14.6 °C, 0.8 m/s, 89.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāStarptautiskā tirgū vieglāk konkurēt «nišas» produktiem
Starptautiskā tirgū vieglāk konkurēt «nišas» produktiem
17/12/2011

Uzvara starptautiskā biznesa ideju konkursā Izraēlā, Latvijas Gada balva dizainā, viens no pasaulē atzītākajiem e-pasta mārketinga rīkiem, dažādas komplektācijas bezpilota lidaparāti – tie ir tikai daži no panākumiem, ar kuriem šobrīd var lepoties JIC Biznesa inkubatora paspārnē strādājošie uzņēmumi. Četru gadu darbības laikā ar ES atbalstu Jelgavā, Dobelē, Aizkrauklē un Jēkabpilī ir apkopoti iesācējbiznesa attīstībai nepieciešamie resursi un sniegts atbalsts 84 uzņēmumiem. 

Jānis Kovaļevskis

Uzvara starptautiskā biznesa ideju konkursā Izraēlā,
Latvijas Gada balva dizainā, viens no pasaulē atzītākajiem e-pasta
mārketinga rīkiem, dažādas komplektācijas bezpilota lidaparāti –
tie ir tikai daži no panākumiem, ar kuriem šobrīd var lepoties JIC
Biznesa inkubatora paspārnē strādājošie uzņēmumi. Četru gadu
darbības laikā ar ES atbalstu Jelgavā, Dobelē, Aizkrauklē un
Jēkabpilī ir apkopoti iesācējbiznesa attīstībai nepieciešamie
resursi un sniegts atbalsts 84 uzņēmumiem. 

Pilnsabiedrības «JIC Biznesa inkubators» vadītājs Agris Ķipurs
pārliecināts, ka mūsu uzņēmējiem ir pietiekami daudz
konkurētspējīgu ideju, tomēr ne mazāk svarīga par ideju ir komanda,
produkts un pareizais biznesa modelis. Un tieši pēdējā trūkums
bieži vien kļūst par galveno neveiksmju cēloni.

Vai šobrīd, atskatoties uz paveikto, varat definēt, cik
veiksmīgi ir bijuši valsts iniciētie atbalsta pasākumi tiem, kas
vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību?

Ja mēs runājam par biznesa inkubatoru programmu, jāatzīst, ka pirms
četriem gadiem nevienam no mums nebija pilnvērtīga priekšstata par
to, ko nozīmē sniegt kvalificētu atbalstu topošajiem uzņēmējiem.
Mums nebija nekādas pieredzes. Faktiski tā bija avantūra. Mēs bijām
skatījušies un mācījušies, kā to dara citur, bet tajā brīdī
nespējām uzdot pareizos jautājumus, lai no pirmās dienas strādātu
tādā līmenī, kā to darām šobrīd. Objektīvi salīdzinot situāciju,
kāda tā bija pirms četriem gadiem un kāda tā ir pašlaik, varam
secināt, ka kvalitatīvi esam citā līmenī. Vai mēs varējām izaugt
ātrāk? Laikam jau ne, jo pieredzi iegūt iespējams, tikai darot.

Kas tad ir mainījies?
Tāpat kā iesācējbiznesā, arī paša inkubatora lielākā vērtība ir
komanda, kuru veido dažādu jomu profesionāļi un pieredzējuši
uzņēmēji. Šobrīd mūsu komandā ir divpadsmit cilvēki, ar kuru
kompetenci un biogrāfiju var iepazīties mūsu mājas lapā. Otrs
būtisks sistēmas elements ir riska kapitāla piesaistīšanas
iespējas, inkubācijas procesam noslēdzoties. Proti, tā ir nauda,
kuru investors iegulda uzņēmuma pašu kapitālā, tādējādi kļūstot par
partneri un dalot risku kopā ar uzņēmēju. Šis ir kritisks sistēmas
elements, jo iesācējbiznesam visbiežāk tādas finansējuma formas kā
aizdevums nav piemērotas – tas nespēj nodrošināt stabilu naudas
plūsmu. Bieži vien, lai nodrošinātu strauju produkta virzību tirgū,
ir būtiski visus pieejamos resursus paturēt uzņēmuma rīcībā. Tāpat
jāsaprot, ka banka aizdod pret nodrošinājumu, bet iesācējbiznesā
visbiežāk nav ko piedāvāt. Tiem uzņēmumiem, kuri spēj nodrošināt
stabilu naudas plūsmu un redz iespēju regulāri maksāt par aizdevuma
lietošanu, ir radīta valsts atbalsta Starta programma, kuru
administrē Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Kādas ir iespējas piesaistīt šīs riska kapitāla
investīcijas?

Iespējas ir, tomēr jārēķinās, ka Latvijā šajā jomā darbojas tikai
divi publiski aktīvi fondi, kā arī pāris privātu investoru, tādēļ
jārēķinās, ka nereti finansējums būs jāmeklē ārpus valsts robežām.
Tā, piemēram, inkubatora uzņēmums «Hygen» ir patentējis
tehnoloģiju, ar kuru iespējams veikt automašīnas uzpildi ar
dabasgāzi mājas apstākļos, vienkārši  pieslēdzoties
gāzesvadam. Tas ir unikāls plaša patēriņa produkts, ko plānots
tirgot kopā ar automašīnām, kurās kā degviela tiek izmantota
dabasgāze. Protams, skumji, ka Latvijā nevaram atrast investoru,
kurš šādā perspektīvā projektā būtu gatavs ieguldīt. Šobrīd «Hygen»
vadītāji ir Izraēlā, kur pēc uzvaras «CleanTech Open» biznesa ideju
konkursā tiekas ar potenciālajiem investoriem. Lai nonāktu līdz šīs
iekārtas ražošanai un uzsāktu pārdošanu, nepieciešamas investīcijas
aptuveni miljons eiro apmērā.

Daudzi uzņēmumi, tajā skaitā bezpilota lidmašīnu ražotāji
«UAVFactory», strādā kā starpnieki, piegādājot savas tehnoloģijas
kompānijām ASV un citās valstīs, kuras ražo gala produkciju. Līdz
ar to Latvijas uzņēmums negūst maksimālo pievienoto vērtību no
savas produkcijas.

Iepriekš jau runāju par biznesa modeļa nozīmi iesācējbiznesā, un
«UAVFactory» šo modeli ir atraduši. Bezpilota lidaparāts ir ļoti
specifisks produkts, kas noteikti neatvieglo šīs produkcijas
eksportēšanu. Turklāt jāsaprot, ka šis ir «nišas» produkts un ar
gala patērētāju strādā ierobežots salīdzinoši lielu kompāniju loks,
kuru rīcībā ir nesalīdzināms resursu apjoms, lai veidotu zīmola
atpazīstamību. Iesācējbiznesam startēt ar produktu, kurš ir mērķēts
uz gala patērētāju, nav racionāli, un es nedomāju, ka tas var
izdoties. Šo lidaparātu korpusu ražošana un tirgošana citiem
nozares spēlētājiem bija veids, kā uzņēmums iegājis tirgū, un
šobrīd jau var atļauties strādāt pie ambiciozākiem mērķiem.

Ar ko jārēķinās, ja jaunais uzņēmējs vēlas sevi pozicionēt
starptautiskajā tirgū?

Patiesībā viss ir atkarīgs no produkta, ko vēlaties radīt. Ir
gadījumi kā, piemēram, ar bezpilota lidaparātiem, kad nekas cits
neatliek, kā vien orientēties uz globālo tirgu, jo vietējais tirgus
faktiski nepastāv. Pārsvarā topošo uzņēmēju orientējam uz to, ka
sākumā vajadzētu pastrādāt vietējā tirgū – tas atvieglo mācīšanās
procesu un pieļauj iespēju arī kļūdīties. Starptautiskā tirgū
lielākas iespējas konkurēt ir «nišas» produktiem, jo, piemēram,
mājas elektronikas segmentā masu produkciju saražo
Dienvidaustrum­āzijas reģionā, ar kuru diezin vai varam konkurēt.
Tiem uzņēmējiem, kuri vēlas ražot plašpatēriņa preces, sākotnēji
iesakām strādāt vietējā tirgū. Pēc šāda modeļa darbosies bioloģisko
saldumu ražotāji «Biograph Organic Sweets», kuri savu ražotni
iekārtos inkubatora telpās Peldu ielā
7.    

Globālā tirgus mērogā «ejošākie» ir tā sauktie hi-tech jeb
augsto tehnoloģiju projekti. Cik konkurētspējīgi esam šajā
tehnoloģiju lauciņā?

