Noslēdzot šo mācību gadu, pirmo reizi 134 pilsētas vispārējās izglītības iestāžu 7. – 12. klašu skolēniem pasniegta Jelgavas izglītības kvalitātes balva jeb 50 latu liela stipendija par augstiem rezultātiem mācībās – balvu iedibinājusi Jelgavas pašvaldība. Šiem skolēniem vidējais vērtējums šajā mācību gadā nav zemāks par 8,5 ballēm. Pilsētas mērs Andris Rāviņš svinīgajā balvas pasniegšanas pasākumā atzina, ka šodien ir zīmīgi runāt par attieksmi un šie skolēni ar augstajiem rezultātiem ir parādījuši savu attieksmi pret mācībām. Viņš atklāja – sākumā, runājot par kvalitātes balvas iedibināšanu, izskanēja minējums, ka šādu balvu un stipendiju varētu saņemt kādi 60 pilsētas skolēni, taču skolēni izrādījušies daudz stiprāki. «Suminām 134 skolēnus, kas ir divreiz vairāk nekā plānojām. Mēs ar to lepojamies,» tā pilsētas mērs. Visvairāk skolēnu, kuru sekmju vērtējums ir vismaz 8,5 balles, šajā mācību gadā mācījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – 44, Jelgavas Valsts ģimnāzijā – 32, Jelgavas 5. vidusskolā – 16, Jelgavas 6. vidusskolā – 15, Jelgavas 4. vidusskolā – 13, Jelgavas 2. pamatskolā – desmit, Jelgavas 1. ģimnāzijā – četri. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesī» par to, ko paši skolēni domā par mācīšanos un saviem rezultātiem.
Linda Birziņa, Valsts ģimnāzijas 9. klase, vidējā atzīme – 8,7 balles: «Iepriekšējos gados mana vidējā atzīme bija 8,4 vai 8,5 balles, bet, izdzirdot par kvalitātes balvu, nolēmu – jāsarauj. Ja šādas balvas nebūtu, es laikam nebūtu centusies. Galvenais, lai sasniegtu augstu rezultātu, ir neatstāt visu uz pēdējo brīdi, nekādā gadījumā neiedzīvoties parādos. Patiesībā man nav laika ļoti ilgi mācīties, jo es arī dejoju, apmeklēju dažādus pulciņus, līdz ar to tikai stundās kārtīgi klausos un mājās izpildu uzdoto. Nezinu, vai labi mācīties ir forši, taču labi ir zināt! Es gribu būt inteliģents cilvēks. Piemēram, vēsture man patīk nevis tāpēc, ka man šajā priekšmetā laba atzīme, bet gan tāpēc, ka es to zinu. Piemēram, pildu krustvārdu mīklu un spēju atbildēt uz jautājumiem, skatos raidījumu «Gribi būt miljonārs?» un zinu atbildi uz jautājumu. Tā ir fantastiska sajūta!»
Edgars Labors, Spīdolas ģimnāzijas 12. klase, vidējā atzīme – 9,1 balle: «Man ir prieks par to, ka beidzot arī Jelgavā skolēniem par sasniegumiem dāvina stipendiju. Nenoliegšu, tas motivē strādāt! Sasniegt tik augstu rezultātu nebija viegli, ieguldīts liels darbs, daudz laika un pūļu, taču šodien esmu priecīgs par to. Mūsu klasē mācās ļoti labi skolēni, mēs cits no cita mācāmies, jo nevaram atpalikt. Šodien naudas balvu saņēma vēl desmit mani klasesbiedri. Apzinos, ka katrs tādu rezultātu nevar sasniegt, ir vajadzīga milzīga apņēmība, pārliecība par savām spējām, lai neapstātos pie pirmajām grūtībām. Noteikti varu apgalvot, ka mācīties mani šodien motivē arī tas, ka no tā ir atkarīgs, kurā augstskolā mācīšos, vai saņemšu budžeta vietu, mani tālākie dzīves plāni. Domāju, ka tāpat ir arī citiem.»
