Piektdien teju trīs stundu ilgs bija jauno talantu konkurss, kas veltīts estrādes zvaigznei, jelgavniecei Norai Bumbierei. Tajā savu skanējumu žūrijai atrādījuši vairāk nekā 20 konkursanti un arī Latvijā jau labi pazīstami mākslinieki. Tēlnieka Paula Jaunzema veidoto balvu – «Akmens zieds» saņēma jelgavniece Eliāna Sanda Veinberga, kas savu sniegumu rādija vecuma grupā no 7 līdz 10 gadiem.
Sajūtas ir tik pat priecīgas un lielas, ka Dziesmusvētkos.. tik šodien jūtama tāda kā mazuma piegarša – mēs būtu varējuši dejot vēl ilgi un dikti! Bet tāpat prieks, ka īsā laikā Latvija cenšas uzstādīt jau otro Ginesa rekordu, prieks, ka mēs tajā piedalāmies un ticam, ka rekords būs uzstādīts!» tā tūdaļ pēc mēģinājuma uzstādīt jaunu Ginesa Pasaules rekordu kategorijā «Garākā deja» cits caur citu sacīja jelgavnieki, tautas deju kolektīva «Lielupe» dejotāji. Kopumā Jelgavu Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājumā pārstāvēja desmit kolektīvi.
Kamēr valstī konceptuāli tiek plānots budžeta vietas augstskolā turpmāk piešķirt, ņemot vērā specialitātes pieprasījumu darba tirgū, un katru gadu šo skaitu pārplānot no jauna, LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs iesaka paanalizēt šā brīža situāciju – kāpēc studenti neizvēlas mācīties eksaktās specialitātes.
Tirgus apsīkuma apstākļos daļa dzīvokļu potenciālo pircēju izvēlas nogaidīt tālāku cenas kritumu. Vēl daļa, rūpīgāk izvērtējot kredītiespējas, mitekļa iegādi atliek līdz labākiem laikiem. Savukārt daļai no dzīvokļa pirkšanas nākas atteikties, jo bankas finansējumu piešķir daudz piesardzīgāk. Šādā vidē dzīvojamo namu attīstītājiem nākas krietni vairāk «pamežģīt» smadzenes. Viņiem vienlīdz svarīgi ir māju ne vien uzbūvēt, bet arī pārdot dzīvokļus tajā.
Jelgavas galvenais arhitekts Uldis Seržāns jauno dzīvojamo māju projektus pilsētā vērtē kā arhitektoniski saistošus un interesantus. Zināms mīnuss ir saspiestība – ēkas jāizvieto nelielā platībā.
Šopavasar ar pamatu nostiprināšanu atsākās daudzstāvu mājas atjaunošana Lielajā ielā 3. Attīstītāji ēku plāno iznomāt komerciālām vajadzībām.
Pilsētā joprojām ir dažas daudzdzīvokļu mājas, kas nav pabeigtas kopš brīvvalsts atjaunošanas. Pēdējie ēku īpašnieki, kuru rīcībā ēkas ir četrus piecus gadus, no nodoma būvniecības procesu pabeigt nav atteikušies, tomēr ekonomiskās situācijas dēļ izvēlējušies nogaidīt. Ir projekti, kas iesaldēti tiesvedības dēļ.
Dzīvojamo māju attīstītāji un renovētāji nenoliedz, ka pašreizējos apstākļos projektu īstenošana vairs nav tik vienkārša. Tomēr dzīvojamā platība ir vajadzīga. Dažiem attīstītājiem finanšu meklējumu dēļ ieceres realizācija atlikta uz vēlāku laiku.