Tuvojas Jāņu diena. Jau ierasts, ka jelgavnieki puķu vai ozollapu vainagus un dažādus gardumus svētku galdam var iegādāties Zāļu tirgū. Šogad pircēji būs gaidīti Hercoga Jēkaba laukumā Līgo dienā, 23. jūnijā, no pulksten 9. Lai radītu jelgavniekos svētku sajūtu, līdztekus tirgošanai skanēs arī Līgo dziesmas, Jāņu joki aktieru un dejas vietējo pašdarbnieku izpildījumā. Tradicionāli šajā dienā pilsētnieku saimē tiks uzņemti mazākie jelgavnieki un balvas saņems sakopto sētu īpašnieki.
«Vai silto ūdeni no krāna var lietot uzturā un dzert tāpat kā auksto?» vēlas zināt kāds jelgavnieks. Viņaprāt, tas ir tas pats aukstais ūdens, tikai uzsildīts, taču citi pārliecināti, ka tas ir tehniskais ūdens, ko uzturā lietot nedrīkst. «Kā tad īsti ir – var vai nevar karsto ūdeni izmantot pārtikā tāpat kā auksto?» tā viņš.
Ģimene no Emīla Dārziņa ielas saka paldies pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība», kas gādājusi par to, lai ielā būtu ievērojami mazāk putekļu.
Otrdien, 21. jūnijā, Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) atklās izstādi «Zvaigžņu tērpi», kas veltīta dažādu žanru Latvijas dziedātāju skatuves tērpiem kā vērtīgām liecībām par laikmetu, dziedātāja personību, konkrētu tērpa valkāšanas epizodi, koncerttērpu tradīciju Latvijā. Izstādes veidošanā iesaistījies arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, sarūpējot dziedātājas Noras Bumbieres kleitu un portretu.
Lai precizētu kārtību un kritērijus, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar sporta organizācijām sagatavojusi jaunu MK noteikumu projektu «Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru», kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Šogad 104 Jelgavas cietuma ieslodzītie ieguvuši dokumentu par izglītību. Jelgavas cietumā galdnieka kvalifikāciju ieguvuši 17 notiesātie, metinātāja – trīs, elektromontiera -18, drēbnieka – arī 18, bet montāžas atslēdznieka – 33 ieslodzītie. Atestātu par vidusskolas pabeigšanu Jelgavas cietumā šogad saņēmis tikai viens cilvēks.
Sākusies uzņemšana abās pilsētas profesionālajās skolās – Jelgavas Amatu un Amatniecības vidusskolā. Lai rosinātu arvien vairāk jauniešu pievērsties profesionālajai izglītībai, Amatniecības vidusskola nākamajā mācību gadā piedāvā apgūt jaunu specialitāti – ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpes speciālists, pēc kuriem šobrīd ir pieprasījums.
Pašlaik Jelgavā reģistrēti gandrīz 4000 bezdarbnieku, bet brīvas darba vietas – tikai ap 120. Taču, neskatoties uz to, arvien skaļāk izskan gadījumi, kad uzņēmumi, neraugoties uz lielo bezdarbnieku skaitu, nevar atrast atbilstoši kvalificētus darbiniekus. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils norāda – tie, kas kaut kādu iemeslu dēļ darbu zaudējuši, bet kuriem ir atbilstošas zināšanas, kvalifikācija un motivācija strādāt, NVA «piestāj» uz pavisam īsu laiku un visbiežāk darbu atrod paši pēc savas iniciatīvas, taču tā ir pavisam niecīga bezdarbnieku daļa. Toties krietni vairāk ir tādu, kuri savā profesionālajā varēšanā atpaliek, un tad jau runāt par veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū ir grūti. «Nosacīti bezdarbniekus varam iedalīt četrās kategorijās: tie, kuri grib un var iekļauties darba tirgū; tie, kuri grib, bet nevar; tie, kuri var, bet negrib un tie, kuri negrib un nevar atsākt darba gaitas, un šajā kategorijā diemžēl ietilpst ap 20 procentiem no visu bezdarbnieku skaita Jelgavā,» komentē M.Narvils, secinot, ka ne tikai visas valsts, bet arī mūsu pilsētas kontekstā tā dēvētās divu ātrumu sabiedrības veidošanās kļūst arvien izteiktāka – tā vairs nav tikai tendence, bet gan realitāte.
«Visu laiku gan pie «Rosmes», gan tirgus teritorijā bija statīvs, kur varēja pieslēgt velosipēdu. Tagad statīva vairs nav! Kur tie palikuši?» jautā jelgavnieks A.Sirmulis.