14.2 °C, 0.6 m/s, 89.9 %

Kultūra

Topā skatuviskie pulciņi
23/10/2011

«Jāatzīst, ka pēdējā laikā arvien biežāk vecāki izvēlas, lai bērni pēcpusdienās darbojas kādā interešu izglītības pulciņā, kur iemācās jaunas prasmes, laiku pavada ar vienaudžiem un ir pieskatīti. Visvairāk piesaista skatuviskie pulciņi, kuru darba rezultāts novērtējams uz skatuves, taču vecākiem svarīga arī skolotāja personība un vide, kurā bērni darbojas,» atzīst bērnu un jauniešu centra «Junda» direktore Ilze Jaunzeme.

Ritma Gaidamoviča

«Jāatzīst, ka pēdējā laikā arvien biežāk vecāki izvēlas,
lai bērni pēcpusdienās darbojas kādā interešu izglītības pulciņā,
kur iemācās jaunas prasmes, laiku pavada ar vienaudžiem un ir
pieskatīti. Visvairāk piesaista skatuviskie pulciņi, kuru darba
rezultāts novērtējams uz skatuves, taču vecākiem svarīga arī
skolotāja personība un vide, kurā bērni darbojas,» atzīst bērnu un
jauniešu centra «Junda» direktore Ilze Jaunzeme.

Par interešu izglītības piedāvājuma klāstu pilsētā, šķiet, nevar
sūdzēties, turklāt ar katru gadu tas paplašinās. «Jundā» vien var
apmeklēt 50 dažādus pulciņus, aģentūrā «Kultūra» pirmsskolas un
skolas vecuma bērniem pieejami astoņi, pašvaldība gādājusi, lai arī
katrā skolā būtu iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs. Ne
mazāk plašs ir piedāvātais sporta nodarbību klāsts trīs sporta
skolās un dažādos sporta klubos – kopā pārstāvēti vairāk nekā 30
sporta veidu. Interešu izglītības pedagogi un sporta treneri par
bērnu trūkumu nesūdzas, kaut arī piedāvājums ir ļoti plašs, un
nevilšus rodas jautājums, kā visi pulciņi var būt labi apmeklēti,
ja, salīdzinot ar 1990. gadu, kad pilsētā piedzima vairāk nekā 1000
bērnu, pēdējos desmit gados vidējais dzimstības rādītājs sarucis
līdz aptuveni 600 bērniem gadā? I.Jaunzeme atzīst, ka lielākais
pieprasījums šobrīd ir pēc skatuviskajiem pulciņiem – dejošanas,
dziedāšanas. Piemēram, tautas dejās «Jundā» šogad pieteikti tik
daudz trīs līdz septiņus gadus veci bērni, ka bija nepieciešams
izveidot divas papildu grupas, bet kopumā te dejo vairāk nekā 200
bērnu; «Beneficē» uzņemti 50 bērni no 2,5 līdz septiņiem gadiem, un
kopā kolektīvā ir ap 200 dejotāju; «Vēja zirdziņā» – 35 jaunie trīs
līdz četrus gadus vecie bērni, kopā – vairāk nekā 200 bērnu;
ansamblī «Rotiņa» – 20 jaunie, un arī tas ir vairāk nekā
iepriekšējos gados. Arī Bērnu un jaunatnes sporta skolā šogad
uzņemti vairāk nekā 70 audzēkņi. Ja pērn kopā skolā bija 450 bērni,
tad šogad – jau 519.

«Dala» vienus un tos pašus bērnus
Skaitliskie rādītāji uz katru pulciņu ir lieli, taču pedagogi
atzīst, ka tas nereti ir tāpēc, ka starp pulciņiem tiek «dalīti»
vieni un tie paši bērni. Proti, viens bērns apmeklē gan Mūzikas
skolu, gan dejošanu, gan radošās darbnīcas, gan sporta nodarbības.
«Ir mums bērni, kuri darbojas pat piecos «Jundas» pulciņos,» tā
I.Jaunzeme. «Vēja zirdziņa» vadītāja Alda Skrastiņa stāsta, ka
viņai visvairāk nākas «dalīties» ar futbolu un basketbolu, jo liela
daļa kolektīva puišu un arī meitenes trenējas šajos sporta veidos.
«Tas, ka bērni spēj visu apvienot, ir tikai apsveicami. Neviens jau
nav teicis, ka dejotājs nevar būt labs basketbolists, vai otrādi,»
piebilst «Jundas» tautas deju skolotāja Madlēna Bratkus. Taču,
neskatoties uz to, pedagogi tomēr izjūt, ka bērnu, kuri vēlas
darboties radoši, kļūst vairāk, bet apzinās arī, ka vēl joprojām ir
pietiekami daudz tādu, kuri pēcpusdienas pavada mājās pie datora
vai televizora.