Evelīna Tīrumniece, Spīdolas ģimnāzijas 11. klase, vidējā atzīme – 8,9 balles: «Panākumu atslēga – pareizi saplānots laiks. Uzskatu, ka labi mācīties ir skolēna pienākums. Ja reiz eju skolā, tad man jāmācās, jo tas ir mans galvenais pienākums. Pirms apbalvošanas internetā diskutējām par šo tēmu ar draugu. Viņš uzskata, ka vidējā atzīme neapliecina manas zināšanas, taču, manuprāt, bez zināšanām nebūtu tāda rezultāta. Viņš uzsvēra, ka skolotāji labas atzīmes liek gadījumos, ja viņu viedoklis sakrīt ar skolēna, taču arī tam es nepiekrītu. Manuprāt, lai vispār man veidotos viedoklis, ir jābūt prasmēm un zināšanām. Viņaprāt, tik laba vidējā atzīme nav vajadzīga, jo citi mani sauc par zubrīti… Taču es par to neuztraucos – man ir savi dzīves mērķi, un primārais šobrīd ir mācības. Tas nenozīmē, ka man neatliek laika nekam citam.»
Dmitrijs Kočemazovs, 6. vidusskolas 8. klase, vidējā atzīme – 9,2 balles: «Kāpēc es labi mācos? Tas man sniedz gandarījumu. Man nevajag sēdēt stundām ilgi pie grāmatām un iekalt vielu, galvenais, lai es katru tēmu saprastu. Par to esmu pateicīgs skolotājiem. Uzskatu, ka mums ir mazliet grūtāk saņemt tik labas atzīmes, jo, kaut arī mana dzimtā valoda ir krievu, tagad lielāko daļu priekšmetu apgūstu latviski, kas mazliet apgrūtina mācīšanos, jo dzimtajā valodā jau vieglāk saprast. Problēmas ir arī ar vēsturi, kur jāatceras daudz gadskaitļu, datumu, un tas man ne visai padodas. Uzskatu, ka mūsdienās bez labām zināšanām nekur tālu netiksi, jo no tā ir atkarīga nākotne. Mana vidējā atzīme šobrīd ir 9,2 balles, un esmu labākais ne tikai klasē, bet visā skolā. Paralēli mācībām es apmeklēju dažādas nodarbības un veicu papildu darbus, piemēram, spēlēju ģitāru, programmēju, montēju filmas.»
Līga Buša, 1. ģimnāzijas 11. klase, vidējā atzīme – 8,5 balles: «Galvenais ir darīt visu cītīgi un atmest slinkumu. Esmu ļoti prasīga, un man vienmēr visu gribas izdarīt perfekti. Tiesa, nav jau arī tā, ka es visu izdarītu laicīgi vai nenobastotu kādu stundu, taču to darīju nevis tāpēc, lai pastaigātos pa pilsētu, bet gan tāpēc, lai rakstītu zinātniski pētniecisko darbu. Mans uzskats – es nemācos skolā tikai tāpēc, ka tā vajag. Mācos, lai gūtu zināšanas, lai kaut ko sasniegtu. Mazliet grūtības bija ar programmēšanu, taču viss beidzās labi. Pati dažkārt sevi apbrīnoju par to, ka paspēju ne tikai labi mācīties, bet arī nodarboties ar vieglatlētiku, dziedāt skolas korī, ansamblī. Arvien apliecinās teiciens: jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt. Turklāt tā es lietderīgāk izmantoju savu laiku.»
