Test

Nedēļas nogalē Jelgavas Ledus hallē notiks Eiropas Čempionu kausa sieviešu hokejā 1. posms. Latviju šajās sacensībās pārstāvēs komanda «Laima», kuras sastāvā spēlē arī trīs SHK «Zemgale» hokejistes, informē abu komandu vārtsardze Lolita Andriševska.

«Mēs šovakar šeit apliecinām, ka pateicību nevar aizmirst. Teikšu Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem: «Paldies ir vienīgā valūta pasaulē, kas nav mainījusi kursu». Un to jums visiem saku arī es, paldies, jums visiem par jūsu darbu,» tā Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Laura Zvejniece, uzrunājot klātesošos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «Darba ar jaunatni balva 2010» pasniegšanas ceremonijā.

91,27 procenti par zemi, 76,06 procenti par ēkām – tāda līdz šīs nedēļas sākumam ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izpilde pašvaldības budžetā. Jelgavas pašvaldības Finanšu nodaļas galvenais speciālists NĪN jautājumos Aigars Strupulis vērtē, ka šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, taču atgādina, ka pēdējais nodokļa samaksas termiņš ir 15. novembris. Pēc tam tiks aprēķināta kavējuma nauda.

«Pa Loka maģistrāli ejot no Aviācijas ielas uz Rīgas ielu, tā ir pilnīgā tumsā – nedeg neviena laterna! Vai «Pilsētsaimniecība» šajā posmā nav domājusi ieslēgt kaut pāris laternu, lai vismaz ceļu var redzēt, citādi pa ceļa malu iet ir pārāk bīstami, turklāt blakus ir mežs – mazums kas var notikt. Saprotu, ka tā ir rūpniecības zona, nevis pilsētas centrs, tomēr apgaismojums tur ir vajadzīgs,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta jelgavnieks Māris. Šo jautājumu viņš vēlas aktualizēt, jo ne tikai Latvijā, bet arī Jelgavā sākusies rūpniecības izaugsme, tostarp bijušajā RAF teritorijā, rūpnīcā «Amo Plant». «Tagad tur darbi norit divās un pat trijās maiņās, taču cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, dodoties uz darbu vai mājās vēlās vakara stundās, ceļš jāmēro pilnīgā tumsā!» tā viņš.

«Dzīvoju Meiju ceļā 46 – mājā, kurā piecos dzīvokļos ierīkota autonomā apkure. Tas nozīmē, ka jau sen šie dzīvokļi ir atslēgti no centralizētās siltumapgādes. Viss jau būtu labi, ja vien šo dzīvokļu īpašnieki nesildītos uz pārējo mājas iedzīvotāju rēķina,» stāsta Meiju ceļa 46 mājas vecākā Gaļinas kundze. Šajos dzīvokļos mītošie maksā septiņpadsmit procentus no aprēķinātās kvadrātmetra cenas par piegādāto siltumu mājai, taču mājas vecākā pārliecināta, ka viņi sildās nelikumīgi, tādēļ viņiem būtu jāmaksā vismaz 50 – 70 procentus. «Šis jautājums ir ļoti aktuāls, jo par apkuri jāmaksā aizvien vairāk un vairāk. Bail rēķināt, cik par siltumu maksāsim šoziem, ja pieci lieli dzīvokļi tiek apsildīti uz pārējo iedzīvotāju rēķina,» tā mājas vecākā, «Jelgavas Vēstnesim» jautājot, kā šādā situācijā rīkoties.

Volejbola klubs «Biolar/Olaine/Jelgava» izcīnījis kārtējo uzvaru Schenker līgā, ar 3:0 pieveicot Igaunijas komandu «Rakvere Grossi», portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē komandas spēlētājs un menedžeris Andrejs Jamrovskis.

«Es jau ikdienā esmu mājās ar trīsgadīgo dēlu, tādēļ skolēnu brīvlaiks mūsu ģimenei nav nekāda traģēdija – vienkārši šajā nedēļā mājās būsim visi. Daudz sarežģītākā situācijā, protams, ir ģimenes, kurās abi vecāki strādā. Taču es jau tagad skaidri zinu, ka mani bērni savā pirmajā brīvlaikā nekādas papildu nodarbības neapmeklēs – viņiem taču beidzot ir jāatpūšas!» teic piecu bērnu mamma jelgavniece Aija Grietēna.

Šonakt ap pulksten 3.35 Jelgavas Sporta halles kafejnīcā izcēlās ugunsgrēks. Lai gan ugunsgrēks jau nodzēsts, tagad tiek vākts ūdens, lai saglābtu grīdu. Sporta Servisa centra direktors Juris Kaminskis gan vēl nevarēja pateikt, vai naktī notikušais ieviesīs izmaiņas sporta pasākumu kalendārā.  

SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) apsaimniekošanā ir nedaudz vairāk kā 80 mājas, kas pilnībā vai daļēji atrodas uz privātas zemes. Pašlaik parakstīti 48 nomas līgumi, un daudzstāvu nama Asteru ielā 4 dzīvokļu īpašnieki nav vienīgie, kuri ar zemesgabala īpašnieku nevar vienoties par nomas maksas apmēru. Atsevišķos gadījumos šo jautājumu jau risina tiesa, visticamāk, arī šajā gadījumā par to lems tiesa.

Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija – ir augsts reģistrētais bezdarba līmenis, bet tajā pašā laikā no uzņēmējiem bieži dzirdama frāze: «Mums nav, kas strādā!» Lai kaut kā uzlabotu situāciju un mazinātu bezdarba līmeni – Jelgavā tas ir 11 procenti, bet valstī kopumā 14,5 procenti –, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā virkni pasākumu, kas tiek finansēti par Eiropas fondu līdzekļiem. Vairums programmu vērstas uz to, lai bezdarbnieki kļūtu konkurētspējīgāki un apgūtu jaunas prasmes, zināšanas, tomēr ir arī pasākumi, kas stimulē darba devējus pieņemt darbā bez darba palikušos. Piemēram, uzņēmums var saņemt atbalstu subsidētās darba vietas noteiktām cilvēku grupām izveidei, praktisko apmācību organizēšanai, jauniešu prakses vietu nodrošināšanai. NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka vakances uzņēmēji piesaka daudz aktīvāk, tomēr šogad dažādās atbalsta programmās iesaistījušies 54 uzņēmumi. Lielākā piekrišana ir invalīdu nodarbināšanai (26 uzņēmumi) un jauniešu prakses vietu organizēšanai (20 uzņēmumi). «Manuprāt, šīm programmām vairāk piesakās tāpēc, ka te ir ilgāks periods, uz kuru var noslēgt līgumu, – no viena līdz diviem gadiem. Tas, savukārt, nozīmē finansiālu ieguvumu ilgākā laika posmā,» uzskata M.Narvils. Protams, pozitīvs aspekts ir arī tas, ka darba devējs var pārbaudīt darbinieku un viņa atbilstību ar mazāku risku, bet bezdarbniekam ir garantēts darbs un ienākumi. Cik novērojis M.Narvils, pa retam gadās, ka darba devējs un darbinieks nespēj sastrādāties, tad ir iespējams darbinieku apmainīt, bet lielākoties abas puses ir apmierinātas. «Visbiežāk darba devēji sūdzas par to, ka jāraksta daudz papīru. Jā, dokumentu ir daudz, tomēr cenšamies palīdzēt, cik varam. Citas sūdzības saņēmuši neesam,» tā NVA Jelgavas filiāles vadītājs. Pērn gan bijis ārkārtas gadījums, kad nācies lauzt ar uzņēmumu noslēgto līgumu – tas bijis līgums par bezdarbnieka apmācību darba vietā. «Problēmas bija paša uzņēmuma darba organizācijā, un veids, kādā apmācība notika, mums nebija pieņemams,» stāsta M.Narvils, vēlreiz uzsverot, ka tā bijusi ārkārtas situācija. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» aptaujāja uzņēmumus, lai noskaidrotu, kāpēc viņi izmanto šīs programmas un kā tās vērtē.

Kāda Pērnavas ielas 32 iedzīvotāja vēlas pārliecināties, vai, hlorējot pilsētas ūdensvada tīklu, tas izdarīts arī RAF dzīvojamā masīva mājās. «Atceros, kad dzīvoju pilsētas centrā, ūdensvada hlorēšanu nevarēja nepamanīt – krāna ūdens pēc hlora tajās dienās smirdēja jau pa gabalu, taču, kopš dzīvoju RAF, nekādas smakas tam nav! Sistēmas profilaktiskā dezinfekcija taču jāveic divreiz gadā, taču man nav pārliecības, ka tas tiešām tiek darīts. Vismaz Pārlielupē, manuprāt, tas nenotiek,» stāsta jelgavniece, piebilstot, ka arī oktobra sākumā pilsētā veiktās ūdensvada dezinfekcijas laikā specifisko smaku nav jutusi, lai gan par to iedzīvotāji esot brīdināti, turklāt ūdens esot tikpat drausmīgas kvalitātes kā pirms hlorēšanas.

Šodien izbraukumā kārtējo Schenker līgas spēli aizvadīja volejbola klubs «Biolar/Olaine/Jelgava». Mūsu komanda pieveica «Tartu Pere Leib» volejbolistus ar 3:1, portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē komandas spēlētājs un menedžeris Andrejs Jamrovskis.