Pilsētā

Šodien Svētes ielā 25 oficiāli durvis vēris Latvijas Humānās palīdzības centrs Jelgavā. Tajā jelgavnieki var nodot lietas, kuras pašiem vairs nav vajadzīgas, savukārt ikviens, kuram nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, tajā var saņemt sev noderīgo.

Pašlaik pilsētā četri ielu apgaismes balsti un trīs ceļa zīmes aplīmētas ar lenti dzeltenā, kontrastējošā krāsā, tādējādi cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzot vieglāk orientēties pilsētas vidē.

Veikalu tīkls «Elvi» uzsācis sociālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem, ar īpašas bezmaksas klientu kartes starpniecību piedāvājot 30 preces iegādāties par ievērojami zemākām cenām, nekā tās šobrīd nopērkamas veikalā. Jelgavas Sociālo lietu pārvalde jau paziņojusi veikalu tīklam par 1000 karšu nepieciešamību maznodrošinātajiem.

Kopš 1. jūlija par dzīvesvietas deklarēšanu jāmaksā valsts nodeva, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka to valsts nodevu Dzīvesvietas deklarēšanas sektorā, kas atrodas domes ēkā un kur iesniedz dokumentus un saņem izziņas, samaksāt nevar.

Lai arī īstā Miķeļdiena būs tikai 29. septembrī, jelgavnieki šos svētkus ar Miķeļdienas gadatirgu aicināti atzīmēt jau šo sestdien, 19. septembrī. Savu ražojumu gadatirgū piedāvās vairāk nekā 200 tirgotāji, tostarp daudz tādi, kuri vēl ne reizi Jelgavā nav bijuši. Līdztekus tirgošanai aģentūra «Kultūra» sagādājusi plašu kultūras programmu, iespēju darboties radošajās darbnīcās un vizināties ar zirgu vai poniju. Taču jau no šodienas par godu Miķeļdienai Jelgavas kultūras namā apskatāma Jāņa Juhņeviča un Ināras Veilandes dāliju izstāde, kurā jelgavnieki var novērtēt 118 dāliju šķirnes, tostarp piecas pašu selekcionētas.

6. oktobrī Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju rīko konferenci «Pensionāru sociālā aizsardzība ekonomiskās krīzes periodā». Līdz tam pensionāri aicināti darīt zināmus jautājumus, kas, viņuprāt, būtu iekļaujami konferencē izskatāmo klāstā.

Šā gada valsts budžetā paredzētā dotācija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) no 12,3 miljoniem latu sarukusi līdz 6,2 miljoniem latu. Lai iekļautos finansējumā, kas principā samazināts uz pusi, visu šo gadu augstskola spiesta pārstrukturēt, reorganizēt, atbrīvot no darba un taupīt, uz ko vien iespējams. Šur tur jau izskanējis, ka varētu tikt slēgtas pat atsevišķas fakultātes. Tik tālu gan nav nonācis, taču ar septembri no darba atbrīvoti ap divsimts cilvēku, algas «nogrieztas» par 40 procentiem, virkne iesāktu darbu apturēti. Universitātes vadība to sauc par izdzīvošanas režīmu, ko iespējams izturēt kādu laiku, taču, kas notiks tālāk, skaidrs nav nevienam. Ja piepildīsies prognozes un nākamgad valsts augstskolas budžetu samazinās vēl par pāris miljoniem, situācija var kļūt kritiska ne tikai nākotnē, bet jau tajā pašā mirklī. «Jelgavas Vēstnesis» jautā, kā augstskola spēj nodrošināt studiju procesu, zinātnes darbu un saimnieciskos pienākumus ar līdzekļiem, kas ir uz pusi mazāki nekā pērn, no kādiem darbiem augstskola atsakās un uz kā rēķina taupa.