Projekti

projekta_logo.png

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sāk saņemt atbalstu Individuālā budžeta izmēģinājumprojektā

Šī gada novembrī 10 Latvijas pašvaldībās, kopā 100 cilvēki sāka saņemt pakalpojumus Individuālā budžeta izmēģinājumprojektā sociālo pakalpojumu nodrošināšanai cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.

Izmēģinājumprojekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un tā mērķis ir aprobēt jaunu modeli pakalpojumu finansēšanā, kura pamatā ir princips, ka cilvēkam ir indikatīvi noteikts budžets, kuru katrs cilvēks, ciešā sadarbībā ar sociālo darbinieku, var izmantot pakalpojumiem, kuri konkrētajā gadījumā ir visnepieciešamākie.

Dalībnieku atlase notika jau augustā, bet līdz novembrim cilvēki ar sociālajiem darbiniekiem veidoja individuālos atbalsta plānus.

Mērķa grupas vēlmes un vajadzības ir ļoti mainīgas, līdz ar to arī atbalsta plāni laika gaitā visdrīzāk tiks mainīti un pielāgoti vajadzībām. Pats cilvēks (atsevišķos gadījumos viņa aizgādnis) ir līdzatbildīgs par plānā noteikto uzdevumu izpildi, tā kā pats ir piedalījies tā sastādīšanā. Plāna mērķis nav piespiedu kārtā uzlikt pienākumus, bet kopā ar sociālo darbinieku izstrādāt “rīcības plānu” kā vislabāk sasniegt mērķus, kuri ir svarīgi pašam cilvēkam. 

Šobrīd atbalsta plānos visbiežāk ir iekļauti tādi pakalpojumi kā atbalsta personas pakalpojums (visbiežāk nepieciešamais pakalpojums - 74%), fizioterapeita konsultācijas (otrs biežāk nepieciešamais - 58%), aprūpes mājās, asistenta vai pavadoņa pakalpojums (nepieciešams 50% klientu), kā arī psihologa konsultācijas, dienas aprūpes centrs, mūzikas terapija, transporta izmaksas, ergoterapeita konsultācijas, dažādas grupu nodarbības gan personām, gan viņu tuviniekiem un atelpas brīža pakalpojums. Bez nosauktajiem pakalpojumiem plānos iekļauti arī daudzi citi pakalpojumi, kuri nepieciešami retākos gadījumos, piemēram, grupu mājas pakalpojums u.c.

 Jelgavas pilsētas pašvaldībā  visvairāk nepieciešami tādi pakalpojumi kā atbalsta personas pakalpojums, dienas aprūpes centra pakalpojums, asistenta pakalpojums, fizioterapeita konsultācijas, psihologa konsultācijas (personai un/vai tuviniekiem), ergoterapeita konsultācijas.

Izmēģinājumprojekta laikā tiek ņemtas vērā arī personas tuvinieku vajadzības ikdienā atbalstot personu ar garīga rakstura traucējumiem, tādēļ plānā tika iekļautas psihologa konsultācijas un atbalsta grupu nodarbības personu tuviniekiem. Tāpat domājams, ka aprūpētāja, asistenta vai pavadoņa pakalpojums un atelpas brīža pakalpojums atvieglos tuvinieku ikdienu.

Izmēģinājumprojekta laikā cilvēki saņems arī atbalsta personas pakalpojumu. Atbalsta persona palīdz cilvēkiem pieņemt lēmumus dažādās dzīves jomās, piemēram, ikdienas aktivitātēs, ārstniecības un tiesību aizstāvības jautājumos. Tādā veidā iespēju robežās tiek veicināta patstāvība, savu tiesību izmantošana un tas, ka cilvēka viedoklis tiek ņemts vērā. Arī atbalsta personas pakalpojums tiek izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu un tā izmēģinājumprojekts pēc divu gadu īstenošanas, noslēdzās šī gada novembrī. Daļa no dalībniekiem jau piedalījās atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojektā un turpinās saņemt atbalstu šajā izmēģinājumprojektā. 

Publicēšanas datums: 09.12.2019.

_________________________________________________________________________________________________

 

projekta_logo.png

Ir noslēdzies ESF projekta Nr.9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” darbības “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu aprakstu un ieviešanas metodiku izstrāde, aprobācija izmēģinājumprojektos un izmēģinājumprojektu rezultātu novērtēšana” ietvaros, īstenotais individuālā budžeta modeļa bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem izmēģinājumprojekts.

No Jelgavas pilotprojektā iesaistījās 10 ģimenes, kurās ir bērni ar funkcionēšanas traucējumiem. Ģimenēm bija iespējams saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un vienlaikus tās izmantoja IB modeļa pieeju pakalpojuma nodrošināšanai. Izmēģinājumprojektā visbiežāk  tika nodrošināti tādi pakalpojumi kā fizioterapeits, asistents, psihologs, ABA terapija, mūzikas terapija, aprūpes mājās pakalpojums u.c

Projekta noslēgumā Labklājības ministrijas projekta vadības grupas pārstāvji tikās ar ģimenēm, kurās pārrunāja ģimeņu ieguvumus projekta gaitā, kā ari uzklausīja ieteikumus par IB modeļa pieejas izmantošanu nākotnē. Projekta vadības grupa noslēgumā iesaistītajām ģimenēm un bērniem pateicās par izturību, jo projekta darbības bija ļoti intensīvas.

Projekta noslēgumā pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji un sociālie darbinieki, kuri piedalījās pilotprojektā pārrunāja un kritiski vērtēja pilotprojekta profesionālo un administratīvo procesu.

Pilotprojekta rezultāti būs izmantojami, lai nākotnē veidotu jaunu pieeju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanai.

Publicēšanas datums: 07.11.2019.

________________________________________________________________________________________________________

 

projekta_logo.png

Pašvaldības gatavojas atbalsta sniegšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem individuālā budžeta izmēģinājumprojektā

 

No šī gada 1. augusta sadarbībā ar Labklājības ministriju un ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu ir sākusies izmēģinājumprojekta īstenošana, kurā piedalās 10 Latvijas pašvaldības, t.sk Jelgavas pašvaldība. Izmēģinājumprojekta laikā katrā pašvaldībā 10 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem 12 mēnešu tiks sniegts sociālais atbalsts. Pašvaldībā dalībai izmēģinājumprojektā jau ir atlasītas 10 personas un šobrīd norit sagatavošanās darbi, lai no šī gada 1. novembra varētu sākt sniegt atbalstu – sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus atbilstoši izstrādātajam modelim.

Sagatavošanās posmā iesaistītie sociālie darbinieki ir apguvuši jauno modeli un uz personu vērstās plānošanas metodes, kas ir individuālā budžeta modeļa stūrakmens. Tā pamatā ir princips, ka plāns tiek sastādīts kopā ar personu nevis personas vietā, ne vien izvērtējot personas individuālās vajadzības, bet arī maksimāli ņemot vērā personas individuālās iespējas un vēlmes, akceptējot personas tiesības uz pašnoteikšanos.

Publicēšanas datums: 24.09.2019.

____________________________________________________________________________________________________________

  

Izmēģinājumprojekts tuvojas noslēgumam

Izmēģinājumprojekts, kura laikā bērniem ar invaliditāti tika nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumi tuvojas noslēgumam. Izmēģinājumprojektu kopš 2018. gada septembra īstenoja Labklājības ministrija sadarbībā ar 10 Latvijas pašvaldībām t.sk., Jelgava, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir izmēģināt jaunu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu - individuālā budžeta modeli.projekta_logo.png

 29. septembrī notiks, noslēguma vajadzību izvērtēšana, kurā speciālistu komanda informēs ģimenes par vēlamajām aktivitātēm pēc izmēģinājumprojekta, ņemot vērā bērna funkcionēšanas spējas un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu. Vajadzību izvērtēšanas rezultāti tiks izmantoti arī, lai vērtētu izmēģinātā mehānisma efektivitāti.

Jelgavā, 3. oktobrī notiks tikšanās ar izmēģinājumprojektā iesaistītajām ģimenēm, lai uzklausītu vecāku viedokli par izmēģinājumprojekta norisi, par to, kas strādāja labi un kas varēja būt citādāk.

Labklājības ministrijas projekta komanda jau šobrīd saka paldies visiem, kuri iesaistījās izmēģinājumprojektā, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu mehānisma veidošanā! 

Izmēģinājumprojekts tiek īstenots ESF projekta Nr. 9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros.

 Publicēšanas datums: 23.09.2019.

_______________________________________________________________________________________________________________

asd.jpg

Izmēģinājuma projektam ir pozitīvi rezultāti

No 2018.gada septembra Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar pašvaldībām ar Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmēģināt jaunu pieeju sociālo pakalpojumu finansēšanā - individuālo budžeta modeli. Projekta laikā 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām saņem individualizētu atbalstu - sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Pašvaldību sociālie darbinieki un vecāki dalījās savos novērojumos par to, kā saņemtais atbalsts un pakalpojumi ietekmēja bērnu, vecāku un ģimenes dzīvi. 

Viena no projektā iesaistītā bērna mērķiem bija iespēju robežās attīstīt savu neatkarību. Projekta gaitā bērnam tika piedāvāts ergoterapeita pakalpojums, kā rezultātā vecākiem izdevās atrast kopīgu valodu ar bērnu un sākt kopā apgūt ikdienas aktivitātes. Iepriekš vecāki tās veica bērna vietā, domājot, ka  tās viņam ir pārāk sarežģītas. Visbiežāk viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt un veicināt bērnu patstāvību un mazināt atkarību no apkārtējiem ikdienišķās aktivitātēs. Vairumā pašvaldību sociālie darbinieki ir novērojuši, ka šajā jomā vērojams progress gan nodrošinot fizioterapeita un ergoterapeita palīdzību, gan strukturējot dienas režīmu. Sniegtais speciālistu atbalsts ir reāli palīdzējis bērniem atvērties, kļūt pārliecinātākiem un uzdrošināties mēģināt līdz šim neapgūto. Ne mazāk svarīgi ir tie gadījumi, kad pateicoties sniegtajam atbalstam izdevies pozitīvi ietekmēt pašu vecāku ikdienu, piemēram, vairāki vecāki ir atsākuši strādāt. Atsevišķas ģimenes atzinušas, ka uzlabojusies visas ģimenes dzīves kvalitāte, jo vecāki var veltīt vairāk laika bērniem, viens otram un sev. 

             Interesanti, ka projekta sākumā daudzām ģimenēm bija aizspriedumi pret atsevišķiem pakalpojumiem, bet uzdrošinoties pamēģināt, viedokļi mainījās. “Man, kā īpašā bērna mammai, daudzi neskaidrie un sasāpējušie jautājumi ir atrisināti vai ieguvuši citu skata punktu,” tā viena no dalībniecēm  stāsta par saņemto  psihologa pakalpojumu. Projekta vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši “brīnumi”, bet sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba rezultāts. Piemēram, viens no izmēģinājuma projektā iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt.  Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas robežas virsotnei. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma bija arī pakalpojumiem, kuru nodrošināšanā iesaistītas ārstniecības personas, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie pakalpojumi nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā. Tādēļ situācijas uzlabošanā svarīga ir veselības aprūpes jomas līdzdalība.

“Projekts ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai vajadzētu būt bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem, proti - ka bērnam tiek nodrošināta regulāra, nepārtraukta un daudzveidīga rehabilitācija, kas ir galvenais no priekšnosacījumiem, lai tik nepieciešamā kustību un izturības attīstība pieaugtu un nostabilizētos,” savā viedoklī dalās kāda no bērnu mammām.

Izmēģinājuma projekts noslēgsies 2019.gada oktobrī. Tad tiks vērtēti tā rezultāti un izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā. 

Publicēšanas datums: 29.07.2019.

 

proj_ieg_nk.png

 

Bērniem ar invaliditāti uzlabo dzīves kvalitāti

 

Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros kopš pērnā gada septembra īsteno individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem, kas tiek īstenots 10 pašvaldībās, kopā iesaistot 100 bērnus un viņu vecākus.

 

Izmēģinājuma projektā iesaistītie vecāki un sociālie darbinieki sasniegtos rezultātus vērtē pozitīvi. Tas ir uzlabojis dzīves kvalitāti gan katram bērnam individuāli, gan arī ģimenei kopumā. Vajadzību izvērtēšanā piedalījās SIA “Rīgas veselības centrs” multiprofesionāla novērtēšanas ekspertu – rehabilitācijas speciālistu komanda, kuras darbu vadīja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un attiecīgās pašvaldības sociālais darbinieks.

 

Ar saviem novērojumiem dalās stāsta “Rīgas veselības centra” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomas galvenā speciāliste Lolita Cibule, kas vadīja izvērtēšanas ekspertu komandas darbu vairākās pašvaldībās un piedalījās bērnu izvērtēšanā gan, uzsākot projektu, gan, veicot atkārtotu izvērtēšanu, šogad februārī:  

 

“Uzlabojumus varēja uzreiz redzēt gadījumos, kad bērns sāka saņemt viņa vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus. Piemēram, bērns un ģimene strādāja kopā ar speciālistu pēc vienotas Piemērotās Uzvedības Analīzes metodikas (Adapted behaviour assessment). Bērna attīstību novēroja funkcionēšanu veicinošā vidē. Vairākas ģimenes projekta ietvaros sadarbojas ar speciālistiem, lai uzlabotu vides pieejamību bērnam mājas vidē, kā arī skolā. 

