23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVērtē iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus
Vērtē iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus
10/03/2009

Ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju valstī, Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis ir ierosinājis samazināt valsts budžeta izdevumus par 280 miljoniem latu, kas atbilstu budžeta deficītam 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gadījumā, ja starptautiskie aizdevēji pieprasa valsts budžeta deficītu, kas nepārsniedz 4,7% no IKP, koalīcijas partneri arī izskata variantu par valsts budžeta izdevumu samazināšanu par 700 miljoniem latu.

www.jelgavasvestnesis.lv

Ņemot vērā
saspringto ekonomisko situāciju valstī, Ministru prezidenta amata
kandidāts Valdis Dombrovskis ir ierosinājis samazināt valsts
budžeta izdevumus par 280 miljoniem latu, kas atbilstu budžeta
deficītam 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gadījumā, ja
starptautiskie aizdevēji pieprasa valsts budžeta deficītu, kas
nepārsniedz 4,7% no IKP, koalīcijas partneri arī izskata variantu
par valsts budžeta izdevumu samazināšanu par 700 miljoniem
latu.

 

Iespējamos variantus samazināt valsts
budžeta izdevumus vērtē Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
Irēna Škutāne, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas
nodaļas vadītāja Dace Olte un ceļu būvniecības firmas «Igate»
valdes prie
kšsēdētājs Māris Peilāns.

 

Irēna
Škutāne
, Jelgavas domes priekšsēdētāja
vietniece:

«Manuprāt, galvenais uzdevums ir
reformēt valsts pārvaldi. Pirmkārt, jau jāpārskata
mi
nistriju loma savā nozarē. Ministrijai ir jābūt tai,
kas ar normatīvajiem aktiem regulē konkrētu nozari, taču to varētu
īstenot konkrēts skaits speciālistu
un iespējams, tam
nemaz nav nepieciešama vesela ministrija ar simtiem darbinieku.
Vesela virkne struktūru ir mākslīgi ra
dītas un nav pat
īsti saprotams, ar ko tās nodarbojas. Vēl jo vairāk dažādās
ministriju pakļautībā esošās iestādes un aģentūras – kontrolējošo
institūciju noteikti ir par daudz. Es uzskatu, ka tik mazā valstī
Latvija, noteikti nav nepieciešams tik liels skaits
ministriju. Tāpēc ir atbalstāma iecere par to reorganizāciju,
skaitu samazinot. Piemēram, Ģimenes un bērnu lietu ministrijas
funkcijas, manuprāt, ļoti dublējas ar tām, ko jau veic Labklājības
ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Ir jāsaprot, ka,
ministrijas likvidēšana jau nenozīmē, ka nepieciešamās funkcijas
netiks veiktas – tās var koordinēt konkrētas jomas speciālisti,
taču tam nav nepieciešama sava ministrija. Tāpēc tieši valsts
pārvaldes reformēša
nā es saskatu iespēju ietaupīt
valsts līdzekļus.»

 

Dace Olte,
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļas
vadītāja:

«Manuprāt, ir vēl pietiekami daudz
sabiedriskās saskarsmes, dažādu
konsultantu, apmācību
projektu izdevumu, kur reālais ieguvums ir ļoti niecīgs un

šajos ekonomisko grūtību laikos šādi izdevumi
būtu lieki. Ja projekta rezultāts ir daži izdoti bukleti ar
virspusīgu, paviršu informāciju (uz spoža papīra un bildēm), kā arī
pāris semināru garlaikotai sabiedrībai, tad tādas lietas ir
izskaužamas! Kategoriski esmu pret pensiju indeksācijas atcelšanu
un līdzekļu samazināšanu arodskolām. Diskutabls ir jautājums par
to, ka lieli līdzekļi ir ieplānoti bezdarbnieku apmācībai. No
vienas puses, tas ir darbs tiem apmācītājiem un stipendija
kursanta
m, bet kāds ir reālais rezultāts, kvalitāte?
Jāpārdomā, vai šodien nav svarīgāk nodrošināt
darbu,
kaut vai organiz
ējot sabiedriskos darbus, jo
bezdarbnieka statuss tagad ir arī daudziem kvalificētiem
darbiniekiem.»

 

 

Māris Peilāns,
ceļu būvniecības firmas «Igate» valdes priekšsēdētājs:

«Pirms steigties ar budžeta izdevumu
samazināšanu, ir jāatrod problēmu sa
kne –
vispirms ir rūpīgi jāizvērtē joma
s, kurās ir
iespējams profesionālāk strādāt. Var teikt, ka
visu izšķir kadri – Valdis Dombrovskis ir paredzējis visiem valsts
pārvaldē strādājošajiem vienādi nogriezt algas, taču tas nebūtu
prātīgi un
godīgi pret labākajiem darbiniekiem –
pašreiz plānoto kardinālo reformu rezultātā vienādi cietīs ne tikai
štata vietas, bez kurām varētu iztikt, bet arī labākie un
profesionālākie darbinieki, un šāda rīcība neveicinās motivāciju
strādāt valsts pārvaldē. Diemžēl valsts pārvaldes iestādēs ir plaši
izplatīta radu un draugu būšana – tā
vienreiz ir
jālikvidē un jādod iespēja strādāt savas jomas speciālistiem, tad
arī rezultāti neizpaliks, kaut vai va
rētu uzlaboties
Eiropas strukturālo fondu naudas apguve. Noteikti ir nepieciešams
samazināt neskaitāmās lielo uzņēmumu padomes, šādu
padomnie
ku skaitu un algas – ir daudz
lielu am
atu, no kuriem nav lielas jēgas. Turklāt, ja
atklātībā pa
rādītos informācija par
valst
s pārvaldes darbinieku
komandējum
u izdevumiem, mēs uzzinātu šokējošus
skaitļus – lūk, vēl viena iespēja ietaupīt.»