Jaunumi

Šogad Jelgavā aktuālas ir divas tēmas – lielie infrastruktūras projekti un izglītība. Pilsētā jāuzsāk vai jānoslēdz vairāki nozīmīgi projekti, kuri nākotnē iezīmēs Jelgavas vaibstus. Ne mazāk svarīgi ir izglītības jautājumi, jo Ministru kabinets ir apstiprinājis to profesionāli tehnisko skolu sarakstu, kuras saņems ES fondu finansējumu profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs. Šajā sarakstā nav nevienas no esošajām Zemgales profesionālās izglītības iestādēm. Par iespējām apgūt arodu Zemgalē, tai skaitā Jelgavā, un jaunā lēmuma sekām uz nodarbinātību un ražošanas attīstību Jelgavā, vairāk stāsta Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jelgavas amatu skolas piedāvātās programmas ir tiešā sasaistē ar Jelgavas rūpniecības nozaru vajadzībām. Vai samierināsieties ar situāciju, kurā no atbalstāmo profesionālo izglītības iestāžu saraksta ir izsvītrota ne tikai Jelgavas amatniecības skola, bet arī visas citas Zemgalē dislocētās skolas?

Nē! Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir iesniegusi valdībai aicinājumu sarakstā papildus iekļaut vismaz Jelgavas Amatniecības vidusskolu. Pretējā gadījumā nevienai no Zemgales profesionālajām skolām netiek dota iespēja attīstīties un visas skolas tiek izslēgtas no aprites. Atgādināšu, ka visos plānošanas un izpētes dokumentos ir definētas tās profesijas, kurus Zemgalē ir jāattīsta. Taču, ja skolas, kuras gatavas šīs profesijas mācīt, neattīstīs,  to uzskatu par uzbrukumu Zemgales tautsaimniecībai. Mēs esam novirzījušies no mērķa sagatavot jauno cilvēku darba tirgum!

Laikam paliek divas iespējas – uzņemties pašvaldībai rūpes par jauniešu  profesionālo sagatavotību, tādējādi  un nodrošināt ar darbaspēku reģiona uzņēmumus, vai arī visu atstāt pašplūsmā un sagraut jau panākto līmeni?

Sagraut jau varam, bet tāda nostāja neder. Tāpēc jādomā kādā veidā nodrošināt labi sagatavotus profesionāļus arī Zemgalē. Redzam, ka būs problēmas atbalstīt kokapstrādi, mēbeļu ražotājus, kam Jelgavā ir ļoti labas tradīcijas un pat zinātniskais institūts un laboratorija. Likvidējot iespēju apgūt kokapstrādes un mēbeļu ražošanas profesijas, no konteksta tiek izrauts nozīmīgs posms, bez kura kopumā nozares attīstība nav iespējama.
Tas pats attiecas uz inženierzinībām un metālapstrādi. Arī AmoPlant rūpnīcai vajadzēs jaunus darbiniekus.
 

Mūsu rīcībā nav tādu līdzekļu, lai šīs daļas atpirktu, taču viennozīmīgi Jelgavas pašvaldība turpinās atbalstīt šo projektu. Mēs esam ieguldījuši zemi, kas ir pilsētas īpašums, tāpēc mūsu uzdevums ir pret to izturēties ar augstu atbildības sajūtu. Mums jādara viss, lai mašīnbūve Jelgavā attīstītos!

Vai ir plāni kā aktivizēt rūpnīcas darbību?

Ir iezīmētas vairākas lietas – arvien konkrētākas aprises gūst projekts par pilsētas autobusu ražošanu Maskavai. Tiek strādāts arī pie vairākiem citiem projektiem. Ir noslēgti līgumi ar lielajiem autobusu parkiem, tāpēc varu teikt, ka mašīnbūve Jelgavā attīstās.

Tas priecē, jo nozīmē vēl vairāk darba vietu Jelgavā. Kādi šobrīd ir nodarbinātības rādītāji?

Salīdzinot ar citām pilsētām – labi, bezdarbnieku skaits ir ap 8,9% no darbspējīgajiem cilvēkiem. Pakāpeniski bezdarbnieku skaits samazinās. Drīz ražošanu sāks jaunais piena kombināts, jau ir izskatīta iespēja piešķirt teritoriju vēl vairāku ražotņu bvniecībai. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā darbavietu skaits pilsētā pieaugs par vairākiem simtiem.

Viens no radītājiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi budžetā. Kā pildās šis budžets?

Plānotajos apjomos. Saņemam to, kas plānots no Finanšu ministrijas puses. Tādas pārpildes kā pērn, pagaidām nav, bet ceram, ka situācija mainīsies – redzam tam labus priekšnosacījumus – iedzīvotājiem ir darbs un palielinās arī ienākumi.

Kā jūs vērtējat iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un PVN likmes pazemināšanu?

Par IIN runājot – pozitīvi! Tikai ir jādomā, kā tas tiks kompensēts pašvaldībām, kuru galveno ieņēmumu bāzi veido tieši IIN. Pašvaldības ir satraukušās, jo Labklājības ministrija daļu savas kompetences uzdevumu plāno novirzīt pašvaldībām. Pēc būtības ir ļoti labi, taču, kā jau teicu, ir jāizstrādā labs pašvaldību ieņēmumu kompensācijas mehānisms. Nedrīkst būt no vienas puses bāzes ieņēmumu samazinājums, no otras puses papildus pienākumu deleģēšana.
Tāpat mēs nedrīkstam pieļaut iespēju palielināt uz iedzīvotāju rēķina nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu bāzi, jo cilvēku maksātspēja jau tā ir zema. Mūsu uzdevums ir radīt priekšnoteikumus, lai sadzīve iedzīvotājiem prasītu mazāk izdevumu.
Nosacīti atbalstu arī PVN samazināšanu, taču ne mehāniski visiem izstrādājumiem. Uzskatu, ka samazināt PVN vajadzēja atsevišķām grupām – tai skaitā pārtikai un veselības aprūpei. PVN samazināšana par 1% atstās iespaidu uz kopējo valsts budžetu, bet neatspoguļosies iedzīvotāju maciņos un uzņēmumu konkurētspējā.
Mēs aicinājām valdību nodokļu samazināšanas lēmumus pieņemt, saskaņojot tos ar saviem sociālajiem partneriem. Diemžēl, nedz pašvaldību, nedz ražotāju viedoklis netika pat pajautāts.
 

Jā, tas ir viens no projektiem, kura mērķis ir samazināt siltuma cenu. Visi iepriekšējie aprēķini pierāda, ka pēc jaunās biomasas koģenerācijas stacijas nodošanas ekspluatācijā siltuma ražošanas pašizmaksa samazināsies par vairākiem procentiem. Tas noteikti atstās iespaidu arī uz siltuma tarifu.
Tajā pašā laikā uzlabosies nodarbinātības rādītāji, jo kādam šī biomasa būs jāsagatavo un jāpiegādā. Priecājos, ka nauda, ko līdz šim maksājām par gāzi Krievijai, tagad paliks Latvijā un iespējams pat tuvākajā reģionā.

Ir sākusies Pasta salas rekonstrukcija un gājēju tilta būvniecība pār Driksu. Pagaidām visur tiek rakts un būvēts – kad pabeigsiet?

Līdz šī gada Pilsētas svētkiem vēl nepagūsim, bet jau nākamajā vasarā šī teritorija būs sakārtota un varēs kļūt par vienu no aktīvākajām pilsētas svētku norišu vietām. Liela daļa darbu tiks pabeigti jau oktobrī, kad nodosim ekspluatācijā arī mūsu jauno gājēju vanšu tiltu, kam dots nosaukums Mītavas tilts.
Pilsētas ielas tiešām aktīvi tiek rekonstruētas, jo izmantojam gan ES Kohēzijas fonda līdzekļus ūdenssaimniecības attīstībā, kā arī ES URBAN jeb Pilsētvides sakārtošanas programmas līdzekļus. Rezultātā būs sakārtotas pazemes komunikācijas, tai skaitā lietusūdeņu savākšanas kanalizācija, un pilnībā rekonstruēta Raiņa iela un Čakstes bulvāris.
Būtiski rekonstrukcijas darbi notiks arī Lielā ielā, – tos uzsāksim pēc Pilsētas svētkiem. Šis projekts būs viens no sarežģītākajiem mūsu pilsētā. Grūti būs kā projekta realizētājiem, kuriem jāatjauno ūdens, gāzes, kanalizācijas sistēma, tā arī virszemes darbu veicējiem, jo mainīsim līdzšinējo Lielās ielas filozofiju. No tranzītielas tai jākļūst par dzīvu un aktīvu ielu, kas kalpo pilsētniekiem.
Darbi sāksies arī Pasta salā. Esam panākuši, ka papildus finansējums tiks piešķirts arī Lietuvas šosejas rekonstrukcijai posmā līdz Miera ielai un darbi tiks uzsākti jau šogad.

Vai rekonstrukcija ieplānota arī pļavā Lielupes krastā iepretim pilij?

Nākotnes plānos tas ir iekļauts. Ir ideja te veidot angļu stila parku, lai tā būtu vieta, ne tikai piknikiem un kur studentiem gatavoties eksāmeniem, bet lai sakārtotā vidē, kas papildināta ar mazajām arhitektūras formām varētu arī vērot ainavu un dabas daudzveidību.
2015.gadā atzīmēsim Jelgavas 750 gadu jubileju – pilsēta uz to laiku būs vēl skaistāka un interesantāka.

Vai Jelgava kļūs arī par tūrisma pilsētu?

Tas ir viens no stratēģiskajiem mērķiem, jo pagaidām esošie kultūras un vēstures objekti netiek pietiekami izmantoti. Sakārtojot pilsētvidi, tai skaitā infrastruktūru un vēsturiskās ēkas, mēs varam sākt strādāt arī pie tūrisma veicināšanas. Piemēram, mums ir jāsadarbojas ar citām pilsētām, kas ir populāri tūrisma galamērķi Latvijā.
Atšķirībā no daudzām citām pilsētām Jelgavā pilsētas svētki netiek pozicionēti kā tūrisma sezonas galvenais pasākums. Šajos svētkos vairāk tiek domāts tieši par pilsētniekiem, lai katrs programmā atrastu kaut ko sev saistošu. Pilsētas svētki ir tas brīdis, kad vairāk varam paskatīties uz sevi un kopīgi novērtēt paveikto. Svētki stiprina piederības apziņu, vairo prieku un lepnumu par sevi un pilsētu. Jelgavnieku izaugsme, savstarpējā cieņa un sapratne noteikti ir saistīta ar pilsētas kopīgo izaugsmi.

Kāds ir jūsu viedoklis par izstrādes stadijā esošo jauno Nacionālās attīstības plānu?

Jelgavas jaunā plānošanas perioda vadlīnijās iekļaujam stratēģiski nozīmīgas lietas, kura vajadzētu iezīmēt arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP). Mēs esam iesnieguši savus priekšlikumus un ceram, ka tie tiks ņemti vērā. Uzskatu, ka NAP ir jābūt dokumentam, kurš ir spēkā ilgtermiņā, kā arī to ir jāpavada virknei saistoši likumu. Jo ir svarīgi ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī radīt priekšnoteikumus to īstenošanai
Esam konsultējušies gan ar Eiropas, gan vietējiem ekonomikas plānotājiem un ir izkristalizējies nepārprotams viedoklis – pilsētas ir reģiona ekonomikas virzītājspēks, bet apkārtējās teritorijas ir atbalsts gan savas, gan pilsētas attīstībai. Pilsēta un apkārtējais reģions nav atraujami lielumi – tā ir mijiedarbība, kas viens otru papildina. Tas ir jāsaprot un jāsāk strādāt kopā.