18.5 °C, 2.7 m/s, 65.9 %

Izglītība

Skolēni, kuriem ir 8,5 un vairāk!
16/06/2012

Noslēdzot šo mācību gadu, pirmo reizi 134 pilsētas vispārējās izglītības iestāžu 7. – 12. klašu skolēniem pasniegta Jelgavas izglītības kvalitātes balva jeb 50 latu liela stipendija par augstiem rezultātiem mācībās – balvu iedibinājusi Jelgavas pašvaldība. Šiem skolēniem vidējais vērtējums šajā mācību gadā nav zemāks par 8,5 ballēm. Pilsētas mērs Andris Rāviņš svinīgajā balvas pasniegšanas pasākumā atzina, ka šodien ir zīmīgi runāt par attieksmi un šie skolēni ar augstajiem rezultātiem ir parādījuši savu attieksmi pret mācībām. Viņš atklāja – sākumā, runājot par kvalitātes balvas iedibināšanu, izskanēja minējums, ka šādu balvu un stipendiju varētu saņemt kādi 60 pilsētas skolēni, taču skolēni izrādījušies daudz stiprāki. «Suminām 134 skolēnus, kas ir divreiz vairāk nekā plānojām. Mēs ar to lepojamies,» tā pilsētas mērs. Visvairāk skolēnu, kuru sekmju vērtējums ir vismaz 8,5 balles, šajā mācību gadā mācījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – 44, Jelgavas Valsts ģimnāzijā – 32, Jelgavas 5. vidusskolā – 16, Jelgavas 6. vidusskolā – 15, Jelgavas 4. vidusskolā – 13, Jelgavas 2. pamatskolā – desmit, Jelgavas 1. ģimnāzijā – četri. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesī» par to, ko paši skolēni domā par mācīšanos un saviem rezultātiem.

Noslēdzot šo mācību gadu, pirmo reizi 134 pilsētas
vispārējās izglītības iestāžu 7. – 12. klašu skolēniem pasniegta
Jelgavas izglītības kvalitātes balva jeb 50 latu liela stipendija
par augstiem rezultātiem mācībās – balvu iedibinājusi Jelgavas
pašvaldība. Šiem skolēniem vidējais vērtējums šajā mācību gadā nav
zemāks par 8,5 ballēm. Pilsētas mērs Andris Rāviņš svinīgajā balvas
pasniegšanas pasākumā atzina, ka šodien ir zīmīgi runāt par
attieksmi un šie skolēni ar augstajiem rezultātiem ir parādījuši
savu attieksmi pret mācībām. Viņš atklāja – sākumā, runājot par
kvalitātes balvas iedibināšanu, izskanēja minējums, ka šādu balvu
un stipendiju varētu saņemt kādi 60 pilsētas skolēni, taču skolēni
izrādījušies daudz stiprāki. «Suminām 134 skolēnus, kas ir divreiz
vairāk nekā plānojām. Mēs ar to lepojamies,» tā pilsētas mērs.
Visvairāk skolēnu, kuru sekmju vērtējums ir vismaz 8,5 balles, šajā
mācību gadā mācījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – 44, Jelgavas
Valsts ģimnāzijā – 32, Jelgavas 5. vidusskolā – 16, Jelgavas 6.
vidusskolā – 15, Jelgavas 4. vidusskolā – 13, Jelgavas 2.
pamatskolā – desmit, Jelgavas 1. ģimnāzijā – četri. Šoreiz
«Jelgavas Vēstnesī» par to, ko paši skolēni domā par mācīšanos un
saviem rezultātiem.

Linda Birziņa, Valsts ģimnāzijas 9. klase, vidējā atzīme
– 8,7 balles:

«Iepriekšējos gados mana vidējā atzīme bija 8,4 vai 8,5 balles,
bet, izdzirdot par kvalitātes balvu, nolēmu – jāsarauj. Ja šādas
balvas nebūtu, es laikam nebūtu centusies. Galvenais, lai sasniegtu
augstu rezultātu, ir neatstāt visu uz pēdējo brīdi, nekādā gadījumā
neiedzīvoties parādos. Patiesībā man nav laika ļoti ilgi mācīties,
jo es arī dejoju, apmeklēju dažādus pulciņus, līdz ar to tikai
stundās kārtīgi klausos un mājās izpildu uzdoto. Nezinu, vai labi
mācīties ir forši, taču labi ir zināt! Es gribu būt inteliģents
cilvēks. Piemēram, vēsture man patīk nevis tāpēc, ka man šajā
priekšmetā laba atzīme, bet gan tāpēc, ka es to zinu. Piemēram,
pildu krustvārdu mīklu un spēju atbildēt uz jautājumiem, skatos
raidījumu «Gribi būt miljonārs?» un zinu atbildi uz jautājumu. Tā
ir fantastiska sajūta!»

Edgars Labors, Spīdolas ģimnāzijas 12. klase, vidējā
atzīme – 9,1 balle:

«Man ir prieks par to, ka beidzot arī Jelgavā skolēniem par
sasniegumiem dāvina stipendiju. Nenoliegšu, tas motivē strādāt!
Sasniegt tik augstu rezultātu nebija viegli, ieguldīts liels darbs,
daudz laika un pūļu, taču šodien esmu priecīgs par to. Mūsu klasē
mācās ļoti labi skolēni, mēs cits no cita mācāmies, jo nevaram
atpalikt. Šodien naudas balvu saņēma vēl desmit mani klasesbiedri.
Apzinos, ka katrs tādu rezultātu nevar sasniegt, ir vajadzīga
milzīga apņēmība, pārliecība par savām spējām, lai neapstātos pie
pirmajām grūtībām. Noteikti varu apgalvot, ka mācīties mani šodien
motivē arī tas, ka no tā ir atkarīgs, kurā augstskolā mācīšos, vai
saņemšu budžeta vietu, mani tālākie dzīves plāni. Domāju, ka tāpat
ir arī citiem.»

Evelīna Tīrumniece, Spīdolas ģimnāzijas 11. klase,
vidējā atzīme – 8,9 balles:

«Panākumu atslēga – pareizi saplānots laiks. Uzskatu, ka labi
mācīties ir skolēna pienākums. Ja reiz eju skolā, tad man jāmācās,
jo tas ir mans galvenais pienākums. Pirms apbalvošanas internetā
diskutējām par šo tēmu ar draugu. Viņš uzskata, ka vidējā atzīme
neapliecina manas zināšanas, taču, manuprāt, bez zināšanām nebūtu
tāda rezultāta. Viņš uzsvēra, ka skolotāji labas atzīmes liek
gadījumos, ja viņu viedoklis sakrīt ar skolēna, taču arī tam es
nepiekrītu. Manuprāt, lai vispār man veidotos viedoklis, ir jābūt
prasmēm un zināšanām. Viņaprāt, tik laba vidējā atzīme nav
vajadzīga, jo citi mani sauc par zubrīti… Taču es par to
neuztraucos – man ir savi dzīves mērķi, un primārais šobrīd ir
mācības. Tas nenozīmē, ka man neatliek laika nekam citam.»

Dmitrijs Kočemazovs, 6. vidusskolas 8. klase, vidējā
atzīme – 9,2 balles:

«Kāpēc es labi mācos? Tas man sniedz gandarījumu. Man nevajag sēdēt
stundām ilgi pie grāmatām un iekalt vielu, galvenais, lai es katru
tēmu saprastu. Par to esmu pateicīgs skolotājiem. Uzskatu, ka mums
ir mazliet grūtāk saņemt tik labas atzīmes, jo, kaut arī mana
dzimtā valoda ir krievu, tagad lielāko daļu priekšmetu apgūstu
latviski, kas mazliet apgrūtina mācīšanos, jo dzimtajā valodā jau
vieglāk saprast. Problēmas ir arī ar vēsturi, kur jāatceras daudz
gadskaitļu, datumu, un tas man ne visai padodas. Uzskatu, ka
mūsdienās bez labām zināšanām nekur tālu netiksi, jo no tā ir
atkarīga nākotne. Mana vidējā atzīme šobrīd ir 9,2 balles, un esmu
labākais ne tikai klasē, bet visā skolā. Paralēli mācībām es
apmeklēju dažādas nodarbības un veicu papildu darbus, piemēram,
spēlēju ģitāru, programmēju, montēju filmas.»

