Naktsdzīvi Jelgavā nodrošina divi vērā ņemamu izmēru naktsklubi, kā arī krogs «Cepuri nost», kas piektdienu un sestdienu vakaros pie labas atpūtas un dejošanas cenšas pieradināt «nobriedušāku» publiku – gados tā virs 30. Visu šo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka situācija ar izklaidēties kārajiem neesot vienkārša un, sākoties ekonomiskajai krīzei, kļūst arvien sarežģītāka, taču, uzsverot savu dažādību, tie ir pārliecināti, ka pilsētā nodrošina daudzveidīgu un saturīgu naktsdzīvi.
Arī ar aktīvo atpūtu, iespējams, Jelgavā nav tik bēdīgi, kā varētu šķist. Protams, līdzenajā Zemgales centrā nav kalna, kur ierīkot slēpošanas trasi, taču ir iespēja slidot, peldēt, spēlēt tenisu, peintbolu, braukt ar kartingu. Turklāt gaidāms, ka arī lidināties vēja tunelī te varēs pavisam drīz.
Tas, ka ceturtajā lielākajā Latvijas pilsētā nav kinoteātra, ir trūkums, ko kā būtisku uzsver katrs, kuram lūdzam izvērtēt atpūtas iespējas Jelgavā. Taču izrādās, ka visai nopietni pie šīs problēmas risināšanas ķēries Ainārs Tamisārs, kurš atklāj noslēpumu – kinoteātra izveide pilsētā ir viņa nākamais lielais projekts.
Pirms pieciem gadiem Jelgavā durvis vēra pirmais boulinga centrs, kas raisīja lielu interesi. Tas bija kaut kas pilsētā iepriekš nebijis, piedāvājot aizraujoši pavadīt brīvo laiku. Interese par jaunumu pilsētniekiem patiešām bija, un pēc dažiem gadiem durvis vēra vēl viena boulinga halle. Kaut arī Jelgavā boulings līdz šim tā arī nav kļuvis par sporta veidu, kā tas ir daudzviet Eiropas valstīs, tas piedāvā saturīgu un interesantu atpūtu. Tiesa, šīs atpūtas nodrošinātāji neslēpj, ka arī boulings jelgavniekiem pēdējā laikā vairs īpaši neinteresē.
Grāmatvedības pakalpojumu pirkšanu pie mums uztver ne bez konservatīvisma pieskaņas, kamēr Rietumos ir pašsaprotami atstāt uzņēmuma tiešo funkciju, bet pārējo, sākot ar grīdas tīrīšanu un beidzot ar reklāmas izvietošanu, pirkt no profesionāļiem. Viens no atturības iemesliem ir vēsturiskās saknes – grāmatvežus ierasts uztvert kā savas karaļvalsts pārstāvjus. Grāmatvedības firmu speciālisti atzīst, ka līdzīga attieksme mūsdienās pārgājusi uz ārpakalpojumu sniedzējiem. Vienīgi tagad grāmatveža vietā ir vesela firma, bet detaļās visu darāmo līdz galam neviens tāpat neizprot. Pirms gadiem pieciem Jelgavā oficiālos grāmatvedības uzņēmumus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju gan netrūka. Pēdējā sakaru katalogā audita un grāmatvedības pakalpojumu sadaļā firmu īpatsvars pārsniedz divus desmitus. Nozares pārstāvji situāciju skaidro gan ar pēdējos gados piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, gan to, ka grāmatveži, kas strādājuši mājās, spiesti iznākt no pagrīdes un legalizēties par oficiāliem pakalpojumu sniedzējiem.Iveta Anškina SIA «Agroekonoms» izveidoja pirms vairāk nekā četriem gadiem, jo secināja, ka ar individuālajiem pakalpojumiem nebūs konkurētspējīga. Pasūtītājam vieglāk strādāt ar juridisku, nevis fizisku personu. Uzņēmuma izveides nolūks bija arī atbalsta saņemšanas iespējas. Uz karstām pēdām firma iesaistījās nodarbinātības projektā, kura rezultātā no jauno speciālistu vidus, kas tikuši pie diploma, bet bija bez darba, ieguva trīs jaunas speciālistes. Dagnija Sidraba no SIA «Regnum nodokļu konsultācijas» zina teikt, ka arī algoti grāmatveži dažkārt izvēlas izveidot savu uzņēmumu, lai būtu paši sev saimnieki un atbilstoši vajadzībām racionālāk organizētu darba režīmu.
Lai pievērstu uzmanību augošajai saslimstībai ar cukura diabētu un mudinātu cilvēkus rūpēties par savu veselību, Jelgavas poliklīnika sestdien, 29. novembrī, aicina iedzīvotājus bez maksas noskaidrot cukura un holesterīna līmeni asinīs.
Vakar Jelgavas dome apstiprināja izmaiņas bērnu reģistrācijas un uzņemšanas kārtībā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, un tās paredz, ka turpmāk vecākiem savus mazuļus vairs nevajadzēs pieteikt katrā konkrētā bērnudārzā, bet tas būs izdarāms pašvaldības Dzīvesvietas deklarēšanas sektorā, tā veidojot vienu kopīgu reģistru pilsētā.
Jau otro gadu pēc kārtas Jelgava saņēmusi Vides ministrijas balvu «Ābols», kas apliecina pašvaldības ieguldījumu vides aizsardzībā.
Vakar pēc pulksten 10 Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes (PRPP) Kārtības policijas biroja (KPB) 3. nodaļas darbinieki Dobeles šosejā apturējuši automašīnu, ar kuru pārvadāti 300 litri nelegālas izcelsmes dīzeļdegviela.
Šorīt nedaudz pirms pulksten 9 notika automašīnu sadursme Aspazijas un Asteru ielas krustojumā. To izraisīja automašīnas BMW vadītājs, kurš, no Asteru ielas izbraucot uz Aspazijas ielas, neievēroja ceļa zīmi un nedeva ceļu pa galveno ielu braucošajai automašīnai «VW Golf».
Pagājušajā diennaktī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē reģistrēts par vienu pārkāpumu mazāk nekā ceturtdien – 15 –, un no tiem lielākā daļa konstatēti rajonā, pilsētā tikai seši.
Ceturto mēnesi uzņēmuma «Lattelecom» Uzziņu dienests 1188 uzziņas sniedz arī īsziņu formā. Lielākoties cilvēkiem, kas informāciju saņem SMS formā, interesē uzziņas par biznesu, sabiedrisko transportu un izklaidi. Taču apmēram katrs desmitais iedzīvotājs vēlas saņemt informāciju par netradicionālām tēmām – piemēram, par to, cik maksā zirgs, kādu kāju lauzis vārtsargs Edgars Masaļskis vai kad sāksies pīļu medību sezona.