17.9 °C, 0.8 m/s, 81.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSkolēni un kabatas nauda – kā tie abi «sadzīvo»?
Skolēni un kabatas nauda – kā tie abi «sadzīvo»?
11/11/2014

Cik liela ir skolēna kabatas nauda? Kādiem mērķiem tā tiek tērēta? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, lai skolēns saņemtu kabatas naudu? Portāls www.jelgavasvestnesis.lv šoreiz atbildes uz šiem jautājumiem rod, aptaujā iesaistot pilsētas skolu 6. – 12. klašu audzēkņus, kuri izsaka arī savu vērtējumu par to, cik lielai, viņuprāt, vajadzētu būt skolēna tēriņu naudai. Bet sarunā ar vecākiem skaidrojam, kādi nosacījumi ir ģimenē, lai bērns saņemtu kabatas naudu, vai pieaugušie kontrolē savu atvašu naudas izlietojumu, cik daudz ģimenē tiek runāts par finanšu plānošanu.

Ritma Gaidamoviča

Cik liela ir skolēna kabatas nauda?
Kādiem mērķiem tā tiek tērēta? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, lai
skolēns saņemtu kabatas naudu? Portāls www.jelgavasvestnesis.lv
šoreiz atbildes uz šiem jautājumiem rod, aptaujā iesaistot pilsētas
skolu 6. – 12. klašu audzēkņus, kuri izsaka arī savu vērtējumu par
to, cik lielai, viņuprāt, vajadzētu būt skolēna tēriņu naudai. Bet
sarunā ar vecākiem skaidrojam, kādi nosacījumi ir ģimenē, lai bērns
saņemtu kabatas naudu, vai pieaugušie kontrolē savu atvašu naudas
izlietojumu, cik daudz ģimenē tiek runāts par finanšu
plānošanu.

Jelgavas skolēna kabatas nauda –
vidēji no pieciem līdz 20 eiro nedēļā

Portāla www.jelgavasvestnesis.lv skolās veiktā
aptauja liecina, ka kabatas naudā viens skolēns nedēļā vidēji saņem
15 eiro, dienā tie ir trīs eiro. Galvenokārt šī nauda tiek tērēta
pusdienām un dažādu našķu pirkšanai skolas kafejnīcā vai tuvējā
veikalā, taču daļa to izmanto arī izklaidēm – boulingam, slidošanai
vai braucienam uz kino Rīgā, bet ir arī skolēni, kas pamanās no
kabatas naudas iekrājumiem nopirkt pat mobilo telefonu vai
planšetdatoru. Tiesa, tādu taupīgo ir maz.

Pavisam aptaujā piedalījās 120 Jelgavas Valsts
ģimnāzijas, Jelgavas 4. vidusskolas un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
skolēni no 6. līdz 12. klasei. Absolūti lielākā daļa no skolēniem
saņem kabatas naudu, taču ir arī tādi, kuru ģimenē šāda kārtība nav
iedibināta un viņi tēriņu naudu nesaņem. Jautāti par kabatas naudas
izsniegšanas biežumu, skolēni atklāj, ka darbojas trīs modeļi:
nauda tiek izsniegta katru dienu, nedēļā reizi vai pēc bērna
lūguma. Vairākumam konkrēta naudas summa tiek izsniegta nedēļas
sākumā, lai pats mācītos plānot savus izdevumus, izvērtējot, ko
pirks, lai nauda pietiktu visai nedēļai. Tādējādi varot gūt pirmo
pieredzi finanšu pārvaldīšanā. Vismaz trešdaļa jauniešu atzīst, ka
praksē ne visiem izdodas pareizi plānot savus tēriņus, tālab ģimenē
viņiem kabatas nauda tiek izsniegta mazāka, toties katru dienu.

Jaunieši uzrādījuši, ka dienā no vecākiem
saņemtā summa svārstās no 50 centiem līdz pieciem eiro, bet nedēļā
– no 2,50 līdz pat 40 eiro. Te gan jāpiebilst, ka daļai vēl tiek
atsevišķi kartē ieskaitīta nauda sabiedriskajam transportam vai
dota nauda pusdienām skolas kopgaldā.