Līga Buša, 1. ģimnāzijas 11. klase, vidējā atzīme – 8,5
balles:

«Galvenais ir darīt visu cītīgi un atmest slinkumu. Esmu ļoti
prasīga, un man vienmēr visu gribas izdarīt perfekti. Tiesa, nav
jau arī tā, ka es visu izdarītu laicīgi vai nenobastotu kādu
stundu, taču to darīju nevis tāpēc, lai pastaigātos pa pilsētu, bet
gan tāpēc, lai rakstītu zinātniski pētniecisko darbu. Mans uzskats
– es nemācos skolā tikai tāpēc, ka tā vajag. Mācos, lai gūtu
zināšanas, lai kaut ko sasniegtu. Mazliet grūtības bija ar
programmēšanu, taču viss beidzās labi. Pati dažkārt sevi apbrīnoju
par to, ka paspēju ne tikai labi mācīties, bet arī nodarboties ar
vieglatlētiku, dziedāt skolas korī, ansamblī. Arvien apliecinās
teiciens: jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt. Turklāt tā es
lietderīgāk izmantoju savu laiku.»

Kristīne Berļizeva, 2. pamatskolas 7. klase, vidējā
atzīme – 8,8 balles:

«Lai saņemtu vidējo atzīmi 8,8 balles, nācās pacīnīties. Tā vairs
nav 5. vai 6. klase. 7. klasē jau klāt nāk vairāki priekšmeti, kas
arī sagādāja lielākās grūtības, taču, pateicoties mūsu labajiem
skolotājiem, es tiku ar to galā. Šogad izjutu, ka arvien mazāk
laika paliek dažādiem pulciņiem, taču neatmetu iesāktajam ar roku
un turpināju pēc stundām peldēt, apmeklēju šaha skolu un sporta
vingrošanu, kas uzlabo veselību. Dienās, kad ir nodarbības, mājās
esmu vēlu, taču laiku mēģinu saplānot tā, lai brīvos vakarus
veltītu tikai mācībām un jau laicīgi izpildītu mājasdarbus arī
citām dienām. Grūtākā man šķiet bioloģija, taču problēmas nesagādā
matemātika. Labprāt esmu piemērs arī citiem – ne reizi vien mācībās
esmu palīdzējusi draudzenēm.»

Sintija Griķe, Spīdolas ģimnāzijas 11. klase, vidējā
atzīme – 8,6 balles:

«Pieļauju, ka citi domā: ja nākamajā dienā ieskaite, tad es mācos
teju visu nakti, bet tā nav! Nekad neesmu iespringusi uz papildu
mācīšanos. Manuprāt, labu rezultātu var sasniegt arī tad, ja
uzmanīgi strādā stundās, klausies, ko saka skolotāja, apzinīgi
izpildi mājasdarbus, cenšoties saprast vielu. Nenoliegšu, man bija
grūtības matemātikā – ģeometrijā. Šķiet, ka tas ir viegli, taču tur
ir kaut kāds āķis, kas man traucē izprast. Tieši tāpēc man šajā
priekšmetā ir tikai sešas balles, kas ir zemākā atzīme liecībā.
Problēmas man rada arī valodu apguve – angļu valoda man galīgi
nepadodas, un rezultātā – septiņas balles, taču mani glāba pārējie
priekšmeti, kuros ir 8 un 9 balles. Patiesi esmu priecīga, ka
saņēmu stipendiju.»

Annija Metene, 4. vidusskolas 12. klase, vidējā atzīme –
8,5 balles:

«Noslēdzot pirmo semestri, mana vidējā atzīme bija 8 balles. It kā
labi, taču, uzzinot par balvu, nolēmu, ka ir jāpacenšas. Vēl jo
vairāk tālab, ka šis ir pēdējais mācību gads šajā skolā. Tā teikt,
lai es ar godu aizietu. Mācīties ir svarīgi, jo tā tu gūsti
zināšanas un iepazīsti sevi. Mācoties mēs atklājam savas spējas,
savas intereses un izzinām, kas mums varētu patikt nākotnē. Mans
plāns ir moderno valodu un biznesa studijas LU. Tur mācības notiks
angļu valodā, tālab jau vidusskolā iesaistījos arī apmaiņas
programmā, lai varētu papildināt angļu valodas prasmes. Nereti no
skolas biedriem nākas dzirdēt dažādus aizskarošus izteicienus par
to, ka es tik labi mācos. Taču, redziet, tas ir tā vērts! Esmu
ieguvēja, un manu darbu novērtē arī pilsēta. Tas ir pierādījums, ka
eju pareizā virzienā.»

