17.2 °C, 3.6 m/s, 72.5 %

Pilsētā

VUGD: Sakoptos laukos kūla nedegs
06/10/2014

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.  

Inga Vetere, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses
un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina
zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās
teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Viens
no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas
tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros
izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki.
Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja
rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas,
nebūs kūlas, kam pavasarī
degt.   
      

Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no
tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot
statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu
no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos,
bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā
ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un
saimniekošanas veids?

Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības
un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār
pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu
nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā
pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas
ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās
informācijas apmēram 70 % kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām
piederošajās teritorijās.

VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības
veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas
pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi
un kontroli savās administratīvajās teritorijās, t.sk., pašvaldībām
piederošajos zemes gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otrajai daļai
paredzēta administratīvā atbildība.

VUGD atgādina, ka atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par
zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu,
lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām
personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Saskaņā ar
LAPK 210. pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas
izskatīt šā kodeksa 51. panta otrajā daļā un 179. panta ceturtajā
daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.
gada 17. februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumi» 21.
punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie
pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par
šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu
fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro,
bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš
četrsimt eiro.