 

Tēriņi – pusdienas, čipsi, kosmētika,
cigaretes

Uzrunātie skolēni atzīst, ka galvenokārt
kabatas naudu ikdienā no vecākiem saņem pārtikai. Tā tiek tērēta
vai nu pusdienām skolas kafejnīcā, vai tuvākajā veikalā, lai
nopirktu salātus, bulciņas, kaut ko garšīgu un diemžēl arī
neveselīgu, piemēram, čipsus. Tiesa, lai gan skolēni īpaši nevēlas
atzīties, vecāko klašu audzēkņi tomēr norādījuši, ka par kabatas
naudu iegādājas arī cigaretes.

Ir skolēni, kuriem tieši no dienas režīma
atkarīgs kabatas naudas lielums. Proti, dienās, kad skolā ir tikai
stundas, tā ir mazāka, bet, ja pēcpusdienās vēl paredzētas
nodarbības – summa ir lielāka, jo bērns ir ilgāku laiku prom no
mājām. Protams, nauda tiek atvēlēta arī izklaidēm – jaunieši dodas
ar draugiem uz kafejnīcu, spēlēt boulingu vai slidot, arī uz kino
Rīgā vai tērē to, pērkot sīkas dāvanas ģimenes locekļiem,
kosmētiku, aksesuārus, datorspēles.  

 

Par katru piezīmi – mīnus pieci
eiro

Līdzīgi kā «Nordea» Naudas skolas veiktajā
pētījumā, arī Jelgavas skolēnu sniegtās atbildes ļauj secināt, ka
lielākā daļa vecāku, pirms izsniedz skolēnam kabatas naudu,
neuzstāda nekādus kritērijus, jo nauda galvenokārt tiek dota
pārtikai – un bērnam ir jāpaēd –, taču ir daļa, kura ņem vērā
sekmes un uzvedību, variējot ar summu. Piemēram, Jelgavas 4.
vidusskolas 9. klases audzēknis Emīls ir ieinteresēts skolā
nenopelnīt nevienu piezīmi. Viņa kabatas nauda mēnesī ir 30 eiro,
un vecāku uzstādījums ir: mīnus pieci eiro par katru piezīmi.
Skolēni arī atzīst, ka daļai kabatas nauda tiek izsniegta tikai
tad, ja paveikti dažādi mājās uzticētie pienākumi – sakārtota
istaba, nomazgāti trauki, izgludinātas drēbes, izravēts dārzs.
«Mana kabatas nauda ir desmit eiro nedēļā, kas šķiet pietiekami
pusdienām, taču, ja vēlos ko papildu, piemēram, doties ar draugiem
slidot, nauda ir jānopelna, darot mājas darbus,» tā Spīdolas
ģimnāzijas 10. klases skolniece Gerda.

 

Atrod veidu, kā
piepelnīties

Daļa nenoliedz, ka ar vecāku doto kabatas
naudu neizdodas iegūt visu, ko sirds kāro, un ir atraduši arī savus
veidus, kā piepelnīties. Tas galvenokārt gan attiecas uz vecāko
klašu audzēkņiem. Skolēni vasarā iesaistījušies pašvaldības
piedāvātajā nodarbinātības projektā, divas vai trīs nedēļas
strādājot savā skolā, pašvaldības iestādēs vai pilsētas uzņēmumos,
cits atradis sev saistošu nodarbošanos arī pēc skolas – paziņām
labo velosipēdus, fotografē un filmē pasākumus, auklē māsas un
brāļus vai pieskata radinieku bērnus, iekrāj naudas balvas no
sporta sacensībām. «Mūsu ģimenē ir noruna, ka katru nedēļu saņemu
desmit eiro, par ko pērku pusdienas, taču, ja pēc noteikta grafika
uzkopju māju, papildus mēnesī saņemšu vēl 14 eiro, kurus varu tērēt
pēc saviem ieskatiem,» stāsta 10. klases skolniece Terēze. Bet 12.
klases skolniece Līga kabatas naudu nopelna, pēc stundām
piestrādājot deju studijā. Viņa izrēķinājusi, ka no algas, lai
izdalītu finanses uz visu mēnesi, nedēļā var tērēt 15 – 20
eiro.

