Izmantojot «Altum» valsts energoefektivitātes programmas atbalstu un piesaistot ES finansējumu, pilsētā jau atjaunota māja Vīgriežu ielā, savukārt pašlaik tiek renovētas vēl divas mājas. «Šobrīd Lāčplēša ielā 23 tiek veikti kapitālie būvdarbi, bet ēka Lāčplēša ielā 21 jau ir finiša taisnē – tur notiek fasādes apdares darbi,» stāsta SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Oļegs Kukuts, papildinot, ka būvdarbus abos Lāčplēša ielas namos paredzēts pabeigt līdz ziemai.
Pērn oktobrī Jelgavā jau izmantota iespēja iesaistīties valsts atbalstītajā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, un rezultātā šā gada maijā pilsētā atjaunots daudzdzīvokļu nams Vīgriežu ielā 30. Savukārt šovasar sākās daudzdzīvokļu mājas Lāčplēša ielā 21 un 23 būvdarbi. Projekta gaitā ēkām tiek siltinātas sienas, augšstāvi un pagrabs, daļēji nomainīts jumta segums, logi un ārdurvis, izbūvēti jauni inženiertīkli, pārbūvēta apkures sistēma, ierīkojot divcauruļu sistēmu ar individuālu siltuma patēriņa uzskaites iespēju katram dzīvoklim, kā arī uzlabota ventilācija. Tāpat paredzēts kosmētiskais remonts koplietošanas telpās.
«Mūsu mājā ir 22 dzīvokļi, un par atjaunošanu iestājās 17 dzīvokļu īpašnieki. Tos mājas iedzīvotājus, kuri vēl šaubījās par atjaunošanas darbu nepieciešamību, pārliecināt nebija grūti, jo varējām apjaust ieguvumus, salīdzinot savus un 2012. gadā renovētās kaimiņmājas Lāčplēša ielā 19a rēķinus. Ja mēs par siltumu mēnesī maksājam ap 100 eiro, tad mūsu kaimiņi pēc renovācijas – vidēji 20–30 eiro,» stāsta Lāčplēša ielas 21 dzīvokļu īpašnieku kontaktpersona jeb mājas vecākais Mārtiņš Vadzis, norādot, ka papildus dārgai siltumapgādei māju piemeklēja arī dažādas likstas, kas radušās laika ietekmē, piemēram, daļēji nodrupusi mājas fasāde, problēmas ar jumta segumu, nevienmērīgs ūdens spiediens.
«Lāčplēša ielas mājas ekspluatācijā nodotas 1977. gadā, un 40 gadu laikā, protams, saskārāmies ar nolietojuma pazīmēm. Vairākās vietās bija caurs jumts, problēmas ar kanalizāciju un ūdensapgādi, jo vietām caurules bija aizaugušas, vietām – sarūsējušas un sadrupušas. Īpaši ziemas mēnešos iedzīvotājiem nācās piedzīvot siltumapgādes traucējumus – līdz ar sliktu karstā ūdens cirkulāciju augšstāvu dzīvokļos vidējā gaisa temperatūra bija vien 18 grādi, kamēr pārējiem – 22–24 grādi,» stāsta Lāčplēša ielas 23 dzīvokļu īpašnieku kontaktpersona Daina Kļaviņa. Viņa uzsver: dzīvokļu īpašnieki vairākkārt rēķināja, kā varētu secīgi atrisināt samilzušās problēmas, bet tāmes bijušas kosmiskas. Uzzinot par iespēju iesaistīties valsts programmā ar ES atbalstu, par to nobalsoja 86 procenti dzīvokļu īpašnieku.
Kopējās izmaksas vienas mājas atjaunošanai ir ap 250 000 eiro.
Jāpiebilst, ka, iesaistoties valsts dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, pusi no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas energoefektivitātes uzlabošanai, sedz ES nodrošinātais finansējums, bet otra puse jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, ņemot aizņēmumu bankā. «Šim projektam ir divi papildu ieguvumi – pirmkārt, visi darbi tiek veikti vienlaikus, otrkārt, veicot ēkas kompleksu atjaunošanu, dzīvokļu īpašniekiem ir vieglāk iegūt aizdevumu,» tā O.Kukuts.
«Altum» Energoefektivitātes departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka Jelgava ir gana pieredzējusi ēku atjaunošanā un tas ir jūtams «Altum» iesniegto projektu kvalitātē un darba procesā. To apliecina arī iesniegto projektu skaits. Šobrīd pēdējo izskatīšanu un apstiprinājumu Jelgavā gaida astoņas SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» pārvaldītās mājas, bet dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Kronvalda» pārvaldītajā namā Kronvalda ielā 3 šonedēļ sāksies būvdarbi. «Aicinu jelgavniekus aktīvi izmantot «Altum» programmas priekšrocības, jo iedzīvotāju aktivitāte visā Latvijā pieaug, savukārt grantiem paredzētais finansējums māju atjaunošanai ir ierobežots,» uzsver I.Salmiņš.
Jāpiebilst, ka pēc mājas siltināšanas ne vien samazinās siltumenerģijas patēriņš un rēķini par apkuri, bet arī uzlabojas mikroklimats telpās. «Pēc šā brīža aplēsēm, siltumenerģijas patēriņš atjaunotajos namos samazinās par vismaz 50 procentiem,» norāda O.Kukuts.
Lai iesaistītos projektā, vairākumam dzīvokļu īpašnieku par to jānobalso. Vēlāk kopā ar mājas pārvaldnieku tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija, kas jāsaskaņo ar «Altum». Ja projektam dota zaļā gaisma, tiek meklēts finansētājs jeb banka, bet vēlāk jārīko iepirkums būvdarbiem un rezultāts jāsaskaņo ar «Altum» un dzīvokļu īpašniekiem. Ja pusēm nav iebildumu, būvdarbi var sākties.
ES siltināšanas programma būs pieejama līdz 2020. gadam, un Latvijā paredzētais atbalsts ir 166 miljoni eiro. Tiek lēsts, ka tas pietiks apmēram 1030 mājām.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %