10.2 °C, 1.5 m/s, 92.4 %

Projekti

Sākumlapa Projekti
Projekti

Iestādē aktuālie projekti

Katastrofu riska mazināšanas spēju uzlabošana, veicinot publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību

CREWS projekts risina pieaugošo nepieciešamību stiprināt katastrofu riska mazināšanas (DRR) spējas Baltijas jūras reģionā. Izmantojot pilsoniskās sabiedrības potenciālu, CREWS veicina vietējo kopienu iesaistīšanos un palīdz pārvarēt plaisu starp oficiālajām iestādēm un neformālajiem dalībniekiem krīzes situācijās.

CREWS projekts jeb “Katastrofu riska mazināšanas spēju uzlabošana, veicinot publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību” veicina pārrobežu sadarbību un zināšanu apmaiņu, lai izstrādātu kopīgu sadarbības mehānismu starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kas pielāgots reģionālajām vajadzībām. Tā galvenie rezultāti – sadarbības modelis un digitālās koordinācijas rīks – atbalsta efektīvāku koordināciju un veicina visas sabiedrības pieeju krīžu pārvaldībai un noturības veidošanai.

CREWS sniedz ieguldījumu ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBSR), jo īpaši drošības politikas jomā, uzlabojot sagatavotību un reaģēšanas spējas un veicinot kopīgu sabiedrības drošības kultūru. Tas atbalsta arī inovācijas politikas jomā.

CREWS projektu vada Hamburgas brīvpilsētas Altonas rajona birojs, un to līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Partnerībā piedalās 13 organizācijas, kas pārstāv pašvaldības, glābšanas dienestus, akadēmiskās iestādes un pilsonisko sabiedrību.

CREWS mērķi:

  • Stiprināt publiskā un pilsoniskā sektora sadarbību: veicināt efektīvu sadarbību starp publiskajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību katastrofu riska mazināšanā.
  • Uzlabot kopienas noturību: dot iespēju vietējām kopienām ātri un iekļaujoši reaģēt uz plašu krīžu klāstu.
  • Veidot institucionālās spējas: nodrošināt iestādes un pirmās palīdzības sniedzējus ar praktiskiem rīkiem un apmācību, lai uzlabotu krīzes koordināciju.
  • Aktivizēt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos: dot iespēju brīvprātīgajiem un NVO uzņemties strukturētu un jēgpilnu lomu katastrofu sagatavotībā un reaģēšanā uz tām.
  • Izstrādāt pielāgojamus risinājumus: izveidot sadarbības modeli un digitālo rīku, ko var mērogot un pārnest dažādos kontekstos un valstīs.

Galvenās aktivitātes

  • Sadarbības mehānisma izstrāde: kopīgi izstrādāt strukturētas sadarbības modeli starp valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas būtu pielāgojams reģionālajam un valsts kontekstam.
  • Digitālā koordinācijas rīka izveide: izveidot lietotājam draudzīgu rīku resursu un brīvprātīgo pārvaldības atbalstam katastrofu laikā, kas pārbaudīts reālās dzīves scenārijos.
  • Apmācību izstrāde un sniegšana: izstrādāt apmācību programmas un materiālus, lai atbalstītu sadarbības mehānisma un digitālā rīka efektīvu izmantošanu.
  • Risinājumu pilotēšana un pilnveidošana: modeļa un rīka testēšana scenārijos, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļiem un militārām krīzēm, integrējot gūtās atziņas gala rezultātos.
  • Rezultātu izplatīšana un politikas veidošana: iesaistīt ieinteresētās personas, veicināt ieviešanu, izmantojot tīklus un platformas, un saistīt projekta rezultātus ar politikas izstrādi.

Fons

Baltijas jūras reģions saskaras ar arvien pieaugošu apdraudējumu klāstu, tostarp plūdiem, sausumu, pandēmijām un ģeopolitisko spriedzi, kas apdraud kopienu noturību visā ES. Tradicionālā katastrofu pārvaldība bieži vien lielā mērā balstās uz valsts dalībniekiem, piemēram, ugunsdzēsības dienestiem, medicīnas komandām un policiju. Tomēr tādas lielas krīzes kā Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ir atklājušas šīs pieejas ierobežojumus un izcēlušas vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu efektīvā krīzes reaģēšanā.

Neskatoties uz to, daudzas reģiona valstis nav pilnībā integrējušas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus savās katastrofu riska mazināšanas sistēmās. Paļaušanās uz stingriem komandvadības un kontroles modeļiem var kavēt elastīgu un koordinētu reaģēšanu sarežģītu ārkārtas situāciju laikā.

CREWS mērķis ir pārvarēt šo plaisu, veidojot prasmes, spējas un uzticēšanos starp valsts iestādēm un vietējo pilsonisko sabiedrību. Veicinot iekļaujošu sadarbību un stiprinot vietējos tīklus, projekta mērķis ir mazināt valsts dienestu slogu un uzlabot kopējo noturību pret katastrofām Baltijas jūras reģionā.

Projekta ieviešanas laiks

  • gada marts – 2028. gada februāris

CREWS projekta partneri

  1. Brīvā Hanzas pilsēta Hamburga, Altonas rajona pārvalde , Vācija (vadošais partneris)
  2. Varšavas pilsēta, Polija
  3. Baltijas jūras valstu padome (BJVP),
  4. Dānijas Civilās aizsardzības līga
  5. Igaunijas Glābšanas pārvalde
  6. Somijas Nacionālā glābšanas asociācija
  7. Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments
  8. Hamburgas ugunsdzēsības un glābšanas dienests (HFRS), Vācija
  9. Jelgavas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Latvija
  10. Klaipēdas Universitāte, Lietuva
  11. Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība
  12. Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  13. Austrumsomijas Universitāte

Finansējums

CREWS finansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma .

 

Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums

Projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/006 “Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums”

Izglītības un zinātnes ministrija no 2025. gada 11. marta īsteno projektu “Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums” (Projekts). Projektā kā sadarbības partneris piedalās arī Jelgavas valstpilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”.

Projekta mērķis: izveidot izglītības jomas informācijas sistēmu arhitektūru un izstrādāt izglītības iestādēs iesniegto pieteikumu vadības risinājuma platformu.

Projekta ietvaros tiks veikta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) un saistīto informācijas sistēmu (IS) izpēte un izglītības jomas IS vienotās arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara definēšana un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo izglītības jomā darbināmo risinājumu sadarbspējas arhitektūra, identificētas prasības un vadlīnijas individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai, kā arī definēta pieeja datu apmaiņām. Tiks definēta izglītības jomas IS nākotnes arhitektūra, iezīmējot ceļa karti pārejai uz jauno arhitektūru.

Ievērojot izstrādāto izglītības jomas IS vienoto arhitektūru, projekta ietvaros tiks izstrādāta koplietošanas platforma, kas nodrošinās šādu funkcionalitāti:

  • valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv publicēti unificēti pakalpojumi pieteikuma iesniegšanai izglītības iestādē, kā arī saskarne papīra pieteikumu apstrādei izglītības iestādēs vai pašvaldības klientu apkalpošanas centros;
  • atbalsta sistēma pieteikumu apstrādei un pieteikumu pārvaldībai. Datos balstītas automātiskas un manuāli pārvaldītas prioritātes pieteikumu pārvaldībā. Notikumi un darbības pieteikumu apstrādē, atgādinājumi, lēmumi (par uzņemšanu, par atliktu uzņemšanu, par atteikumu), papildu notikumi (piemēram, iestājpārbaudījumi, klātienes noklausīšanās), iespējams, arī maksājumi;
  • datu izgūšana no Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR) vai valsts nozīmes informācijas sistēmām un reģistriem. Piemēram, izgūstot Fizisko personu reģistra (FPRIS), VIIS vai bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) datus;
  • integrācijas risinājums pašvaldības dokumentu vadības sistēmā saņemto pieteikumu, kā arī sagatavoto dokumentu reģistrācijai;
  • izglītojamo datu nodošana VIIS izglītojamo uzņemšanas gadījumā;
  • publisko datu kopu (piem., bērnu skaits rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm u. c.) sagatavošana un nodošana Latvijas Atvērto datu portālam, ievērojot personu datu aizsardzības prasības.

Līdz ar to Projekta ietvaros pašvaldībām tiks nodrošināta koplietošanas platforma saņemto pieteikumu uzkrāšanai un apstrādei un uzņemšanas sarakstu sagatavošanai, nodrošinot pārskatāmu izglītojamo uzņemšanas procesu izglītības iestādēs.

Savukārt, izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem tiks nodrošināti valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv publicēti e-pakalpojumi izglītojamo pieteikšanai vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs. Tādējādi izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja attālināti iesniegt pieteikumus ne tikai pirmsskolas izglītības iestādēs, bet arī vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs.

Projekta kopējās izmaksas: 4 721 980 EUR (Atveseļošanās Fonda plāna finansējums 4 000 000 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums 721 980 EUR).

Jelgavas Digitālais centrs projekta īstenošanas laikā, atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam īstenos sekojošas aktivitātes:

  • pieteikumu vadības risinājumu izstrādes un ieviešanas kvalitātes kontrole,
  • apmācību un IKT risinājuma ieviešanas plāna izstrāde, tai skaitā: lietošanas atbalsta materiālu izstrāde, administrēšanas un lietotāju apmācības.

Projekta īstenošanas laika periods: no 2025. gada 11. marta līdz 2026. gada 31. maijam.

Kontaktpersona:

Mārīte Ieviņa, Jelgavas Digitālais centrs,

Projektu vadības nodaļa

e-pasts: marite.ievina@poic.jelgava.lv

Projekts “Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts”

Jelgavas valstspilsētas pašvaldība kā sadarbības partneris piedalās Valsts digitālā attīstības aģentūras  Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas  2.1.2.1.i “Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi 2.kārta” projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/003 “Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts” īstenošanā.

Projekta mērķis: ieviest pašvaldību pārvaldīto atvieglojumu pakalpojumu grozu iedzīvotājiem, izmantojot AVIS kā koplietošanas platformu, nodrošinot atvieglojumu iedzīvotājiem centralizētu un harmonizētu pārvaldību.

Darbības projekta mērķa sasniegšanai:

  1. Projekta vadība, kuras ietvaros tiks nodrošināta Projekta darbību plānošana un pārvaldība, Projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, Projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana u.c. darbi;
  2. Atvieglojumu devēju piesaiste AVIS platformas lietošanai un integrācija ar atvieglojumu devēju informācijas un komunikācijas (turpmāk – IKT) risinājumiem;
  3. AVIS lietotāju atbalsta  nodrošināšana Projekta laikā, kas ietver atbalstu atvieglojumu devējiem, tirgotājiem kā noteikto atvieglojumu piemērotājiem un atvieglojumu saņēmējiem;
  4. izstrādāts AVIS izvēršanas un ieviešanas plāns, tajā iekļaujot ceļa karti AVIS pakāpeniskai un sistemātiskai ieviešanai atvieglojumu pārvaldībā ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī citu nozaru līmenī nacionālā mērogā (veselības, labklājības, izglītības, u.c.)
  5. veikti AVIS programmatūras pilnveidojumi un pielāgojumi, kas balstīti sistēmas lietotāju (gan esošo, gan arī potenciālo) pieredzē un vajadzībās, kā arī sistēmanalīzes ietvaros gūtajās atziņās.

Projektā sasniedzamie rādītāji:

  • Pašvaldību skaits ir vismaz 10, kuru iedzīvotāji iegūst atvieglojumus, izmantojot AVIS platformu;
  • Pašvaldību skaits, kas izmanto AVIS platformu vismaz vienam pakalpojumam ir 43.