Vecāki grib, lai bērns iegūst vairāk
Skolotāji spriež, ka ar gadiem ir mainījusies vecāku attieksme un
tas arī veicinājis pieplūdumu interešu izglītībai. Viņi apzinās, ka
tikai ar mācīšanos skolas solā bērnam ir par maz, tāpēc vēlas viņu
pilnveidot arī citā veidā, vēl jo vairāk tad, ja pašiem nav laika
ar viņiem strādāt. «Vecāki ir sapratuši, ka neformālajai izglītībai
ir liela nozīme, jo pulciņā bērns ne tikai dejo – mums ir savas
tradīcijas, esam kā ģimene, kopā izzinām pasauli. Kaut vai
vienkāršs piemērs: 1. klases skolēnam jautāju, vai viņš zina, kas
ir kumeliņš, un bērns atbild – tēja, jo zina kumelīšu tēju. Bet
kolektīvā uzzina, ka tas ir zirga mazulis. Te mēs mācāmies
latviskās tradīcijas, dodamies ekskursijās,» tā M.Bratkus.
Lielākais pieprasījums ir pēc pulciņiem mazākajās grupās, kur
darbojas pirmsskolas vecuma bērni. «Sportisti bieži ar tik maziem
«nekrāmējas», un vecākiem nekas cits neatliek, kā vest viņus uz
dejošanu, dziedāšanu vai zīmēšanu. Vēlāk gan situācija mainās,» tā
A.Skrastiņa.

Ieguvumi – saturīgi pavadīts brīvais laiks
Jāteic gan, ka tas viss prasa arī zināmu uzupurēšanos no vecākiem,
īpaši pirmsskolas vecuma bērnu, jo viņi ir jāizvadā uz nodarbībām,
tērpu pielaikošanu, koncertiem. Taču uzrunātie vecāki atzīst, ka
tas ir tā vērts, jo var būt pārliecināti, ka bērns ir drošībā,
nedarīs blēņas un attīstīs sevi. «Abas meitas dejo tautiskās dejas,
spēlē basketbolu, bet vecākā arī apgūst ģitāras spēli. Tādējādi
viņas saturīgi aizpilda brīvo laiku un iemācās ko jaunu. Kamēr
sekmes labas, lai darbojas. Uzskatu, ka viņas ir ieguvējas, jo te
bērns iegūst jaunus draugus, attīsta komunikācijas prasmes, piekopj
aktīvu dzīvesveidu, līdz ar to meitas ir izturīgākas,» stāsta
Kristas un Klintas tētis Uldis Gaiss. Dāvja, Elvja un Gata mamma
Sanita Šļumba atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc puiši apmeklē
dejošanu, keramikas pulciņu un apgūst mājokļa dizainu, ir
aizpildīts brīvais laiks, lai prāts uz blēņām nenesas. «Viņi nesēž
pie televizora vai datora, bet gan iemācās dejot, viņiem ir iespēja
doties ārzemju braucienos, pulciņi ieaudzina lielāku atbildības
sajūtu. Savukārt dejošana arī attīsta stāju,» tā S.Šļumba. Mammas
Baibas Ozolas novērojumi liecina, ka nodarbības viņas bērnos
ieaudzinājušas disciplīnu. «Viņi iemācījušies plānot brīvo laiku,
kļuvuši drošāki, prot labāk saprasties, viņiem ir lielāka
iniciatīva iesaistīties citos pasākumos. Katrs pulciņš, jo īpaši
kolektīvie, bērnos audzina lielāku atbildību, jo tu taču nevari
pievilt vēl 30 cilvēkus! Tas dzīvē noderēs. Kāpēc vairāki pulciņi?
Lai labāk saprot, ko viņi īsti vēlas,» tā B.Ozola.

Svarīgi, cik kolektīvs «redzams»
Aktuāls ir arī jautājums par to, kāpēc daži kolektīvi ir pārpildīti
un visi gribētāji pat netiek uzņemti, bet dažos bērni vēl tiek
gaidīti. Gan pedagogi, gan vecāki atzīst, ka nozīmīga ir skolotāja
personība un tas, cik daudz kolektīvs iziet uz skatuves. «Pilsētā
ir daudz tādu, kuri sevi labi pierādījuši, organizējot dažādus
pasākumus, koncertus, līdz ar to vecāki vēlas, lai bērns apmeklē
tieši šādu pulciņu,» tā M.Bratkus. Vecāki uzklausa atsauksmes, bet
visbiežāk taču runā par skatuviskajiem kolektīviem! «Tāpat vecākiem
interesē, vai bērns tikai apmeklēs mēģinājumus vai tomēr tiks arī
uz skatuves, cik bieži, vai viņam būs iespēja dziedāt ne tikai
Jelgavā, bet arī citur. Piemēram, pērn mēs uzstājāmies ar «Čikāgas
piecīšiem», Jāni Stībeli, grupu «Otra puse». Vecāki to redz un
vēlas, lai arī viņa atvase to darītu,» tā vokālā ansambļa «Rotiņa»
vadītāja Agija Pizika. Tāpat interesē, vai kolektīvs izbrauc ārpus
valsts, jo tā bērnam ir iespēja redzēt pasauli. Ja tas nav
iespējams ar ģimeni, tad to var ar kolektīvu.

Šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto radošās darbnīcas, jo
tajās bērns var sev izgatavot krelles, somiņu, dekoru vai kādu
praktisku lietu mājai. «Tā ir kopējā sabiedrības tendence, jo
šobrīd roku darbs atkal ir modē, daudzi pieaugušie mājās veido
auskarus, piespraudes, un arī bērni to vēlas,» tā I.Jaunzeme.

Foto: Ivars Veiliņš