Cik liela ir skolēna kabatas nauda? Kādiem mērķiem tā tiek tērēta? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, lai skolēns saņemtu kabatas naudu? Portāls www.jelgavasvestnesis.lv šoreiz atbildes uz šiem jautājumiem rod, aptaujā iesaistot pilsētas skolu 6. – 12. klašu audzēkņus, kuri izsaka arī savu vērtējumu par to, cik lielai, viņuprāt, vajadzētu būt skolēna tēriņu naudai. Bet sarunā ar vecākiem skaidrojam, kādi nosacījumi ir ģimenē, lai bērns saņemtu kabatas naudu, vai pieaugušie kontrolē savu atvašu naudas izlietojumu, cik daudz ģimenē tiek runāts par finanšu plānošanu.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas skolēna kabatas nauda – vidēji no pieciem līdz 20 eiro nedēļā
Portāla www.jelgavasvestnesis.lv skolās veiktā aptauja liecina, ka kabatas naudā viens skolēns nedēļā vidēji saņem 15 eiro, dienā tie ir trīs eiro. Galvenokārt šī nauda tiek tērēta pusdienām un dažādu našķu pirkšanai skolas kafejnīcā vai tuvējā veikalā, taču daļa to izmanto arī izklaidēm – boulingam, slidošanai vai braucienam uz kino Rīgā, bet ir arī skolēni, kas pamanās no kabatas naudas iekrājumiem nopirkt pat mobilo telefonu vai planšetdatoru. Tiesa, tādu taupīgo ir maz.
Pavisam aptaujā piedalījās 120 Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas 4. vidusskolas un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēni no 6. līdz 12. klasei. Absolūti lielākā daļa no skolēniem saņem kabatas naudu, taču ir arī tādi, kuru ģimenē šāda kārtība nav iedibināta un viņi tēriņu naudu nesaņem. Jautāti par kabatas naudas izsniegšanas biežumu, skolēni atklāj, ka darbojas trīs modeļi: nauda tiek izsniegta katru dienu, nedēļā reizi vai pēc bērna lūguma. Vairākumam konkrēta naudas summa tiek izsniegta nedēļas sākumā, lai pats mācītos plānot savus izdevumus, izvērtējot, ko pirks, lai nauda pietiktu visai nedēļai. Tādējādi varot gūt pirmo pieredzi finanšu pārvaldīšanā. Vismaz trešdaļa jauniešu atzīst, ka praksē ne visiem izdodas pareizi plānot savus tēriņus, tālab ģimenē viņiem kabatas nauda tiek izsniegta mazāka, toties katru dienu.
Jaunieši uzrādījuši, ka dienā no vecākiem saņemtā summa svārstās no 50 centiem līdz pieciem eiro, bet nedēļā – no 2,50 līdz pat 40 eiro. Te gan jāpiebilst, ka daļai vēl tiek atsevišķi kartē ieskaitīta nauda sabiedriskajam transportam vai dota nauda pusdienām skolas kopgaldā.
Tēriņi – pusdienas, čipsi, kosmētika, cigaretes
Uzrunātie skolēni atzīst, ka galvenokārt kabatas naudu ikdienā no vecākiem saņem pārtikai. Tā tiek tērēta vai nu pusdienām skolas kafejnīcā, vai tuvākajā veikalā, lai nopirktu salātus, bulciņas, kaut ko garšīgu un diemžēl arī neveselīgu, piemēram, čipsus. Tiesa, lai gan skolēni īpaši nevēlas atzīties, vecāko klašu audzēkņi tomēr norādījuši, ka par kabatas naudu iegādājas arī cigaretes.
Ir skolēni, kuriem tieši no dienas režīma atkarīgs kabatas naudas lielums. Proti, dienās, kad skolā ir tikai stundas, tā ir mazāka, bet, ja pēcpusdienās vēl paredzētas nodarbības – summa ir lielāka, jo bērns ir ilgāku laiku prom no mājām. Protams, nauda tiek atvēlēta arī izklaidēm – jaunieši dodas ar draugiem uz kafejnīcu, spēlēt boulingu vai slidot, arī uz kino Rīgā vai tērē to, pērkot sīkas dāvanas ģimenes locekļiem, kosmētiku, aksesuārus, datorspēles.
Par katru piezīmi – mīnus pieci eiro
Līdzīgi kā «Nordea» Naudas skolas veiktajā pētījumā, arī Jelgavas skolēnu sniegtās atbildes ļauj secināt, ka lielākā daļa vecāku, pirms izsniedz skolēnam kabatas naudu, neuzstāda nekādus kritērijus, jo nauda galvenokārt tiek dota pārtikai – un bērnam ir jāpaēd –, taču ir daļa, kura ņem vērā sekmes un uzvedību, variējot ar summu. Piemēram, Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases audzēknis Emīls ir ieinteresēts skolā nenopelnīt nevienu piezīmi. Viņa kabatas nauda mēnesī ir 30 eiro, un vecāku uzstādījums ir: mīnus pieci eiro par katru piezīmi. Skolēni arī atzīst, ka daļai kabatas nauda tiek izsniegta tikai tad, ja paveikti dažādi mājās uzticētie pienākumi – sakārtota istaba, nomazgāti trauki, izgludinātas drēbes, izravēts dārzs. «Mana kabatas nauda ir desmit eiro nedēļā, kas šķiet pietiekami pusdienām, taču, ja vēlos ko papildu, piemēram, doties ar draugiem slidot, nauda ir jānopelna, darot mājas darbus,» tā Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolniece Gerda.
