26.3 °C, 3.2 m/s, 38.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTalkas būtu jārīko, lai mēs radītu arī kaut ko paliekošu
Talkas būtu jārīko, lai mēs radītu arī kaut ko paliekošu
15/04/2012

Ideja par kopīgu talku aizsākās 2008. gada rudenī kā iedzīvotāju veltījums Latvijas 90. dzimšanas dienai. Tā ir iniciatīva, kas balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lai gan organizatori uzsver, ka ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā, faktiski talkas mums pazīstamas jau no padomju gadiem, kad šādā veidā tika risināti daudzi jautājumi un piedalīšanās tikai formāli bija brīvprātīga. Zīmīgi, ka 2012. gads pasludināts par Vispasaules talkas gadu un šāda veida pasākumi tiks organizēti 80 pasaules valstīs.

Jānis Kovaļevskis

Ideja par kopīgu talku aizsākās 2008. gada rudenī kā
iedzīvotāju veltījums Latvijas 90. dzimšanas dienai. Tā ir
iniciatīva, kas balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā,
radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lai
gan organizatori uzsver, ka ideja aizgūta no igauņiem, kas vides
sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā,
faktiski talkas mums pazīstamas jau no padomju gadiem, kad šādā
veidā tika risināti daudzi jautājumi un piedalīšanās tikai formāli
bija brīvprātīga. Zīmīgi, ka 2012. gads pasludināts par Vispasaules
talkas gadu un šāda veida pasākumi tiks organizēti 80 pasaules
valstīs.

Jelgavā Lielās talkas aktivitātes koordinē pašvaldību uzņēmums
«Zemgales Eko», kura vadītāja Zane Ķince pārliecināta, ka galvenais
šī pasākuma uzdevums ir mainīt iedzīvotāju attieksmi pret apkārtējo
vidi un rosināt domāt ne tikai par sakopšanu, bet arī par
labiekārtošanu. Par to, ko izdevies paveikt līdz šim organizētajās
talkās un kā mainījusies iedzīvotāju attieksme pret vides
jautājumiem, saruna ar Z.Ķinci.

Cik veiksmīga ir Lielās talkas ideja, ņemot vērā, ka pret
šādām aktivitātēm daudziem ir aizspriedumi vēl kopš padomju
gadiem?

Sākotnēji ideja par Lielo talku šķita kā atgriešanās pie iepriekš
zināmām tradīcijām, uzsvaru liekot uz kopīgu darbu sabiedrības
interesēs. Un tas ir tikai apsveicami, ja cilvēki kopā ar savām
ģimenēm atrada laiku, lai piedalītos talkas pasākumos. Tomēr dažādu
iemeslu dēļ lielākais akcents tika likts uz izdalīto un savākto
atkritumu maisu skaitu, nevis uz konkrētiem objektiem, kurus
izdevies labiekārtot. Plaši tika ziņots par to, cik atkritumu
savākts katrā pašvaldībā, kaut gan faktiski tas norāda uz to, ka
šajās pašvaldībās ikdienā tiek pievērsts pārāk maz uzmanības
teritorijas sakopšanai. Diezin vai tas ir iemesls, lai lepotos.

Pārsvarā katru gadu atkārtojas viens un tas pats – cilvēki
staigā pa ceļmalām un savāc citu izmestos atkritumus. Protams, arī
tas kādam jādara, bet tas ir ikdienas darbs. Bieži vien šajā ziņā
grēko uzņēmumi, kuri apsaimnieko plašas teritorijas, cenošoties
izmantot talkas dienu, lai bez maksas izvestu gadu gaitā sakrātos
atkritumus. Šādā veidā zināmā mērā tiek degradēta talkas ideja, jo
savas teritorijas sakopšana ir katra īpašnieka individuāls
pienākums.

Pakāpeniski gan šādu gadījumu skaits samazinās. Talkas dienas
tomēr būtu jārīko, lai mēs radītu arī kaut ko paliekošu un aicinātu
cilvēkus strādāt sabiedriskas nozīmes objektos. Vismaz Jelgavā šajā
ziņā tendences ir pozitīvas – cilvēki arvien biežāk piesakās tieši
labiekārtošanas darbiem. Šogad par iespējām piedalīties
labiekārtošanā interesējas arī skolas.

Ko plānojat izdarīt šogad?
Sadarbībā ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» speciālistiem un
pašvaldības ainavu arhitektiem esam izstrādājuši nelielus projektus
apstādījumu ierīkošanai Stacijas, Alunāna un Uzvaras parkā. Esam
padomājuši arī par teritorijām ārpus pilsētas centra, piemēram,
Rīgas ielā un 6. līnijā, kur tiks veikta apzaļumošana. Šajos
objektos aicināsim iesaistīties iedzīvotājus, kuri piesakās
talkošanai. Arī pilsētā strādājošie apzaļumošanas uzņēmumi labprāt
piedalās Lielās talkas pasākumos, un apstādījumu ierīkošana notiek
speciālistu uzraudzībā, tādēļ te iespējams apgūt arī iemaņas un
prasmes, kas vēlāk var noderēt, strādājot savā dārzā.

