Pilsētā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis pirmās četras deklarācijas, kurās cilvēki deklarējuši iepriekš nedeklarētos ienākumus, tādējādi legalizējot ap 100 000 latu.

Kaut arī virkni jautājumu Jelgavas pašvaldībā iespējams nokārtot attālināti – kā e-pakalpojumus –, šo iespēju izmanto vien retais. «Patiesībā jau esam saņēmuši tikai vienu elektroniski parakstītu fiziskas personas iesniegumu, un šī situācija apliecina, ka jelgavniekiem tomēr ir svarīgi ar speciālistiem tikties klātienē – pat tad, ja, piemēram, veidlapa tiek izdrukāta no pašvaldības portāla Jelgava.lv un aizpildīta mājās, vairumā gadījumu to nogādāt pašvaldībā cilvēks izvēlas pats,» spriež Kancelejas vadītāja Spīdola Ozoliņa.

Neskatoties uz Raiņa ielas 10. nama iedzīvotāju iebildumiem, sākušies darbi pie ātrās ēdināšanas iestādes «Hesburger» celtniecības pilsētas centrā – Katoļu un Raiņa ielas krustojumā. Jau notiek komunikāciju pievadu izbūve, bet, kad Būvvaldē būs apstiprināts tehniskais projekts, sāksies arī citi darbi. Ēkas arhitekts Vents Grietēns lēš – tas varētu būt pēc divām trim nedēļām.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izsludinājusi konkursu uz vakanto Jelgavas filiāles vadītāja amatu – darbu aģentūrā pametis līdzšinējais filiāles vadītājs Māris Narvils.

«To, ka pilsēta kļūst arvien sakoptāka un ir arvien vairāk ielu, par kurām tiešām varam lepoties, pamana ne tikai pilsētnieki, bet arī viesi. Piemēram, nesen pie manis viesojās ciemiņi no Ukrainas, un viņi bija pārsteigti, cik skaista ir mūsu pilsēta,» prieku neslēpj jelgavniece Jevgeņija. Taču viņas ikdienas maršruts ved pa Pasta ielu, un sieviete ir neizpratnē par Pasta ielas trotuāru starp Sudrabu Edžus un Jāņa ielu. «Tas posms ir drausmīgs, var teikt, ka ietves tur nemaz nav – pagājušajā nedēļā es tur izmežģīju kāju, ziemā nelīdzenā seguma dēļ kāju tur izmežģīja dēls,» stāsta Jevgeņija, vēloties noskaidrot, cik ilgi «mūsu skaistajā pilsētā pašā centrā vēl būs šādi rakumi».

«Kad man bija 11 gadi, vectēvs atdeva savu jaunības braucamo – mopēdu «Gauja». Kaut arī tā bija liela dāvana, priekšroku devu velosipēdam. «Gauja» vēl bija nezināma ābece, taču kopā ar tēti un vectēvu to izpētījām, sāku skrūvēt, lai uz priekšu kust, pētīju gudras grāmatas, lai saprastu, kas tur iekšā. Un tad radās vēlme: gribu to tādu, kāds tas izskatās bildē grāmatā,» stāsta jelgavnieks Krišjānis Galiņš, kurš jau vairākus gadus nodarbojas ar veco motociklu restaurēšanu. Viņš jau restaurējis piecus braucamos – «Gauja», «Moskva M1A», «Iž planeta 2», «Jawa 350/634» ar blakusvāģi un «KMZ Dņepr MT10», bet rindā stāv 1938. gada angļu motocikls.

«Ģimenē esam divi pieaugušie, kas strādā par minimālo algu, un trīs bērni, kuri mācās skolā. Iepriekš nekad nevajadzēja lūgt sociālo palīdzību, bet tagad, kad abi strādājam tikai par minimālo algu, to bijām spiesti darīt,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta Lidija. Iesniedzot deklarāciju, izrādījās, ka ģimenes ienākumi ir par četriem latiem lielāki nekā to paredz likums, lai piešķirtu maznodrošinātā statusu. «Nevienam jau neinteresē, ka tu esi spiests dzīvot īrētā dzīvoklī, jo pieraksta vieta nav ar tik lielu platību, lai tajā varētu apmesties visa mūsu ģimene. Izrādās, deklarācijā arī ir jāuzrāda to cilvēku ienākumi, kuri skaitās dzīvesvietā pierakstīti, bet reāli tur nedzīvo, tāpēc, visu strādājošo cilvēku ienākumus saskaitot kopā, summa, par kuru piešķir maznodrošinātā statusu, tiek pārsniegta un pabalstu nevar piešķirt,» viedokli pauž jelgavniece. Viņa spriež, ka tajā pašā laikā ir tādas ģimenes, kuras nav reģistrējušas laulību, arī vientuļās mātes, kuras it kā nestrādā un it kā nesaņem no bērna tēva alimentus, bet iegūst gan trūcīgā statusu, gan garantēto iztikas minimumu. «Nevar taču izkontrolēt, ka strādā neoficiāli vai ārpus Latvijas un tēvs alimentus maksā skaidrā naudā «uz rokas». Uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja tiem cilvēkiem, kuru bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu un pieaugušie nestrādā, pabalstu vajadzētu atstrādāt simtprocentīgi. Tad uzreiz redzētu, ka pusei no šiem cilvēkiem vairs nevajadzētu pabalstu, jo atstrādājot nāktos izlemt, kas izdevīgāk – strādāt vai saņemt pabalstu. Turklāt puse no viņiem nemaz nevarētu atstrādāt, jo neatrodas Latvijā. Atbrauc tikai uz to laiku, lai iesniegtu deklarāciju,» pārliecināta ir Lidija. Viņa uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja pašvaldība padomātu, kam piešķirt pabalstus un kam ne.

«Šo vietu parasti izvēlamies pastaigai un jau ziemā norunājām: kad būs Lielā talka, noteikti pieteiksimies to sakopt. Kad mums iedeva desmit dzeltenos maisus atkritumiem, domājām – būs par daudz, bet izrādījās par maz. Te dzīvu nedzīvu var atrast!» saka Indra un Linards, kuri talkoja Būriņu ceļā.

Vakar Jelgavas 4. vidusskolā atklāts ilggadējais sporta pasākums «Draudzības kauss», kurš šogad svin 51. jubileju. Tajā 4. vidusskolas jaunieši dažādās sporta spēlēs mērojas spēkiem ar draugiem igauņiem – jauniešiem no Vīlandes un Ulenurmes ģimnāzijas. Skolēni šodien Zemgales Olimpiskajā centrā sacentīsies vieglatlētikā, bet pēcpusdienā notiks puišu basketbola spēles. Igauņi Jelgavā būs arī rīt.

«Jauno satiksmes dalībnieku foruma» Latvijas finālā iekļuvusi Jelgavas 4. pamatskolas komanda «Zebra 1» – Liene Katrīna Batkovska, Evelīna Luīze Ķempele, Laura Batņa, Endijs Adata, Reinis Akermanis, Kārlis Pļavnieks un skolotāja Iveta Krūmiņa.

Vakar pašvaldības policija saņēma divus zvanus, kas saistīti ar apstādījumiem – Ceriņu ielā bija nolauzti divi kociņi, bet Lapskalna ielā tika zāģēti koki.

Valsts policija aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (laupīšanu) meklē attēlā redzamo vīrieti.