 

Novērtēšanas ekspertu komanda kopā ar sociālo darbinieku centās norādīt uz rehabilitācijas pakalpojumu resursiem valstī un pēc iespējas iekļaut plānā bērnam vajadzīgos sabiedrībā balstītus pieejamos sociālos pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.

 

Īpaši jāuzsver projektā iesaistīto vecāku loma.Svarīgi, kaģimenes, iesaistoties šajā izmēģinājuma projektā, piekrita aktīvai vecāku līdzdalībai gan individuālā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plāna sastādīšanā ģimenei, gan šī plāna īstenošanā. Tāpēc, šoreiz ir iespēja pateikties vecākiem par sadarbību, ieteikumiem un izpratni! Vecāki ļoti cenšas un pilda speciālistu norādījumus.

 

Plānos iekļautie atbalsta pakalpojumi tika īstenoti dažādos veidos – gan kā atsevišķas mērķtiecīgas konsultācijas, gan kā regulāras nodarbības bērnam vai vecākiem, vai visiem kopā pie speciālistiem, gan kā pakalpojumu kurss.  Šī projekta finansējums deva iespēju realizēt uz ģimeni vērstus pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt atbalstu bērna vecākiem. Vecāki uzņēmās atbildību vadīt plāna īstenošanu. Viņi paši rūpīgi seko līdzi bērna veselības stāvoklim, noslodzei bērnam un ģimenei un, ja rodas grūtības, informē sociālo darbinieku pašvaldībā.

 

 Nepieciešamības gadījumā sociālais darbinieks un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pārskata plānu un veic izmaiņas atbilstoši aktuālai ģimenes vajadzībai. Jāsaka, ka dažas ģimenes arī secināja, ka bērna un ģimenes resursi ir nepietiekami, lai īstenotu visas plāna aktivitātes. Tas tikai rāda, ka problēmas plāna īstenošanas laikā ir jārisina neatliekami, iesaistoties gan ģimenei, gan pakalpojumu organizatoriem un sniedzējiem.

 

Protams, visas iesaistītās puses, tai skaitā novērtēšanas ekspertu komanda, saskārās ar izaicinājumiem. Daudziem projektā iesaistītajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem bija jāpapildina piedāvāto sociālo pakalpojumu grozs ar ekspertu ierosinātajiem atbalsta pakalpojumiem. Savukārt vecākiem bija iespēja izzināt vairāk par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs.  Pateicoties teicamai projekta aktivitāšu koordinācijai, ieguvēji ir visi tajā iesaistītie.  Tāpēc domāju, ka tā ir laba prakse, kuru vajadzētu turpināt!”

 

Publicēšanas datums: 14.06.2019.

 

 

proj_ieg_nk.png

 

Pakalpojuma saņemšanas iespējas un izaicinājumi Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

 

Izmēģinājumprojekta pirmais 6 mēnešu periods ir noslēdzies. Lai bērni un viņu vecāki varētu turpināt saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus izmēģinājumprojekta otrajā periodā, februārī tika veikta atkārtota vajadzību izvērtēšana, pēc kuras tika sastādīti atbalsta plāni. Izvērtēšanas komandā bija šādi speciālisti - fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts, fizioterapeits, ergoterapeits, psihologs, logopēds un sociālais darbinieks u.c. pēc nepieciešamības.

 

Izvērtēšanas komanda noteica kopīgus mērķus, izveidoja SBS pakalpojumu sarakstu nākamajam periodam prioritārā secībā, speciālisti izvēlējās tos SBS pakalpojumus, kas pēc izvērtēšanas komandas viedokļa deva vislielāko pievienoto vērtību un norādīja SBS pakalpojumu saņemšanas intensitāti. Arī vecāki piedalījās pakalpojuma noteikšanas procesā saranžējot tos savā prioritārā secībā, veidojot kopējo SBS pakalpojumu sarakstu, kas nozīmē, ka vecāku līdzdalība pakalpojuma apjoma noteikšanā, kas ir ļoti būtiska individuālā budžeta modeļa iezīme, netiek skatīta tikai kā formalitāte, bet kā iespēja un pienākums vecākiem piedalīties atbalsta plāna sastādīšanā un īstenošanā. Izvērtēšanas komandas speciālisti atzina, ka ir izmainījusies bērnu funkcionēšana, uzvedība, iesaistīšanās mērķtiecīgās nodarbēs, kā arī ģimenes psihoemocionālais fons ir izmainījies saņemot pakalpojumus ģimenes atbalsta spēju stiprināšanai.


Pēc vajadzību definēšanas, sociālais darbinieks kopā ar vecākiem piesaistīja vēlamos pakalpojumu sniedzējus.


Īstenojot izmēģinājumprojektu tika identificēti tādi pakalpojumu saņemšanas riski kā pakalpojumu sniedzēju trūkums pašvaldības teritorijā.


Kopumā vecāki ir apmierināti ar pakalpojuma nodrošināšanu, bija arī vecāki kuri pakalpojuma saņemšanas brīdī vēlējās mainīt pakalpojuma sniedzējus.

 

Publicēšanas datums: 13.03.2019.

 

 


proj_ieg_nk.png

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas sociālo lietu pārvalde” piedalās Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

 

2018.gada 1.septembrī Latvijā desmit pašvaldībās tika uzsākts Eiropas savienības projekta Nr.9.2.2.2./16/I/001 ”Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem” izmēģinājumprojekts, kuru īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar 10 pašvaldībām no katra plānošanas reģiona. Projekta mērķis ir pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un aprobējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismu. Izmēģinājumprojekts ilgs gadu – līdz 2019.gada augusta beigām.

 

Jelgavā projektu īsteno Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde ”Jelgavas sociālo lietu pārvalde‘’. Projektā piedalās 10 ģimenes, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ņemot vērā katra bērna un viņa vecāku individuālās vajadzības, lai nodrošinātu katram bērnam iespējami efektīvāko atbalstu funkcionālo traucējumu un to radīto seku novēršanai vai mazināšanai, un veicinātu vienlīdzīgu iespēju izmantošanu. 

 

Projekta ietvaros ekspertu komanda izvērtēja bērna funkcionālos traucējumus un kopā ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem izveidoja atbalsta plānu, kas ietver sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ģimenes atbalsta spēju stiprināšanai, bērna zaudētās funkcijas kompensēšanai, bērna funkcionēšanas spēju uzturēšanai un attīstīšanai. Sociālais darbinieks kopā ar vecākiem vienojās par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, kurus viņu ģimenes saņems, laika grafiku, kad un kā to ir iespējams izdarīt.

 

Projekta ietvaros, pamatojoties uz individuālo vajadzību izvērtējumu, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiek nodrošināti dažāda veida sociālie pakalpojumi - psihologa konsultācijas, atelpas brīža pakalpojums, asistenta pakalpojums, fizioterapeita nodarbības, logopēds, Montesori nodarbības, deju mūzikas terapijas u.c.

 

Eiropas Savienības projekts Nr.9.2.2.2./16/I/001 ’’Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem”.

 

Informāciju sagatavoja

Jelgavas sociālo lietu pārvalde

 

Publicēšanas datums: 23.11.2018.

 


 

proj_ieg_nk.png

 

Jelgavas pašvaldība iesaistījusies Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.


Jelgavas pašvaldība iesaistījusies Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" sadarbības partneris Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojektā. Jelgavas pašvaldībā izmēģinājumprojektā piedalās 10 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāki. Tā pamatā darbojas princips, ka atbalsts tiek nodrošināts ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības pieejamā finansējuma ietvaros, nevis vērtēta vajadzību atbilstība pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.

 

Projekta vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka jaunā modeļa apgūšana un ieviešana ir liels izaicinājums, jo Latvijā nav līdzvērtīgas prakses no kuras mācīties. Gada laikā šis modelis tiks ne vien aprobēts, bet arī precizēts un pilnveidots, balstoties uz praktisko pieredzi, lai gala rezultātā nonāktu pie vislabākā un Latvijai atbilstošākā risinājuma.


Modeļa izstrāde un izmēģinājumprojekts tiek īstenots Labklājības ministrijas projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Kopumā no projektā piedalās 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām.


Izmēģinājumprojekts tiek īstenots laika periodā no 01.09.2018. līdz 31.08.2019

 

Publicēšanas datums: 14.09.2018.

 

aloja.lv_projekts.jpg

 

2018.gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kad projekta ietvaros vecāki, kuri strādā nestandarta darba laiku un kuriem ir bērni vecumā līdz 7 gadiem, saņem subsidētu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu. Noslēgtie līgumi tika īstenoti līdz 2018.gada 31.janvārim. No 2016.gada maija līdz 2018.gada janvārim kopumā 169 bērniem Rīgā, Valmierā un Jelgavā tika nodrošināta pieskatīšana vakaros, naktīs un brīvdienās, kad vecāki strādāja. Šobrīd turpinās darbs pie sociālā eksperimenta par subsidētām bērnu aprūpes organizācijas iespējām uzņēmumos rezultātu novērtēšanas. Balstoties uz eksperimenta rezultātiem, Labklājības ministrija izstrādās priekšlikumus bērnu aprūpes pakalpojumu īstenošanai un līdzfinansēšanai nestandarta darba laikā un darba un ģimenes dzīves saskaņošanas un bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības politikas formulēšanai.

 

8.martā projektā iesaistītie dalībnieki un citi interesenti aicināti uz projekta noslēguma konferenci. Informācija par projektu un reģistrēšanās konferencei šeit

 


ES_logo.JPG

 

Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojums sniedzēju saraksts

Pamatojoties uz Labklājības ministrijas iepirkuma “Par tiesībām sniegt elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu” Nr.LRLM2016/28-3-08/20EBUP rezultātiem tiek publicēts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju saraksts”, kurā norādītajām personām tiek piešķirtas tiesības sniegt elastīga bērnu uzraudzības pakalpojumu atbilstoši viņu piedāvājumā norādītajām cenām un iepirkuma tehniskajai specifikai.

 

Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojums sniedzēju saraksts

 

 


 

proj_ieg_nk.png

 

Projekts: "PROTI un DARI!"

Projekta ieviesējs: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Sadarbības partneris:  Jelgavas pilsētas dome

Stratēģiskais partneris: Jelgavas sociālo lietu pārvalde

Finansējums: Eiropas Sociālais fonda (85%)un valsts budžeta finansējums (15%) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" ietvaros

Projekta mērķis:  motivēt un aktivizēt jauniešus, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki, veicināt šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē, Jauniešu garantijas pasākumos, kurus īsteno NVA un Valsts izglītības attīstības aģentūra, un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Pašvaldību un to stratēģisko partneru aktivitātes projektā:

  • mērķa grupas jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātes, kā arī informēšanas pasākumi, iesaistot pašvaldības stratēģiskos partnerus;
  • mērķa grupas jauniešu profilēšana un individuālo pasākumu programmu izstrāde;
  • mērķa grupas jauniešu motivēšana, aktivizēšana un atbalsta sniegšana saskaņā ar mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu, kas izstrādāta, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, lai sekmētu šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 

Mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts: 

  • veikta jauniešu profilēšana, apzinot jaunieša prasmes, intereses un iegūto izglītību, kā arī nosakot attīstības virzienus;
  • sadarbībā ar katru jaunieti, balstoties uz tā profilēšanas rezultātiem, izstrādāta viņa individuālā pasākumu programma, kas sastāv no četrām obligātajām komponentēm (UNESCO izstrādātie mācīšanās pīlāri): personības attīstība, iekļaušanās sabiedrībā, "darba tikums", mūžizglītības kompetences;
  • noslēgta vienošanās ar mērķa grupas jaunieti par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros;
  • īstenota jaunieša individuālā pasākumu programma līdz 9 mēnešiem ilgā laika periodā, nodrošinot tajā paredzētos pasākumus, kas var ietvert šādas aktivitātes:

- regulārs individuāls mentora atbalsts (vismaz 20 stundas mēnesī), kas ietver jaunieša regulāru motivēšanu sekmīgi pildīt tā individuālo pasākumu programmu, veicinot mācīšanās mērķu sasniegšanu:

 

- individuālas konsultācijas, kopā ar jaunieti iesaistoties dažādās individuālajā pasākumu programmā paredzētās aktivitātēs,

 

- neformālās un ikdienas mācīšanās aktivitātes,

- speciālistu konsultācijas,

 

- dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi),

 

- brīvprātīgā darba aktivitātes,

 

- iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos,

 

- ekskursijas uz uzņēmumiem vai īslaicīga prakse uzņēmumā (aktivitātes profesijas specifikas iepazīšanai, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara),

 

- iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs u.c.

 

Kopējais Jelgavai pieejamais finansējums: 333 174,60 EUR  

Projektā iesaistāmo mērķa grupas jauniešu maksimālais skaits:213 jaunieši.

Projekta īstenošanas laiks: 2016.gada 8.jūlijs (sadarbības līguma noslēgšanas datums) - 2018.gada 31.oktobris

 

TERMINI:
NEET jaunietis - jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās.

Mērķa grupas jaunietis- jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kurš nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.

Programmas vadītājs- persona, kurai ir augstākā izglītība, kura projekta ietvaros ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu un kura pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem konkrētajā pašvaldībā un nodrošina viņu iesaisti projektā.

Mērķa grupas jaunieša mentors- pilngadīga persona, kura projekta ietvaros ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu un kura sniedz atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā;

Mērķa grupas jauniešu atbalsta pasākumi- darbību kopums, kas ietverts mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā un vērsts uz jauniešu prasmju attīstību. Atbalsta pasākumi var ietvert tādas aktivitātes kā neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u. c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu).

Mērķa grupas jaunieša profilēšana- mērķa grupas jaunieša sākotnējā izpēte, kas ietver padziļinātu sociālpsiholoģisko un ekonomisko problēmu izpēti, jaunieša izglītības, darba, brīvā laika, sabiedriskās darbības, iepriekšējās pieredzes un esošo prasmju apzināšanu, personības izpēti, interešu un prasmju attīstības vajadzību apzināšanu un kas veikta atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām.

Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma- atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām veidots pasākumu kopums, kas piemērots konkrētam mērķa grupas jaunietim, ir balstīts uz mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātiem un vērsts uz viņa prasmju attīstību, lai sekmētu jaunieša iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, un iesaisti Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Individuālā pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta, ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

 


 

proj_ieg_nk.png

 

Atver sirdi Zemgalē

 

Projekta mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta īstenotājs ir Zemgales plānošanas reģions. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar 21 Zemgales reģiona pašvaldību, t.sk. Jelgavas pilsetas pašvaldību, Bērnu sociālās aprūpes centriem un Valsts sociālās aprūpes centru „Zemgale”.

Projekta kopējais budžets ir 5 709 424.00 euro, no kura 85% finansē Eiropas Sociālais fonds, 15% ir Valsts budžeta finansējums. Jelgavas pilsētas pašvaldība projekta ietvaros ir paredzējusi Jelgavas pilsētas pašvaldībā nodrošinātu “Atelpas brīža” pakalpojumus, ģimenes asistenta pakalpojumus un atbalsta grupu vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī “sociālā mentora” pieejamību.

Projekta ietvaros Zemgales reģionā tiks īstenotas sekojošas aktivitātes:

  • Aktivitāte “Individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde Zemgales plānošanas reģionā”, kuras ietvaros paredzēts izvērtēt un izstrādāt individuālos atbalsta plānus:

personām ar garīga rakstura traucējumiem VSAC un pašvaldībās, kam ir risks nokļūt VSAC – 300 personas;

bērniem ārpusģimenes aprūpē, kas atrodas ilgstošās aprūpes iestādē – 334 personas;

bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs – 356 personas.

  • Aktivitāte “Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrāde”, kuras ietvaros tiks izstrādāts Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas iekļaus aktivitātes, kuras būs nepieciešams īstenot projekta sadarbības partneriem, piesaistot papildus paredzēto Eiropas Savienības finansējumu, lai nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.
  • Aktivitāte “Zemgales reģiona VSAC filiāles un BSAC reorganizācijas plānu izstrāde”, ietver reorganizācija plānu izstrādi 9 bērnu sociālās aprūpes centriem Zemgales reģionā (t.sk. Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs, biedrība “Centrs Elizabete”, Jelgavas SAS Jaunieši māja) un 1 VSAC filiālei, kuru noteiks Labklājības ministrija, saskaņā ar izstrādātajiem kritērijiem.
  • Aktivitāte “Zemgales reģiona VSAC personu ar GRT sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā” paredz sagatavot 84 personas reģionā ar GRT, kas šobrīd atrodas VSAC.
  • Aktivitāte “Sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošana Zemgales reģiona personām ar GRT” paredz sniegt pakalpojumu 251 personai reģionā, nodrošinot nepieciešamos pakalpojumu pieejamību.
  • Aktivitāte “Sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošana Zemgales reģiona bērniem ar FT” paredz nodrošināt vairākus pakalpojumus:
  1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar FT un bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.
  2. “Atelpas brīža” pakalpojumus bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (līdz 30 diennaktīm gadā).
  3. Sociālās aprūpes pakalpojumus bērniem līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem būs izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem - ne vairāk kā 50 h nedēļā.
  • Aktivitāte “Speciālistu apmācības Zemgales reģionā”, kuras ietvaros ir paredzētas apmācības speciālistiem sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai.
  • Aktivitāte “Informatīvi un izglītojoši pasākumi Zemgales reģionā” un “Projekta publicitātes pasākumi”, paredz dažādus informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai pret personām ar invaliditāti un aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu skaita palielināšanai, kā arī sabiedrības informētību, par projekta ieviešanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.

Projektā iesaistītās mērķa grupas:

 1.mPilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem Valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk-VSAC) pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā (turpmāk–personas ar GRT);

2. Ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus (turpmāk–bērni BSAC);

3. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji (turpmāk–bērni ar FT);

4. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes

 

Plānotais projekta īstenošanas laiks: 2015. gada 1.decembris – 2022.gada 31.decembris.

 

Informāciju sagatavoja:

Projektu vadības sektors

L.Rulle, tālrunis: 63005568 

 


 

jpb.png

 

Projekts ,,Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā” - finiša taisnē

 

Teju pirms gada Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi „Jelgavas sociālo lietu pārvalde” uzsāka projekta ”Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā” realizāciju. Tā laikā Jelgavas pensionāri un pirmspensijas vecuma cilvēki ar krietnu dzīves un darba pieredzi palīdz jaunajām māmiņām ar bērniem attīstīt dažādas dzīves prasmes, socializēties un integrēties sabiedrībā. Projekta sākumā brīvprātīgie jelgavnieki pensijas un pirmspensijas vecumā tika sagatavoti kā ģimenes asistenti, apgūstot teorētiskās zināšanas sociālās aprūpes, psiholoģijas un likumdošanas jomā. 2015. gada 16. oktobrī ģimenes asistenti bija darbam sagatavoti un viņu aprūpē tika nodotas 24 Jelgavas sociālās riska ģimenes, kurās aug 68 bērni.
Darbs notiek mentora uzraudzībā, sadarbībā ar sociālajiem darbiniekiem. Šajā laikā notiek supervīziju nodarbības, kad ģimenes asistenti psihologa vadībā analizē darba gaitā radušās problēmas ar ģimeni, meklē risinājumus un sniedz savu pieredzi citiem. Tāpat gan asistenti, gan jaunajās māmiņas apgūst un pilnveido dažādas dzīves prasmes, un mācās, kā labāk dzīvot. Projekta dalībnieces apguvušas iemaņas sievietes veselības un skaistuma noslēpumos, dažādās rokdarbu tehnikās un to pielietojumā, apģērbu šūšanā un labošanā, pašreiz notiek nodarbību cikls – “Bērns un tā kopšana”, bet martā tiks sniegtas iemaņas ēdienu gatavošanā.


Lai veicinātu komunikāciju un integrāciju notiek kopēji kultūras pasākumi. Pensionāri ģimenēm sagatavoja Ziemassvētku dāvanas, bet par Jaungada pārsteigumu 24 ģimenēm parūpējās 4.vidusskolas bērni un skolotāji, sarūpējot saldumus, par ko mēs pateicamies 4.vidusskolai un personīgi direktora vietniecei audzināšanas darbā Sanitai Baltiņai.


Asistenti mudina ģimenes kopā apmeklēt arī dažādus kultūras pasākumus. Protams, attieksme pret tiem ir dažāda – netrūkst veiksmīgu piemēru, taču gadās, ka projekta dalībniekiem zūd motivācija un vēlēšanās piedalīties, mācīties un integrēties. Tad risinājumi tiek meklēti kopīgiem spēkiem, iesaistot arī pārējos dalībniekus, jo projekta uzdevums ir piedāvāt un sniegt iespēju ģimenēm izlauzties no bezcerības un izmisuma, palīdzēt mazināt sociālos riskus, iegūt jaunas zināšanas un prasmes.


Projekta gaitā paredzēti arī divi praktiski izglītojoši semināri par medicīnisko rehabilitāciju un bērnu neiroloģiju ar iespējamām bezmaksas konsultācijām pie rehabitoloģes dr. Ilgas Vilkas un bērnu neiropatoloģes dr. Ligitas Nukses. Pirmā tikšanās jau notikusi, bet otrā paredzēta martā.


Projekts “Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā” noslēgsies 22.aprīlī ar informatīvo semināru un dažādu darbu izstādi, ko māmiņas paveikušas sadzīves prasmju nodarbībās.
Jau šogad Jelgavas sociālo lietu pārvalde vairākiem projekta laikā apmācītiem projekta dalībniekiem plāno piedāvāt kļūt parģimenes asistentiem kā pašnodarbinātajiem, līdz ar to projekts būs realizējis galvenos mērķus - pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēku iekļaušanu darbā tirgū un atbalsta sniegšanu sociālā riska ģimenēm.


Vairāk par projektu

Projektu ,,Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā” Nr.2014.EEZ/PP?1/MIC/081/043 administrē Sabiedrības integrācija fonds. 90% finansējuma nodrošina EEZ finanšu instrumenti (17 489,62 EUR), ko finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, bet 10% (1990,00 EUR) Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums.
Par šī materiāla saturu atbild projekta vadītāja Marija Kolneja
 


 

jpb.png


No teorijas pie prakses

 

No 1.maija Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi „Jelgavas sociālo lietu pārvalde” realizē EEZ projektu ,,Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā” projekta Nr.2014.EEZ/PP?1/MIC/081/043.

Projektu administrē Sabiedrības integrācija fonds. 90% finansējuma nodrošina EEZ finanšu instrumenti (17 489,62 EUR), ko finansiāli atbalstaIslande, Lihtenšteina un Norvēģija,bet 10% (1990,00 EUR) Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums.

Projekta mērķis ir veicināt Pensionāru biedrības biedru, pensijas un pirmspensijas vecuma personu sociālo iekļaušanos un integrāciju darba tirgū.

Pakārtots mērķis ir palīdzība sociālā riska ģimenēm ar bērniem Jelgavas pilsētā.

 

Apgūstot ģimenes asistenta profesionālās iemaņas, projekta dalībnieki sociālā riska ģimenēm ar bērniem palīdzēs pilnveidot viņu sociālās prasmes, sniegs atbalstu dažādu problēmu risināšanā, veicinās ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanos un savstarpējo sapratni starp ģimenes locekļiem, mazinot vardarbības izpausmes.

 

Aizvadītā periodā no maija līdz oktobrim ir notikusi projekta dalībnieku atlase, izstrādāta mācību programma un mācību modulis. 28 asistenti ir parakstījuši vienošanos par līdzdalību projektā. Mācības pēc apstiprinātās programmas pabeiguši 26, bet gatavību praktiskam darbam ar ģimeni apstiprinājuši-24 asistenti.

 

Oktobrī uzsākta pilotprojekta realizēšana- ģimenes asistenta praktiskā sadarbība ar ģimeni un sociālo darbinieku, ko koordinē projektā piesaistītais mentors. Ir parakstīti trīspusējie līgumi starp asistentu, ģimeni un projekta vadītāju. Katram asistentam ir izstrādāti savi uzdevumi darbam ar ģimeni, ko viņš veic apmeklējot ģimeni mājās, kā arī iesaistot ģimeni dažādos kultūras pasākumos, apmeklējot koncertus, pilsētas svētkus un muzejus.

 

Paldies, par sapratni un atbalstu Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornim, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejam, Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejam un Ādolfa Alunāna memoriālajam muzejam, kas nodrošinājuši iespēju bez maksas projektā iesaistītiem asistentiem un ģimenēm apmeklēt šos muzejus, iepazīstoties ar tur esošajām ekspozīcijām un izstādēm. kā arī paldies Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei ,,Kultūra”, nodrošinot iespēju atsevišķu koncertu bezmaksas apmeklējumus, rezervējot vietas.

 

30. oktobrī notika informatīvais seminārs, uzaicinātas piedalīties 21 pilsētas un novada NVO. Semināra dalībniekus iepazīstinājām ar projekta norises gaitu, paveikto un turpmākām plānotām aktivitātēm.

 

Oktobrī uzsāktas praktiskās sadzīves prasmju nodarbības, trešdienās- māmiņām, bet piektdienās-asistentiem. Nodarbības notiek Pensionāru biedrības Dienas centrā. Kamēr māmiņas mācās, bērnus pieskata ģimenes asistents Centra bērnu istabā.

 

Noslēdzies ir pirmais nodarbību cikls, vadītāja- Edītes Krūmiņas, tēma: personīgā higiēna un mājas uzkopšana- sievietes veselībai un skaistumam. Par projekta līdzekļiem iegādāti dažādi mācību materiāli nodarbībām, gan arī turpmākajam darbam mājas apstākļos ģimenēs asistenta uzraudzībā.

Decembrī ir uzsākts jauns nodarbību cikls, vadītāja- Vijai Jansone, tēma: rokdarbu dažādas tehnikas un to pielietojums. Jāpiezīmē, ka māmiņām vislielākā interese ir par tapošanu un dakšošana, varbūt līdz šim mazāk zināmām tehnikām. Arī šim apmācību ciklam visi materiāli tika iegādāti par projekta naudu.

 

Gandarījumu rada abpusēja interese un gatavība sadarboties realizējot projekta aktivitātes, kā arī ierosinājumi: no māmiņu puses- svinēt kopā Ziemassvētkus, bet ģimenes asistenti gatavo ģimenēm pārsteiguma Ziemassvētku dāvanas- dabas veltes burciņās no saviem pagrabiem, pašmāju āboli un omītes tējas.

 

  25. novembrī ir notikusi pirmā grupu supervīzijas nodarbība ģimenes asistentiem. Diskusijās, psihologa vadībā, katrs asistents izteica savas sajūtas, emocijas, problēmas darbā ar ģimeni un saņēma profesionāļa ieteikumus iespējamiem risinājumiem turpmākajā sadarbībā ar ģimeni.

 

6.decembrī ir sagādāta ekskluzīva iespēja 22 ģimenēm ar bērniem, kopā 63 personām (21 pieaugušais, 42 bērni, no tiem 15 bērni līdz 5 gadiem) apmeklēt Rīgas cirka izrādi „Gigantisko strūklaku šovs”

 

Ceru, ka savstarpējo sapratni un interesi izdosies saglabāt līdz projekta beigām, t.i. 2016. gada 30.aprīlim, bet sadarbība turpināsies arī pēc projekta, jo projektā iesaistītie asistenti apzinās atbildību par tiem, ko pieradinājuši. Pašvaldība, projekta rezultātā, iegūs sagatavotus speciālistus ģimenes asistentu amatam.

Par šā materiāla saturu atbild projekta vadītāja M. Kolneja

 


ES_logo.JPG

 

Projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”

 

ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.-2020.gadam ietvaros Labklājības ministrija sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību, Rīgas pilsētas pašvaldību, Valmieras pilsētas pašvaldību un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (InCSR) īsteno projektu “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”.

ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) mērķis ir atbalstīt augsta līmeņa kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, atbilstošu un pienācīgu sociālo aizsardzību, cīņu pret sociālo atstumtību un nabadzību un darba apstākļu uzlabošanu.

 

Projekta mērķis: attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Projekta līguma numurs: VS/2015/0206 

 

Projekta finansējuma apmērs: 1 001 524.17 EUR (80% no projekta finansē

Eiropas Savienība ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) programmas PROGRESS apakšprogrammas finanšu instrumenta starpniecību un 20% - Latvijas valsts budžets).

 

Projekta realizācijas laiks: 27 mēneši, sākot no 2015.gada 1.augusta

 

Projekta koordinators: Labklājības ministrija
 

Vairāk par projektu ŠEIT


 

rsd.png

No 01.08.2015. -30.09.2015. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādē „Jelgavas sociālo lietu pārvalde” realizējies Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Jaunatnes politikas valsts programma 2015. gadam 2.2. apakšsadaļas „Atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, kas pabeiguši ilgtermiņa kursus, organizēto projektu – iniciatīvu īstenošanai, kas nodrošina gan šo jauniešu iesaistīšanos dažādās pašiniciētās aktivitātēs, gan līdzdalību vietējos un reģiona līmeņa demokrātijas procesos” projektu ,,Mans budžets”, līgums Nr.4-35/6. 

 

Projekta mērķis: Veicināt jauniešu komunikācijas un saskarsmes prasmju uzlabošanos; sniegt konkrētas zināšanas un attīstīt prasmes par sava budžeta plānošanu pašlaik un nākotnē; veicināt izpratni par izglītības nozīmību un profesijas izvēles saistību ar reālo darba tirgu un atalgojumu; izveidot Jelgavas un Rīgas (Pļavnieku mikrorajons) aktuālāko pakalpojumu, noderīgo vietu karti.

 

Projekta mērķa grupa: 23 jaunieši un 2 bērni vecumā no 12 līdz 24 gadiem ar dažādu ģimenes pieredzi (funkcionāla ģimene, riska ģimene un ārpusģimenes aprūpe). Jaunieši no Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra, brīvprātīgie no Sabiedrības Integrācijas pārvaldes, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un Rīgas SAC „Kamene” jaunieši.


Projekta rezultāti: Projektā iesaistītie 23 jaunieši un 2 bērni papildināja un ieguva zināšanas par budžeta plānošanu, apguva dzīvei noderīgas sociālās prasmes (sadarbības prasmes, prasmi uzklausīt, prasmi prezentēt sevi un savu darbu, paust savu viedokli, pašnovērtējuma prasmi, u.c.). Projekta dalībnieki apmeklēja 1 ekskursiju Latvijas Bankā. Projektā iesaistītajiem dalībniekiem tika novadītas 4 aktivitātes un 4 radošas darbnīcas. Jaunieši guva izpratni par neformālo izglītību un dalību iniciatīvu projektos. Projekta rezultātā tika izveidota Jelgavas un Rīgas (Pļavnieku mikrorajona) pilsētas pakalpojumu karte papīra formātā 220 gab. un datnes formātā 2 gab. (Jelgavas un Rīgas karte).

 

Tiešsaistes uz elektroniskajām kartēm:

Jelgavas pilsēta

Rīga (Pļavnieku mikrorajons)

Kartes pdf formātā:

Jelgavas pilsēta

Rīga (Pļavnieku mikrorajons)

Projekta budžets: 100% (1845.09 EUR) Valsts budžeta līdzekļi ar 20% (370.00 EUR) JSLP priekšfinansējumu, kas tiks atgūts pēc projekta noslēguma.

Par šā materiāla saturu atbild JSLP projektu vadītāja L.Vecums-Veco
Informāciju 23.09.2015. ievietoja un sagatavoja Linda Vecums-Veco t.6304890
8
 


 

jpb.png

 


01.05.2015. -30.04.2016. Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi „Jelgavas sociālo lietu pārvalde” realizē
 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. -2014.gada perioda programmas ,,NVO fonds” apakšprogrammas ,,Nevalstisko organizāciju projektu programma” projektu ,,Ģimenes asistenti Jelgavas pilsētā”, līgums Nr.2014.EEZ/PP/1/MIC/081/043.

 

Projekta mērķis: veicināt Pensionāru biedrības biedru, pensijas un pirmspensijas vecuma personu sociālo iekļaušanos un integrāciju darba tirgū, piedaloties inovatīva sociālā pakalpojuma veidošanā, un uzlabot pieejamās sociālās palīdzības un pakalpojumu kvalitāti Jelgavas pilsētā.

 

Projekta mērķa grupa: 25 pensijas un pirmspensijas vecuma personas.

 

Sagaidāmie projekta rezultāti: izstrādāta ģimenes asistentu apmācības programma, 25 apmācītas pirmspensijas un pensijas vecuma personas, izstrādāts un ieviests jauns sociālais pakalpojums, veicināta pirmspensijas un pensijas vecuma personu integrācija un iekļaušanās darba tirgū.

 

Projekta budžets: 90% (17 489,62 EUR) EEZ finanšu instrumenta finansējums un 10% (1990,00 EUR) Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums.

Par šā materiāla saturu atbild projekta vadītāja M.Kolneja

 

From 01.05.2015. -30.04.2016. Jelgava Pensioners' Association in co-operation with the local authority "Jelgava Social Affairs" implemented by the European Economic Area Financial Mechanism 2009 -2014. year period of the program ,,NVO Fund" sub NVO project program “Family Assistants Jelgava city "contract Nr. 2014.EEZ/PP/1/ MIC/081/043.

 

The project aims - to promote the association members , retirement and pre-retirement age the social inclusion and integration into the labor market participation of innovative social service building and to enhance the available social support and quality of service in Jelgava city.

 

The target group - 25 retirement and pre-retirement age persons.

 

Project activities - assistants job description and responsibilities, training programs and business model development, family assistant training, social service recipients - risk families with children identification and implementation of the service, cultural events and conferences.

 

Results of the project - designed family assistant training program, 25 trained and pre- retired persons, developed and introduced new social services and promote the integration of persons into the labor market.

 

Project budget: 90% (17 489.62 EUR) for the EEA Financial Mechanism funding and 10% (1,990 EUR) Jelgava City Council co-financing.

 

About this material sole responsibility of the project manager M.Kolneja

 

Informāciju 12.05.2015. ievietoja un sagatavoja Linda Vecums-Veco t.63048908


 ieguldijums_2.png

 

 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ


P/ie ”Jelgavas sociālo lietu pārvalde” Bērnu un ģimenes atbalsta centrā, Zirgu ielā 47A no 02.01.2012.līdz 31.12.2013. īstenojies projekts „ Sociālās rehabilitācijas un motivācijas programma sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Jelgavas pilsētā”, līg.nr. 1DP/1.4.1.2.4/11/APIA/NVA/064.

 

Projekta mērķis: izstrādāt un ieviest sociālās rehabilitācijas un motivācijas programmu bērniem un jauniešiem no sociālā riska, maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.

 

Projekta mērķa grupa: JSLP sociālo darbinieku un skolu sociālo darbinieku uzraudzībā nonākušo trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni un jaunieši vecumā 10-16 gadiem.

 

Projekta aktivitātēs iesaistīti sociālo darbinieku un skolu sociālo pedagogu uzraudzībā nonākušie trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni un jaunieši vecumā no 10-16 gadiem Bērni un jaunieši projekta aktivitātēs piedalījās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada novembrim. Darbs ar bērniem un jauniešiem notika divos ciklos. Pirmie savu dalību projekta aktivitātēs uzsāka 2012. gada aprīlī un decembrī aktivitātes projektā noslēdza 22 dalībnieki Otrā grupa savu dalību projektā uzsāka 2013. gada februārī un 2013.gada novembrī savu dalību projektā noslēdza 28 dalībnieki.

 

Projekta rezultāti līdz 2013.gada decembrim projekta aktivitātēs iesaistītas un sociālo pakalpojumu saņēmušas 50 personas. Mācību un brīvajā laikā bērni un jaunieši apguva dažādas prasmes saskarsmes nodarbībās, dzīves mācībā, mākslas un interešu nodarbībās, pārgājienos, sporta, kultūras un citās brīvā laika aktivitātēs. Iesaistītajiem bērniem un viņu vecākiem tika piedāvātas dažādu speciālistu konsultācijas. Ar dažādu aktivitāšu un speciālistu sniegto atbalstu projekta dalībnieki paaugstināja savu motivāciju un pašapziņu, uzzināja un iemācījās daudz jaunu lietu un prasmju, ieguva jaunu pieredzi un iespēju justies piederīgiem vienaudžu sabiedrībā.

Projekta budžets: ESF 100% finansējums

Vairāk par projektu: ŠEIT


 ieguldijums_2.png

 

Projekts „Sociālās rehabilitācijas programma Jelgavas pilsētā dzīvojošām romu tautības ģimenēm ar pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem” Nr.1DP/1.4.1.2.4./11/APIA/NVA/065

 

Projekta mērķis: attīstīt jaunu sociālo pakalpojumu Jelgavas pilsētā, lai mazinātu romu tautības pārstāvju sociālo atstumtību, iesaistītu tos izglītību un nodarbinātību veicinošās aktivitātēs, integrētu sabiedrībā.

 

Projektā aktīvi iesaistījušās 11 Jelgavas pilsētā dzīvojošas romu tautības ģimenes ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem.

Projekta aktivitāšu ietvaros romu ģimenes iesaistās, gan individuālās, gan grupu nodarbībās pie speciālistiem. Arī vasarā, no skolas un mācībām brīvajā laikā romu ģimeņu bērniem tik piedāvātas mācību atbalsta konsultācijas, mājsaimniecības un dažādas interešu nodarbības. Pieaugušajiem pēc nepieciešamības ir nodrošināta iespēja mācīties lasīt un rakstīt, piedalīties mājsaimniecības un interešu nodarbībās, kā arī saņemt individuālās konsultācijas higiēnas un pašaprūpes prasmju un iemaņu veidošanai, bērnu audzināšanas jautājumu risināšanai, veselības uzlabošanai un ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai.

 

Novembra mēnesī romu ģimenes un bērni tika laipni uzņemti kinoteātrī „Forum Cinema” un ģimenēm ar bērniem bija nodrošināta noskatīties populāro multiplikācijas filmu ”Kotlešu lietus”

Programmas noslēgumā – decembra mēnesī projekta dalībnieki tika uzņemti un iepazīstināti ar čigānu biedrības muzeja ekspozīcijā un bērniem tika demonstrēta multiplikācijas filma”Nu pagaidi! Čigānu valodā. Pieaugušie savu dalību projektā noslēdza ar darba iemaņu praktizēšanu un iepazīšanos ar dažādu profesiju darbu. 20.decembrī projekta dalībnieku dalība noslēdzās svinīgā pasākumā ar piparkūkām, Ziemassvētku vecīti un patīkamiem pārsteigumiem gan lieliem, gan maziem.

Vairāk par projektu: ŠEIT

Informācija sagatavota projektu vadības sektorā, tālr. 63005485, 63005506


 ieguldijums_1.png

 

Projekts: „Drošības poga Zemgalē” Nr.1DP/1.4.1.2.4./11/APIA/NVA/046

Projekta mērķis: Attīstīt jaunu, Jelgavas pilsētas pašvaldībā inovatīvu sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu – drošības pogas pakalpojumu, tādā veidā nodrošinot personu ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma personu integrāciju sabiedrībā un sekmējot personu ar funkcionāliem traucējumiem nodarbinātību.

Mērķa grupa: Personas ar funkcionāliem traucējumiem – 5 cilvēki, pensijas vecuma un pirmspensijas vecuma personas – 15 cilvēki.

Projektu īsteno: Biedrības „Latvijas Samariešu apvienība” Jelgavas nodaļa.


Projekta norise:
• Individuālās mājaprūpes – ārkārtas aprūpētāju atlase un apmācības.

• Pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā tehniskā pieslēguma izveide klientu dzīvesvietā un klientu sagatavošana pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojums nodrošināts 24 stundas diennaktī.

• Drošības pogas pakalpojuma sniegšana – 20 cilvēki.

• Konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistu darba spēju uzturēšanai un atjaunošanai – 44 stundas.

• Sabiedrības informēšana par projektu un izveidoto pakalpojumu.


Projekta īstenošanas laiks: no 2012.gada 2.janvāra – 2013.gada 31. decembrim.


Projekta kopējais finansējums: LVL 83397.18.

Kontaktpersona, kas var sniegt detalizētu informāciju par projektu:

Projekta vadītāja Ilze Vāciete, tālr.67709818, ilze.vaciete@samariesi.lv

Vairāk par projektu ŠEIT