17.3 °C, 1.4 m/s, 86.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVeselības inspekcija: «Būtiskāk ir samazināt putekļu izplatīšanos»
Veselības inspekcija: «Būtiskāk ir samazināt putekļu izplatīšanos»
25/09/2014

«Esam jauna ģimene, kas dzīvo Platones ielā, Jelgavā. Vēlamies izteikt savu neapmierinātību, ka mums jādzīvo pie ceļa, kur regulāri tiek izkaisīts frēzētais asfalts. Tas, spriežot pēc tā izkaisītāju rīcības, lieti noder bedrīšu aizlāpīšanai. Bedrītes tiek aizlāpītas, bet… Mums ir divi mazi bērniņi, bet frēzētais asfalts ir kaitīgs un, ilgtermiņā uzturoties tā tuvumā, kancerogēns. Ne velti Vācijā jebkāda tā izmantošana ir aizliegta un vācieši frēzēto asfaltu izved no savas valsts kā kaitīgu vielu. Frēzētā asfalta sastāvā ir, piemēram, naftas produkts bitumena emulsija, kas, saberzta putekļos, viegli izplatās gaisā, nonākot plaušās un elpceļos,» vēstulē «Jelgavas Vēstnesim» raksta Andris. Viņš spriež – nelīdz tas, ka Platones ielā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometri stundā, kas it kā regulē to, ka putekļi nepaceļas augstu un nenāk mājās. «Ātrums nereti tiek pārsniegts, taču arī pie 30 kilometriem stundā vieglie putekļi paceļas kaitīgā augstumā. Varbūt jums ir kāda ideja, kā ar to varam cīnīties? Varbūt mums jāsavāc paraksti no Platones iedzīvotājiem, varbūt jātaisa reportāža, lai jau gadiem sasāpējušos situāciju mainītu, liekot pašvaldībai mūs sadzirdēt?» tā Andris.

Sintija Čepanone

«Esam jauna ģimene, kas dzīvo
Platones ielā, Jelgavā. Vēlamies izteikt savu neapmierinātību, ka
mums jādzīvo pie ceļa, kur regulāri tiek izkaisīts frēzētais
asfalts. Tas, spriežot pēc tā izkaisītāju rīcības, lieti noder
bedrīšu aizlāpīšanai. Bedrītes tiek aizlāpītas, bet… Mums ir divi
mazi bērniņi, bet frēzētais asfalts ir kaitīgs un, ilgtermiņā
uzturoties tā tuvumā, kancerogēns. Ne velti Vācijā jebkāda tā
izmantošana ir aizliegta un vācieši frēzēto asfaltu izved no savas
valsts kā kaitīgu vielu. Frēzētā asfalta sastāvā ir, piemēram,
naftas produkts bitumena emulsija, kas, saberzta putekļos, viegli
izplatās gaisā, nonākot plaušās un elpceļos,» vēstulē «Jelgavas
Vēstnesim» raksta Andris. Viņš spriež – nelīdz tas, ka Platones
ielā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometri
stundā, kas it kā regulē to, ka putekļi nepaceļas augstu un nenāk
mājās. «Ātrums nereti tiek pārsniegts, taču arī pie 30 kilometriem
stundā vieglie putekļi paceļas kaitīgā augstumā. Varbūt jums ir
kāda ideja, kā ar to varam cīnīties? Varbūt mums jāsavāc paraksti
no Platones iedzīvotājiem, varbūt jātaisa reportāža, lai jau gadiem
sasāpējušos situāciju mainītu, liekot pašvaldībai mūs sadzirdēt?»
tā Andris.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde
«Pilsētsaimniecība» informē, ka frēzētā asfalta uzbēršana seguma
pastiprināšanai Platones ielas posmā no Ruļļu līdz Mednieku ielai
veikta 2009. gada vasarā, savukārt no 2014. gada 23. augusta līdz
10. septembrim tiek veikta atkārtota frēzētā asfalta uzbēršana un
blietēšana, jo vecais segums vietām ir nolietojies. Minēto
tehnoloģiju – frēzēto asfaltu kā ceļa dilumkārtas atjaunošanas
materiālu – izmanto arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Cēsīs,
Dobelē, Bauskā. ««Pilsētsaimniecība» sazinājās ar Rīgas Tehniskās
universitātes Būvniecības fakultātes speciālistiem, kuri norādīja,
ka nofrēzētā asfalta izmantošana ceļu seguma pastiprināšanai un
atjaunošanai ir pieļaujama un ceļu būvē izmantojama tehnoloģija.
Tiesa, Platones ielas frēzētā asfalta posmu no Mednieku līdz
Liepājas ielai 2015. gadā plānots apstrādāt ar atputekļojošo vielu,
lai absorbētu sausā laikā veidojošos putekļus. 2015. gada budžeta
pieprasījumā arī tiks iekļauta Platones ielas posma no Ruļļu ielas
līdz Mednieku ielai divkārtu virsmas apstrāde ar sīkšķembām un
emulsiju,» informē «Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas
inženieris Edgars Rubenis.
        

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka Jelgavas pilsētā ielu remontos
iegūto nofrēzēto asfaltu izmanto otrreiz grantēto ceļu uzturēšanai,
tā samazinot bedru daudzumu, un darbi tiek veikti vasarā, lai
segums labāk sablietētos.

«Tā kā šajos darbos izmantotais asfalts
ir 10 – 20 gadus vecs, bitumena atlikums tajā ir samazinājies un
masu pārsvarā veido viena no asfaltmasas sastāvdaļām –
šķembas.

Pilsētā otrreizējais materiāls ielu
seguma uzlabošanai tiek pielietos jau desmit gadus, un iedzīvotāju
atsauksmes ir bijušas pozitīvas. «Taču, ņemot vērā bažas par minēto
darbu iespējamo kaitējumu, aicinu konkrētu ielu iedzīvotājus
vērsties pašvaldībā, lai šādi ielu uzturēšanas darbi tajās turpmāk
netiktu plānoti,» tā J.Strods. 

Jāpiebilst, ka frēzētā asfalta
iespējamais kaitīgums vai, gluži pretēji, nekaitīgums ir Veselības
inspekcijas kompetencē, un, kā norāda Veselības inspekcijas
Sabiedrības veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste,
inspekcijas rīcībā nav informācijas par frēzētā asfalta ietekmi uz
veselību – ilgtermiņā vienlīdz kaitīgi veselībai var būt jebkuri
ceļu putekļi. «Uzskatām, ka šajā gadījumā būtiskāk ir mazināt
putekļu izplatīšanos, kas pasliktina dzīves kvalitāti, radot
fizisku diskomfortu, un ilgtermiņā arī var nelabvēlīgi ietekmēt
veselību. Putekļu daļiņas, mehāniski nosēžoties uz augšējo elpceļu
gļotādām, izraisa kairinājumu, bet ilgtermiņā – iekaisumu.
Visjutīgākie ir bērni, gados veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām
elpceļu un sirds asinsvadu slimībām. Tādējādi, lai mazinātu putekļu
izplatīšanos, ir nepieciešams apstrādāt ceļa segumu ar materiāliem,
kas mazina putekļu pacelšanos gaisā; ievērot noteiktos ātruma
ierobežojumus, kā arī, ja iespējams, nepieciešams nodrošināt ātri
augošus aizsargājošus stādījumus, piemēram, krūmus vai zaļumus, kas
aizkavē putekļu izplatību,» uzsver M.Šnepste.