Jaunumi

Gints Reinsons, Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs:

«Civilā aizsardzība sastāv no daudziem ikdienas procesiem, tomēr šīs jomas jautājumi kādu laiku nav bijuši prioritāšu sarakstā. Par tiem runāja samērā maz, tādēļ arī sabiedrības informētības līmenis par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, nav pietiekams. Mēs esam identificē- juši tos jautājumus, kuri jāuzlabo. Viens no tiem ir sadarbība ar iedzīvotājiem, tādēļ savā darbā arvien lielāku uzmanību pievēr- šam prevencijas pasākumiem, informējot un brīdinot iedzīvotājus par iespējamajiem riskiem. Esam veikuši analīzi un secinājuši, ka pilsētā lielākie apdraudējumi no civilās aizsardzības viedokļa ir ķīmisko avāriju draudi, ilgstošs elektroenerģijas piegādes pārtraukums, vētras, spē- cīgi nokrišņi, pavasara pali un riski, kas saistīti ar informācijas sistēmu darbības traucējumiem. Kiberuzbrukumi var apdraudēt ūdenssaimniecības sistēmas darbību, satiksmes drošības uzraudzību, ielu apgaismojuma sistēmu un daudzus citus paš- valdības sniegtos pakalpojumus. Jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kas stāsies spēkā 1. oktobrī, daudz lielāku atbildī- bu paredz pašvaldībām, kas turpmāk būs atbildīgas par ūdens apgādes, apkures un elektroapgādes nodrošinājumu tādiem kritiskās infrastruktūras objektiem kā slimnīcas, skolas, satiksmes vadības sistēma un citiem pilsētas infrastruktūras objektiem. Tāpat pašvaldībām tiek uzlikts par pienākumu veikt koordinējošo funkciju starp dienestiem dažādu krīžu novēr- šanā. Tā ir liela atbildība, tādēļ regulāri kopā ar valsts drošības un glābšanas dienestiem organizējam mācības, lai saprastu, cik gatavi esam reaģēt vienā vai otrā situācijā. Ir skaidrs, ka, uzkrājot un analizējot ikdienas informāciju, preventīvi varam gatavoties vismaz sezonālajiem apdraudējumiem. Piemēram, rudens sezonai raksturīgākie riski ir saistīti ar ilgstošām lietavām, vētrām, kas var izraisīt elektroenerģijas pārrāvumus. Rudenī ir lietderīgi pārliecinā- ties par to, vai ir iztīrītas grāvju caurtekas, vai pagalmā nav kāds aizlūzis koks, vai mājās ir kāda svece un sērkociņi. Tāpat pirms apkures sezonas ir jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir ēku dūmvadi, vai apkures katlam ir veiktas nepieciešamās pārbaudes un apkope. Tās ir samērā ikdienišķas lietas, par kurām var parūpēties ikviens no mums. Tāpat lietderīgi būtu katram pašam atbildēt uz jautājumu, vai zinām, kā rīkoties ārkārtas situācijās, ja atskan brīdinājuma sirēna. Mūsu novērojumi mācībās un reālās krīzes situācijās liecina, ka cilvēkiem visgrūtāk ir pārslēgties no ikdienas situācijas uz ārkārtas. Ir neizpratne un pretenzijas par dienestu, kuri cenšas profesionāli un atbilstoši iepriekš izstrādātām drošības instrukcijām veikt savus pienākumus, darbu. Ar cilvēku neizpratni sastapāmies arī gadījumā, kad šā gada aprīlī kādā no pilsētas tirdzniecības centriem tika atrasts nezināmas izcelsmes priekšmets. Cilvēkiem bija jāvadās pēc atbildīgās amatpersonas norādījumiem, lai tiktu ievērotas visas noteiktās drošības procedūras līdz apdraudējuma novēršanai.»

Sagatavoja Jānis Kovaļevskis,

foto Austris Auziņš un no JV arhīva