 

Nedēļā var ietaupīt pat 7,50
eiro

Skolēni atzīst, ka viņiem no dotās kabatas
naudas ir arī izdevies ko iekrāt. Kāds krājkasē atliekot pa dažiem
centiem dienā, kāds – 50 centus, cits – pat divus eiro. 8. klases
skolniece Patrīcija no 4. vidusskolas dienā no vecākiem kabatas
naudā saņem 2,50 eiro, no kuriem 50 centus atliek Ziemassvētku
dāvanām vai, piemēram, jauniem auskariem. Daļai par iekrājumiem,
dažkārt gan ar vecāku atbalstu, izdevies nopirkt arī telefonu,
planšetdatoru, akvāriju, grāmatas, cieto disku vai apģērbu. Tiesa,
tas esot ilgs process. «Attiecībā uz krāšanu – to sāku darīt, ja
esmu ar draugiem nolēmusi doties uz kino Rīgā vai zinu, ka kādam no
draugiem tuvojas dzimšanas diena. Man vecāki kabatas naudā dod
vidēji trīs eiro dienā dažādiem našķiem, no kuriem 50 procentus
naudas atlieku,» tā 9. klases skolniece Lioneta, piebilstot, ka
nedēļā var ietaupīt pat 7,50 eiro.

 

Skolēni kabatas naudas likmi
nepaceļ

Nav noslēpums, ka lielākā daļa sabiedrības ir
nemierā ar saņemto algu un vienmēr vēlas vairāk. Līdzīgi varētu būt
ar skolēniem, kuri labprāt gribētu, lai vecāki paceļ kabatas naudas
likmi, taču, jautāti par to, cik būtu pietiekama kabatas nauda,
viņi likmi nepaceļ. Iespējams, tas tālab, ka apzinās: ģimene nevar
atļauties palielināt šo summu. Jaunieši atzīst, ka vidēji ar trim
eiro dienā jeb 15 eiro nedēļā ir pilnīgi pietiekami. Tiesa, tas
tādā gadījumā, ja no šīs naudas nav jāsedz izmaksas par sabiedrisko
transportu, ko lielākoties vecāki skolēniem ieskaita Jelgavas
skolēna apliecībai piesaistītajā bankas kontā.

 

Psiholoģe: «Maksāšana par sekmēm un
mājas darbiem dod īslaicīgu rezultātu»

Ilva Vanaga, psiholoģe, Jelgavas
Iekļaujošās izglītības centra vadītāja:

«Ir būtiski apzināties, ka vecāki, izsniedzot
kabatas naudu, bērniem māca uzņemties atbildību un sniedz pirmās
zināšanas finansēs. Svarīgi – to nedrīkst darīt garām ejot, ģimenē
ir jāpārrunā, kā nauda nopelnīta, kā un kur tā tiks tērēta – vai to
dod pusdienām, bulciņām, čipsiem. Taču, pirms mācīt bērnus, kā
naudu tērēt, aicinu vecākus paanalizēt pašiem savu rīcību. Bērns
pieredzi smeļas tieši ģimenē, un, ja vecāki pret tēriņiem izturas
pavirši, nevar no skolēna prasīt, lai viņš tērē apdomīgi. Vecāku
kļūda – iedot bērnam naudu un tad reizēm, garām skrienot, pajautāt,
ko viņš par to nopircis, lai pēc tam norātu, kādiem niekiem nauda
iztērēta. Par naudas tērēšanu vajag runāt iepriekš, lai nerastos
šādas situācijas. Vecākiem ir jānoskaidro, vai bērns neizšķiež
atvēlēto kabatas naudu, taču vienlaikus jāapzinās, ka pastiprināta
tēriņu kontrole grauj bērna pašvērtējumu un viņam šķiet, ka vecāki
neuzticas. Svarīgi paturēt prātā: jo lielāks aizliegums kaut ko
pirkt, jo bērnam parādās lielāka pretestība, un tad rodas tie
gadījumi, kad bērns sāk zagt. Es neatzīstu maksāšanu par sekmēm un
dažādiem mājas darbiem, jo tas dod īslaicīgu rezultātu. Vecāku
pienākums ir iet uz darbu, skolēna – iet uz skolu un labi mācīties,
bet abiem kopā ģimenē ir jāveic mājas darbi. Maksāšana par mācībām
nes panākumus vidēji divus trīs mēnešus, bet pēc tam skolēns
atslābst, bet bērna prasības tikai aug.»

 

 

Foto: Krišjānis Grantiņš