Ideja par kopīgu talku aizsākās 2008. gada rudenī kā iedzīvotāju veltījums Latvijas 90. dzimšanas dienai. Tā ir iniciatīva, kas balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lai gan organizatori uzsver, ka ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā, faktiski talkas mums pazīstamas jau no padomju gadiem, kad šādā veidā tika risināti daudzi jautājumi un piedalīšanās tikai formāli bija brīvprātīga. Zīmīgi, ka 2012. gads pasludināts par Vispasaules talkas gadu un šāda veida pasākumi tiks organizēti 80 pasaules valstīs.
Jānis Kovaļevskis
Jelgavā Lielās talkas aktivitātes koordinē pašvaldību uzņēmums «Zemgales Eko», kura vadītāja Zane Ķince pārliecināta, ka galvenais šī pasākuma uzdevums ir mainīt iedzīvotāju attieksmi pret apkārtējo vidi un rosināt domāt ne tikai par sakopšanu, bet arī par labiekārtošanu. Par to, ko izdevies paveikt līdz šim organizētajās talkās un kā mainījusies iedzīvotāju attieksme pret vides jautājumiem, saruna ar Z.Ķinci.
Cik veiksmīga ir Lielās talkas ideja, ņemot vērā, ka pret šādām aktivitātēm daudziem ir aizspriedumi vēl kopš padomju gadiem? Sākotnēji ideja par Lielo talku šķita kā atgriešanās pie iepriekš zināmām tradīcijām, uzsvaru liekot uz kopīgu darbu sabiedrības interesēs. Un tas ir tikai apsveicami, ja cilvēki kopā ar savām ģimenēm atrada laiku, lai piedalītos talkas pasākumos. Tomēr dažādu iemeslu dēļ lielākais akcents tika likts uz izdalīto un savākto atkritumu maisu skaitu, nevis uz konkrētiem objektiem, kurus izdevies labiekārtot. Plaši tika ziņots par to, cik atkritumu savākts katrā pašvaldībā, kaut gan faktiski tas norāda uz to, ka šajās pašvaldībās ikdienā tiek pievērsts pārāk maz uzmanības teritorijas sakopšanai. Diezin vai tas ir iemesls, lai lepotos.
Pārsvarā katru gadu atkārtojas viens un tas pats – cilvēki staigā pa ceļmalām un savāc citu izmestos atkritumus. Protams, arī tas kādam jādara, bet tas ir ikdienas darbs. Bieži vien šajā ziņā grēko uzņēmumi, kuri apsaimnieko plašas teritorijas, cenošoties izmantot talkas dienu, lai bez maksas izvestu gadu gaitā sakrātos atkritumus. Šādā veidā zināmā mērā tiek degradēta talkas ideja, jo savas teritorijas sakopšana ir katra īpašnieka individuāls pienākums.
Pakāpeniski gan šādu gadījumu skaits samazinās. Talkas dienas tomēr būtu jārīko, lai mēs radītu arī kaut ko paliekošu un aicinātu cilvēkus strādāt sabiedriskas nozīmes objektos. Vismaz Jelgavā šajā ziņā tendences ir pozitīvas – cilvēki arvien biežāk piesakās tieši labiekārtošanas darbiem. Šogad par iespējām piedalīties labiekārtošanā interesējas arī skolas.
Ko plānojat izdarīt šogad? Sadarbībā ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» speciālistiem un pašvaldības ainavu arhitektiem esam izstrādājuši nelielus projektus apstādījumu ierīkošanai Stacijas, Alunāna un Uzvaras parkā. Esam padomājuši arī par teritorijām ārpus pilsētas centra, piemēram, Rīgas ielā un 6. līnijā, kur tiks veikta apzaļumošana. Šajos objektos aicināsim iesaistīties iedzīvotājus, kuri piesakās talkošanai. Arī pilsētā strādājošie apzaļumošanas uzņēmumi labprāt piedalās Lielās talkas pasākumos, un apstādījumu ierīkošana notiek speciālistu uzraudzībā, tādēļ te iespējams apgūt arī iemaņas un prasmes, kas vēlāk var noderēt, strādājot savā dārzā.