Kristīne Berļizeva, 2. pamatskolas 7. klase, vidējā atzīme – 8,8 balles: «Lai saņemtu vidējo atzīmi 8,8 balles, nācās pacīnīties. Tā vairs nav 5. vai 6. klase. 7. klasē jau klāt nāk vairāki priekšmeti, kas arī sagādāja lielākās grūtības, taču, pateicoties mūsu labajiem skolotājiem, es tiku ar to galā. Šogad izjutu, ka arvien mazāk laika paliek dažādiem pulciņiem, taču neatmetu iesāktajam ar roku un turpināju pēc stundām peldēt, apmeklēju šaha skolu un sporta vingrošanu, kas uzlabo veselību. Dienās, kad ir nodarbības, mājās esmu vēlu, taču laiku mēģinu saplānot tā, lai brīvos vakarus veltītu tikai mācībām un jau laicīgi izpildītu mājasdarbus arī citām dienām. Grūtākā man šķiet bioloģija, taču problēmas nesagādā matemātika. Labprāt esmu piemērs arī citiem – ne reizi vien mācībās esmu palīdzējusi draudzenēm.»
Sintija Griķe, Spīdolas ģimnāzijas 11. klase, vidējā atzīme – 8,6 balles: «Pieļauju, ka citi domā: ja nākamajā dienā ieskaite, tad es mācos teju visu nakti, bet tā nav! Nekad neesmu iespringusi uz papildu mācīšanos. Manuprāt, labu rezultātu var sasniegt arī tad, ja uzmanīgi strādā stundās, klausies, ko saka skolotāja, apzinīgi izpildi mājasdarbus, cenšoties saprast vielu. Nenoliegšu, man bija grūtības matemātikā – ģeometrijā. Šķiet, ka tas ir viegli, taču tur ir kaut kāds āķis, kas man traucē izprast. Tieši tāpēc man šajā priekšmetā ir tikai sešas balles, kas ir zemākā atzīme liecībā. Problēmas man rada arī valodu apguve – angļu valoda man galīgi nepadodas, un rezultātā – septiņas balles, taču mani glāba pārējie priekšmeti, kuros ir 8 un 9 balles. Patiesi esmu priecīga, ka saņēmu stipendiju.»
Annija Metene, 4. vidusskolas 12. klase, vidējā atzīme – 8,5 balles: «Noslēdzot pirmo semestri, mana vidējā atzīme bija 8 balles. It kā labi, taču, uzzinot par balvu, nolēmu, ka ir jāpacenšas. Vēl jo vairāk tālab, ka šis ir pēdējais mācību gads šajā skolā. Tā teikt, lai es ar godu aizietu. Mācīties ir svarīgi, jo tā tu gūsti zināšanas un iepazīsti sevi. Mācoties mēs atklājam savas spējas, savas intereses un izzinām, kas mums varētu patikt nākotnē. Mans plāns ir moderno valodu un biznesa studijas LU. Tur mācības notiks angļu valodā, tālab jau vidusskolā iesaistījos arī apmaiņas programmā, lai varētu papildināt angļu valodas prasmes. Nereti no skolas biedriem nākas dzirdēt dažādus aizskarošus izteicienus par to, ka es tik labi mācos. Taču, redziet, tas ir tā vērts! Esmu ieguvēja, un manu darbu novērtē arī pilsēta. Tas ir pierādījums, ka eju pareizā virzienā.»
Daniels Ivanovs, 6. vidusskolas 7. klase, vidējā atzīme – 8,5 balles: «Pirmajā semestrī vidējā atzīme man bija 8,4 balles. Lai to uzlabotu, man šajā semestrī krievu valodā bija jāsaņem devītnieks. Šobrīd man svarīgāks ir sports, īpaši futbols, tāpēc mācības esmu nolicis otrā plānā. Domāju – ai, astoņas balles taču arī ir labi. Taču klasesbiedrene mudināja krievu valodā iegūt augstāku vērtējumu, lai saņemtu prēmiju. Kārtīgāk mācījos stundās, gāju uz papildu konsultācijām un mērķi sasniedzu! Es mācos tā, kā protu, nesēžu vakaros stundām ilgi pie grāmatām. Kaut arī vidējā atzīme ir tik augsta, tas nenozīmē, ka visu izdaru perfekti. Arī es mēdzu dažus mājasdarbus norakstīt. Tā taču ir darījuši visi skolēni! Man patīk krievu literatūra, krievu valoda un vēsture, taču nepatika ir pret bioloģiju. Klasē esam 23 skolēni, tāpēc apzinos, ka visiem skolotājs nevar palīdzēt.»