Projekta ieguvumi:

  • Iedzīvotājiem ir iespēja bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.c. dokumentu uzrādīšanas (ātrāk, ērtāk un drošāk) saņemt vairāk kā vienu pašvaldības pakalpojumu ar atvieglojumu.
  • Ieviesta valstī vienota pieeja atvieglojumu pārvaldības procesa organizēšanai, nodrošinot iespēju veikt efektīvu un caurskatāmu atvieglojumu administrēšanu visās Latvijas pašvaldībās.

Projekta budžets: 2’901’500 EUR.

Projekta sākums: 2024. gada 20. augusts.

Projekta noslēgums: 2026. gada 31. maijs.

Sadarbības partneri projektā: Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība (Jelgavas Digitālais centrs), Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (Jelgavas Digitālais centrs) dalība projektā: piedalās ar IKT risinājumu izstrādi, pilnveidošanu un integrāciju ar AVIS sabiedriskā transporta un skolēnu ēdināšanas atvieglojumu saņemšanai, personu un tirgotāju grupu pārvaldībai un integrācijai ar DEPIS – līdz 53’820,80 EUR

Projekta normatīvais pamatojums: Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojums Nr. 687 “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” projekta “Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts” pases, centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu”.

Kontaktpersonas:

VDAA:

Ēriks Bandenieks

Valsts digitālās attīstības aģentūras

Informācijas sistēmu attīstības departamenta

Projektu vadītājs

eriks.bandenieks@vdaa.gov.lv

Jelgavas Digitālais centrs:

Māris Skudra

Informācijas tehnoloģiju attīstības departamenta vadītājs

maris.skudra@jelgava.lv

Vienotās kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienā “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija”  investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” ietvaros

Projekta Nr.: 2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/002

Projekta mērķis:

Attīstīt Vienotā notikumu reģistra (turpmāk – VNR) platformu, lai nodrošinātu efektīvu notikumu datu apriti valsts un pašvaldības līmenī, samazinātu izmeklēšanai nepieciešamās informācijas apkalpošanas laiku un izmaksas,  un uzlabotu policijas iestāžu notikumu apstrādes pārvaldību.

VNR  tehnoloģiskās platformas maiņa nodrošinās notikumu apstrādes atbilstību normatīvo aktu un mūsdienu programmatūras izstrādes un drošības prasībām. Tā vienkāršos uzturēšanu, pārvaldību un integrāciju ar citiem E-lietas tehnoloģiskās platformas risinājumiem.

Projekta partneri: Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, valstspilsētu un novadu pašvaldības.

Projektā sasniedzamie rezultāti:

  1. ieviesta Vienota notikumu reģistra koplietošanas platforma,
  2. ieviesta integrācija ar Vienoto kontaktu centra platformu (112) un valstspilsētu un novadu pašvaldību Elektronisko notikumu žurnālu,
  3. organizētas darbinieku mācības,
  4. nodrošināta projekta vadība, publicitātes un vizuālās identitātes pasākumi.

Projekta sākums: 2024. gada 26. novembris

Projekta noslēgums: 2026. gada 31. maijs

Projekta budžets: 3 525 000 EUR, no kuriem:

AF plāna finansējums: 3 000 00000 EUR

Valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodokļa izmaksām): 525 000 EUR

Projekta normatīvais ietvars: https://likumi.lv/ta/id/352521-par-2121i-investicijas-projekta-vienota-kontaktu-centra-platformas-112-un-elektronisko-notikumu-zurnalu-valsts-un-pasvaldibu-limeni-integracija-pases-un-centralizetas-funkcijas-vai-koplietosanas-pakalpojuma-attistibas-plana-apstiprinasanu

Projekta īstenotājs: Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

Kontaktpersona:

Vita Upeniece, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

e-pasts: vita.upeniece@ic.iem.gov.lv

Mārīte Ieviņa, Jelgavas Digitālais centrs, Projektu vadības nodaļa

e-pasts: marite.ievina@poic.jelgava.lv

Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana

2024.gada 19. decembrī Labklājības ministrija un Jelgavas Digitālais centrs parakstīja sadarbības līgumu par projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu*, apņemoties nodrošināt komunikāciju ar projektā iesaistītajām pašvaldībām un pārstāvēt to vajadzības sistēmas izstrādes laikā.

Projekta mērķis – nodrošināt pašvaldību pakalpojumu digitālo transformāciju un atbalsta procesu centralizāciju, veicinot sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām.

Projektā tiks izveidota vienota digitālā platforma “DigiSoc”, lai modernizētu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas procesus, paaugstinātu darbības efektivitāti un atvieglotu datu apmaiņu starp pašvaldību sociālajiem dienestiem, Labklājības ministriju un citiem valsts un pašvaldību partneriem. Projekts ir vērsts uz esošo informācijas sistēmu papildināšanu un integrāciju ar jaunizveidoto platformu, ietverot arī datu analītikas un statistikas funkcionalitāti.

Projekta galvenās aktivitātes un risinājumi:

1. Elektronisku lietu izveide sociālajiem dienestiem platformā “DigiSoc”:

  • sociālo dienestu klientu lietu digitalizācija, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi;
  • piekļuve normatīvajos aktos paredzētajiem banku kontu datiem mājsaimniecību ienākumu izvērtēšanai;
  • pašvaldību sociālo pakalpojumu datu apmaiņa ar citiem resursiem;
  • automatizētas statistikas datu sagatavošanas iespējas valsts mēroga analītikai.

2. Vardarbībā cietušo personu rehabilitācijas sistēmas izveide:

  • izstrādāta koplietošanas vide sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai vardarbībā cietušajiem bērniem, nodrošinot datu apmaiņu starp pašvaldībām, Latvijas Bērnu fondu, Labklājības ministriju un citām institūcijām.

3. Bērnu aizsardzības jomas uzlabojumi:

  • kvalificēto speciālistu reģistra izveide bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas sniegs centralizētu informāciju par speciālistu kompetencēm;
  • Bāriņtiesu datu automatizācija, atslogojot Bāriņtiesu un Bērnu aizsardzības centra darbiniekus no manuālas datu ievades.

4. Sociālo pakalpojumu un datu analīze:

  • uzlabota datu pārraide un analīzes rīki, lai atvieglotu politikas plānošanu un palīdzības sniegšanas prognozēšanu.

Plānotais līguma izpildes laiks: līdz 31.05.2026.

Projekts “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” | Labklājības ministrija

*2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kontaktpersona:

Mārīte Ieviņa, 63084461

Jelgavas Digitālais centrs

Projektu vadības nodaļa

Klimata pārmaiņām nepārtraukti attīstoties, ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai mazinātu to sekas un veidotu noturīgu rīcības plānu.

Projekta mērķis ir izstrādāt un apstiprināt saskaņotu starpnozaru sistēmu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, dodot iedzīvotājiem un sabiedrības dalībniekiem iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Projektā plānotās aktivitātes:

1. Batimetrijas (Ūdens dziļuma mērīšana) veikšanu Lielupē līdz 50km;

2. Paplašināt ūdens līmeņa un meteo staciju mērījuma staciju skaitu;

3. Izstrādāt rokas grāmatu agrīnās apziņošanas un datu apstrādes risinājumiem;

4. Pilnveidot pastāvošos agrīnās apziņošanas risinājumus;

5. Integrēties valsts (LVĢMC) agrīnās apziņošanas sistēmā.

Projekta īstenošanas laiks ir 48 mēneši, no 2021. gada 1.oktobra līdz 2025. gada 30.septembrim.

Projekta partneri  ir 32 iestādes no 9 valstīm (Spānija, Nīderlande, Vācija, Grieķija, Itālija, Norvēģija, Latvija, Šveice, Francija).

Projekta kopējais budžets ir 16224768,75 eiro. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centram (POIC) piešķirtie līdzekļi projekta aktivitāšu īstenošanai ir 285500,00 eiro.

Vairāk par projektu lasīt šeit

 

Realizētie projekti:

Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana Jelgavas un Šauļu pilsētās (C-System)

Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (AVIS) un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība

Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekts “WELLBASED”