15.8 °C, 1.1 m/s, 80.7 %

Pilsētā

Veikalnieki arī grēko
20/03/2009

Lai gan joprojām tirdzniecības vietās tiek konstatēti dažādi marķējuma pārkāpumi vai neatbilstības, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti norāda, ka tirgotāji kļuvuši apzinīgāki un atklātie pārkāpumi – mazsvarīgāki.

Ilze Knusle-Jankevica
Lai gan joprojām
tirdzniecības vietās tiek konstatēti dažādi marķējuma pārkāpumi vai
neatbilstības, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti
norāda, ka tirgotāji kļuvuši apzinīgāki un atklātie pārkāpumi –
mazsvarīgāki.
Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» kopā ar PVD inspektoriem Eviju
Uļjanovu, Māri Puķīti un Oskaru Cīruli devās uz mūsu lielveikaliem,
lai šoreiz pārbaudītu citu valstu izcelsmes produktu marķējumu un
derīguma termiņus. E.Uļjanova norāda, ka šajā reizē lielākoties
uzmanība tiks pievērsta precēm, kas ražotas Lietuvā, Igaunijā,
Polijā, Čehijā un citur, jo Latvijas preces jau tiek pārbaudītas ne
vien tirdzniecības, bet arī produktu ražošanas vietās.
Piena produkti 
vai to izstrādājumi
Viens no pārkāpumiem, kas visvairāk varētu interesēt
patērētājus, ir nepareizi norādīts produkta nosaukums. Mēdz būt
acīmredzamas neatbilstības, uz kurām pircējs, iespējams, neuzķeras,
piemēram, ja uz paciņas, kurā iekšā ir rīvēts siers, marķējumā
norādīts «dabīgais jogurts», pircējs diez vai sajauks abus šos
produktus un visdrīzāk preci novērtēs adekvāti. Tomēr ir kāda
nianse, kas attiecas uz piena produktiem, bet ko varbūt visi nezina
– ja tā sastāvā ir augu tauki, tas vairs nav piena produkts, bet
tikai tā izstrādājums. M.Puķīte atzīmē, ka tas attiecas uz visiem
piena produktiem, kuru nosaukumi ir aizsargājami – pienu,
biezpienu, sieru, sviestu, krējumu. Šādu pārkāpumu inspektori
konstatēja arī tad, kad «Jelgavas Vēstnesis» piedalījās pārbaudē:
uz marķējuma norādīts produkta nosaukums «salātu siers», bet tā
sastāvā ir augu tauki. M.Puķīte skaidro, ka šo produktu nāksies
apturēt – apturēt tā tirdzniecību, līdz netiks novērstas marķējumā
konstatētās nepilnības. Katrs inspektors, izvērtējot konstatētos
pārkāpumus un to bīstamību cilvēku veselībai, izlemj, vai produktu
nepieciešams izņemt no apgrozības vai pietiek tikai ar konkrētā
produkta tirdzniecības apturēšanu uz laiku, līdz tiks novērstas
nepilnības. 
Smejies vesels!
Būtisks pārkāpums ir tas, ja uz produkta iepakojuma vispār nav
marķējuma latviešu valodā. Tādās reizēs tirgotājs tiek brīdināts
par konstatēto pārkāpumu, bet produkta izplatīšana – apturēta. PVD
Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis norāda, ka tirgotāji
šāda veida nepilnības novērš diezgan operatīvi. Viņš skaidro, ka
atbilstošam marķējumam jābūt gan uz iepakojuma, gan uz atsevišķu
produktu iesaiņojuma – ja biezpiena sieriņi tiek iepirkti pakā, tad
marķējumam latviešu valodā jābūt uz katra atsevišķā sieriņa
iesaiņojuma. 
Pārtikas inspektoriem, darot savu darbu, dažreiz gadījies
konstatēt pat smieklīgas kļūdas. Nerunājot nemaz par vienkārši
pieļautām pareizrakstības kļūdām, inspektore Karina Valiniece
atceras vairākus gadījumus, kas likuši aizdomāties. Vienā no tiem
produkta nosaukums bijis «Piknik: siera nūjiņas ar dūmu garšu».
Pirmkārt, jau pats produkts nosaukts neprecīzi, jo tās bijušas
desiņas ar sieru, nevis siera nūjiņas. Otrkārt, kurš var zināt,
kāda ir dūmu garša un kādu dūmu? Savukārt otrs gadījums, kas arī
prasījis precīzāku nosaukumu – «Viltotais zaķis». Lai gan šis
nosaukums ir tautā lietots, inspektore uzskata, ka produkta sastāvu
vajadzētu precizēt, lai nerastos pārpratumi.