Jana Vanaga, Valsts ģimnāzijas 12. klase, vidējā atzīme – 8,5 balles: «Es iespringu tikai par ķīmiju – tieši šajā priekšmetā man ir vienīgais 7. Neesmu no tiem skolēniem, kas uzdoto mēģina iekalt, cenšos «izbraukt» uz loģisko domāšanu. Es domāju, ka savu artavu noteikti dod arī tas, kādā vidē mācies. Proti, manā klasē visi klasesbiedri ir motivēti sasniegt augstu rezultātu, mēs visi domājam: mācīties, mācīties, mācīties, lai saņemtu labu atestātu, varētu iestāties augstskolā, iegūt budžeta vietu. Atceros, ka 6. klasi 3. pamatskolā pabeidzu tikai ar devītniekiem, bet, pārnākot uz ģimnāziju, šķita, ka tusiņi ir svarīgāki par mācību grāmatām, uznāca slinkuma periods, tāpēc rezultāts bija sliktāks, taču 12. klasē saņēmos. Es zināju, ka to varu, tikai jādara. Protams, nevaru apgalvot, ka man dzīvē noderēs ķīmijas formulas, ko te mācīja, bet noteikti noderēs skolas rūdījums, spēja plānot savu laiku, smagais darbs, piespiešana sevi darīt arī to, ko negribu.»
Polīna Lovkova, 5. vidusskolas 7. klase, vidējā atzīme – 8,9 balles: «Visa pamatā ir darbs un centība. Par sevi gan varu teikt, ka nesēžu caurām dienām pie grāmatām – man vienkārši padodas mācīties, turklāt man tas patīk. Galvenais ir pareiza attieksme pret to, ko dari. Tas nozīmē – skolu uztvert nevis kā kaut ko mokošu, bet gan iet uz to ar prieku, jo iemācītais taču noderēs nākotnē, tas ietekmēs manu turpmāko dzīvi. Protams, ir dzirdēts, ka mani sauc par zubrīti, taču es tajā neklausos, jo, manuprāt, šādi izpaužas citu skaudība. Negribu arī piekrist apgalvojumam, ka skolā ir tik liela slodze, ka skolēniem tās dēļ rastos grūtības. Patiesībā ir tā: ja tu kārtīgi klausies, ko tev stundā stāsta, neatstāj darbus uz pēdējo brīdi, tad problēmu nav. Galvenais ir gribēt kaut ko sasniegt.»
Elīna Andrijevska, Valsts ģimnāzijas 12. klase, vidējā atzīme – 8,8 balles: «Tas nebija viegli, jo pēdējā gadā sajutu, ka mācību slodze ir lielāka, kontroldarbi – grūtāki. Par eksāmenu laiku nemaz nerunāsim. Esmu mērķtiecīga, un, šķiet, tikai pateicoties tam, esmu tikusi pie šādas vidējās atzīmes. Domāju, ka cilvēkam, kurš vēlas kaut ko panākt, kaut ko sasniegt, kļūt par kaut ko vairāk nekā sētnieku, mācīties ir pašsaprotami. Esmu jau noskatījusi Rīgas Juridisko augstskolu, kur mācības notiek angliski. No tā ir mazliet bail, taču ticu, ka izturēšu. Manuprāt, ja es ietu uz augstskolu, kur mācības ir tikai latviešu valodā, tas nozīmētu, ka iespējas nākotnē būtu mazliet ierobežotas. Bet šādi sev atveru durvis uz visu Eiropu.»
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %