18.4 °C, 1.1 m/s, 90 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība akceptē šā gada budžeta grozījumus
Valdība akceptē šā gada budžeta grozījumus
04/04/2011

Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā «Par valsts budžetu 2011. gadam», un dokuments rīt, 5. aprīlī, tiks iesniegts Saeimā.

Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā
«Par valsts budžetu 2011. gadam», un dokuments rīt, 5. aprīlī, tiks
iesniegts Saeimā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2011. gadam pēc grozījumiem
plānoti 4,256 miljardu latu apmērā, savukārt budžeta izdevumi –
4,747 miljardu latu apmērā.

2011. gada budžeta plāns iepriekš paredzēja nodokļu ieņēmumos
iekasēt 1 758 995 815 latus. Ar budžeta grozījumiem papildus
plānots iekasēt vēl 48 242 716 latus, līdz ar to gada plāns
noteikts 1 807 238 531 lata apmērā.

Iepriekš šā gada konsolidētais valsts budžets tika plānots ar 4%
deficītu, bet pēc grozījumiem deficīts saruks līdz 3,3% no
iekšzemes kopprodukta. Šajos rādītājos nav vēl ierēķināta
pašvaldību budžeta rādītāju izpilde.

Apstiprinātais mērķdotāciju apjomu pašvaldībām pēc grozījumiem
noteikts 215 499 265 latu apmērā.

Tai skaitā pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības,
profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai
interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba
samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām –
154 559 798 latu apmērā.

Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un
sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem
ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem – 48 615 467 latu
apmērā, bet pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo
bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu
apmērā.

Valdība ar budžeta grozījumiem atļāvusi finanšu ministram
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2011. gadā dzēst valsts
aizdevumus 7 596 853 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka saskaņā ar likumu «Par valsts
sociālo apdrošināšanu» sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu
ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu
finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā –
74,54%, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā
– 18,23%, nodarbinātības speciālajā budžetā – 6,19%, darba
negadījumu speciālajā budžetā – 1,04%.

Šā gada valsts budžeta grozījumi arī paredz, ka VAS «Latvijas
Valsts meži» ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par
valsts kapitāla izmantošanu 51 693 449 latu apmērā.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš vienojusies par vairākiem
nodokļu palielināšanas pasākumiem, ar kuriem šā gada budžetā
papildus plānots iekasēt 22 752 001 latu, bet 2012. gadā – 47 501
912 latus. Savukārt budžeta izdevumi šogad tiks samazināti par 6
781 135 latiem, bet nākamgad – par 11 249 781 latu.

Kā ziņots, 5. aprīlī Latvijā ieradīsies arī starptautisko
aizdevēju – Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas –
pārskata misija, kura arī vērtēs sagatavotos budžeta grozījumus un
Latvijas kopumā paveikto ekonomikas stabilizēšanā un darbā pie
2012. gada budžeta.

Starptautiskie aizdevēji sarunās ar Latvijas valdību norādījuši,
ka nākamgad vēlētos redzēt daudz ambiciozākus valsts budžeta
deficīta mērķus – zem noteiktās 3% robežas no iekšzemes kopprodukta
-, kas nozīmētu vēl lielāku budžeta deficīta samazinājumu, nekā
plānots līdz šim.

Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012. gadam un
turpmākajiem gadiem valdība patlaban ieņēmumu pusē vērtē nekustamā
īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012. gadu, paredzamā
papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni septiņi miljoni latu gadā, kā
arī ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē –
pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot
atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS
metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.

Par to liecina Finanšu ministrijas ziņojums «Par 2012.gada
budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei
nepieciešamo lēmumu pieņemšanu», ar kuru iepriekš aiz slēgtām
durvīm iepazinās valdība.

LETA