Atrod veidu, kā piepelnīties
Daļa nenoliedz, ka ar vecāku doto kabatas naudu neizdodas iegūt visu, ko sirds kāro, un ir atraduši arī savus veidus, kā piepelnīties. Tas galvenokārt gan attiecas uz vecāko klašu audzēkņiem. Skolēni vasarā iesaistījušies pašvaldības piedāvātajā nodarbinātības projektā, divas vai trīs nedēļas strādājot savā skolā, pašvaldības iestādēs vai pilsētas uzņēmumos, cits atradis sev saistošu nodarbošanos arī pēc skolas – paziņām labo velosipēdus, fotografē un filmē pasākumus, auklē māsas un brāļus vai pieskata radinieku bērnus, iekrāj naudas balvas no sporta sacensībām. «Mūsu ģimenē ir noruna, ka katru nedēļu saņemu desmit eiro, par ko pērku pusdienas, taču, ja pēc noteikta grafika uzkopju māju, papildus mēnesī saņemšu vēl 14 eiro, kurus varu tērēt pēc saviem ieskatiem,» stāsta 10. klases skolniece Terēze. Bet 12. klases skolniece Līga kabatas naudu nopelna, pēc stundām piestrādājot deju studijā. Viņa izrēķinājusi, ka no algas, lai izdalītu finanses uz visu mēnesi, nedēļā var tērēt 15 – 20 eiro.
Nedēļā var ietaupīt pat 7,50 eiro
Skolēni atzīst, ka viņiem no dotās kabatas naudas ir arī izdevies ko iekrāt. Kāds krājkasē atliekot pa dažiem centiem dienā, kāds – 50 centus, cits – pat divus eiro. 8. klases skolniece Patrīcija no 4. vidusskolas dienā no vecākiem kabatas naudā saņem 2,50 eiro, no kuriem 50 centus atliek Ziemassvētku dāvanām vai, piemēram, jauniem auskariem. Daļai par iekrājumiem, dažkārt gan ar vecāku atbalstu, izdevies nopirkt arī telefonu, planšetdatoru, akvāriju, grāmatas, cieto disku vai apģērbu. Tiesa, tas esot ilgs process. «Attiecībā uz krāšanu – to sāku darīt, ja esmu ar draugiem nolēmusi doties uz kino Rīgā vai zinu, ka kādam no draugiem tuvojas dzimšanas diena. Man vecāki kabatas naudā dod vidēji trīs eiro dienā dažādiem našķiem, no kuriem 50 procentus naudas atlieku,» tā 9. klases skolniece Lioneta, piebilstot, ka nedēļā var ietaupīt pat 7,50 eiro.
Skolēni kabatas naudas likmi nepaceļ
Nav noslēpums, ka lielākā daļa sabiedrības ir nemierā ar saņemto algu un vienmēr vēlas vairāk. Līdzīgi varētu būt ar skolēniem, kuri labprāt gribētu, lai vecāki paceļ kabatas naudas likmi, taču, jautāti par to, cik būtu pietiekama kabatas nauda, viņi likmi nepaceļ. Iespējams, tas tālab, ka apzinās: ģimene nevar atļauties palielināt šo summu. Jaunieši atzīst, ka vidēji ar trim eiro dienā jeb 15 eiro nedēļā ir pilnīgi pietiekami. Tiesa, tas tādā gadījumā, ja no šīs naudas nav jāsedz izmaksas par sabiedrisko transportu, ko lielākoties vecāki skolēniem ieskaita Jelgavas skolēna apliecībai piesaistītajā bankas kontā.
Psiholoģe: «Maksāšana par sekmēm un mājas darbiem dod īslaicīgu rezultātu»
Ilva Vanaga, psiholoģe, Jelgavas Iekļaujošās izglītības centra vadītāja:
«Ir būtiski apzināties, ka vecāki, izsniedzot kabatas naudu, bērniem māca uzņemties atbildību un sniedz pirmās zināšanas finansēs. Svarīgi – to nedrīkst darīt garām ejot, ģimenē ir jāpārrunā, kā nauda nopelnīta, kā un kur tā tiks tērēta – vai to dod pusdienām, bulciņām, čipsiem. Taču, pirms mācīt bērnus, kā naudu tērēt, aicinu vecākus paanalizēt pašiem savu rīcību. Bērns pieredzi smeļas tieši ģimenē, un, ja vecāki pret tēriņiem izturas pavirši, nevar no skolēna prasīt, lai viņš tērē apdomīgi. Vecāku kļūda – iedot bērnam naudu un tad reizēm, garām skrienot, pajautāt, ko viņš par to nopircis, lai pēc tam norātu, kādiem niekiem nauda iztērēta. Par naudas tērēšanu vajag runāt iepriekš, lai nerastos šādas situācijas. Vecākiem ir jānoskaidro, vai bērns neizšķiež atvēlēto kabatas naudu, taču vienlaikus jāapzinās, ka pastiprināta tēriņu kontrole grauj bērna pašvērtējumu un viņam šķiet, ka vecāki neuzticas. Svarīgi paturēt prātā: jo lielāks aizliegums kaut ko pirkt, jo bērnam parādās lielāka pretestība, un tad rodas tie gadījumi, kad bērns sāk zagt. Es neatzīstu maksāšanu par sekmēm un dažādiem mājas darbiem, jo tas dod īslaicīgu rezultātu. Vecāku pienākums ir iet uz darbu, skolēna – iet uz skolu un labi mācīties, bet abiem kopā ģimenē ir jāveic mājas darbi. Maksāšana par mācībām nes panākumus vidēji divus trīs mēnešus, bet pēc tam skolēns atslābst, bet bērna prasības tikai aug.»
Foto: Krišjānis Grantiņš