Informācijas un komunikācias tehnoloģiju (IKT) nozare inkubatorā ir
plaši pārstāvēta. Arī pasaulē lielākā daļa inkubatoru darbojas
tieši IKT jomā. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka šajā nozarē nav
nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, uzsākot
uzņēmējdarbību. Datu glabāšanu un citus jautājumus var atrisināt
attālināti, bet sociālie tīkli darbojas kā lielisks mārketinga
instruments, ar kuru starpniecību jebkuru izvirzīto hipotēzi var
viegli pārbaudīt tirgū. Tas ir pieejami un relatīvi lēti, tādēļ
daudzi nāk pie mums ar savām iecerēm realizēt idejas tieši šajā
jomā. Lielākoties tie ir inženieri vai cilvēki ar specifiskām
zināšanām informācijas tehnoloģijās. Šajā jomā ir arī virkne
veiksmes stāstu, piemēram, uzņēmums «iMedia» radījis e-pasta
mārketinga rīku «Mailigen», kas pēc starptautisku ekspertu
vērtējuma ir viens no vadošajiem pasaulē. Savukārt inkubatorā
radītā «Veritweet» tehnoloģija šobrīd ļauj lasīt autentificētu
lietotāju «Twitter» ierakstus «Samsung» jaunākās paaudzes «Smart
TV» modeļos.

Vai jaunos uzņēmējus nebaida datorpirātisms, jo šobrīd teju
jebko internetā iespējams lejuplādēt bez maksas?

No tā neviens nav pasargāts, tādēļ tirgū ieiešanas stratēģija bieži
ir balstīta uz modeli, kas nodrošina pēc iespējas straujāku
produkcijas lietotāju skaita pieaugumu. Daudzi produkti un
pakalpojumi sākotnēji tiek piedāvāti bez maksas, un tikai brīdī,
kad izveidojies pieprasījums, parādās papildu funkcionalitāte, kura
jau ir par maksu. Tā ir IKT nozares projektu specifika, kuru,
skatoties no malas, reizēm grūti izprast. Piemēram, kā pelna tik
ļoti populārā mikroblogošanas vietne «Twitter»? Prakse IKT jomā
pierāda, ka primārais ir dabūt lietotāju skaitu, «burkānu», kuru
noteikts skaits lietotāju «apēdīs», var izlikt pēc tam.

Daudzas perspektīvas un interesantas idejas apsīkst
investīciju vai pašu finansējuma trūkuma dēļ. Pat gadījumā, ja tiek
saņemts ES līdzfinansējums – piemēram, kā Jelgavā plānotā saules
bateriju ražotne «Solar energy». Kas pietrūkst mūsu uzņēmējiem, lai
savas ieceres īstenotu līdz galam?

Galvenā problēma ir sākotnējā kapitāla trūkums. Naivi cerēt, ka
bankas piešķirs finansējumu tikko izveidotam uzņēmumam vērienīga
projekta īstenošanai. Bankai vienkārši nav, pret ko izsniegt
nepieciešamo aizdevumu. Šajā ziņā arī mēs esam secinājuši, ka nav
vērts ieguldīt pūles un resursus ES līdzfinansēto projektu
sagatavošanai jauniem uzņēmumiem, kuri nespēj sniegt konkrētas
garantijas par finansējumu. Lielākoties šādi projekti pat
apstiprinošas atbildes gadījumā netiks īstenoti. Tā tas ir arī
gadījumā ar inkubatora uzņēmumu «Solar energy». Nedomāju, ka šis
projekts tiks reanimēts. Arī Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra, kura administrē uzņēmējdarbības attīstības programmas,
šobrīd daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par atbalstu šādu projektu
īstenošanai. 

Vai uzņēmumi joprojām var pieteikties biznesa
inkubatorā?

Jā, līdz šim apstiprinātā programma darbosies līdz 2014. gada
vidum. Ņemot vērā, ka programma ir sevi labi apliecinājusi,
sniedzot reālu atdevi pret salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, to
varētu arī pagarināt. Visu nepieciešamo informāciju par iespējām
saņemt atbalstu no biznesa inkubatora var iegūt mājas lapā
www.jic.lv. Ir nepieciešama tikai ideja, kura spēs mūs pārliecināt,
un motivācija to realizēt.

JIC Biznesa inkubatora veiksmīgāko uzņēmumu TOP
5

Uzņēmums               
Ideja vai produkts
SIA
«iMedia»            
E-pasta mārketinga sistēma «Mailigen»
«UAVFactory»           
Bezpilota lidmašīnu ražošana
SIA «Green world»     Polimēru pārstrāde
granulās
SIA
«Hygen»            
Patentējuši dabasgāzes auto uzpildes iekārtu, kura izmantojama
mājas apstākļos
SIA «JTS»             
   Skaņas izolācijas un akustisko risinājumu produktu
ražošana

Foto: Ivars Veiliņš