Pilsētā

Valsts policija Jelgavā aizturējusi kādu vīrieti, pie kura atradās 58 640 cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes preču markām. Lai viņam netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, vīrietis policijas amatpersonām piedāvājis kukuli.

Vakar darba diena dramatiski izvērtusies diviem Jelgavas Pašvaldības policistiem – viņi devušies uz izsaukumu Čakstes bulvārī, kur kāda nepiederoša persona laužoties dzīvokļa durvīs. 

«Apsveicami, ka jūs vēlaties atjaunot torni, saglabājot to, kāds tas bijis. Torņa kāpnes, ķieģeļi skujiņas rakstā un pusapaļie ķieģeļi – tās ir unikālākās un redzamākās lietas, kas saglabājušās tādas, kādas tās bijušas, bez vairākkārtējas cilvēku iejaukšanās,» stāsta SIA «Aqua Latvia» restaurators Valdis Jānis Platais, kurš ar savu komandu Trīsvienības baznīcas tornī strādā pie kāpņu restaurācijas.

Saskaņā ar SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) rīcībā esošajiem provizoriskajiem datiem janvārī gandrīz divreiz pieaudzis pārdoto mēnešbiļešu skaits februārim – janvārī braukšanai sabiedriskajā transportā izmantotas aptuveni 200 mēnešbiļetes, bet februārī to skaits ir 360.

Augstākā izglītība, darba pieredze vadošos amatos Latvijas lielajos uzņēmumos, savas jomas profesionālis – arī tāds šā brīža ekonomiskajā situācijā mēdz būt bezdarbnieka raksturojums. Taču, pat nonākuši tur, kur, visticamāk, nekad nedomāja nonākt, šie cilvēki nepadodas. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» uzrunā trīs no šiem bezdarbniekiem, kuri Jelgavā iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā pasākumā «Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai». Tā gaitā bezdarbnieki izstrādā biznesa plānus, apgūstot zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kad biznesa plāni sagatavoti, eksperti tos izvērtē un nosaka perspektīvākos, kuru īstenošana notiek ar NVA atbalstu. Lai iekļautos šajā programmā, personai jau jābūt profesionālajai vai augstākajai izglītībai uzņēmējdarbībā, biznesa vadībā vai citā tām pielīdzināmā jomā. Atbalsts, ko var saņemt: papildu izglītošanās uzņēmējdarbībā, konsultācijas biznesa uzsākšanai, vienreizējs atbalsts līdz 4000 latu darbības uzsākšanai, kā arī pirmos sešus mēnešus dotācija (alga) minimālās algas apmērā. Programma Jelgavā aizsākās tikai pagājušā gada nogalē, un pirmie trīs bezdarbnieki jau atbalstu saņēmuši, bet vēl viens palicis aiz svītras – ja neīstenosies kāds no pirmajiem trim, iespēja būs ceturtajam. Kādu biznesu tad šie cilvēki Jelgavā ir gatavi uzsākt un kāpēc viņi ir pārliecināti, ka pat šajā krīzes laikā viņu ideja darbosies?

«Uzņēmuma koncepcija ir tāda – galvenais ir nevis peļņa, bet cilvēku plūsma, jo mūsu mērķis ir šajā ekonomiski grūtajā laikā noturēties un samaksāt darbiniekiem algas,» saka kafejnīcas un ēdnīcas «Hercogs» līdzīpašnieks Andris Rūmītis.

Apmēram pirms pusgada Jelgavā durvis vēra veģetārais ēdināšanas uzņēmums «Bon apetit», kurš gan tagad pēc klientu lūguma piedāvā arī vistas gaļu.

Lai gan Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, jautājums «Vai pilsētā ir restorāns?» tiešām var apmulsināt. Arī restorāna «Madara» vadītāja Līga Bila norāda, ka daudzi pilsētnieki joprojām nezina, ka Jelgavā ir restorāns.

Uzņēmēja Aināra Tamisāra, kurš ar ēdināšanas biznesu nodarbojas jau gadus desmit, aprēķini rāda, ka Jelgavā ir apmēram 22 tūkstoši potenciālo pusdienotāju, bet no tiem ēdināšanas uzņēmumus apmeklē ap 5500 cilvēku. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, šobrīd Jelgavā ēdināšanas pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 100 atklātā tipa ēdināšanas uzņēmumu. Tiesa, gada laikā vairākas ēstuves ir bankrotējušas, bet cīņā par klientiem iesaistījušās arī jaunas, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, kādam tad ir jābūt ēdināšanas uzņēmumam, lai pārmaiņu laikos nepazustu.