Aizrāda arī par «sīkumiem»
Protams, ir arī tādi pārkāpumi, kas lielai daļai pircēju neko
neizsaka un patērētāju nemaldina. Viens no tādiem ir nepilnīgi
norādīta produkta enerģētiskā vērtība. Kā skaidro E.Uļjanova – ja
uzturvērtība ir norādīta kilokalorijās (kcal), tad tai jābūt
norādītai arī kilodžoulos (kJ), taču ar to tiek grēkots. Tas īpaši
svarīgi ir cilvēkiem, kas seko līdzi produktu uzturvērtībai,
piemēram, sportistiem, cilvēkiem, kam noteikta ārsta diēta,
bērniem. Laiku pa laikam inspektori aptur kādu produktu, kura
marķējumā enerģētiskā vērtība nav norādīta precīzi. Arī šoreiz –
sieru, kura marķējumā fiksētas tikai kalorijas.
Līdzīgs pārkāpums ir tas, ja uz marķējuma nav sastāvdaļu
procentuālās norādes, piemēram, uz jogurta ar rozīnēm marķējuma nav
norādīts rozīņu daudzums procentos. Lai gan tas ir viens no biežāk
izplatītajiem pārkāpumiem (no desmit piena produktiem, kas apturēti
nedēļas laikā, astoņiem konstatēts tieši šis pārkāpums), pircēji
tam uzmanību tikpat kā nepievērš. «Aptuveni 30 procenti patērētāju
tam nepievērš uzmanību, un viņu izvēli tas neietekmē. Tomēr ir
cilvēki, kam tas ir būtiski, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir
alerģija pret kādu no produkta sastāvdaļām, cukura diabēta
slimniekiem, kam ir būtisks cukura procentuālais sastāvs produktā,»
paskaidro A.Žilvinskis. Tas varētu būt saistoši arī tiem, kuri
vēlas zināt, vai produktam tikai klāt stāvējušas, piemēram, tās
pašas rozīnes vai tomēr to īpatsvars produktā ir salīdzinoši
augsts. 
Inspektora M.Puķītes vērīgā acs pārbaudē vienā no
lielveikaliem pamana arī šķietami mazsvarīgu neatbilstību uz piena
produkta tetrapakas. Marķējumā latviešu valodā norādīts, ka
produkts jāuzglabā temperatūrā no nulles līdz astoņiem grādiem, bet
uz iepakojuma oriģinālvalodā ražotājs informē, ka produkts
jāuzglabā temperatūrā no diviem līdz desmit grādiem. «Ražotājs
katru savu produktu pārbauda un nosaka optimālo temperatūru, kurā
tas uzglabājams – tas ir objektīvs rādījums, kas balstās uz
produkta ražotāja pētījumiem. Marķējuma tulkojumam jābūt precīzam,»
paskaidro M.Puķīte.
Bīstami veselībai
Arī derīguma termiņu produktam nosaka tā ražotājs,
pamatojoties uz pārbaudēm un pētījumiem, tāpēc ir būtiski to
ievērot. Protams, ne visi produkti, beidzoties uz marķējuma
norādītajam derīguma termiņam, vairs nav lietojami, bet no aprites
tie jāizņem. To nosaka Pārtikas aprites uzraudzības likums.
Ir dzirdēts, ka daži tirgotāji produktus, kam beidzies
derīguma termiņš, pārdod par zemāku cenu, norādot, ka šis termiņš
beidzies. A.Žilvinskis uzsver, ka šādus pārtikas produktus tirgot
aizliegts. «Nosakot produkta derīguma termiņu, vērā tiek ņemts tā
nekaitīguma kritērijs. Beidzoties derīguma termiņam, produkts var
izmainīties kvalitātes ziņā, kā arī var notikt izmaiņas tā
mikrobioloģiskajā sastāvā. Piemēram, var mainīties produkta skābums
vai sadalīties taukvielas,» skaidro A.Žilvinskis. Derīguma termiņus
var norādīt divējādi. Minimālais derīguma termiņš norādīts ar
vārdiem «Ieteicams līdz». Tas ir datums, līdz kuram ražotājs nes
atbildību par to, ka šīs pārtikas preces saglabā savas specifiskās
standartizētās īpašības, un tālāka preces lietošana uzturā ir
patērētāja ziņā. Šāda tipa derīguma termiņš ir atrodams uz
bakalejas precēm, šokolādes batoniņiem u. tml.
Turpretim vārdi «Izlietot līdz» norāda preces galīgo derīguma
termiņu, līdz kuram to drīkst lietot, ja tiek ievērots ražotāja
noteiktais uzglabāšanas režīms. Šāda veida norāde tiek pielietota
dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, kas ātri bojājas.