Priecē arī tas, ka arvien aktīvāk savu pagalmu un piegulošo teritoriju labiekārtošanai piesakās daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tādēļ iespēju robežās centīsimies palīdzēt arī viņiem. Šī gada talkas tēma ir ūdeņi, tādēļ, izvēloties objektus, īpaši aicināsim sakopt upju krastmalas. Cilvēki strādās Lielupes promenādē, Svētes upes krastos, Pils salā pie savvaļas zirgu aplokiem, kā arī teritorijā aiz tirgus gar Driksas krastmalu. Pastāv stereotips, ka lielākie upjmalu piegružotāji ir makšķernieki, tomēr viņi to noliedz, uzsverot, ka īsti makšķernieki ir vieni no lielākajiem vides draugiem. Tādēļ aicināsim arī makšķernieku kolektīvus aktīvi iesaistīties pilsētas ūdenstilpju sakopšanā.
Vai kopš 2008. gada, kad tika uzsākta Lielo talku tradīcija, pilsētā paveikts arī kaut kas paliekošs? Jā, katru gadu esam centušies darbu sarakstā iekļaut arī labiekārtošanu. Jauni apstādījumi izveidoti pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa, Uzvaras ielā iepretim kultūras namam un citur. Šajā ziņā vēlos uzteikt LLU Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta darbiniekus, kuri pakāpeniski šo gadu laikā talkas dienās labiekārtojuši savai administratīvajai ēkai piegulošo teritoriju Dobeles ielā, neieguldot šajā darbā vērā ņemamus finanšu līdzekļus. Mēs noteikti liktu vēl lielāku akcentu uz labiekārtošanas darbiem, tomēr jārēķinās ar ierobežoto finansējumu, tādēļ pozitīvi jāvērtē fakts, ka projektu veidā Lielās talkas pasākumiem iespējams piesaistīt finansējumu arī no organizatoriem.
Kas ir tie cilvēki, kuri piedalās Lielajā talkā? Talkas dalībnieku skaits pakāpeniski ir audzis no aptuveni tūkstoš dalībniekiem 2008. gadā līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem pērn. Tomēr kodols ir saglabājies, un ir cilvēki, kuri piesakās strādāt katru gadu. Pozitīvākais šajā ziņā – tās ir ģimenes ar bērniem. Ja vēl iepriekšējā gadā mazais sēdēja ratos un vēroja, kā strādā vecāki, brāļi un māsas, tad šogad jau pats staigās un palīdzēs pieaugušajiem. Katrā ziņā tie ir cilvēki, kuriem nav vienalga, un es ceru, ka tādu kļūs arvien vairāk. Mums ir ģimenes, kas ik gadu piesakās talkot teritorijās, kuras ikdienā izmanto pastaigām un citām aktivitātēm. Tādas vietas ir visā pilsētā. Kā piemēru varu minēt teritoriju ap Gulbju dīķi pie Zvejnieku ielas un Vecajam ceļam piegulošo mežu, kuru kopj vairākas ģimenes.
Kādu atbalstu pašvaldības saņem no Lielās talkas organizatoriem? Lielākais ieguvums noteikti ir informatīvais atbalsts, jo Lielās talkas pasākumi tiek plaši atspoguļoti medijos, un daudzus cilvēkus tas neatstāj vienaldzīgus. Akcents tiek likts arī uz vides izglītības jautājumiem, kuri plaši tiek atspoguļoti akcijas mājas lapā un semināros. Pēdējā tikšanās reizē, kurā tika aicināti piedalīties koordinatori no visas Latvijas, mums stāstīja par PET pudeļu salu kolonijām Klusajā okeānā vairāku hektāru platībā. Šādi kontrasti ļauj labāk saprast, cik svarīgi ir rūpēties par apkārtējās vides kvalitāti, un sniedz atbildes uz jautājumu, kāpēc man jāpiedalās talkā. Ja runājam «taustāmās» kategorijās, tad organizatori mūs nodrošina ar atkritumu maisiem.
Palēnām, bet zaļās idejas sabiedrībā gūst arvien lielāku atsaucību. Kas ir labākie motivatori šim domāšanas veidam? Tās ir dažādās akcijas, jo tādā veidā atkritumu šķirošanai iespējams piesaistīt arvien jaunus aktīvistus, īpaši bērnus un jauniešus. Piemēram, šogad viens no Lielās talkas pasākumiem aicina vākt PET pudeļu korķus, no kuriem tiks veidota pasaules karte. To plānots pieteikt Ginesa rekordam. Viena ģimene mums jau atnesa 400 korķus. Arī bērnu un jauniešu centrs «Junda» ir iesaistījies šajā akcijā un ar saviem audzēkņiem vāc korķus.
