departamenta vadītājs Ingus Salmiņš
norāda, ka Jelgava ir gana pieredzējusi ēku atjaunošanā un tas ir
jūtams «Altum» iesniegto projektu kvalitātē un darba procesā. To
apliecina arī iesniegto projektu skaits. Šobrīd pēdējo izskatīšanu
un apstiprinājumu Jelgavā gaida astoņas SIA «Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde» pārvaldītās mājas, bet dzīvokļu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības «Kronvalda» pārvaldītajā namā Kronvalda
ielā 3 šonedēļ sāksies būvdarbi. «Aicinu jelgavniekus aktīvi
izmantot «Altum» programmas priekšrocības, jo iedzīvotāju
aktivitāte visā Latvijā pieaug, savukārt grantiem paredzētais
finansējums māju atjaunošanai ir ierobežots,» uzsver I.Salmiņš.

Jāpiebilst, ka pēc mājas siltināšanas ne vien samazinās
siltum­enerģijas patēriņš un rēķini par apkuri, bet arī uzlabojas
mikroklimats telpās. «Pēc šā brīža aplēsēm, siltumenerģijas
patēriņš atjaunotajos namos samazinās par vismaz 50 procentiem,»
norāda O.Kukuts.

Lai iesaistītos projektā, vairākumam dzīvokļu īpašnieku par to
jānobalso. Vēlāk kopā ar mājas pārvaldnieku tiek izstrādāta
tehniskā dokumentācija, kas jāsaskaņo ar «Altum». Ja projektam dota
zaļā gaisma, tiek meklēts finansētājs jeb banka, bet vēlāk jārīko
iepirkums būvdarbiem un rezultāts jāsaskaņo ar «Altum» un dzīvokļu
īpašniekiem. Ja pusēm nav iebildumu, būvdarbi var sākties.

ES siltināšanas programma būs pieejama līdz 2020. gadam, un
Latvijā paredzētais atbalsts ir 166 miljoni eiro. Tiek lēsts, ka
tas pietiks apmēram 1030 mājām.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»