Priecē arī tas, ka arvien aktīvāk savu pagalmu un piegulošo
teritoriju labiekārtošanai piesakās daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji,
tādēļ iespēju robežās centīsimies palīdzēt arī viņiem. Šī gada
talkas tēma ir ūdeņi, tādēļ, izvēloties objektus, īpaši aicināsim
sakopt upju krastmalas. Cilvēki strādās Lielupes promenādē, Svētes
upes krastos, Pils salā pie savvaļas zirgu aplokiem, kā arī
teritorijā aiz tirgus gar Driksas krastmalu. Pastāv stereotips, ka
lielākie upjmalu piegružotāji ir makšķernieki, tomēr viņi to
noliedz, uzsverot, ka īsti makšķernieki ir vieni no lielākajiem
vides draugiem. Tādēļ aicināsim arī makšķernieku kolektīvus aktīvi
iesaistīties pilsētas ūdenstilpju
sakopšanā.    

Vai kopš 2008. gada, kad tika uzsākta Lielo talku
tradīcija, pilsētā paveikts arī kaut kas paliekošs?

Jā, katru gadu esam centušies darbu sarakstā iekļaut arī
labiekārtošanu. Jauni apstādījumi izveidoti pie Svētās Trīsvienības
baznīcas torņa, Uzvaras ielā iepretim kultūras namam un citur. Šajā
ziņā vēlos uzteikt LLU Meža un koksnes produktu pētniecības un
attīstības institūta darbiniekus, kuri pakāpeniski šo gadu laikā
talkas dienās labiekārtojuši savai administratīvajai ēkai piegulošo
teritoriju Dobeles ielā, neieguldot šajā darbā vērā ņemamus finanšu
līdzekļus. Mēs noteikti liktu vēl lielāku akcentu uz
labiekārtošanas darbiem, tomēr jārēķinās ar ierobežoto finansējumu,
tādēļ pozitīvi jāvērtē fakts, ka projektu veidā Lielās talkas
pasākumiem iespējams piesaistīt finansējumu arī no
organizatoriem.

Kas ir tie cilvēki, kuri piedalās Lielajā
talkā?

Talkas dalībnieku skaits pakāpeniski ir audzis no aptuveni tūkstoš
dalībniekiem 2008. gadā līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem pērn.
Tomēr kodols ir saglabājies, un ir cilvēki, kuri piesakās strādāt
katru gadu. Pozitīvākais šajā ziņā – tās ir ģimenes ar bērniem. Ja
vēl iepriekšējā gadā mazais sēdēja ratos un vēroja, kā strādā
vecāki, brāļi un māsas, tad šogad jau pats staigās un palīdzēs
pieaugušajiem. Katrā ziņā tie ir cilvēki, kuriem nav vienalga, un
es ceru, ka tādu kļūs arvien vairāk. Mums ir ģimenes, kas ik gadu
piesakās talkot teritorijās, kuras ikdienā izmanto pastaigām un
citām aktivitātēm. Tādas vietas ir visā pilsētā. Kā piemēru varu
minēt teritoriju ap Gulbju dīķi pie Zvejnieku ielas un Vecajam
ceļam piegulošo mežu, kuru kopj vairākas
ģimenes.    

Kādu atbalstu pašvaldības saņem no Lielās talkas
organizatoriem?

Lielākais ieguvums noteikti ir informatīvais atbalsts, jo Lielās
talkas pasākumi tiek plaši atspoguļoti medijos, un daudzus cilvēkus
tas neatstāj vienaldzīgus. Akcents tiek likts arī uz vides
izglītības jautājumiem, kuri plaši tiek atspoguļoti akcijas mājas
lapā un semināros. Pēdējā tikšanās reizē, kurā tika aicināti
piedalīties koordinatori no visas Latvijas, mums stāstīja par PET
pudeļu salu kolonijām Klusajā okeānā vairāku hektāru platībā. Šādi
kontrasti ļauj labāk saprast, cik svarīgi ir rūpēties par
apkārtējās vides kvalitāti, un sniedz atbildes uz jautājumu, kāpēc
man jāpiedalās talkā. Ja runājam «taustāmās» kategorijās, tad
organizatori mūs nodrošina ar atkritumu maisiem.

Palēnām, bet zaļās idejas sabiedrībā gūst arvien lielāku
atsaucību. Kas ir labākie motivatori šim domāšanas
veidam?

