«Esam jauna ģimene, kas dzīvo Platones ielā, Jelgavā. Vēlamies izteikt savu neapmierinātību, ka mums jādzīvo pie ceļa, kur regulāri tiek izkaisīts frēzētais asfalts. Tas, spriežot pēc tā izkaisītāju rīcības, lieti noder bedrīšu aizlāpīšanai. Bedrītes tiek aizlāpītas, bet… Mums ir divi mazi bērniņi, bet frēzētais asfalts ir kaitīgs un, ilgtermiņā uzturoties tā tuvumā, kancerogēns. Ne velti Vācijā jebkāda tā izmantošana ir aizliegta un vācieši frēzēto asfaltu izved no savas valsts kā kaitīgu vielu. Frēzētā asfalta sastāvā ir, piemēram, naftas produkts bitumena emulsija, kas, saberzta putekļos, viegli izplatās gaisā, nonākot plaušās un elpceļos,» vēstulē «Jelgavas Vēstnesim» raksta Andris. Viņš spriež – nelīdz tas, ka Platones ielā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometri stundā, kas it kā regulē to, ka putekļi nepaceļas augstu un nenāk mājās. «Ātrums nereti tiek pārsniegts, taču arī pie 30 kilometriem stundā vieglie putekļi paceļas kaitīgā augstumā. Varbūt jums ir kāda ideja, kā ar to varam cīnīties? Varbūt mums jāsavāc paraksti no Platones iedzīvotājiem, varbūt jātaisa reportāža, lai jau gadiem sasāpējušos situāciju mainītu, liekot pašvaldībai mūs sadzirdēt?» tā Andris.
Sintija Čepanone
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» informē, ka frēzētā asfalta uzbēršana seguma pastiprināšanai Platones ielas posmā no Ruļļu līdz Mednieku ielai veikta 2009. gada vasarā, savukārt no 2014. gada 23. augusta līdz 10. septembrim tiek veikta atkārtota frēzētā asfalta uzbēršana un blietēšana, jo vecais segums vietām ir nolietojies. Minēto tehnoloģiju – frēzēto asfaltu kā ceļa dilumkārtas atjaunošanas materiālu – izmanto arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Cēsīs, Dobelē, Bauskā. ««Pilsētsaimniecība» sazinājās ar Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes speciālistiem, kuri norādīja, ka nofrēzētā asfalta izmantošana ceļu seguma pastiprināšanai un atjaunošanai ir pieļaujama un ceļu būvē izmantojama tehnoloģija. Tiesa, Platones ielas frēzētā asfalta posmu no Mednieku līdz Liepājas ielai 2015. gadā plānots apstrādāt ar atputekļojošo vielu, lai absorbētu sausā laikā veidojošos putekļus. 2015. gada budžeta pieprasījumā arī tiks iekļauta Platones ielas posma no Ruļļu ielas līdz Mednieku ielai divkārtu virsmas apstrāde ar sīkšķembām un emulsiju,» informē «Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka Jelgavas pilsētā ielu remontos iegūto nofrēzēto asfaltu izmanto otrreiz grantēto ceļu uzturēšanai, tā samazinot bedru daudzumu, un darbi tiek veikti vasarā, lai segums labāk sablietētos.
«Tā kā šajos darbos izmantotais asfalts ir 10 – 20 gadus vecs, bitumena atlikums tajā ir samazinājies un masu pārsvarā veido viena no asfaltmasas sastāvdaļām – šķembas.
Pilsētā otrreizējais materiāls ielu seguma uzlabošanai tiek pielietos jau desmit gadus, un iedzīvotāju atsauksmes ir bijušas pozitīvas. «Taču, ņemot vērā bažas par minēto darbu iespējamo kaitējumu, aicinu konkrētu ielu iedzīvotājus vērsties pašvaldībā, lai šādi ielu uzturēšanas darbi tajās turpmāk netiktu plānoti,» tā J.Strods.
Jāpiebilst, ka frēzētā asfalta iespējamais kaitīgums vai, gluži pretēji, nekaitīgums ir Veselības inspekcijas kompetencē, un, kā norāda Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste, inspekcijas rīcībā nav informācijas par frēzētā asfalta ietekmi uz veselību – ilgtermiņā vienlīdz kaitīgi veselībai var būt jebkuri ceļu putekļi. «Uzskatām, ka šajā gadījumā būtiskāk ir mazināt putekļu izplatīšanos, kas pasliktina dzīves kvalitāti, radot fizisku diskomfortu, un ilgtermiņā arī var nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Putekļu daļiņas, mehāniski nosēžoties uz augšējo elpceļu gļotādām, izraisa kairinājumu, bet ilgtermiņā – iekaisumu. Visjutīgākie ir bērni, gados veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām elpceļu un sirds asinsvadu slimībām. Tādējādi, lai mazinātu putekļu izplatīšanos, ir nepieciešams apstrādāt ceļa segumu ar materiāliem, kas mazina putekļu pacelšanos gaisā; ievērot noteiktos ātruma ierobežojumus, kā arī, ja iespējams, nepieciešams nodrošināt ātri augošus aizsargājošus stādījumus, piemēram, krūmus vai zaļumus, kas aizkavē putekļu izplatību,» uzsver M.Šnepste.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %