Šodien vairāki desmiti cilvēku no Jelgavas dodas ikgadējā svētceļojumā uz Aglonu – starp viņiem arī māmiņa Iveta Šaicāne kopā ar savu deviņus gadus veco dēlu Aivaru un četrus gadus veco Rihardu. Viņi ir apņēmības pilni divu nedēļu laikā mērot garo ceļu. Kā nu ne – pieredze krāta gadiem, turklāt arī mazajiem šis nebūs pirmais svētceļojums.
Uzņēmība, spēja riskēt, prasme komunicēt kā ar partneriem, tā darbiniekiem – tās ir tikai dažas rakstura īpašības, kurām, pēc Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Intas Jorniņas domām, jāpiemīt uzņēmējam. Un, izrādās, mācību firmas ir lielisks veids, kā skolēnam pārliecināties par savām biznesmeņa spējām.
Elīna un Vineta esot «galējības»: viena vairāk lidinās pa mākoņiem, otra turas tuvāk zemei, savukārt Kristīne ir tieši pa vidu. Līdzsvaram. Tā pāris vārdos savu veiksmīgo sadarbību raksturo Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēnu mācību firmas «Nota Bene» meitenes. Viņas nupat atgriezušās no Stokholmas, kur norisinājās Junior Achievement organizētais Eiropas skolēnu mācību firmu konkursa fināls. Jelgavnieces tajā pārstāvēja Latviju.
«Vēlos iztīrīt grīdas paklāju, taču, šķiet, Jelgavā to vairs nav iespējams izdarīt. Savulaik paklāju varēja nest uz tīrītavu, kas atrodas «Vivo centrā», bet tagad tādu pakalpojumu tur vairs nepiedāvā, arī «Bauskas pakalpojumi» paklājus agrāk pieņēma, bet tagad – vairs ne. Kā man rīkoties? Vai tiešām paklājs ar «mikriņu» vai vilcienu jānogādā Rīgā, jo automašīnas man nav, vai arī tas jāizmet,» jelgavniece Elita ir sašutusi, ka tik lielā pilsētā, kāda ir Jelgava, nav iespējams iztīrīt paklāju.
Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī pakalpojuma pirkšanai.
Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte stāsta, ka Jelgavā dārziņu rajoni, kas oficiālajā terminoloģijā dēvējami par augļudārzu teritorijām, aizņem apmēram 115 hektārus, kas uz kopējiem pilsētas sešiem tūkstošiem hektāru ir neliela vienība. Kaut arī ir iedzīvotāji, kas augļudārzos izbūvē dzīvojamās ēkas, pašvaldība uzsver, ka pagaidām šīs teritorijas nav paredzētas privātmāju apbūvei un, līdzīgi kā pašlaik spēkā esošajā, arī nākamajā pilsētas teritoriālajā plānojumā šīs teritorijas ir saglabātas kā augļudārzi.
«Tā saucamajās augļudārzu teritorijās Jelgavā ir arī tādas ēkas, kuras uzbūvētas, ignorējot jebkādus noteikumus, un neatbilst nedz atļautajam augstumam, nedz arī ir drošas pēc būvnoteikumiem, tādējādi būtu nojaucamas. Taču daudz vairāk ir tādu ēku, kam nepieciešama vien pārbūve vai dokumentācijas sakārtošana,» atzīst Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts, šobrīd arī Būvvaldes vadītājas pienākumu izpildītājs Uldis Seržāns. Tiesa, arī viņš uzskata, ka augļudārzu teritoriju transformācija privātās apbūves teritorijās ir loģiska un neizbēgama.
«Jelgavas Vēstneša» aptaujātie dienesti, kuriem, saņemot izsaukumu, jāspēj laicīgi nokļūt līdz norādītajai adresei, lai sniegtu palīdzību, atzīst, ka sen jau kā pieraduši pie tā, ka cilvēki pārceļas uz dzīvi augļudārzu rajonos, tādēļ arī tajos mākot gana labi orientēties.