Mums izveidojusies laba sadarbība ar organizāciju «Zaļais punkts», kura jau tradicionāli organizē dažādas akcijas, popularizējot atkritumu šķirošanas ideju. Turpināsim arī savas aizsāktās makulatūras, PET pudeļu un citu otrreizējās lietošanas materiālu vākšanas akcijas, paredzot balvas aktīvākajiem šķirotājiem.
Ļoti veiksmīga mums ir sadarbība ar skolām, piemēram, zīmējumu konkursā «Mana Jelgava – zaļa un tīra» šogad saņēmām vairāk nekā 200 darbus. Labākie no tiem tiks iekļauti mūsu veidotajā 2013. gada kalendārā. Interesanti, cik daudzveidīgi bērni uztver tēmu par zaļu un tīru pilsētu. Zīmējumos ir attēloti gan renovētie pilsētas objekti, parki, puķudobes, gan māmiņas, kuras pastaigājas ar bērniem, gan atspoguļots tas, kā paši bērni piedalījušies Lielajā talkā.
Kopumā ideja par atkritumu šķirošanu ir iedzīvojusies, jo arvien vairāk cilvēku nāk pie mums un vaicā: kā mēs varam šķirot atkritumus? Arī topošās piena rūpnīcas pārstāvji jau bija pie mums un sāka sarunas par atkritumu šķirošanas iespējām līdz ar ražošanas uzsākšanu.
Kāda ir citu pašvaldību pieredze saistībā ar talku rīkošanu, cik aktīvi ir cilvēki citur? Pieredze ir dažāda. Mazākajās pašvaldībās šie pasākumi ir kolektīvāki, tā ir iespēja sanākt kopā un satikties. Arī piederības sajūta tur ir daudz izteiktāka. Bet lielajās pilsētās situācija ir citāda – bieži vien nepazīstam pat savas kāpņutelpas kaimiņus, tādēļ talkošana vairāk notiek pēc ģimeņu vai darba kolektīvu principa. Interesanta ideja tika realizēta Kuldīgā, kur iedzīvotāji tika aicināti nomazgāt pamesto un neapsaimniekoto ēku logus…
Jūsu apsaimniekoto šķirošanas līniju un atkritumu poligonu «Brakšķi» visai bieži apmeklē arī mācību ekskursijas. Kas skolēnus un studentus interesē visvairāk? Īpaši nereklamējoties, esam kļuvuši par vietēja mēroga tūrisma objektu, jo ik mēnesi mums tiek pieteiktas trīs četras ekskursijas. Uz mūsu šķirošanas līniju un izgāztuvi brauc grupas no visas Latvijas, bija pat grupa no Somijas. Cilvēkus visvairāk interesē jautājumi, kas saistīti ar atkritumu šķirošanu, un tas, kur nonāk viņu sašķirotie atkritumi. Lai sasniegtu Rietumeiropas valstu līmeni, kur darbojas teju bezatlikuma metode, mums vēl tālu, bet iedzīvotāju informētības līmenis par atkritumu šķirošanu pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzis. Tas liek domāt, kā papildus motivēt cilvēkus, samazinot maksu par atkritumu izvešanu tiem, kuri tos šķiro.
Dalībnieku skaits Lielās talkas pasākumos Jelgavā
2008. gads – 1023 2009. gads – 1800 2010. gads – 2130 2011. gads – 2100
SIA «Zemgales Eko» apsaimniekotie atkritumi šķirošanas laukumos 2011. gadā
Metāls 3,72 t Stikls 165,9 t Koksne 80,48 t Riepas 22 t Lielgabarīta atkritumi 22,62 t Elektroniskās iekārtas 15,74 t Luminiscētās lampas 1,95 t Plastmasa 113,86 t Papīrs un kartons 621,96 t Kopā 1049,23 t Otrreizējai pārstrādei nodots 992,55 t
Foto: Ivars Veiliņš
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 % 
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 %