Daniels Ivanovs, 6. vidusskolas 7. klase, vidējā atzīme
– 8,5 balles:

«Pirmajā semestrī vidējā atzīme man bija 8,4 balles. Lai to
uzlabotu, man šajā semestrī krievu valodā bija jāsaņem devītnieks.
Šobrīd man svarīgāks ir sports, īpaši futbols, tāpēc mācības esmu
nolicis otrā plānā. Domāju – ai, astoņas balles taču arī ir labi.
Taču klasesbiedrene mudināja krievu valodā iegūt augstāku
vērtējumu, lai saņemtu prēmiju. Kārtīgāk mācījos stundās, gāju uz
papildu konsultācijām un mērķi sasniedzu! Es mācos tā, kā protu,
nesēžu vakaros stundām ilgi pie grāmatām. Kaut arī vidējā atzīme ir
tik augsta, tas nenozīmē, ka visu izdaru perfekti. Arī es mēdzu
dažus mājasdarbus norakstīt. Tā taču ir darījuši visi skolēni! Man
patīk krievu literatūra, krievu valoda un vēsture, taču nepatika ir
pret bioloģiju. Klasē esam 23 skolēni, tāpēc apzinos, ka visiem
skolotājs nevar palīdzēt.»

Jana Vanaga, Valsts ģimnāzijas 12. klase, vidējā atzīme
– 8,5 balles:

«Es iespringu tikai par ķīmiju – tieši šajā priekšmetā man ir
vienīgais 7. Neesmu no tiem skolēniem, kas uzdoto mēģina iekalt,
cenšos «izbraukt» uz loģisko domāšanu. Es domāju, ka savu artavu
noteikti dod arī tas, kādā vidē mācies. Proti, manā klasē visi
klasesbiedri ir motivēti sasniegt augstu rezultātu, mēs visi
domājam: mācīties, mācīties, mācīties, lai saņemtu labu atestātu,
varētu iestāties augstskolā, iegūt budžeta vietu. Atceros, ka 6.
klasi 3. pamatskolā pabeidzu tikai ar devītniekiem, bet, pārnākot
uz ģimnāziju, šķita, ka tusiņi ir svarīgāki par mācību grāmatām,
uznāca slinkuma periods, tāpēc rezultāts bija sliktāks, taču 12.
klasē saņēmos. Es zināju, ka to varu, tikai jādara. Protams, nevaru
apgalvot, ka man dzīvē noderēs ķīmijas formulas, ko te mācīja, bet
noteikti noderēs skolas rūdījums, spēja plānot savu laiku, smagais
darbs, piespiešana sevi darīt arī to, ko negribu.»

Polīna Lovkova, 5. vidusskolas 7. klase, vidējā atzīme –
8,9 balles:

«Visa pamatā ir darbs un centība. Par sevi gan varu teikt, ka
nesēžu caurām dienām pie grāmatām – man vienkārši padodas mācīties,
turklāt man tas patīk. Galvenais ir pareiza attieksme pret to, ko
dari. Tas nozīmē – skolu uztvert nevis kā kaut ko mokošu, bet gan
iet uz to ar prieku, jo iemācītais taču noderēs nākotnē, tas
ietekmēs manu turpmāko dzīvi. Protams, ir dzirdēts, ka mani sauc
par zubrīti, taču es tajā neklausos, jo, manuprāt, šādi izpaužas
citu skaudība. Negribu arī piekrist apgalvojumam, ka skolā ir tik
liela slodze, ka skolēniem tās dēļ rastos grūtības. Patiesībā ir
tā: ja tu kārtīgi klausies, ko tev stundā stāsta, neatstāj darbus
uz pēdējo brīdi, tad problēmu nav. Galvenais ir gribēt kaut ko
sasniegt.»

Elīna Andrijevska, Valsts ģimnāzijas 12. klase, vidējā
atzīme – 8,8 balles:

«Tas nebija viegli, jo pēdējā gadā sajutu, ka mācību slodze ir
lielāka, kontroldarbi – grūtāki. Par eksāmenu laiku nemaz
nerunāsim. Esmu mērķ­tiecīga, un, šķiet, tikai pateicoties tam,
esmu tikusi pie šādas vidējās atzīmes. Domāju, ka cilvēkam, kurš
vēlas kaut ko panākt, kaut ko sasniegt, kļūt par kaut ko vairāk
nekā sētnieku, mācīties ir pašsaprotami. Esmu jau noskatījusi Rīgas
Juridisko augstskolu, kur mācības notiek angliski. No tā ir mazliet
bail, taču ticu, ka izturēšu. Manuprāt, ja es ietu uz augstskolu,
kur mācības ir tikai latviešu valodā, tas nozīmētu, ka iespējas
nākotnē būtu mazliet ierobežotas. Bet šādi sev atveru durvis uz
visu Eiropu.»