Pagarina marķējuma 
lietošanas laiku
Vēl šajā pārbaudē tika atrastas vairākas pudelītes kokteiļa
mērces, kuru marķējumā konstatētas nepilnības – produkta
uzturvērtība norādīta tikai kalorijās, nepieminot džoulus.
Inspektori produktu atlika malā, lai noskaidrotu, vai produktam nav
pagarināta šāda marķējuma lietošanas atļauja. «Ja mēs konstatējam
pārkāpumus, produkta izplatīšanu apturam, un to nedrīkst tirgot tik
ilgi, līdz nepilnības marķējumā nav novērstas. Tāpēc gan ražotāji,
gan tirgotāji ir kļuvuši apzinīgāki un šādās situācijās raksta PVD
iesniegumu ar lūgumu ļaut iztirgot produktus ar neprecīzo
marķējumu,» stāsta E.Uļjanova. «Ja šāda atļauja ir izsniegta,
protams, mēs produktu neapturam,» viņa piebilst.
PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs skaidro, ka parasti atļauja
iztirgot produktu tiek dota, bet ar vienu nosacījumu – blakus
neprecīzajam marķējumam jābūt uzlīmei, kurā izlabota konstatētā
neatbilstība. Viņš atceras, ka jau 2007. gada beigās PVD saņēmis
pirmos lūgumus pagarināt termiņu marķējumā pieļauto nepilnību
novēršanai, bet kopš pagājušā gada otrās puses uzņēmēji šajā ziņā
kļuvuši jo aktīvi. 
Uzņēmēji kļuvuši apzinīgāki
Uzņēmēji, kas iesniedz PVD lūgumu ļaut turpināt realizēt
produktu, kura marķējumā konstatēti pārkāpumi, līdz marķējuma
etiķešu izlietošanai, parasti nepilnības novērš. Līdz šim PVD
Jelgavas pārvaldes praksē vēl nav fiksēts gadījums, ka uzņēmējs
kļūdas nebūtu izlabojis.
Daži uzņēmēji paši izstrādā mehānismus, lai pēc iespējas
izvairītos no pārkāpumiem. Piemēram, kāds starptautisks
tirdzniecības un ražošanas uzņēmums vēlas ieviest sistēmu, lai
vienas receptūras produktiem, ražotiem paralēli vairākās ražotnēs,
izmantotu vienotu iepakojuma materiālu ar skaidru un nepārprotamu
informāciju par ražotnes identifikāciju, kurā norādītu visu
produkta ražotņu identifikācijas marķējumu kodus burtu veidā, bet
par burtu kodiem ražotājs informētu katra produkta specifikācijā.
Šifrs ļautu izvairīties no situācijas, ka, veikalā nonākot precei
no dažādām ražotnēm, ražotājs vai nu nav norādīts vispār, vai
sajaukts.
Septiņi marķējuma grēki
Pārskatot PVD konstatētos pārkāpumus, sanāk, ka ir septiņi
marķējuma grēki. Pirmais – nav iespējams noskaidrot produkta vai
izejvielu derīguma termiņu. Tas savukārt neļauj precīzi noteikt
produkta nekaitīgumu. Otrs – neprecīzi norādīts produkta nosaukums.
Tas galvenokārt attiecas uz jau minētajiem piena produktiem, kuru
nosaukumi ir aizsargājami. Trešais – nav sastāvdaļu procentuālās
norādes. Tas attiecas uz produktiem, kuriem uzsvērta kāda no
sastāvdaļām. Ceturtais – nav marķējuma latviešu valodā. Piektais –
nepilnīgi norādīta produkta enerģētiskā vērtība. Sestais –
nepareizs tulkojums. Dažreiz ir tā, ka oriģinālvalodā dotās norādes
ir skaidri saprotamas un neprecizitātes ir acīmredzamas. Septītais
– nav norādīts produkta ražotājs vai izplatītājs. PVD Jelgavas
pārvaldes speciālisti gan nevar norādīt, kurš no šiem grēkiem ir
visizplatītākais, bet konstatēti tiek visi.
PVD Jelgavas pārvaldes inspektori šā gada pirmajos divos
mēnešos kopā sastādījuši jau 22 administratīvo pārkāpumu
protokolus. 16 no tiem – pārtikas izplatīšanas uzņēmumiem, četrus –
sabiedriskās ēdināšanas vietām, divus – pārtikas ražošanas
uzņēmumiem. Kopā piemēroti naudas sodi 2130 latu vērtībā.