24.1 °C, 3.5 m/s, 50.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVidējā darba samaksa pērn pieaugusi par 20,7%
Vidējā darba samaksa pērn pieaugusi par 20,7%
03/03/2009

Pagājušogad, salīdzinot ar 2007. gadu, mēneša vidējā darba samaksa pieauga no 398 līdz 480 latiem jeb par 20,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie operatīvie dati.

Pagājušogad, salīdzinot ar 2007. gadu, mēneša vidējā darba
samaksa pieauga no 398 līdz 480 latiem jeb par 20,7%, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie operatīvie
dati.

Straujāk darba samaksa ir augusi privātajā sektorā – par 21,2% – no
362 līdz 438 latiem, sabiedriskajā sektorā pieaugums veidoja 18,9%
– no 477 līdz 567 latiem. Mēneša vidējā neto darba samaksa 2008.
gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 22,7% un sasniedz
351 latu. Darba samaksas reālais pieaugums veidoja 6,3%, ņemot vērā
patēriņa cenu palielinājumu par 15,4%.

Baltijas valstīs visaugstākā bruto darba samaksa 2008.gada
ceturtajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, bija
Igaunijā – 838 eiro (587 lati), Latvijā – 711 eiro, bet viszemākā
Lietuvā – 672 eiro (470 lati). 2008.gada ceturtajā ceturksnī,
salīdzinot ar 2007. gada ceturto ceturksni, vislielākais pieaugums
bija Lietuvā – par 13%, Latvijā – par 12%, bet Igaunijā – tikai par
6,9%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2008. gada ceturtajā
ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, pieauga par 2,4%. Darba
alga sabiedriskajā sektorā palielinājās par 5,9% – no 573 līdz 607
latiem, bet privātajā sektorā tā samazinājās par 0,5% – no 448 līdz
446 latiem.

Darba samaksas reālais pieaugums veidoja 1,3%, ņemot vērā patēriņa
cenu kāpumu par 1,4%.

Vislielākais palielinājums starp sektoriem bija izglītībā – par
19,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6%,
sabiedriskajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos – par
4,8% un finanšu starpniecībā – par 4,4%. Vairākās nozarēs darba
samaksa šajā periodā samazinājās, piemēram, elektroenerģijas, gāzes
un ūdens apgādē – par 6,2%, viesnīcās un restorānos – par 5%,
valsts pārvaldē – par 2,3%.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, vidējā darba samaksa 2008. gada
ceturtajā ceturksnī pieaugusi no 446 līdz 500 latiem jeb par 12%.
Sabiedriskajā sektorā palielinājums veidoja 7,6% – no 564 līdz 607
latiem, bet privātajā sektorā – 13,8%.

Mēneša vidējā neto darba samaksa šajā periodā palielinājās par
14,1% un sasniedza 366 latus. Darba samaksas reālais pieaugums
veidoja 1,9%, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 12%.

2008. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada ceturto
ceturksni, bruto darba samaksa visstraujāk augusi tādās nozarēs kā
transports, glabāšana un sakari – no 455 līdz 547 latiem jeb par
20,3%, operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi,
zinātne un citi komercpakalpojumi – no 453 līdz 528 latiem jeb par
16,6%, zvejniecība – no 286 līdz 326 latiem jeb par 13,9%, veselība
un sociālā aprūpe – no 443 līdz 501 latam jeb par 13% un apstrādes
rūpniecība – no 379 līdz 429 latiem jeb par 13%. Savukārt valsts
pārvaldē mēneša vidējā darba samaksa ir nedaudz samazinājusies – no
676 līdz 672 latiem jeb par 0,6%.

«Kā jau ierasts, privātais sektors rāda spēju ātri pielāgoties
patiesajai situācijai ekonomikā. Izmaiņas notiek ātri un krasi, jo
no tā atkarīga turpmākā uzņēmuma izdzīvošana. Kā atzīst atsevišķas
amatpersonas, tad tā ir Latvijas viena no lielākajām priekšrocībām,
ka bizness ir tik elastīgs. Ja tas ir pamats, lai ar to lepotos,
tad sabiedriskā sektorā algu izmaiņas notiek gausi, nevērtējot algu
disproporciju pamatotību,» norāda «SEB bankas» makroekonomikas
eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz plašo atalgojuma fondu
samazināšanu, sabiedriskā sektorā algu samazināšanas iespējas
joprojām ir ļoti plašas. «Pagaidām tiek samazināti galvenokārt
atalgojuma fondi un dažādas papildu piemaksas, prēmijas. Atalgojuma
līmenis sabiedriskajā sektorā joprojām pārsniedz samaksu privātajā
sektorā. Turklāt, lai sabalansētu budžetu, ir sagaidāms atkārtots
algu samazinājums,» prognozē eksperts.

Iespēju robežās ir jāizvairās no mehāniskas pieejas, visiem
samazinot par vienādu procentu. Sabiedriskā sektora darba samaksas
politikai ir nepieciešama pamatīga reforma. Lai to paveiktu, ir
jāizstrādā sabiedriskā sektora algu klasifikators ar mērķi, lai tie
ir salīdzināmi ar privāto sektoru un veidotos algu veidošanās
caurskatāmība, uzskata Gaišpuitis.

Pēc viņa teiktā, sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir jāveido
jauni atalgojuma veidošanās principi. Publiskajā sektorā
strādājošajiem jāsaņem vidēji 80% no privātā sektorā
strādājošajiem. «Darba samaksa pieaug, ja atbilstoši klasifikatoram
pieaug darba samaksa arī privātajā sektorā. Tā veidotos apstākļi,
kad darbinieks izvēlas saņemt lielāku samaksu, strādājot biznesā,
vai lielāku drošību, strādājot valsts maizē,» atzīst eksperts.