5 °C, 5 m/s, 88.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTirgus piesātinājums un rekonstrukcijas cenas
Tirgus piesātinājums un rekonstrukcijas cenas
17/04/2008

Savlaicīgi izsludinot konkursus ielu atjaunošanai, atklājies, ka prognozētā cena ievērojami pārsniedz no uzņēmējiem saņemto piedāvājumu summu. Nepārprotama izskaidrojuma tam nav. Aptaujātie speciālisti sliecas domāt, ka tas atkarīgs no tirgus piesātinājuma.

Anna Afanasjeva

Savlaicīgi izsludinot konkursus ielu atjaunošanai,
atklājies, ka prognozētā cena ievērojami pārsniedz no uzņēmējiem
saņemto piedāvājumu summu. Nepārprotama izskaidrojuma tam nav.
Aptaujātie speciālisti sliecas domāt, ka tas atkarīgs no tirgus
piesātinājuma.

Lāčplēša ielas 200 metru jauno posmu SIA «Kulk» piedāvāja sakārtot
par 115 106 latiem, kas salīdzinājumā ar prognozēto maksu ir
par 50 procentiem zemāka. Kopumā konkursam bija pieteikušies četri
uzņēmumi. Starpība starp zemāko un augstāko piedāvājuma cenu bija
26 procenti.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns stāsta, ka
prognožu aprēķiniem par pamatu ņemti pagājušā gada izcenojumi, kam
pierēķināts zināms inflācijas procents. Ņemts vērā minimālās darba
algas, naftas cenu pieaugums, kas savukārt atspoguļojas bitumena un
asfaltbetona cenās. Iespējams, prognozes nav bijušas tik precīzas.
Tomēr vienalga šķēres starp piedāvājumu un faktisko cenu ir pārāk
lielas.
«Tas varētu būt saistīts arī ar to, ka šogad krietni agrāk esam
izsludinājuši ar ielu izbūvi un atjaunošanu saistītos iepirkumus.
Kamēr uzņēmēji vēl tikai komplektē savu sezonas darbu klāstu,
konkurence ir lielāka, un tas liek uzņēmējiem izvērtēt cenas un
pārlieku ar izmaksu pieaugumu neaizrauties,» spriež A.Baļčūns.
Vasarā, kad pasūtījumu paketes nokomplektētas, ir citādi. Piemēram,
pērn Rīgas ielas rekonstrukcijas konkursā dokumentu paketi izņēma
arī «Saldus ceļinieks». Bet pieteikums palika neiesniegts, jo
starplaikā uzņēmums noslēdza līgumu par apjomīgiem darbiem lidostā
«Rīga». «Šāds objekts ikvienam būtu saistošāks, nekā pilsētas ielas
rekonstrukcija, kas infrastruktūras dēļ pieder pie sarežģīto
objektu kategorijas. Ielu atjaunošanai pilsētā ir sava specifika –
intensīva satiksme, komunikāciju tīkli zem ielas seguma. Tāpēc ceļa
un ielas viena kilometra rekonstrukcijas izmaksas nav
salīdzināmas,» atgādina A.Baļčūns.
Iespējams, situāciju ietekmējis arī tas, ka samazinājies darbu
apjoms būvniecībā, jo abas nozares savā ziņā ir saistītas. Sava
nozīme ir tam, ka joprojām nav izsludināti lielie valsts projektu
konkursi. Satiksmes ministrijas kavēšanās ietekmē uzņēmēji startē
arī mazākos konkursos, kas citādi viņiem nebūtu saistoši. Tomēr
kavēšanās ar lielajiem projektiem nav vērtējama viennozīmīgi.
Proti, jo vēlāk konkursu izsludinās, jo īsākā termiņā darbi būs
jāpaveic, ceļu būvniekiem darbu apjomi būs lieli. Šāds «sastrēgums»
var izraisīt cenu kāpumu.
Projektēšanas uzņēmuma «3C» valdes loceklis Aigars Buķevics atzīst,
ka komentēt cenu atšķirību ir grūti, un sliecas domāt, ka cena
lielā mērā atkarīga no nozares tirgus piesātinājuma. «Arī veikalos
preci dažkārt gadās nopirkt ar 70 procentu atlaidi,» viņš piebilst.
Projektētāji apšauba, ka tas saistīts ar Valsts kontroles (VK)
aktivitātēm vai ar to, ka būvnieki nodarbotos ar cenu dempingu.
Drīzāk tā ir noslodze. «Kad bija lielā Saulkrastu apvedceļa būve,
darba pietika gan lielajiem, gan mazajiem ceļu būvētājiem.
Lielajiem uzņēmumiem tolaik citus objektus nevajadzēja. Tagad, kad
lielo projektu nav un nav skaidrs, kad būs, arī viņi iziet tirgū.
Tiklīdz kāds no tiem «aizies», viss nostāsies savās vietās,» domā
A.Buķevics. Arī lielākie projektēšanas uzņēmumi savulaik
piedalījušies vienīgi «Latvijas valsts ceļu» konkursos. Tagad tie
lūkojoties arī mazāku projektu virzienā.
Arī SIA «Kulk» ražošanas direktors Artūrs Ošenieks norāda, ka jāņem
vērā katra objekta īpatnības. Pašlaik piedāvājuma cenu lielā mērā
var saistīt ar to, ka ikviens uzņēmums cenšas tikt pie pasūtījuma,
īpaši nerēķinot iespējamo peļņu. Tas tāpēc, ka ceļu būvniekiem
atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nemaz tik daudz konkursu
nenotiek. Arī SIA «CBS Igate» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns
uzsver konkurences pieaugumu un ievērojamu piedāvājuma
samazināšanos, kas saistīts ar vispārējo situāciju. Tomēr tiklab
citos konkursos arī pašlaik piedāvājuma cenas neatpaliek no
prognozētajām.
«Ceļu būvē atšķirībā no ražotājiem darbiniekus no darba vēl
neatlaižam, citviet atbrīvotie cilvēki pie mums rindā stāv.
Atlaišanu neplānojam, bet strādniekiem jāapzinās, ka par to pašu
naudu būs jāstrādā kvalitatīvāk un vairāk. Kopumā prognozes nav
pārāk optimistiskas,» viņš saka, piebilstot, ka šogad vairs nebūs
jāparedz rezerves līdzekļi strādājošo noturēšanai.
Attiecībā uz VK M.Peilāns norāda, ka tās galvenais uzdevums ir
uzbūvēt lētāk. Taču, ejot uz lētumu, tiek apgrūtināta mazo un
vidējo uzņēmumu konkurētspēja, kam pastāv problēmas nodrošināt
konkurētspējīgus speciālistus, kas nozarē nav mazsvarīgi. «Ar
lētāko cenu var arī gadīties, ka pēc diviem trim gadiem ceļu nākas
labot, jo lētākais ne vienmēr nozīmē labāko,» atgādina
M.Peilāns.
Viņš vērtē, ka Jelgavas ielas līdzinās brauktuvēm citās pilsētās,
kur tāpat pietiek problēmu. Pārējo vidū vienīgi Ventspils ir
izņēmums. «Valstī tikai pēdējos divos gados autoceļu jomā esam
pavirzījušies, bet pašvaldībām jārēķinās ar budžeta iespējām.
Ikvienā vietā var atrast trūkumus. Tuvojoties vēlēšanām, ieganstu
meklēšana pieņemsies spēkā, bet budžets ir tāds, kāds ir. Komentēt
visi ir gudri, labprāt gribētu redzēt, ko viņi paši labu
izdarījuši, kur ir viņu sakārtotās vietas. Nereti izrādās, ka cita
acī redz skabargu, bet savā degungalā neredz baļķi,» domā
uzņēmējs.

Autoceļu attīstības perspektīvai līdz 2013. gadam
veltītajā konferencē izskanējušās būvnieku domas

Ceļu būves eksperti min vairākus iemeslus sliktajai ceļu
kvalitātei, kā svarīgākos norādot normatīvu trūkumu, nepietiekamu
finansējumu ceļu būvei un naudas trūkumu ceļu uzturēšanai, kā arī
vilcināšanos.
• Nav valsts standartu, kas noteiktu, kādam jābūt ceļam – ceļu būvē
nav noteikta metodika, nav kvalitātes standartu. Nozare balstās uz
iepriekšējo pieredzi un projektētāju izstrādāto tehnisko projektu,
taču projektētājs zināmā mērā var improvizēt. Kaut kādi noteikumi
iestrādāti iepirkumu tehniskajā specifikācijā, kur noteikts, kādi
materiāli jāizmanto, kā arī norādīta minimālā un maksimālā robeža
ceļu biezumam, tas arī viss. Nav skaidrs, kā aprēķina ceļa
izturību, ņemot vērā transporta intensitāti un svaru.
• Viens no bedrīšu rašanās iemesliem ir gaisa temperatūras
svārstības. Ja temperatūra vienmēr būtu virs vai zem nulle grādiem,
bedres veidotos mazāk. Vissliktāk ir, kad slapjā laikā pie nulle
grādiem ūdens uz ceļiem sasalst, bet virs nulles – atkūst, izplešas
un izspiež no braucamās daļas tā sastāvdaļas. Viss sākas ar sīkiem
akmentiņiem, kas veido asfaltbetonu. Ūdens pie temperatūras
svārstībām palīdz ceļa segumam izirt, un tā veidojas aizvien
lielākas bedres. Ja nulles ciklu ir mazāk un temperatūra vairāk
turas tikai virs vai zem nulles grādiem, ceļš kalpo ilgāk.
• Slikto izejmateriālu dēļ Latvijā ceļiem var garantēt divu līdz
trīs gadu dzīvotspēju, kaut normāli ceļam būtu jākalpo apmēram
astoņi gadi. Pie mums atšķirībā no Eiropas neizmanto daudzus
materiālus. Piemēram, materiālu «PR Plast» jeb polimērbitumenu –
sastāvdaļu, kas savelk asfaltu un veido ko līdzīgu tīklam, kas
neļauj asfaltam izirt. Valstī nav normatīvu, kas noteiktu šādu
materiālu lietošanu par obligātu vai ieteicamu.
• Bez vainas nav pasūtītāji – valsts un pašvaldību institūcijas.
Pēc būvnieku domām, iepirkumi būtu jāsāk jau rudenī, lai februārī
būtu zināms uzvarētājs un tas savlaicīgi varētu pasūtīt materiālus.
Bieži vien konkursi notiek citos gadalaikos, kad darbu veicējs
nevar pasūtīt materiālu, jo tas jau izpirkts vai pieejams par daudz
augstāku cenu.
• Labākajā variantā ceļš būtu jābūvē karstākajā vasaras laikā, kad
ir pietiekami augsta temperatūra, kas arī uzlabo ceļa
kvalitāti.
 

Ielu rekonstrukcija Jelgavā
2005. gads
Rīgas ielas rekonstrukcija no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei
– 1140 m;
O.Kalpaka ielas seguma no Lielās līdz Raiņa ielai remonts – 335
m;    Meiju ceļa no Kazarmes līdz Satiksmes ielai
kapitālais remonts – 340 m
Dambja ielas no Lielās līdz Sarmas ielai kapitālais remonts – 300
m
Lietuvas šosejas posma no Miera līdz Viskaļu ielai kapitālais
remonts – 560 m
Gaisa tilta kapitālais remonts no Rūpniecības ielas līdz
iebrauktuvei DUS «Dinaz» – 485 m;
Filozofu ielas remontdarbi no Augusta līdz Kļavu ielai – 275 m;
Peldu ielas izbūve, 1. kārta (šķembas) – 440 m;
Dūņu ielas asfalta seguma izbūve – 1492 m;
Pulkveža O.Kalpaka ielas rekonstrukcijas 1. un 2. kārta  –
1090 m.

2006. gads
Peldu ielas izbūve, 2. kārta – 120 m;
Zirgu ielas seguma remonts no Pulkveža O.Kalpaka ielas līdz
Tērvetes ielai – 460 m;
Zvejnieku ielas seguma remonts no Meiju ceļa līdz Lapskalna ielai –
450 m;
Kazarmes ielas seguma remonts no Meiju ceļa līdz Lapskalna ielai –
400 m;
Helmaņa ielas seguma remonts – 130 m;
Robežu ielas seguma remonts – 260 m;
Lietuvas šosejas un Miera ielas krustojuma pieejošās joslas remonts
– 150 m2.

2007. gads
Peldu ielas izbūve, 3. kārta (asfaltsegums) – 540 m;
Rīgas ielas rekonstrukcija no Loka maģistrāles līdz administratīvai
robežai Ozolniekiem – 1920 m;
Atmodas ielas rekonstrukcija no Meiju līdz Ošu ceļam – 540 m;
Tērvetes ielas rekonstrukcija no Raiņa līdz Rūpniecības ielai – 980
m;
Viskaļu ielas rekonstrukcija no Lietuvas šosejas līdz Smiltnieku
ielai – 1400 m;
Bebru ceļa asfalta seguma izbūve starp Atmodas un Dūņu ielu – 360
m2;
J.Asara ielas paplašināšana un ietves izveide no Lielās līdz Svētes
ielai – 160 m;
Traktoristu ielas rekonstrukcija, 1. kārta – 480 m;
Vecā ceļa rekonstrukcija no Kalnciema ceļa līdz Institūta ielai –
790 m;
Baložu ielas seguma renovācija no Tērvetes ielas līdz Būriņu ceļam
– 460 m;
T.Grothusa ielas asfaltbetona seguma izbūve – 961 m2;
Piebraucamā ceļa izbūve Rogu ceļā – 761 m2;
Meiju ceļa asfalta seguma atjaunošana no Satiksmes līdz Audēju
ielai –
101 m2;
Meiju ceļa paplašinājuma izbūve – 104 m2;
Asfaltbetona seguma kārtas izbūve 6 cm biezumā no Dambja ielas 80
līdz Bebru ceļam 90 – 1250 m2;
Asfaltbetona seguma izbūve Sniega ielas posmā – 180 m2.