22.2 °C, 2.9 m/s, 52.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima pieņem administratīvi teritoriālo reformu
Saeima pieņem administratīvi teritoriālo reformu
19/12/2008

Saeima šodien pēc daudzus gadus ieilgušām politiskajām diskusijām galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas noteic, ka Latvijā būs 109 novadi.

Saeima šodien pēc daudzus gadus ieilgušām politiskajām
diskusijām galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu, kas noteic, ka Latvijā būs 109
novadi.

Par likuma pieņemšanu balsoja 56 deputāti, savukārt pret balsoja 38
deputāti. Par likumu balsoja Tautas partija, LPP/LC, Saskaņas
centrs, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, izņemot Pēteri Tabūnu, kā arī
Zaļo zemnieku savienības pārstāvis Gundars Daudze. Balsojumā
nepiedalījās Solvita Āboltiņa (JL), Aleksandrs Mirskis (SC) un
Linda Mūrniece (JL).

Valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
piedāvāja Latvijā izveidot 128 novadus, atsakoties no atsevišķu
novadu veidošanas piespiedu kārtā. Šādi radās saspīlējums
attiecībās ar citu koalīcijas partneri, reformas galveno virzītāju
– Tautas partiju, taču ZZS priekšlikums parlamenta vairākuma
atbalstu neguva.

Tāpat likums paredz, ka Latvijā ir deviņas pilsētas ar republikas
pilsētas statusu – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala,
Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā
iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas,
administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī
apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un
institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Latvijas Republiku iedala apriņķos, republikas pilsētās un
novados.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pilsētu un
novadu administratīvās teritorijas noteiks Saeima, bet
administratīvo robežu aprakstus apstiprinās Ministru kabinets.

Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk
par 25 000 pastāvīgo iedzīvotāju, pilsētai ir attīstīta
komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā
infrastruktūra, pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu
komplekss.

Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses,
Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus,
nosaka Saeima. Novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir
lauku teritorijas un apdzīvotās vietas. Novada teritorijā ir ne
mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju un ciems, kurā ir vairāk par
2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta. Attālums no ikvienas
apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram
nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota
nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Likums arī noteic, ka Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju
ar mazāku iedzīvotāju skaitu un bez izteikta attīstības centra.

Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par
administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu
laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un
Centrālajai statistikas pārvaldei.

Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos. Likums
noteic, ka apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi un viensētas.
Likumā pirmo reizi tiek noteikts, ka Rīga ir Latvijas Republikas
galvaspilsēta.

Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir
kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu
inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000
pastāvīgo iedzīvotāju.

Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz
vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema
robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema
statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu
laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir
vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir
izveidota attiecīga infrastruktūra.

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas
dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās
saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto
lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu
piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

Līdz 2009.gada 1. jūlijam administratīvās teritorijas statusu
saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti.

Ar šī likuma pieņemšanu spēku zaudē Administratīvi teritoriālās
reformas likums, uz kuru balstījās novadu karte, kas tika
apstiprināta valdībā, un kuru 30 pašvaldības apstrīdēja Satversmes
tiesā.

Likumā noteikts, ka valdībai līdz 2009.gada 1.jūnijam jāsagatavo un
jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts par apriņķu
izveidošanu un darbību, bet līdz 2012.gada 31.decembrim
jāapstiprina republikas pilsētu, novadu administratīvo teritoriju
robežu aprakstus, kurus sagatavos Valsts zemes dienests.

www.leta.lv