Tās ir dažādās akcijas, jo tādā veidā atkritumu šķirošanai
iespējams piesaistīt arvien jaunus aktīvistus, īpaši bērnus un
jauniešus. Piemēram, šogad viens no Lielās talkas pasākumiem aicina
vākt PET pudeļu korķus, no kuriem tiks veidota pasaules karte. To
plānots pieteikt Ginesa rekordam. Viena ģimene mums jau atnesa 400
korķus. Arī bērnu un jauniešu centrs «Junda» ir iesaistījies šajā
akcijā un ar saviem audzēkņiem vāc korķus.

Mums izveidojusies laba sadarbība ar organizāciju «Zaļais
punkts», kura jau tradicionāli organizē dažādas akcijas,
popularizējot atkritumu šķirošanas ideju. Turpināsim arī savas
aizsāktās makulatūras, PET pudeļu un citu otrreizējās lietošanas
materiālu vākšanas akcijas, paredzot balvas aktīvākajiem
šķirotājiem.

Ļoti veiksmīga mums ir sadarbība ar skolām, piemēram, zīmējumu
konkursā «Mana Jelgava – zaļa un tīra» šogad saņēmām vairāk nekā
200 darbus. Labākie no tiem tiks iekļauti mūsu veidotajā 2013. gada
kalendārā. Interesanti, cik daudzveidīgi bērni uztver tēmu par zaļu
un tīru pilsētu. Zīmējumos ir attēloti gan renovētie pilsētas
objekti, parki, puķudobes, gan māmiņas, kuras pastaigājas ar
bērniem, gan atspoguļots tas, kā paši bērni piedalījušies Lielajā
talkā.

Kopumā ideja par atkritumu šķirošanu ir iedzīvojusies, jo arvien
vairāk cilvēku nāk pie mums un vaicā: kā mēs varam šķirot
atkritumus? Arī topošās piena rūpnīcas pārstāvji jau bija pie mums
un sāka sarunas par atkritumu šķirošanas iespējām līdz ar ražošanas
uzsākšanu. 

Kāda ir citu pašvaldību pieredze saistībā ar talku
rīkošanu, cik aktīvi ir cilvēki citur?

Pieredze ir dažāda. Mazākajās pašvaldībās šie pasākumi ir
kolektīvāki, tā ir iespēja sanākt kopā un satikties. Arī piederības
sajūta tur ir daudz izteiktāka. Bet lielajās pilsētās situācija ir
citāda – bieži vien nepazīstam pat savas kāpņutelpas kaimiņus,
tādēļ talkošana vairāk notiek pēc ģimeņu vai darba kolektīvu
principa. Interesanta ideja tika realizēta Kuldīgā, kur iedzīvotāji
tika aicināti nomazgāt pamesto un neapsaimniekoto ēku logus…

Jūsu apsaimniekoto šķirošanas līniju un atkritumu poligonu
«Brakšķi» visai bieži apmeklē arī mācību ekskursijas. Kas skolēnus
un studentus interesē visvairāk?

Īpaši nereklamējoties, esam kļuvuši par vietēja mēroga tūrisma
objektu, jo ik mēnesi mums tiek pieteiktas trīs četras ekskursijas.
Uz mūsu šķirošanas līniju un izgāztuvi brauc grupas no visas
Latvijas, bija pat grupa no Somijas. Cilvēkus visvairāk interesē
jautājumi, kas saistīti ar atkritumu šķirošanu, un tas, kur nonāk
viņu sašķirotie atkritumi. Lai sasniegtu Rietumeiropas valstu
līmeni, kur darbojas teju bezatlikuma metode, mums vēl tālu, bet
iedzīvotāju informētības līmenis par atkritumu šķirošanu pēdējo
piecu gadu laikā ir būtiski audzis. Tas liek domāt, kā papildus
motivēt cilvēkus, samazinot maksu par atkritumu izvešanu tiem, kuri
tos šķiro.

Dalībnieku skaits Lielās talkas pasākumos
Jelgavā

2008. gads – 1023
2009. gads – 1800
2010. gads – 2130
2011. gads – 2100

SIA «Zemgales Eko» apsaimniekotie atkritumi šķirošanas
laukumos 2011. gadā

Metāls                         
3,72 t
Stikls                          
165,9 t
Koksne                        
80,48 t
Riepas                
         22 t
Lielgabarīta atkritumi    22,62 t
Elektroniskās iekārtas   15,74 t
Luminiscētās lampas     1,95 t
Plastmasa                   
113,86 t
Papīrs un
kartons         
621,96 t
Kopā                          
1049,23 t
Otrreizējai pārstrādei
nodots                       
992,55 t

Foto: Ivars Veiliņš